Neaizmirstams piedzīvojums: Safari uz Sahāras tuksnesi Marokā
Pāris dienas pēc ierašanās dzīvesprieka pilnajā Marokas galvaspilsētā Marakešā mēs devāmies autentiskajā Marokas izpētes tūrē (tas ir nosaukums kā to pasniedza brauciena organizētāji un ne bez pamata). Mūsu misija? Ieraudzīt augstākās un iespaidīgākās smilšu kāpas valstī un izbaudīt pārvietošanos pa tuksnesi kamieļa mugurā. Te jāpibilst, ka Marokā atrodas tikai neliela daļa Sahāras tuksneša, taču tā tur patiešām ir.
Mēs šo ekskursiju bijām iepriekš rezervējuši ar vienu no vietējām ceļojumu kompānijām – to tur ir milzum daudz un katra kat ko piedāvā. Tūre aizņēma trīs dienas un ietvēra divas nakšņošanas vietās. Kas mums īpaši patika šajā gadījumā bija tas, ka gandrīz viss bija iekļauts ceļojuma cenā, kura tajā laikā bija 120 eiro personai (mēs rezervējot ceļojumu samaksājām 70 eiro depozītu, bet pārējo summu uz vietas).
Neliela piezīme: šis brauciens bija pirms pandēmijas un loģiski, ka cenas kopš tā laik air augušas. Šī iemesla dēļ salīdzināju mūsu maršrutu ar līdzīgiem piedāvājumiem 2025. gada beigās un izskatās, ka šāda līmeņa līdzīgu braucienu varētu atrast par apmēram 175 eiro personai.
Internetā, piemēram, TripAdvisor, ir atrodami bezgalīgi daudzi piedāvājumi no dažādām Marokas pilsētām, taču mans galvenais ieteikums ir pārbaudīt, vai tūre notiek ar autobusu/minibusu, vai arī ar 4×4 džipu vai ko tamlīdzīgu. Es noteikti iesaku izvēlēties otro variant, jo ta sir daudz komfortblaks un savā veidā arī individuāls. Tas noteikti ir nedaudz dārgāks, bet visa ceļojuma izbaudīšanai noteikti labāks.
Īsāk sakot, šī tūre bija fenomenāla ar ļoti labu vērtību naudau, ko par to samaksājām un mēs bijām pilnībā apmierināti par rezultātu. Esat gatavi ceļojuma detaļām? Tad nu uz priekšu!
Pirmā diena – brauciens pāri Augstajiem Atlasa kalniem
Mūsu piedzīvojums sākās pulksten 8 no rīta, kad pie viesnīcas satikāmies ar savu šoferi, kas vienlaicīgi pildīja arī gida pienākumus. Mēs iekāpām ērtā, relatīvi jaunā, Toyota Land Cruiser džipā, kur mūs jau gaidīja daži citi ceļotāji. Kopā ar šoferi mēss pavisam bijām seši pasažieri – ļoti aptimāls cilvēku skaits šādam diezgan garam ceļojumam.
Mūsu pirmās dienas galamērķis bija Dades kanjons. Tas ir neliels ciematiņš, kas ar kalniem ir nošķirts no visas pasaules. Pats brauciens jau bija notikums – mēs devāmies pāri elpu aizraujošajai Tizi n’Tichka pārejai, kas atrodas 2260 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pa ceļam vērojām daudzus berberu ciematus, kas bija izkaisīti pa kalnu nogāzēm tādējādi atsvaidzinot apkārtējo kalnu ainavu.
Viens no dienas īpašajiem notikumiem bija apstāšanās pie UNESCO Pasaules mantojuma objekta – Ait Benhaddou. Šī slavenā ar cietoksni apjoztā pilsēta ir kalpousi par vēsturisku ainavu vairāk nekā diviem desmitiem slavenu filmu. Lai arī mums bija iespēja pavadīt laiku pētot pilsētas no māliem celtās ēkas un līkumotās ieliņas, mūsu mazā, līdzīgi domājošo ceļotāju grupa pieņēma vienprātīgu lēmumu: mēs labāk kādu brīdi apbrīnosim šo pilsētu no ārpuses un ietaupīsim laiku galvenajam mūsu plānotajam notikumam – Sahāras tuksnesim. Mūsu šoferis bija saprotošs un bez vilcināšanās akceptēja mūsu izvēli, par ko mēs bijām patiesi pateicīgi.
Pirms nonākšanas viesnīcā dienas pievakarē, mūsu maršruts vēl veda caur Ouarzazate, tālāk gar skaisto Rožu ieleju, košo Skouras oāzi un aizraujošo Tūkstoš Kasbu ieleju. Mūsu naktsmītne bija uz ciemata galvenās ielas, kas bija ļoti klusa un mierīga. Viesmīļi bez liekas steigas mums piedāvāja garšīgu marokāņu ēdienu, ļaujot mums pirms gulēt iešanas kārtīgi atpūsties un uzlādēties nākamās dienas piedzīvojumiem.
