Marakeša 2023

Publiucēts 29/03/2025 autors: ainarsbl

Pēc dažu gadu pārtraukuma atkal atgriezāmies Marokā un šoreiz atkal mūsu galamērķis bija Marakeša.

Lidojums uz Maroku

Marakešas novietojums Marokas centrālajā daļā ir diezgan ideāls, lai apmeklētu citas vietas ārpus pilsētas, bet, protams, pabūt pašā pilsētā un tās tirgū vienmēr ir interesanti. Marakešas tirgu pieminu tāpēc, ka esam ļoti iecienījuši marokāņu garšvielas un izmantojam katru iespēju atjaunot to krājumus.

Lai gan šoreiz lidojām no Londonas Gatvikas lidostas nevis kā iepriekš no Glāzgovas, atkal lidojām ar EasyJet aviokompāniju. Iemesls diezgan praktisks un būtisks – EasyJet piedāvātie lidojumu laiki ir krietni labāki nekā tie ko piedāvā Ryanair.

Ja labi pameklē un pieskaņojas labākajiem piedāvājumiem, arī cenas atsķirības ir minimālas.Vēl vina interesanta lieta – London Gatwick lidostas izmaksas ir zemākas (kaut vai ūdens pudele Getvikā maksā mazāk), tāpēc pat lidojot no Rīgas uz Angliju, vispirms meklējam vai AirBaltic piedāvā konkurētspējīgas cenas uz Getviku. Tas gan ir reti, ja salīdzina ar Ryanair relatīvi zemajām cenām, bet EasyJet uz Rīgu diemžēl nelido.

Viesnīca

Tā nu ap pulksten divpadsmitiem dienā ieradāmies Marakešas Menara lidostā un, pēc salīdzinoši atras tikšanas cauri visām kontrolēm, devāmies uz izvēlēto viesnīcu. Te jāpiezīmē, ka šoreiz gribējām paslinkot tāpēc bijām rezervējuši viesnīcu, kura cenā piedāvā visu iekļautu (all inclusive).

Patiesības labad gan jāsaka, ka viesnīcas transfērs, un kā izrādījās, dažas citas lietas (viens bārs, restorāns un arī SPA procedūras) tomēr bija par atsevišķu samaksu. Taču, galu galā, tā nebija nekāda problēma, jo pietika arī ar to, kas cenā bija iekļauts (trīsreizēja ēdināšana, salīdzinoši labs spāņu vīns, alus, alkoholiskie kokteiļi, baseinu bāri ar uzkodām un dzērieniem, dažādas aktivitātes utt.).

Vēl pāris vārdi par viesnīcu Kenzi Club Agdal Medina. Tā atrodas Marakešas dienvidos, tuvāk lidostai salīdzinot ar pilsētas centru. Ēkas un apkārtne ļoti interesanti izveidotas – cilvēki labi piedomājuši projektējot. Bija, protams, arī savas ēnas puses.

Piemēram, braucot uz Maroku vismaz vienreiz ieplānojam aiziet uz hamamu (tā ir sava veida marokāņu pirts, kur pamatīgi saziepē ķermeni, tad ar skrubi berž nost veco ādu, mazgā un galu beigās relaksējas ar tēju), taču viesnīcas SPA komplekss bija krietni par mazu salīdzinot ar apmeklētāju skaitu. Tā visa rezultāta nespējām nedēļas laikā atrast brīvu laiku hamama apmeklējumam – vai ni viss bija rezervēts, vai arī mums bija ieplānots kas cits.

Marakešas tirgus

Kā jau teicu, mums patīk marokāņu garšvielas, tāpēc kā obligātais pasākums bija brauciens uz Marakešas centrālo tirgu.

No viesnīcas uz Marakešas tirgu (turp un atpakaļ) kursēja viesnīcas bezmaksas autobuss, ko nolēmām izmantot. Taisnības labad gan jāsaka, ka autobuss līdz pašasm centram gan neved, vismaz kāds kilometrs vai pat mazliet vairāk jāiet kājām. Tas gan neizraisa nekādas problēmas, ja nav iebildumu pastaigāt pa pilsētu kājām. Mēs pat izvēlējāmies maršrutu mazliet nost no tūrisma takām un atradām arī citus nomaļākus tirgus laukumus. Jāsaka gan, ka Marakešā tūristi ir visur, taču ir vietas, kur vietējo ir pat vairāk.

Tirgu viņi sauc par “souk” un tādu pilsētā ir ļoti daudz (arābi vispār ir tigotāji, tā kā nav jau tas liels pārsteigums). Ir tādi tirgi kā Souk Fekharine (keramika), Souk Attarine (garšvielas), Souk Zrabi (paklāji), Souk Dhabia (juvelierizstrādājumi) un tā tālāk un tā joprojām.

Bahijas pils

Pa ceļam uz centrālo tirgu (Jemaa el-Fnaa) nolēmām apmeklēt Bahijas pili (Bahia Palace). Šī pils (būvēta starp 1866. un 1867. gadu) ir viens no vislabāk saglabātajiem un interesantākajiem vēsturiskajiem objektiem Marakešā. Pilī kopā ir ap 150 dažādām istabām un dažās no tām ir izveidotas arī ekspozīcijas.

