Ar auto uz Horvātiju

Diezgan daudz rakstu par Horvātiju, šeit mazliet apkopošu kā uz turieni nokļūt no Latvijas ar automašīnu.

Kā mēs braucam uz Horvātiju

Lai arī pēdējos gadus visur lidojam ar lidmašīnu, uz Horvātiju visvairāk esam braukuši ar savu auto. Esam arī Horvātijā redzējuši citas automašīnas ar LV numuru zīmēm, tā kā nebūt neesam vienīgie un vēl kādam šī informācija var būt noderīga.

Parastais maršruts ir šāds: Rīga – Varšava (Polija) – Bratislava (Slovākija) – Graca (Austrija) – Maribora (Slovēnija) – Zagreba (Horvātija). Tas ir arī tas, ko kā galveno variantu piedāvā Google Maps. Tālākais, protams, pašu ziņā, atkarībā uz kurieni dodaties. Ir cilvēki, kam labāk patīk braukt caur Čehiju, taču nakšņot Čehijā (nemaz nerunājot par Austriju) var sanākt krietni dārgāk.

Horvātijas ainava Zadaras tuvumā
Horvātijas ainava Zadaras tuvumā

Ja braucat atpūsties pie jūras, tad jāņem vērā, ka visus Horvātijas reģionus vienā reizē apbraukāt ir praktiski neiespējami. Valsts ir izstiepta virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un ir automaģistrāle, kas to visu savieno. Taču, tiklīdz nobraucat no maģistrāles, kustība ir ļoti lēna un nogurdinoša.

Es teiktu, ka Horvātijā ir trīs galvenie reģioni, kurus vērts apmeklēt – ziemeļi, Istras pussala un Krk sala, Dalmācijas dienvidi, ieskaitot Dubrovniku, Pelješacas pussalu un Korčulas salu, un centrālā Dalmācija – Splita, Trogira, citas mazākās pilsētiņas un piejūras ciematiņi.

No Rīgas uz Poliju

Sākām braukt tajos laikos, kad bija vispār pieņemts, ka caur Poliju jābrauc pa nakti. Tagad daudz kas Polijā ir mainījies, tāpēc var caur to braukt arī pa dienu. Nakts braukšanai ir arī tāds pluss, ka iespējams nobraukt tālāku pirmo posmu. Pirmajā dienā mēs parasti centāmies nobraukt vismaz 1200 kilometrus.

Jebkurā gadījumā, nokļūšana līdz Varšavai aizņems savas vismaz desmit stundas, tātad, ja izbraucat ap pusnakti, Varšavā būsiet ap desmitiem no rīta. Taču, lai nokļūtu līdz naktsmītnei, to parasti izvēlējāmies kaut kur Slovākijā, vēl jānobrauc labs gabals – kādi 500 kilometru, kas ir vismaz 6 – 7 stundas. Jāņem vērā, ka nepieciešams arī apstāties, lai paēstu, pačurātu un izstaipītu kaulus.

Parasti ceļā līdzi ņēmām termosus ar karsto ūdeni un sausās zupas, lai nebūtu tikai no sausajām uzkodām jāiztiek. Lai gan, parasti vismaz vienu reizi izkāpām Polijā paēst vēlas brokastis vai pusdienas kādā no ceļmalas restorāniem.

Nakts Slovākijā

Naktsmītnes izmantojām, jo ceļojām kopā ar bērniem un būtu bijis diezgan nežēlīgi likt arī nakti viņiem pavadīt mašīnā. Arī pašiem pēc nobrauktiem vairāk kā 1000 kilometriem vajag izgulēties normālā gultā. Jāatceras arī pirms izbraukšanas atjaunot karstā ūdens krājumus zupiņām!

Jūras veltes
Jūras veltes

Viesnīcas (viesu mājas) Slovākijā parasti meklējām internetā posmā kaut kur starp Zilin un Trenčin, mazliet nost no automaģistrāles. Runājot par automaģistrāli, jāatceras, ka Slovākijā (tā pat kā Čehijā) ir jāiegādājas vignete. Pārbaudes nav bieža parādība, bet, ja noķer bez vignetes, var sanākt maksāt diezgan lielu soda naudu.