Otrā diena – ceļojums uz kamieļiem pa tuksnesi un vakars ar nomadiem
Pēc labām brokastīm no rīta mēs devāmies tālāk, apstājoties pie grandiozā Todras kanjona. Tas bija viens no iespaidīgākajiem dabas objetiem, ko jebkad bijām redzējuši – milzīga plaisa starp vertikālām klintīm kalnos, kuru augstums ir ap 300 metriem veidojot šauru ieleju.
Pēc pusdienām jau bijām tuvu mūsu galamērķim – Erga Chebbi smilšu kāpām kas ir vārti uz Sahāras tuksnesi. Šis apvidus atrodas Marokas austrumdaļā, tikai kādus 20 kilometrus no Alžīrijas robežas. Ieradušies, mēs atvēlējām īsu brīdi, lai atstātu savu līdzpaņemto bagāžu viesnīcā un tad jau sākām gadīt vakara galveno notikumu.
Tieši pirms saulrieta mēs tikām pie saviem kamieļiem un sākām ceļu kamieļu mugurās uz berberu nomadu apmetni. Divu stundu ilgais ceļš uz kamieļiem bija interesants, lai arī arī nedaudz nogurdinošs. Tuksneša klusums, ko pārtrauca tikai kamieļu mierīgie soļi, bija neiedomājami nomierinošs. Pa ceļam mēs apstājāmies, lai atpūstos un pavērotu kā saule grimst aiz smilšaino kāpu apvāršņa, krāsojot debesis dzeltenīgi sārtās ugunīs – patiesi aizraujošš mirklis.
Kad ieradāmies, vispirms iekārtojāmies sev atvēlētajā nomadu teltī, kas bija izklāta ar paklōjiem un devāmies uz vakariņām vienā no lielajām nomadu teltīm. Vakara ballīte tuksnesī bija vienkārši fantastiska. Mūs cienīja ar garšīgu teju, vakariņu galds bija grandiozs, kam sekoja pasēdēšana pie ugunskura bungu muzikas pavadībā zem zavigžņotām debesīm. Mums pat bija iespēja pašiem mēģināt spēlēt bungas – tas izskatās vienkārši, taču, kā izrādījās, ir pamatīgi jāvingrinās, lai no bungām izdotos izdabūt ārā pienācīgu skaņu un ritmu.
Trešā diena: atpakaļceļš no Merzougas uz Marakešu
Mēs pamodāmies (taisnību sakot – mūs pamodināja) agri no rīta, lai dotos ar kamieļiem atpakaļ uz viesnīcu Merzougā, kur bijām atstājuši bagāžu. Ieteikums topošajiem ceļotājiem: mēs nožēlojām, ka nebijām atbilstošas drēbes peldēšanai, jo viesnīcā bija brīnišķīgs baseins, kas bija ideāli piemērots atspirdzinošai rīta peldei pirms došanās garajā braucienā atpakaļ uz Marakešu. Tas laikam bija viens no pagrieziena punktiem mūsu ceļojumos, kad nolēmām, ka drēbes peldēšanai jāņem līdz pat tad, kad dodamies uz vietām, kur teorētiski ūdenim pat nevajadzētu būt. Un jāsaka, ka tāda pieeja ne vienreiz vien ir atmaksājusies.
Pēc tam mēs sākām braucienu atpakaļ uz Marrākešu, pa ceļam apstājāmies uz pusdienām Ouarzazatē. Šī, manuprāt, bija vienīgā ēdienreize, kas nebija iekļauta tūres cenā. Pilnīgi viss pārējais bija un tas bija milzīgs šī ceļojuma bonuss. Mēs varējām vienkārši atslābināties un izbaudīt visu ceļojumu. Vienīgie papildus uzdevumi bija maksa par suvenīriem, ja kaut ko gribējās aizvest uz mājām, un dzeramnaudas par lielisko servisu savam gidam, ko mēs ar prieku arī darījām.
Braucot atpakaļ atkal pāri Augstā Atlasa kalniem, mēs palūdzām šoferim apstāties pie viena no vietējo kooperatīvu veikaliem, lai iegādātos autentisku argana eļļu un citus vietējos produktus, ko aizvest līdz mājām. Viņš laipni piekrita, un tas atkal bija viens no patīkamajiem momentiem šajā braucienā. Šeit es vēlētos arī atzīmēt vienu no organizatoru solījumiem – izvairīties braucienā no tūristu suvenīru veikaliem. Tas tika pilnībā ievērots, un visa ceļojuma laikā mums nebija jāsaskaras ar ne vienu kaitinošu suvenīru pārdevēju.
Šis piedzīvojums notika mūsu pašā pirmajā braucienā uz Maroku. Mēs pa īstam iemīlējāmies šajā valstī un kopš tā laika esam tur atgriezušies vairākas reizes. Vairāk stāstu par mūsu Marokas piedzīvojumiem atradīsiet citur šajā blogā.