Tūristu domas par ieejas biļetes cenu dalās (apmēram 7 eiro no cilvēka, kas it kā ir diezgan daudz salīdzinoši ar Marokas cenām), taču domāju, ka nevajag būt nūģiem un ieiet apskatīties, ja ir kaut cik interese par citu tautu kultūru un arhitektūru.

Pils apmeklējums neaizņem daudz laika, kādu pusstundu plus vēl jārēķinās ar vismaz 10 minūšu stāvēšanu rindā pēc ieejas biļetēm, ja esat tur rīta pusē. Gaidīšna var izvērsties ilgāka, kad visi ir pamodušies un noskaņojušies kultūras baudīšanai. Atcerieties – gandrīz visur samaksa ir tikai skaidrē naudā – pat šādā tūristu iecienītā objektā!

Tas tad šoreiz arī viss, ceru, ka mazliet ieeintersesēju par Marakešu. Varat lasīt arī citus rakstus, kas rakstīti pēc Marokas un citu valstu apmeklēšanas.

Bulgārija rudenī – otrā diena

Publiucēts 25/01/2025 autors: ainarsbl

Rīts Plovdivā

Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā par 2024. gada braucienu uz Bulgāriju, ap pusnakti atgriezāmies no pastaigas pa Plovdivu un devāmies gulēt. Viesnīcas numuru bijām pasūtījuši bez brokastīm, tāpēc no rīta pēc pamošanās apģērbāmies un uzreiz devāmies uz pilsētu. Pirms došanās tālāk uz Melno jūru mēs vēlējāmies apskatīt pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu dienas gaismā.

Pastaiga pa pilsētu

Plovdiva savā ziņā ir dzīvs muzejs. Klīstot pa gājējiem draudzīgo centru, mūs uzreiz aizrāva pilsētas relaksētā gaisotne. Viens no objektiem, ko noteikti gribējām apskatīt, bija senais romiešu amfiteātris, viens no vislabāk saglabātajiem Eiropā. Amfiteātris, kas celts mūsu ēras 2. gadsimtā imperatora Trajana valdīšanas laikā, varēja uzņemt līdz 6000 skatītāju. Lai gan amfiteātri, dodoties cauri šaurajiem mazo ieliņu labirintiem, atrast nemaz tik vienkārši nebija iespējams, pūles bija tā vērtas, jo skats no augšas bija iespaidīgs, piedāvājot panorāmas skatu uz Plovdivu un apkārtējiem kalniem.

panorāmas skats no plovdivas vecpilsētas — Panorāmas skats no Plovdivas vecpilsētas

Vīna degustācija

Pirmā dienas daļa pilsētā pagāja ļoti ātri, un mums jau ap pusdienlaiku bija jādodas tālāk. Pa ceļam uz Melnās jūras piekrasti bijām rezervējuši vīna degustāciju Zagreus vīna darītavā, kas atrodas kādu gabalu ārpus pilsētas. Bulgārijas vīna darīšanai ir sena vēsture, un Zagreus vīna darītava ir viens no pierādījumiem tam. Vīna darītava atrodas gleznainā vietā un piedāvā lieliskus augstas kvalitātes Bulgārijas vīnogu vīnus.

zagreus vīna darītava bulgārijā — Zagreus vīna darītava Bulgārijā

Ierodoties, mūs sagaidīja gide, kura pastāstīja par Bulgārijas vīna vēsturi un vietējām vīnogu šķirnēm, kuras tiek audzētas viņu vīna dārzos. Interesants moments, iepazīstoties, izrādījās, ka gides vārds tulkojumā no bulgāru valodas nozīmē “vīnoga”.

Bulgārijas vīns

Ne vienīgā, bet noteikti populārākā šķirne, ko viņi audzē, ir Mavrud. Mums tika piedāvāta ekskursija pa vīna ražošanas un uzglabāšanas telpām, kuras laikā uzzinājām vairāk par vīna ražošanu šajā īpašumā.

Mūsu vizītes svarīgākais punkts, protams, bija vīna degustācija, kurā mēs nobaudījām četrus dažādus vīnus. Vīna degustācija tika papildināta ar vietējām delikatesēm, radot ļoti patīkamu, brīvu un nepiespiestu gaisotni. Mēs izbaudījām katru malku, un pirms braukšanas prom iegādājāmies arī dažas pudeles līdzņemšanai.

Brauciens uz austrumiem

Pēc vīna degustācijas mēs turpinājām ceļu austrumu virzienā, dodoties uz Melnās jūras piekrasti. Pēc nelielas palīkumošanas pa vietējiem ceļiem izbraucām uz A1 automaģistrāles, pa kuru braukšanai bija pavisam cita dinamika.

Jau pavisam tuvu Melnajai jūrai atrodas ostas pilsēta Burgasa, taču tās centrā neiebraucām, jo pagriezāmies dienvidu virzienā. Burgasas reģions ir pazīstams ar bagātīgajām lauksaimniecības zemēm un Melnās jūras tuvumu, taču arī pirms tam pa ceļam redzējām daudzus vīnogulājus un citu lauksaimniecības kultūru dārzus.