Tagad ir iespējams jau iepriekš internetā iegādāties Slovākijas e-vigneti, maksāt var ar kartēm vai PayPal. Tā pat arī Austrijā, lai brauktu pa automaģistrālēm, nepieciešams iegādāties vigneti; Austrijas vignete uz 10 dienām (minimālais laiks) maksā 9.6 eiro (2022. gada vasarā).

Slovākijas vignete uz desmit dienām maksā 15.8 eiro, bet izvēloties braukt caur Čehiju var mazliet ietaupīt – uz 10 dienām tur vignete maksā 12.5 eiro, taču citas izmaksas, ja apstāsieties, visdrīzāk būs lielākas.

Nakts Zagrebā

Tālākais posms uz Horvātiju no Slovākijas līdz Zagrebai ir praktiski tikai pa automaģistrālēm. Google Maps kā galveno maršrutu piedāvā braukt caur Ungāriju, taču to neiesaku, jo ceļi ir diezgan neizteiksmīgi un braukšana pa Ungārija mani vienkārši neaizrauj (esam arī to izmēģinājuši paši).

Tā kā līdz Zagrebai var nokļūt kādās septiņās līdz deviņās stundās, no rīta agri projām nesteidzāmies. Parasti naktsmītnes piedāvā brokastis un gribas arī mazliet paslinkot. Un galvenais, ka nekur īpaši tālāk par Zagrebu tik pat nav iespējams aizbraukt, ja nu vienīgi kad brauciena galamērķis ir Krk sala vai Istras pussala.

Horvātijas saulriets
Horvātijas saulriets

Tādā gadījumā var nemaz uz Zagrebu nebraukt, bet doties šķērsām cauri visai Slovēnijai Rijekas virzienā. Tas aizņems kopumā līdz 10 stundām.

Ja brauciena uz Horvātiju galamērķis ir centrālā vai dienvidu Dalmācija, tad pārnakšņot Zagrebā ir vērts. Gan pašā pilsētā, gan tās nomalēs ir daudzas viesnīcas par labu cenu. Tikai jāņem vērā, ka vasaras periodā tās visas ir aizņemtas un viesnīcu vajadzētu rezervēt jau ziemā, kad ceļojums tiek plānots. Tas gan attiecas arī uz visām citām viesnīcām Horvātijā vasaras periodā.

No Rīgas uz Londonu ar autobusu un vilcienu

Esam pieraduši, ka lielus attālumus ātri un salīdzinoši lēti varam veikt lidojot, īpaši, ja galamērķī iespējams nokļūt ar kādu no zemo cenu aviokompānijām. Tomēr reizēm, tādu vai citādu iemeslu dēļ, jāceļo pa sauszemi.

Vienkāršākais, protams, ir iesēsties savā auto un doties ceļā. Bet ko darīt, ja arī tas nestrādā? Tad jāsāk skatīties, kādas iespējas piedāvā sauszemes komerciālais un sabiedriskais transports.

Tātad, pēc apmēram viena mēneša, ko pavadījām Latvijā, mes devāmies ceļā ar autobusu no Rīgas uz Berlīni, lai tālāk ar vilcienu brauktu uz Londonu Anglijā.

Uzreiz gan jāsaka, ka ceļojumu plānojām un arī biļetes visiem ceļa posmiem bijām iegādājušies jau vairakus mēnešus iepriekš. Tas galvenokārt tāpēc, ka vilcienu cenas Eiropā kļūst arvien dārgākas, kad dienu skaits līdz ceļojumam sarūk. Tādā veidā izdevās ietaupīt krietnu naudas summu.

Pirmā diena: Rīga – Varšava

Lai nokļūtu no Rīgas uz Berlīni, izmantojām Ecolines autobusu, kas izbrauc no Rīgas autoostas rīta pusē. Labu laiku nebijām braukuši ar autobusu, bet tik lielu attālumu veicām pirmo reizi. Izbraukšana no Rīgas bija paredzēta 11 no rīta un ierašānās Berlīnē septiņos nākošajā rītā. Biļetes cena no Rīgas lidz Berlīnei vienam cilvēkam bija ap 70 eiro.

Tā kā nebija paredzētas daudzas pieturas, līdzi ņēmām pāris ūdens pudeles un arī pārtiku dažām ēdienreizēm.Autobusā piedāvā iespēju iegādāties sviestmaizes, bet retais to izmantoja, lielākā daļa ceļotāju, tā pat kā mēs, bija paņēmuši līdz savu pārtiku.

