Istras pussala un Krk sala

Istras pussala

Istras pussala ir viena no Horvātijas daudzajām pussalām, bet atšķiras ar to ka atrodas valsts ziemeļos. Tā robežojas ar Slovēniju, bet turpat jau arī ir Itālija. Kopumā pussalas teritoriju dala šīs trīs valstis, taču lielāko daļu (gandrīz 90%) aizņem Horvātija. Itāļi pussalu sauc par Istriju (Istria).

Istras pussala ir lielākā pussala pie Adrijas jūras. Lai saprastu vairāk par tās izmēriem, pateikšu, ka attālums no Pulas līdz Slovēnijas robežai ir ap 60 kilometriem, bet līdz Itālijas robežai 80 kilometri mērot pa taisno (braucot pa ceļu noteikti būs vairāk). Istrija ir pazīstama arī ar to, ka tur aug trifeles – sēnes, kuras lieto kā piedevu pārtikai.

Lielākā pilsēta Horvātijas daļā ir Pula, kas atrodas pussalas pašos dienvidos, taču Slovēnijas pilsēta Kopera un Itālijas pilsēta Trieste ir vēl lielākas.

Pulā dzīvo nepilni 60 tūkstoši iedzīvotāju, bet tā visvairāk pazīstama ar tajā joprojām esošajām senās Romas celtnēm. Pulas amfiteātris ir viens no vislabāk saglabātajiem romiešu amfiteātriem.

Daudz laika uz pussalas nepavadījām, bet atradām vietu, kur tirgo trifeļu eļļu un citus no trifelēm ražotis izstrādājumus. Bija vērts pameklēt, jo cenas patīkami atšķīrās no tām, kas ir citviet Eiropā.

Krk sala

Sāku šo stāstu ar Istras pussalu, taču pats brauciens šajā ceļojumā bija uz Krk salu. Patīk horvātiem šie burtu savienojumi, līdzīga nosaukuma iecienīts tūrisma objekts ir Krka nacionālais parks Dalmācijā, kas pazīstams ar iespaidīgām ūdenskritumu kaskādēm.

Pirmais, var pat teikt šokējošais, iespaids bija dodoties pāri milzīgam tiltam uz salu (tas ir maksas tilts). Skats un sajūtas bija grandiozi. Lai gan pirms paša tilta bija ne mazāk iespaidīgi skati, kad pa serpentīniem devāmies lejā no augstas klints, lai piekļūtu pie tilta uzbrauktuves. Vienīgais ko var teikt – cilvēki ar izdomu kārtīgi pastrādājuši, lai to visu izdomātu un izveidotu.

Krk sala atšķiras no daudzām citām Horvātijas salām ar to, ka tā ir ļoti zaļa un visvairāk apdzīvotā sala Adrijas jūrā. Uz salas kopā dzīvo ap 20 tūkstošiem cilvēku.

Vēsture

Kā jau daudzas teritorijas Eiropā, arī Krk savulaik bija Romas impērijas sastāvā, bet vēlāk tā tika iekļauta Bizantijas impērijas sastāvā. Vienpadsmitā gadsimta sākumā salu iekaroja Venēcieši un tā, ar īsu pārtraukumu 12 gadsimta sākumā, atradās Venēcijas republikas sastāvā nākošos septiņus gadsimtus.

Deviņpadsmitajā un divedesmitajā gadsimtā Krk pa brīdim piederēja Austrijai un Itālijai, bet kopš otrā pasaules kara pieder Horvātijai.

Iepriekš minētais tilts uz Krk salu tika uzbūvēts 1980. gadā un ir viens no garākajiem dzelzsbetona tiltiem pasaulē (tā garums ir 1,4 kilometri).

Lai arī pludmales pārsvarā ir klinšainas un akmeņainas, Krk sala ir ļoti populāra tūristu vidū. Tā atrodas Adrijas jūras ziemeļos, tāpēc tūristi no Vācijas un Austrijas tur var nokļūt ļoti ātri (mazāk kā četru stundu brauciens no Austrijas dienvidiem).

Uz salas atrodas Rijekas lidosta, lai gan pati Rijeka ir uz kontinentālās daļas. Rijeka ir Horvātijas trešā lielākā pilsēta.

Salai ir diezgan gara un interesanta vēsture, taču galvenais tās apmeklējuma mērķis ir atpūta jūras krastā, tāpēc šajā reizē tas arī viss – aizbrauciet paši un izbaudiet to visu.