Mazliet aiz Burgasas mēs apstājāmies Lukoil degvielas uzpildes stacijā, lai ielietu degvielu un mazliet atvilktu elpu pēc diezgan garā brauciena. Nopirkām arī uzkodas un pasēdējām pirms nākamā, vairs ne tik garā ceļojuma posma.

Bulgārijas kalnu masīvi

Kā jau minēju, braucām pa A1 maģistrāli, kura ved no Sofijas uz Burgasu. Sajūta visu laiku ir tāda, ka braucam pa ieleju, kuru no vismaz trijām pusēm ietver kalni. Kalnu grēdas ir viena no Bulgārijas spilgtākajām iezīmēm, tāpēc šeit neliela atkāpe īsam aprakstam par tām.

Bulgārija tiek saukta par Balkānu valsti, taču bez Balkānu kalniem valstī atrodas arī citi kalni, kuri papildina iespaidīgo ainavu. Valstī ir četras galvenās kalnu grēdas – Balkānu kalni, Rilas kalni, Pirinas kalni un Rodopu kalni.

Balkānu kalni

Balkānu kalni ir pazīstami arī kā Stara Planina (Vecais kalns), un tie stiepjas pāri visai valstij no Serbijas robežas rietumos līdz Melnajai jūrai austrumos. Šī kalnu grēda sadala valsti ziemeļu un dienvidu reģionos. Augstākā virsotne Balkānu kalnos ir Boteva virsotne, kas sasniedz 2376 metrus augstumā, taču tā nav pati augstākā virsotne Bulgārijā.

Rilas kalni

Uz dienvidiem no Balkānu kalniem atrodas Rilas kalnu grēda, kurā atrodas Bulgārijas augstākā virsotne Musala, kas paceļas līdz 2925 metriem. Rila ir slavena ar savām dramatiskajām ainavām, kas ietver augstkalnu ezerus, zināmākie no tiem ir 7 Rilas ezeri, kuri ar savām takām ir iecienīts augstkalnu pastaigu (hiking) objekts. Rilas kalnos atrodas arī slavenais Rilas klosteris, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir viens no nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem Bulgārijā (par braucienu uz Rilas klosteri manā blogā būs atsevišķs raksts).

Pirinas kalni

Pirinas kalni atrodas Bulgārijas dienvidrietumu daļā un ir pazīstami ar savu nelīdzeno reljefu un pārsteidzošām granīta virsotnēm. Augstākā virsotne ir Vihren, kas atrodas 2914 metru augstumā. Arī Pirinas kalni ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā to izcilās bioloģiskās daudzveidības un unikālo ainavu dēļ. Iecienītākās aktivitātes Pirinas kalnos ir kalnu slēpošana un alpīnisms.

Rodopu kalni

Rodopu kalni atrodas Bulgārijas dienvidos pie robežas ar Grieķiju, to augstākā virsotne ir Golyam Perelik, kas paceļas 2191 metru augstumā. Iecienītākās aktivitātes Rodopu kalnos ir kalnu pārgājieni un lauku tūrisms.

Pirmais vakars Primorsko kūrortā

Mēs ieradāmies Primorsko vakarā neilgi pirms saulrieta, tieši pirms vakariņu laika. Bijām rezervējuši numuriņus Park Hotel & SPA Les Magnolias Primorsko, kas atrodas Melnās jūras piekrastē, dažu minūšu gājiena attālumā no pludmales. Viesnīcas mierīgā vide, ko ieskauj daudz koku un apstādījumu, ir ļoti piemērota vieta atpūtai, īpaši pēc garāka brauciena.

dekorācija bulgārijas viesnīcā — Dekorācija Bulgārijas viesnīcā

Pēc iekārtošanās numuriņos devāmies vakariņās, kas bija ļoti dāsnas. Lai gan parasti to nedaram, šoreiz izvēlējāmies viesnīcu ar visu iekļautu cenā (all inclusive), lai nevajadzētu lieki tērēt laiku un enerģiju pārtikas medībām. Visas dienas, kamēr bijām kūrortā, pārtika bija ļoti laba un pietiekami daudzveidīga. Bija gan jūras veltes, gan, protams, dažāda veida gaļa, kas Bulgārijā noteikti ir iecienītākais produkts. Varbūt mazliet pietrūka augļu un dārzeņu dažādības, šajā ziņā bijām cerējuši uz ko vairāk.

Dienas izskaņa

Diena bija pagājusi iespaidiem ļoti bagāta, tāpēc nosēdējām viesnīcas restorānā ļoti ilgi. Bija ļoti daudz emociju, ar ko dalīties. Nākošajā dienā nekas, izņemot laisku atpūtu pie viesnīcas baseina, nebija plānots.

Plovdiva mūs bija pārsteigusi ar savu vēsturisko šarmu un ikdienas mieru, bet Zagreus vīna darītava ar saviem augstas kvalitātes vīniem. Visur varēja just viesmīlību un pozitīvu attieksmi. Lai arī bija jau septembra vidus, arī vakars bija silts un mierīgs.

Par šo ceļojumu ir pieejams arī video manā YouTube kanālā. Ja vēl neesat, izlasiet arī par mūsu pirmo dienu Bulgārijā.