Ecolines autobusā
Ecolines autobusā

Pirmā pietura uz dažām minūtēm bija Paņeveža Lietuvā, bet iespēja izkāpt ārā izstaipīt kājas un aizstaigāt līdz tualetei bija tikai Viļņā, kur apstājāmies uz kādām piecpadsmit vai 20 minūtēm. Tāpat arī pēc tam Kauņā.

Kad iebraucām Mariampolē, jau sāka krēslot un gribējās nopirkt kaut ko ēdamu, arī ūdens jau sāka iet uz beigām. Ūdeni dabījām, bet neko ēdamu gan autoostas bufetē atrast neizdevās. Šajā pieturā stāvējām vismaz kādas minūtes divdesmit, tā kā bija iespēja izstaipīt kājas un visu ķermeni pamatīgāk pēc nu jau septiņas stundas ilgā brauciena.

Autoosta Lietuvā
Autoosta Lietuvā

Nākošā pietura bija paredzēta Polijas pilsētā Belistokā pēc pāris stundām. Vispār ceļš šajā posmā bija visgrūtākais, jo ārā lija lietus, bija tumšs, bet gulēt vēl negribējās. Izglāba tas, ka autobusā katrai sēdvietai ir savs TV ekrāns un var skatīties filmas, kuru izvēle bija pārsteidzoši laba.

No Belistokas devāmies rietumu virzienā un nokļuvām Varšavā pēc vienpadsmitiem vakarā.

Varšava

Kad izbraucām no Rīgas, pirms dažām dienām bija sācies karš Ukrainā, bet pa ceļam nekādas īpašas izmaiņas nepamanījām, lai arī kādā brīdī bijām mazāk kā 200 kilometrus no Ukrainas robežas. Taču iebraucot Varšavas autoostā kara tuvumu varēja jau manīt.

Autoosta Polijā
Autoosta Polijā

Malā stāvēja policijas mašīna ar ieslēgtām bākigunīm, blakus autobuss, tāds kā pārvietojamais informācijas punkts bēgļiem no Ukrainas.

Stacijā bija pieejama bezmaksas pārtika un citas lietas, kas sajūtas padarīja diezgan nepatīkamas, jo pirmo reizi sajutām ka tuvumā ir karš.

Autobuss stacijā stāvēja diezgan ilgi un izbraucām tikai ap pusnakti, kamēr bagāžas nodeva un autobusā sakāpa visi uz Vāciju braukt gribētaji. Bija cilvēki, kam biļetes nemaz nepietika un liekas, ka daļa braucēju varēja būt izceļotāji no Ukrainas, kuri devās tālāk uz Vāciju.

Tālāk brauciens turpinājās pa naksnīgo Poliju un visprātīgākais ko darīt bija gulēt. Nākošā pietura jau bija paredzēta Berlīnē pēc kādām septiņām stundām un no turienes turpināt ceļu ar vilcienu uz Briseli Beļģijā.

No Rīgas uz Londonu – Beļģija

Pēc brauciena no Rīgas Latvijā uz Berlīni ar autobusu un no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli ar vilcienu, trešās dienas rītā pamodāmies diezgan labi atpūtušies Briseles viesnīcā.

Mūsu Eurostar ātrvilciena atiešanas laiks bija paredzēts pēcpusdienā, tāpēc nekur īpaši nesteidzoties paēdām brokastis un pēc tam laiskojāmies viesnīcas pirmajā stāvā. Tā kā bijām gana noguruši ceļojot iepriekšējās divas dienas, nekur ārā uz pilsētu doties nevēlējāmies.

Brisele

Brisele is Beļģijas galvaspilsēta, lai gan bieži ar to tiek minēta arī kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, jo tā ir viena no pilsētām, kurā atrodas ES institūcijas. Tajā atrodas arī citas nozīmīgas iestādes, piemēram, Benelux valstu sekretariāts un NATO mītne.

Briselē dzīvo apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Interesants is fakts, ka, lai gan pilsēta skaitās franciski runājoša, tā atrodas Beļģijas flāmu daļā veidojot enklāvu. Līdz 19. gadsimta beigām Briselē valdošā valoda bija flāmu, taču pēc tam franču valoda ņēma virsroku. Briseles reģionā ir divas oficiālās valodas – franču un flāmu.

