Ja ceļojat uz Maroku

Maroka, oficiālais nosaukums Marokas Karaliste, ir valsts, kura atrodas Ziemeļāfrikā. Es paziņām parasti mēdzu teikt, ka ja jūs dodaties uz Maroku, tas nepavisam nav doties ceļojumā uz Āfriku. Marokā ir vērojama tik liela ietekme no arābu pasaules un Francijas, ka eiropietis var justies diezgan līdzīgi kā Eiropā. Turklāt marokāņu viesmīlība mēdz pārsteigt pat tādā mēra, ka iespējams pat justies labāk nekā mājās. Vienu gan jāatceras - kas par daudz, tas par skādi. Atgriesties mājās no turienes arī ir patīkami.

Maroka ir, vai vismaz bija pirms COVID sākuma 2020. gada martā, viens no populārākajiem eiropiešu, īpaši franču, spāņu, britu, vācu un holandiešu tūristu ceļojumu galamērķiem. Katru gadu no Eiropas Marokā ieradās 1 līdz 1,5 miljoniem tūristu. Visvairāk apmeklētās pilsētas Marokā ir Marakeša, Feza, Uarzazate, Meknes un Rabāta, kam seko Esauira un Agadira.

Tie kas vairāk pārzin vēsturi būs dzirdējuši, ka no Marokas nākušie mauri nemaz ne tik senos laikos iekaroja gandrīz visu Spānijā un palika tur diezgan ilgu laiku. Tajā laikā viņi iepazīstināja vietējos ar daudzām lietām, kas Eiropā ir izplatītas mūsdienās. Vietnē YouTube ir laba dokumentālā filma, kas parāda un vairāk izskaidro daudzas lietas, kas saistītas ar to laika periodu (vajag tikai pameklēt, ja kaut cik saprotama angļu valoda).

Mūsdienās Marokas Karaliste ir unitāra parlamentāra konstitucionālā monarhija. Nosaukums sarežģīts, bet tas nozīmē, ka marokāņiem ir savs karalis, pašlaik Muhameds VI, kurš ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Karalis ir valsts laicīgais politiskais vadītājs un, pēc nostāstiem, tiešs pravieša Muhameda pēctecis.

Valsts iedzīvotāju skaits pēc 2019. gada datiem ir 36,4 miljoni cilvēku, no kuriem 99% ir sunnītu musulmaņi. Kopējā valsts platība, neskaitot Rietumsahāras teritoriju, ir aptuveni 466 tūkstoši kvadrātkilometru (par Rietumsahāras teritorijas piederību jau daudzus gadus notiek strīdi). Marokas teritorija ir nedaudz lielāka par Irāku un nedaudz mazāka par Spāniju, tātad diezgan liela. Iedzīvotāju skaita ziņā Marokā dzīvojošo cilvēku skaits ir kaut kur starp Saūda Arābiju un Kanādu, kuras ir ievērojami lielākas valstis teritorijas ziņā.

Citi interesanti fakti

Marokā visplašāk lietotā valoda ir marokāņu arābu valoda. Franču valodai nav oficiālās valodas statusa, taču to ļoti bieži lieto gan iedzīvotāji, gan valdība un uzņēmumi. Citas valodas, kurās daudzi iedzīvotāji sarunājas ir ir berberu un hassaniya. Arābiem ir tā īpatnība, ka viņi ļoyi labi saklausa skaņas, tāpēc daudzi cilvēki, īpaši populārākos tūristu rajonos, diezgan labā līmenī spēj sazināties arī angļu valodā.

Marokas valūta ir dirhams (MAD), tomēr daudzi viesu nami labprāt kā maksāšanas līdzekli pieņem arī eiro. Bankomāti atrodas gan lielajās pilsētās, gan arī daudzās mazākās pilsētiņās, taču jāņem vērā, ka ne visi bankomāti attālākās vietās pieņem visas maksājumu kartes, bieži tie apkalpo tikai Marokā izdotās maksājumu kartes.

Marokas rietumu krastu apskalo Atlantijas okeāns, bet ziemeļos Vidusjūra. Austrumos un dienvidaustrumos Maroka robežojas ar Alžīriju, ar kuru tai nav īpaši labas attiecības (viens no iemsliem, nesadalītās Rietumsahāras teritorijas).

Nozīmīgu valsts daļu klāj Atlasa kalni, to augstākā virsotne, Toubkal, atrodas 4167 metri virs jūras līmeņa. Toubkal ir augstākā virsotne Ziemeļrietumu Āfrikā un nav brīnums, ka Augstajos Atlasa kalnos ir daudz slēpošanas kūrortu.