Kornvola – otrā diena

Publiucēts 29/12/2024 autors: ainarsbl

Pēc pirmās dienas Kornvolā pirms gulēt iešanas aizgājām vakariņās uz netālo krogu The Shire Inn. Tas atrodas kādu 15 minūšu gājiena attālumā no viesu mājas. Devāmies uz krogu kājām, lai varētu arī iedzert kādu pinti alus.

Atmosfēra un apkalpošana laba, ēdieni un vietējais Kornvolas alus arī garšīgi – kā jau gastrokrogā. Rēķins gan mazliet pārsteidza – māk viņi pie it kā normālām cenām sarēķināt tā, ka sanāk vismaz par pārdesmit mārciņām vairāk nekā domāts.

Minak teātris

No paša rīta tūlīt pēc brokastīm devāmies uz interesantu vietu – mūsdienās klintīs izbūvētu amfiteātri, kur ik pa laikam notiek arī reālas izrādes. Šoreiz Kornvola tiešām pārsteidza.

Teātra idejas autore un izveidotāja bija vietējā sieviete Rovena Keida (Rowena Cade). Nosaukums minak (meynek vietējā valodā) nozīmē akmeņaina vieta. Sieviete sāka veidot teātri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Minak teātris (Minack Theatre) atrodas pussalas pašos dienvidos. Parasti no rīta puses var apskatīt teātri un tam apkārt izveidoto dārzu (ieejas maksa 10 mārciņas), bet pēcpusdienās un vakaros notiek izrādes (izrādes gan nenotiek katru dienu). Dārzs pats par sevi ir apskates vērts un izveidotais amfiteātris izskatās iespaidīgs.

Vairāk informācijas var atrast teātra mājas lapā.

St Michael kalns

St Michael kalns ir sala jūrā netālu no krasta, līdzinieks Saint Michel kalnam Francijā. Abiem kopīgais ir tas, ka bēguma laikā no sauszemes uz salu var aiziet sausām kājām, bet paisuma laikā ūdens salu atdala no sauszemes.

Atšķirība ir tā, ka uz Francijas līdzinieka atrodas abatija, bet Kornvolā uz salas ir pils, kura atrodas National Trust pārvladībā.

Vieta ir interesanta, vērts apskatīt ja esat iekūlies tajā Anglijas galā. Dažas vietas, kas jāņem vērā. Atrast stāvvietu mašīnai ir diezgan problemātiski; labākais variants piebraukt pilij cik tuvu vien var un gaidīt, kad kāda vieta atbrīvosies. Tuvumā esošās (rekomendētās) ilgtermiņa stāvvietas ir pilnas un uz salu sanāk iet diezgan lielu gabalu.
Ir vairāki ieejas biļešu veidi, salai un pilij, salai un dārzam un kombinētā biļete. Tā kā mēs jau vienā dārzā no rīta bijām, ņēmām biļeti tikai uz pili. Dārzu, starp citu, varēja apskatīt no pils pagalma.

Biļešu cenas dažādas – ieejai pilī pieaugušajam 14 mārciņas, ieejai dārzā 10 mārciņas, bet kopējā biļete maksā 24 mārciņas; bērniem no 5 līdz 17 gadiem apmēram puse no tā.

Zemes gals

Kā jau nosaukums liecina, aiz zemes gala ir vairs tikai jūra. Ja godīgi, uz pašu zemes galu nebraucām, bet devāmies uz netālo ciematiņu Sennen Cove. Vienīgā atšķirība – stāvvietas lētākas, mazāk cilvēku, patīkamāka atpūta. Jūra tā pati, pludmale un skati apkārt tie paši. To ieteica vietējie un paldies viņiem par to!

Pavadījām pludmalē pāris stundas, tur pat arī saorganizējām pikniku jūras krastā pirms došanās tālāk.

St Ives

St Ives ir neliela skaista pilsētiņa un zvejas osta pussalas ziemeļu pusē. Vietējie marketētāji internetā stāsta, ka St Ives ir mirdzošs dārgakmens Kornvolas kronī. Par St Eves esot nobalsojuši kā par labāko ģimenes atpūtas vietu piekrastē un vienu no 10 labākajām pludmalēm Eiropā.

Realitātē gan īsti to es neteiktu. Pirmkārt, pludmale ir diezgan neliela, lai gan smilšu josla ir plata. Jebkurā gadījumā, nekāda īpašā romantikas sajūta neradās – vienkārši dārgs kūrorts un maz vietas.

Par dārgumiem runājot – aizgājām pasēdēt pludmales kafejnīcā lai pavērotu saulrietu. Lai arī cenas redzējām pasūtot uzkodas, pēc rēķina saņemšanas sapratām, kāpēc aprakstos par šo vietu tiek pieminēti dārgakmeņi.

Iestādei (viņi dēvē sevi par pludmales kafejnīcu, kas atbilst patiesībai) pat nebija baltie galdauti, taču viena suši gabaliņa izmēra tunča gabaliņš maksāja turpat 20 mārciņas. Jāatzīst gan, ka garša šim mini ēdienam bija fantastiska.

Pēc vakariņām vēl pamaldījāmies pa pilsētu, jo īsti neatcerējāmies, kur bijām atstājuši mašīnu. Pilsētiņa atrodas uz kalna un aizejot vienu ielu uz nepareizo pusi var ļoti ātri apmaldīties.