Briseles dzelzceļa stacija
Briseles dzelzceļa stacija

Ierodoties Briselē viesnīcu pie dienvidu stacijas izvēlējāmies apzināti, jo tur vakarā pienāca vilciens ar kuru ieradāmies no Vācijas un no turienes arī plēnojām doties braucienā tālāk uz Londonu Lielbritānijā ar Eirostar vilcienu.

No Briseles dienvidu stacijas attiet ātrvilcieni gan uz Apvienoto Karalisti, gan arī tie, kuru galamērķis ir Eiropas Savienības valstis ar gala stacijām, piemēram, Parīzē Francijā. Atšķirība ir tikai tāda, ka pirms iekāpšanas vilcienā uz Londonu ir jāiet cauri muitas un robežkontrolei kā tas ir jebkurā starptautiskajā lidostā.

Brauciens uz Londonu

Muitas un robežkontrole arī nozīmē to, ka stacijā jāierodas kādu brīdi pirms vilciena attiešanas un stacijā ir beznodokļu (duty free) veikali. Par tiem gan jāsaka, ka cenas tajos ir nenormāli augstas un, visticamāk, pilsētā iepirkties varētu pat būt lētāk.

Bijām pareizi sarēķinājuši laiku, lai nebūtu ilgi jāgaida vilciena pienākšana, tāpēc pēc nelielas uzkavēšanās uzgaidāmajā zālē varējām jau doties uz peronu, lai kāptu iekšā vilcienā.

Ekrāns vilciena salonā
Ekrāns vilciena salonā

Pats brauciens nebija īpaši aizraujošs, ja neskaita to, ka vilciena kustības ātrums bija tuvu 300 kilometriem stundā (varbūt pirmo reizi braucot šādā ātrumā ar vilcienu sajūtas būtu iespaidīgākas). Pa ceļam vienīgā pietura bija Francijas pilsētā Lillē. Tur tika uzņemti papildus pasažieri un bez jebkādas kavēšanās devāmies tālāk.

Brauciens no Briseles līdz Londonai aizņēma vien divas stundas un desmit minūtes. Biļete standarta vagonā vienam cilvēkam maksāja 60 mārciņas (75 eiro). Jāsaka gan, ka šī ir salīdzinoši zema cena par braucienu, kas var maksāt no 100 līdz 200 mārciņām vai pat vairāk. Nedēļas nogalē cenas bieži ir zemākas (īpaši ap pusdienlaiku) bet darba dienās augstākas. Nedēļas nogalēs parasti ir kādi pieci reisi vienā virzienā, bet darbadienās seši (pirmdienās septiņi).

Londonas St Pancras stacija

Eirostar vilcieni Londonā ierodas St Pancras International stacijā. Stacija ir savienota ar vienu no visvairāk noslogotajām stacijām Lielbritānijā London Euston, no kuras kursē iekšzemes vilcieni.

Ja gadās būt tuvumā, ir vērts staciju apskatīt no iekšienes. Angārs, kurā ierodas vilcieni, ir gan milzīgs, gan tajā pašā laikā mājīgs ar lielu pulksteni pie angāra sienas un statuju perona galā, kura simbolizē satikšanās un atkalredzēšanās prieku.

St Pancras stacija Londonā
St Pancras stacija Londonā

Tālāk no stacijas ir milzum daudz iespēju doties vēlamajā virzienā uz pilsētu – metro, autobusi, taksometri un virszemes dzelzceļa līnijas. Netālu ir arī King’s Cross dzelzceļa stacija, kurā, starp citu, ir Harija Potera veikals uz Perona 9 3/4’. Tur, protams, tirgo arī atbilstošos šī pasaku varoņa suvenīrus.

Tā nu mūsu nepilnu trīs dienu ilgais brauciens no Rīgas uz Londonu veiksmīgi noslēdzās. Ja gribat lasīt ko vairāk, apskatiet citus šī bloga ierakstus.

Čehija – stikla fabrika un Dvur Kralove zoodārzs

Čehijas stikla fabrikas un zooloģiskā dārza apmeklēšana bija daļa no mūsu ceļojuma uz Bohēmijas reģionu Čehijas Republikā. Mūsu pirmais galamērķis pirms ierašanās kempingā Dolce Vita bija mazs slēpošanas kūrorta ciemats Haračova (Harrachov).

