Agadira
Šis ir pirmais no aprakstiem no sērijas par mūsu ceļojumu uz Maroku 2020. gadā. Sākotnēji šid ceļojums bija plānots kā desmit dienu garas pavasara brīvdienas, tomēr mēs galu galā gandrīz trīs mēnešus atradāmies iesprostoti Marokā COVID pirmā viļņa ierobežojumu dēļ. Mēs būtu varējuši tur uzturēties vēl ilgāk, bet par laimi Lielbritānijas vēstniecība Marokā jūnija sākumā mums palīdzēja atgriezties Lielbritānijā ar vienu no viņu organizētajiem glābšanas lidojumiem.
Ierašanās Marokā
Agadiras Al-Massiras starptautiskajā lidostā ieradāmies tieši pirms pusnakts marta vidū. Kā izrādījās, tas bija pēdējais starptautiskais lidojums, kam bija atļauts tur nolaisties 2020. gada pavasarī, lai gan to neviens tobrīd nenojauta. Bijām rezervējuši lidojumu turp un atpakaļ ar EasyJet, taču reiss atpakaļ tā arī nekad nenotika; tas tika atcelts vēl vismaz piecas reizes un tad mums turpmāk gaidīt vienkārši apnika.
Agadiras lidosta atrodas apmēram 20 kilometru attālumā no pilsētas centra; lai tur nokļūtu, iepriekš rezervējām privāto taksometru. Lidojums nedaudz aizkavējās, tāpēc mums bija jāsazinās ar uzņēmumu, lai noorganizētu mūsu aizvešanu uz pilsētu vēlāk. Un te uzreiz pirmais padoms – lai gan mūsu tālruņos bija O2 starptautiskās sim kartes, mums bija jālūdz vietējiem piezvanīt pārvadātājam, jo mēs nevarējām piezvanīt no mūsu mobilajiem tālruņiem – tie vienkārši nedarbojās viņu tīklā.
Mēs gaiījām apmēram stundu, kamēr ieradīsies taksometrs, un nedaudz pēc pusnakts ieradāmies savā viesnīcā pilsētas centrā. Pie kam, gan mūsu taksometra vadītājs, gan viesnīcas reģistratūras darbinieki bija pārsteigti, ka mēs vispār ieradāmies Marokā, jo viņi jau zināja, ka valsts jau slēgta ieceļošanai.
Viesnīca Odyssee Park Hotel
Tā kā plānojām pa valsti pārvietoties uz dažādām vietām, uz dažām naktīm, kuras pavadījām Agadirā, bijām rezervējuši četrzvaigžņu viesnīcu Odyssee Park Hotel. Kā es rakstīju savā Google pārskatā, viesnīca atrodas ļoti labā vietā – netālu no pludmales promenādes un dažādām izklaides un iepirkšanās vietām. Numuri ir lieli ar nelielu individuālu terasi katram viesnīcas numuram. Kaut kas varbūt arī īsti neatbilda četru zvaigžņu standartiem, tomēr viss viesnīcas personāls bija laipns un atsaucīgs, padarot uzturēšanos viesnīcā patiešām patīkamu. Baseina zonā bija dzīvā mūzika, un mūziķis patiešām tur ir ļoti talantīgs.
Negaidīti otrajā dienā visi viesi tika uzaicināti uz sanāksmi ar viesnīcas vadību, lai mums paziņotu, ka viesnīca tiek slēgta. Tas bija pārsteigums, tomēr tas mūs daudz neuztrauca, jo mēs tik un tā plānojām doties prom jau nākamajā dienā.
Auto noma
Pirms brauciena uz Maroku es pavadīju diezgan ilgu laiku, lai atrastu labu automašīnu nomas aģentūru. Izlasījis daudzas atsauksmes par automašīnu nomu Marokā, es sapratu, ka ārvalstu tūristiem var būt problēmas, lai gan tas var nebūt nemaz tik traki kā izklausījās – lielākā daļa marokāņu ir jauki cilvēki. Mēs rezervējām automašīnu pie vietējā pakalpojumu sniedzēja Samicar, kas galu beigās izrādījās pat labāks, nekā es biju gaidījis. Viņi bija izpalīdzīgi un lieliski komunicēja, kad mēs ceļojuma laikā ar viņiem vairākas reizes sazinājāmies. Otrais padoms: tiklīdz to varējām izdarīt, mēs nopirkām telefonam Marokas sim karti. Tikai paturiet prātā, ka, lai iegādātos un noformētu sim karti, jums tiks lūgts uzrādīt pasi.
Pastaigas pa pilsētu
Agadira ir samērā moderna pilsēta ar daudzām ērtībām tūristiem no rietumu valstīm, tostarp bāriem, restorāniem, naktsklubiem un lielveikaliem, kas nav raksturīgi šai valstij.
Agadira spēcīgi cieta zemestrīcē 1960. gadā. Zemestrīce nopostīja apmēram trešdaļu no pilsētas un nogalināja apmēram divpadsmit tūkstošus cilvēku.
Pēc zemestrīces Agadira bija jāatjauno. Tāpēc Agadira ir tik jauna pilsēta, ieskaitot pavisam jaunu pludmales promenādi un ostas piestātni. Agadiras arhitektūra ir mūsdienīgāka, salīdzinot ar tādām Marokas pilsētām kā Marakeša un Fesa, un tajā pproncipā nav ierastās vecpilsētas. Šī iemesla dēļ Agadīru dažkārt sauc par Marokas Maiami.
Īsās uzturēšanās laikā Agadirā mēs klaiņojām pa pilsētas centru, gar pludmali, devāmies uz vietējo tirgu (souk) un staigājām pa pilsētas putnu ieleju (Agadir Birds Valley), kas ir bezmaksas atrakcija ar jauku pastaigu taku starp dažādiem putniem. Bija agrs pavasaris, un visā pilsētā skaisti ziedēja krūmi un puķes apstādījumos.
Galvenā izprieca otrajā dienā Marokā mums bija privātā hammam Argan Phyto House apmeklēšana, kuru mēs iepriekš rezervējām vēl esot mājās. Mums bija Neroli rituāls un relaksējoša masāža divu sundu garumā, par kuru samaksājām 1200 dirhamus (aptuveni 110 eiro). Pēc procedūras mums bija ļoti relaksējoša atpūta ar tēju uz balkona – pilnīgi neaizmirstama bauda.
Mūsu nākošais galamērķis bija Paradīzes ieleja dažu stundu brauciena attālumā no Agadiras.