Tā nu otrā diena Kornvolā bija pavadīta un no rīta plānojām doties mājās uz Dorsetu pa ceļam piestājot uz pusdienām jūras krastā Devonā.

Grieķijas galvaspilsēta Atēnas

Publiucēts 13/10/2024 autors: ainarsbl

Par Grieķiju

Grieķija ir viena no valstīm, kur esmu bijis daudzas reizes, gan biznesa, gan atpūtas braucienos, gan tranzītā. Tomēr līdz šim nevienu reizi par šo valsti neesmu rakstījis, tāpēc šeit ne tikai par Grieķijas galvaspilsētu Atēnām, bet arī mazliet par Grieķiju vispār.

Ja godīgi, tad jau nav nemaz tik daudz, ko varētu jaunu par visiem zināmo Grieķiju pateikt, tāpēc vismaz daži cipari un nedaudz par vēsturi.
Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu galā, tās teritorija ir gandrīz 132 tūkstoši kvadrātkilometru. Tas ir salīdzināms ar tādām valstīm kā Bangladeš, Nepāla, kuras ir mazliet lielākas par Grieķiju un Ziemeļkoreja un Nikaragvu, kuras ir nedaudz mazākas. Salīdzinot ar Amerikas Savienotajām valstīm, Grieķija ir divas reizes mazāka par Kolorado štatu.

Grieķijai pieder 227 salas no kurām vismaz 166 ir apdzīvotas. Lielākās Grieķijas salas ir Krēta (Crete), Evia, Lesbos, Roda (Rhodes) un Čios (Chios). Krētas teritorija ir nedaudz vairāk kā 8000 kvadrātkilometru – tā ir lielāka par Palestīnu un nedaudz mazāka par tuvumā esošo Kipru. Krētas garums ir 260 kilometri un platums no 12 līdz 60 kilometriem.

Pēc 2020 gada datiem Grieķijā dzīvo nepilni 11 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk kā pusmiljons dzīvo Atēnās (to centrālajā daļā).

Galvaspilsēta Atēnas

Atēnas ir Grieķijas galvaspilsēta un kā jau daudzas citas lielās pilsētas veido konglomerātu, kurā dzīvo ap trīs miljoniem cilvēku.

partenons atēnu akropolē — Partenons Atēnu akropolē

Atēnas ir viena no vecākajām pilsētām pasaulē, vēsturnieki saka, ka tās vecums ir apmēram 3400 gadu. Ar atēnām ir saistīti tādi vārdi kā Platons un Aristotelis.

Ar Atēnām visvairāk saistās tādas lietas kā antīkie tempļi, amfiteātri un, protams, Akropole. Atēnās ir divas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā ietvertas vietas – Atēnu Akropole un Dafnes (Daphni vai Dafni) bizantiešu klosteris, kas ir daudz mazāk zināms salīdzinot ar Akropoli.

Atēnu Akropole

Akropole ir ēku komplekss klints pakalna virsotnē Atēnu centrā, visslavenākais Akropoles objets ir Partenons (Parthenon). Partenons ir templis (precīzāk tā paliekas), kas tika uzcelts par godu grieķu dievietei Atēnai. Tempļa celtniecība tika pabeigta vairāk kā 400 gadus pirms mūsu ēras.

Atēna ir Zeva meita, viena no Olimpa dieviem, viņa ir gudrības un kara dieviete. Atēnas romiešu ekvivalents ir Minerva, lai gan kā romiešu kara dievs plašāk ir pazīstams Marss.

Vārds akropole nozīmē visaugstākais punkts, kā tas patiesībā arī ir, ja tajā uzkāpj. Akropoles piekājē ir iespējams atrast autostāvvietas, ja esat tur ar savu vai īrētu mašīnu. Mēs savējo novietojām stāvvietā, kas atrodas Rovertou Galli 39. No turienes uzkāpt Akropolē nesagādā lielas pūles, tikai kādas 10 – 15 minūtes. Un kāpiens ir tā verts – no augšas paveras fantastisks skats uz pilsētu.

Ieeja Akropoles muzejā ir par maksu. Biļetes maksā sākot ar 12 eiro un vairāk, līdz pat 80 eiro par antīko Atēnu apmeklējumu un apskati gan privāti gan grupā (neesmu tādu čupu naudas tērējis šim pasākumam, tāpēc neņemost teikt ar ko tas varētu būt labāks).

Nakšņošana Atēnās

Naktsmītni izvēlējāmies ārpus pilsētas centra tuvāk jūrai – Tropical Hotel, kas, braucot pa ceļu, atrodas mazliet vairāk kā desmit kilometrus uz dienvidrietumiem no Akropoles.

jūras piekraste atēnās — Jūras piekraste Atēnās

Google atsauksmēs par viesnīcu rakstīju, ka tā atrodas ļoti parocīgā vietā, istabiņas tīras un kārtīgas, pieklājīgs apkalpojošais personāls un labas brokastis. Vēl jāpiebilst, ka mums arī paveicās ar to, ka no istabiņas balkona pevērās brīnišķīgs skats uz jūras pusi. Kopumā, ļoti laba viesnīca par atbilstošu cenu, īpaši, kad nepieciešama vieta, kur pārnakšņot uz neilgu laiku.