Stikla rūpnīca

Mēs apmeklējām tur esošo Novosad & Son rūpnīcu (adrese: Harrachov 95, 512 46 Harrachov, Čehija) – otru vecāko stikla rūpnīcu Čehijā, kas dibināta 1712. gadā.
Tā darbojas joprojām kopš tās dibināšanas un tagad tiek piedāvātas arī ekskursijas gida pavadībā, lai apmeklētāji varētu iepazīties kā tiek ražots un apstrādāts stikls un kristāls.

Tur iespējams redzēt milzīgas stikla krāsnis, stikla pūšanu, kristālu pulēšanu un citus procesus. Šajā rūpnīcā viņi ražo tradicionāli ar rokām darinātu, brīvi pūstu, sagrieztu un ar rokām apgleznotu stiklu.

Stikla rūpnīcā Čehijā
Stikla rūpnīcā Čehijā

Pēc šīs patiešām izglītojošās un jaukās ekskursijas jūs varat ieturēt pusdienas vai vakariņas, kā arī nobaudīt vietējo alu restorānā Pivovar Novosad, kas atrodas tur pat blakus stikla rūpnīcai.

Restorāns piedāvā gan tradicionālos čehu, gan starptautiskās virtuves ēdienus ar plašu alus un īpašo ēdienu izvēli. Kopā pavadījām apmēram četras stundas Harračovā un turpinājām ceļu atpakaļ uz kempingu.

Čehijas alus restorāns
Čehijas alus restorāns

Jāpiemin, ka apkārtne netālu no Harračovas ir ļoti skaista; ceļš šķērso kalnus ar visapkārt redzamām skaistām ainavām. Vakaru pavadījām laiski atpūšoties kempingā pie ezera.

Zooloģiskais dārza Dvur Kralove un safari

Trešajā dienā Čehijā mēs nolēmām pavadīt dienu, apmeklējot zooloģisko dārzu un safari parku Dvur Kralove (adrese: Stefanikova 1029, 54401 Dvur Kralove nad Labem). Šis ir diezgan liels zooloģiskais dārzs (teritorija 6,5 hektāri), kurā ir daudz eksotisku dzīvnieku un tādas atrakcijas kā safari izbrauciens pa tuvējo apkārtni, akvārijs, tropiskais purvs, dinozauru pasaule, brīvdabas voljērs un daudzi citi.

Ļoti labi izplānotās teritorijas dēļ šajā zooloģiskajā dārzā bija ērti vērot dzīvniekus un putnus. Biļešu cenas bija aptuveni šādas: pieaugušais – 4 eiro, bērns – 1,6 eiro, suns – 2 eiro (kārtējo reizi priecājāmies, ka kopā ar mūsu suni drīkstējām ieiet zooloģiskajā dārzā). 2024. gadā un uz priekšu gan cenas varētu būt lielākas pēdējos gados piedzīvotās augstās inflācijas dēļ.

Žirefes zoodārzā Čehijā
Žirefes zoodārzā Čehijā

Ja atrodaties šajā Čehijas daļā (Hradec Kralove reģions), es noteikti iesaku apmeklēt šo zooloģisko dārzu, šim apmeklējumam ieplānojot pietiekami daudz laika (vismaz 4 stundas). Tas ir pietiekoši interesants un izklaidējošs pasākums gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Citas jaukas vietas Čehijā

Gandrīz viss šeit ir parakstīts par šo konkrēto divu dienu ceļojumu, taču Čehijā ir daudz citu jauku vietu – Prāga, Kutna Hora, pilis un klosteri, slaveni kūrorti utt. Liels skaits dažādu vietu, kas atrodas Čehijā (īpaši, ja salīdzina ar teritoriju, kas nemaz nav tik liela) ir iekļautas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, piemēram Prāgas vēsturiskais centrs, Kutna Hora, dārzi un pils Kromerizā un daudz kas cits (kopā 12 dažādi objekti).

Tātad, lai uz kuru pusi jūs dotos, Čehijā ir iespējams atrast kaut ko interesantu. Ir arī internetā pieejama izsmeļoša informācija tūristiem, kas apmeklē Čehiju.