Sevida Horvātijā

Piejūras pilsēta Sevida

Sevida bija mūsu galamērķis vasaras atvaļinājumam Adrijas jūras krastā Horvātijā. Iepriekš jau rakstīju, ka ieradāmies Zadaras lidostā un pāris dienas pavadījām mazā pilsētiņā Grebašticā un pa ceļam uz Sevidu piestājām Primoštenā.

Sevida, atšķirībā no Horvātijas galvaspilsētas Zagrebas, ir piemērota klusai atpūtai, tuvākā pilsēta ar aktīvu tūrisma dzīvi ir Trogira, kas atrodas apmēram 20 kilometru attālumā. Sevidas pludmalēs, protams, ir pietiekoši daudz cilvēku kā jau visur Horvātijā, taču tās nav pārpildītas. Uz turieni cilvēki dodas ar savām automašīnām, jo ciemats atrodas nelielu gabalu (ne ar kājām mērojamu) no D8 autoceļa, nekādas automaģistrāles tuvumā nav un tūristu autobusiem pa mazajiem vietējiem ceļiem ir sarežģīti vai pat neiespējami pārvietoties.

Vēl viena īpatnība, kāpēc Sevidā nav lielāku viesnīcu ir tā, ka pilsētā nav centrālā ūdensvada. Mājas lieto savus dziļurbumus ūdens iegūšanai, bet daudzviet ūdens pat tiek piegādāts cisternās. Mēs dzīvojām villā, kurai bija sava aka, bet saimniece ieteica labāk dzeramo ūdeni pirkt veikalā – katram gadījumam.

Ciemata daļā, kas atrodas pie jūras, ir viens veikaliņš, viena picērija un viens (dārgs) restorāns. Tas nav daudz, bet pilnīgi pietiekoši, ja ir savs transport ar ko vajadzības gadījumā aizbraukt uz pilsētu. Mēs visu svarīgāko jau bijām sapirkuši pa ceļam Šibenikā, kur ir lielie tirdzniecības centri un nopirkt var praktiski visu ko vajag.

Šibenika atrodas 45 kilometru attālumā no Sevidas, brauciens aizņem mazāk kā stundu. Pilsēta ir interesanta ar bagātu kultūras mantojumu, tur arī filmētas seriāla Troņu spēles epizodes. Tā kā, ja esat tuvumā, ir vērts piestāt.

Mazajiem ciematiem ir vēl kāda laba lieta – katru rītu no vietējās ceptuves tika izvadāti maizes produkti, tā kā varējām brokastīs ēst svaigi ceptus kruasānus un citus līdzīgu izstrādājumus.

Ceļmalas restorāni

Laiku pa laikam arī aizbraucām papētīt tuvāko apkārtni. Viena no interesantākajām lietām likās lielās grila krāsnis pie ceļmalas restorāniem.

Katru rītu uz viena vai vairākiem iesmiem tiek uzdurts kāds jērs, sivēns vai kaza, kas uz pusdienām ir labi izcepts un tiek piedāvāts garām braucējiem. Lai gan, brīvdienās galdiņu ir labāk rezervēt jau iepriekš, jo ēst gribētāju ir ļoti daudz. Interesanti, ka gaļa tiek pārdota nevis porcijās bet kilogramos. Piemēram, pasūtiet kilogramu uz trim cilvēkiem un pasūtiet klāt piedevas.

Bez tam, iespējams pasūtīt gaļu prom nešanai, ko mēs arī darījām, lai pašiem kādu reizi mazāk vajadzētu gatavot pusdienas.

Darbadienās parasti tiek piedāvāta tikai cūkgaļa, bet brīvdienās tiek cepta arī jēra gaļa. Jāsaka, ka gan viena, gan otra bija ļoti garšīga – māk viņi to cept. Cepēji stāstīja, ka paši viņi lopiņus neaudzē, bet iepērk no fermeriem tuvējos kalnu ciematos.

Laivu noma

Ja braucat uz jūru, viena no izklaidēm no kuras grūti un pat nesaprātīgi atteikties ir izbrauciens jūrā ar laivu.

Mēs turpat pludmalē atradām telefonu, ka tiek izīrētas laivas un piezvanījām. Sarunājām, ka ņemsim laivu uz pusi dienas, kas arī nozīmē par pusi cenas. Darījums tika sarunāts un nākošajā rītā ap desmitiem jau sēdējām savā motorlaivā.

Braucot ar laivu ir viens būtisks ieguvums – var iemest enkuru gandrīz jebkur netālu no krasta un peldēties. Nav jāsatraucas par jūras ežiem, kas Horvātijas akmeņainajās pludmalēs ir no vienas vietas (šī iemesla dēļ vienmēr lietojām līdz paņemtās ūdens čības, kas diezgan labi pasargā no nejaušiem ievainojumiem.

Pamanījāmies arī izbraukt atklātā jūrā un aizbraucām līdz netālajai salai. Tur atradām jauku pludmali un forši pavadījām laiku pirms atgriešanās atpakaļ.

Pēc kartes spriežot, nobraucām kopā tikai kādus sešus kilometrus, taču šūpošanās jūras viļņos un mukšana no kravas kuģa, kura ceļu vajadzēja šķērsot, lai aiz tā sakultie viļņi neapgāztu mūsu tupelīti, bija tīri jautrs pasākums.

Vēl jāpiemin, ka vietējie atstāja ļoti patīkamu iespaidu. Biju pamanījies atstāt laivā saulesbrilles un salīdzinoši lielu naudas summu. Kad lēnā garā devāmies atpakaļ uz villu, puisis ar motorolleri mūs panāca un atdeva atstāto – liels paldies viņam par to!