Vēl viena lieta, ko gribēju piebilst attiecībā uz Atēnām. Mēs centāmies braukt agri no rīta un vēlu vakarā, jo dienas laikā pa Atēnām pārvietošanās ar auto var izvērsties par pamatīgu murgu, īpaši, ja iebraucat kādā no ar transportu noslogotajiem rajoniem.

Atceros, ka kādā no citiem braucieniem diezgan ilgu laiku gaidīju autobusu, kurš tā arī neatbrauca. Galu galā izdomāju iet vairākus kilometrus ar kājām un tas atnmaksājās, jo sastrēgumos stāvošās automašīnas bieži vien tā arī palika gaidot aiz muguras.

Edinburga

Publiucēts 30/09/2024 autors: ainarsbl

Skotijas galvasplsēta Edinburga

Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus.

Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Nokļūšana uz Edinburgu

Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru).

Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu pilsētas centrā, var izmantot autobusu vai modernu tramvaju, kuram lidostā ir galapunkts (Edinburgā ir tikai viena tramvaja līnija ar galapunktiem pilsētas centrā un lidostā). Visātrākais ir AirLink autobuss, kuram starp lidostu un pilsētas centru ir arī dažas citas pieturas.

Edinburgā var vienkārši nokļūt arī, ja lidojat uz tuvumā esošo Glāzgovas vai mazliet attālāko Aberdīnas lidostu (kopumā Skotijā ir piecas daudz maz nozīmīgas starptautiskās lidostas).

Un protams, vilcienu un autobusu maršruti savieno Edingurgu ar daudzām citām Lielbritānijas pilsētām. Esmu rakstījis arī atsevišķi par autoceļu tīklu Skotijā.

ieliņas edinburgas vecpilsētā — Ieliņas Edinburgas vecpilsētā

Vietas un lietas, ko noteikti vērts apskatīt Edinburgā

Pat ja neesat bijuši Skotijā, noteikti esat dzirdējuši tādus vārdus kā Edinburgas pils, vecpilsēta, Karaliskā Jūdze, Holirūda, Valters Skots un Artūra sēdeklis. Labā ziņa ir tāda, ka lielākā daļa apskates objetu Edinburgā atrodas salīdzinoši netālu viens no otra. Bez tam, pilsētā notiek daudzi pasākumi, kuris ir vērts apmeklēt, ja paveicās to laikā būt pilsētā.

Karaliskais militārais šovs (Edinburgh Tattoo)

Viennozīmīgi, Edinburgas militārais šovs, kas katru gadu vasarā notiek Edinburgas pils pagalmā (2022. gadā no 5. līdz 27. augustam). Šovā piedalās militārie orķestri no dažādām valstīm un priecē skatītājus gan ar militārajiem maršiem, soļōšanu ierindā, gan citiem aizrautīgiem priekšnesumiem.

Ieeja pasākumā ir diezgan dārga, sākot no 60 līdz vairāk kā 600 britu mārciņām Lētākās biļetes teorētiski maksā 30 mārciņas, taču tas ir mazs sektors pašā arēnas malā. Biļetes ir jāpērk krietnu laiku, vislabāk vairākus mēnešus, iepriekš. Jebkurā gadījumā, ja būsiet atdevuši par šovu 60 mārciņas, pēc grandiozā pasākuma nejutīsieties pārmaksājuši – to tiešām ir vērts redzēt!

Edinburgas pils

Edinburgas pils noteikti zināmākais tūrisma objekts galvaspilsētā, ja ne visā Skotijā (Lohnesa ezers ar tā noslēpuatpazīstamības ziņā varētu ar to konkurēt).

Edinburgas pils atrodas uz sena vulkāna un ir redzama no attāluma pat vēl neiebraucot pilsētā. Vulkāna virsotne ir bijusi apdzīvota jau no dzelzs laikmeta, bet karaļpils tajā atrodas jau kopš 12. gadsimta. Līdz 1633. gadam pils bija karaļu rezidence, taču arī pēc tam tai ir bijusi nozīmīga loma Skotijas vēsturē.
Pils ir visvairāk apmeklētais maksas tūrisma objekts Skotijā (vairāk kā 2 miljoni apmeklētāju gadā) un otrais visvairāk apmeklētais visā Apvienotajā Karalistē. Ieejas biļete pilī maksā diezgan dārgi (pēc manām domām, salīdinot ar to ko tur var redzēt), 18 mārciņas. Taču, lai apskatītu lielo pils pagalmu un pilsētas panorāmu no klints augšas nemaz nav jāmaksā – tur var ieiet bez maksas un pavadīt tik laika, cik gribas (to gan nevarēs izdarīt militārā šova laikā, jo tajā laikā tur atrodas tribīnes šova skatītājiem).

Šajā blogā it tikai pāris lietas no visa tā, ko iespējams apskatīt Skotijas galvaspilsētā; domāju, ka drīzumā uzrakstīšu arī par ko citu. Šeit ir arī raksti par Skotijas augstienēm, Skye salu Skotijas rietumos un Stīrlingu.

Glāzgova

Publiucēts 09/09/2024 autors: ainarsbl

Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita.

Ko apskatīt

Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā.

Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm.

Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet vēstures elpu var sajust vienkārši staigājot pa tās ielām.

Populārākie apmeklēšanas vērtie apskates objekti ir Kelvingroves mākslas galerija (Kelvingrove Art Gallery and Museum, ieeja bez maksas), Krastmalas muzejs (Riverside Museum), Glāzgovas zinātnes centrs un Džordža skvērs (George Square) pašā pilsētas centrā. Un protams, Glāzgovas universitātes centrālā ēka ir atsevišķas apskates vērta; gan pats ēku komplekss no ārpuses, gan arī iekšā esošais Hantera muzejs un mākslas galerija (The Hunterian Museum and Art Gallery), kuru var apmeklēt bez maksas.

Satiksme

Kā jau lielai pilsētai pienākas, Glāzgovā ir pazemes metro. Metro ir tikai viena līnija un vilcieni kursē pa apli abos virzienos. Vēl interesanti, ka metro vagoni ir daudz mazāki kā, piemēram, Londonā. Sajūta tāda, ka pie perona piebrauc miniatūri vagoniņi.

Vislabāk pilsētā pārvietoties ar metro vai arī ar vilcienu, ja jādodas kaut kur tālāk no centra. Protams, krustām šķērsām kursē arī autobusi, taču triju gadu laikā tur dzīvojot autobusus izmantoju tikai pāris reizes. Laikam nepatika, ka tie mēdz kavēties, ir lēni un arī salīdzinoši dārgi.

Pa pilsētas centru vislabāk pārvietoties kājām, satiksme tajā ir lēna un ir arī ielas, kuras paredzētas tikai gājējiem.

Tiem, kas grib doties kur tālāk, jāatceras, ka Glāzgovā ir divas galvenās dzelzceļa stacijas un ne no katras var aizbraukt uz vajadzīgo vietu. Stacijas viena no otras atrodas apmēram 10 minūšu gājiena attālumā, tā kā mēģināt atrast kā aizbraukt no vienas uz otru nav īpašas jēgas. Protams, ja ir daudz bagāžas, tad vienkārši jākāpj taksometrā.

Turpat centrā atrodas arī autoosta no kuras kursē autobusi uz lielākajām pilsētām un attālākām Skotijas vietām. Vispār starppilsētu autobusu satiksme Skotijā ir laba.

Ja ierodaties Glāzgovas lidostā, tad gan vienīgais sakarīgais transporta veids uz pilsētu ir autobuss, kas piestāj terminālī, bet, ja ielidojat ļoti vēlu, tad var nākties braukt ar taksometru, kas nemaz nav lēti.

Kur doties

Pilsētas centrā ir ļoti daudz veikalu un kafejnīcu, dienas garumā iespējams staigāt pa gājēju ielām, apskatīt centrālo staciju no iekšpuses un doties uz centra austrumu daļu, kura nav tālu un tai arī ir savs šarms, jo kādreiz tur bija pilsētas noliktavu rajons.

Taču pilsētas centrs pārvēršas vakarā, jo vaļā veras daudzi naktsklubi un dzīve atsākas ar jaunu sparu. Populārākā, savā ziņā pat leģendāra, izklaides iela ir Sauchiehall Street. Dzīve šajā rajonā kūsā līdz pat trijiem no rīta, īpaši nedēļas nogalēs.

Glāzgova vispār ir ļoti aktīva pilsēta, kur cilvēki pēc darba dienas, un it īpaši pēc darba nedēļas, iet atpūsties jautrās kompānijās un ar to atšķiras no daudzām citām Skotijas pilsētām, kuras vakaros paliek klusākas. Tāpēc, ja esat Skotijā ir vērts apmeklēt |Glāzgovu un izbaudīt tās īpatnējo šarmu.

Stīrlinga Skotijā

Publiucēts 25/07/2024 autors: ainarsbl

Skotijas centrālā daļa

Stīrlinga, kas pazīstama kā Skotijas karaļu kronēšanas vieta, atrodas Skotijas centrālajā daļā. To mēdz dēvēt par vārtiem uz augstkalnēm (Highlands), jo ziemeļu virzienā no tās sākas daudziem zināmais kalnu reģions Skotijas augstienes. Pilsēta ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi un senākā pagātnē tā pat ir bijusi Skotijas galvaspilsēta. Stirling tika izveidota kā karaliskā pilsēta 1130. gadā, lai gan tās apkārnē cilvēki ir dzīvojuši jau aptuveni četrus tūkstošus gadu.

Stīrlinga atrodas 42 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Glāzgovas un 60 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Edinburgas, veidojot kartē tādu kā vienādmalu trīsstūri starp šīm trijām Skotijas pilsētām, tās visas ir arī savienotas ar modernām ātgaitas automaģistrālēm.
Lai gan pilsētai ir lielpilsētas (city) statuss, tā ir tikai deviņpadsmitā no 51 Skotijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā – tajā dzīvo nepilni 38 tūkstoši cilvēku.

Stīrlingas viduslaiku pils un vecpilsēta

Kā jau ne pārāk lielai pilsētai pienākas, vecpilsēta nav liela, taču iespaidīgu to padara Stīrlingas pils, kas atrodas stāva vulkāniska klinšu paugura virsotnē un redzama jau tālumā no apkartējiem līdzenumiem. Ir pat sens teiciens – kam pieder Stīrlinga, tam pieder Skotija. Pils no lejas patiešām izskatās majestātika un grūti ieņemama.

Ja ceļojat ar automašīnu, netālu no dzelzeļa stacijas pie Vue kinoteātra (skatieties saiti uz maršrutu kartē tālāk tekstā) ir plašas autostāvvietas par ļoti pieņemamu cenu. Var, protams, noparkoties pašā pils pagalmā, taču cena par to būs daudz lielāka un ne vienmēr tur arī būs brīvas vietas. Toties no stacijai tuvējām autostāvvietām varesiet izstaigāt nelielā centra ieliņas un uzkāpt augšā uz pili – tas nesagādās pārāk lielu piepūli, lai arī kāpšana vietām ir diezgan stāva.

Vollesa monuments

Stīrlingas nomalē atrodas ievērojams skotu vēstures simbols Vollesa monuments. Daudziem šis vārds varētu būt pazīstams pēc 1995. gadā uzņemtās filmas Drošsirdis, kurā amerikāņu aktieris Mels Gibsons atveidoja vēsturisko neatkarības cīnītāja Viljama Vollesa tēlu.

Kādu laiku monumenta piekājē pat bija novietota aktiera statuja, taču vietējo iedzīvotāju iebildumu rezultātā tā tika aizvākta. Galvenā morāle – filma tomēr ir mākslas darbs un nevar pretendēt uz vēsturisko faktu pilnvērtīgu atspoguļošanu. Un galu galā – Viljams Volless bija skots.

Vēl šis un tas noderīgs

Viena no lielākajām iestādēm pilsētā ir Stīrlingas universitāte. Tās reputācija tādā nozarē kā akvakultūra tiek ļoti augsti novērtēta ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē. Uz turieni mācīties dodas studenti no dažādām pasaules valstīm. Patiesībā, universitāte nemaz neatrodas Stīrlingā, bet tās priekšpilsētā Bridge of Allan, apmēram 4 kilometrus no Stīrlingas centra. Turpat pie universitātes atrodas arī iepriekš minētais Vollesa monuments.

Stīrlingā ir daudzas vietas, kur var labi paēst un arī pārnakšņot, ja tāda vajadzība rodas. Jāsaka gan, ka ļoti daudz tur ir indiešu restorānu un ne visiem tas var būt pa prātam, taču bez īpašām pūlēm iespējams arī atrast cita veida restorānus un kafejnīcas.

Viens no tādiem restorāniem, ko es varu rekomendēt ir pie pašas pils – Port Cullis. Tas ir mājīgs restorāns-bārs, tur var sēdēt gan iekštelpās, gan nelielā dārzā un cenas ir salīdzinoši labas, ņemot vērā atrašanās vietu. Jebkurā gadījumā, pēc pils apmeklēšanas, pusdienošana tur var pozitīvi papildināt pilī gūtos iespaidus.

Citas ievērojamas vietas, ko apmeklēt ceļotājiem Skotijā bez jau augstāk minētajām, ir Edinburga, Glāzgova, Skye sala, Loch Lomond un Loch Ness ezeri, Hebridu salas un vesela virkne nacionālo parku aktīvas atpūtas cienītājiem.

Romas vēsturiskais centrs – otrā diena

Publiucēts 27/06/2024 autors: ainarsbl

Ir tik forši ir pamosties no rīta Romas centrā pēc vēlas nakts pastaigas, kad naktsmītnes cenā iekļautās garšīgās brokastis jau gaida restorānā uz jumta terases. Superīgi laba sajūta! Vienīgais, kas jādara, jāsaņemas izkāpt no milzīgās gultas un daudzmaz jāsaģērbjas, lai var cilvēkos rādīties.

Kolizejs

Pirmajā dienā Romā bijām izstaigājuši muzeju, tāpēc otrajā dienā gribējām izbaudīt saulaino oktobra beigu laiku svaigā gaisā. Pirmais, ko darījām uzreiz pēc brokastīm, devāmies uz kolizeju – galu galā, kas būtu Itālija un Roma bez Kolizeja.

Patiesību sakot, tur jau iepriekš bijām bijuši un pat izstaigājuši to no iekšienes, taču obligāto selfiju uz kolizeja fona vajadzēja uzņemt. Savādāk neviens no mājās palicējiem neticēs, ka bijām uz pāris dienām uz Romu aizlidojuši. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kolizejs atradās mazāk kā desmit minūšu gājiena attālumā no mūsu naktsmītnes Monti Palace viesnīcā.

Bijām domājuši no kolizeja ar metro uzreiz braukt pastaigāt pa parku pilsētas centra otrā pusē, taču nācās iet atpakaļ uz viesnīcu, jo COVID dēļ metro stacija pie kolizeja bija slēgta. Bet tā kā laiks bija vienkārši fantastisks, tas nekādas neērtības nesagādāja un nākošajā galapunktā jau drīz vien nokļuvām no stacijas tuvāk viesnīcai.

Villa Borghese dārzi

Jau iepriekš bijām izplānojuši, ka dosimies garākā pastaigā pa Villa Borghese dārziem, kuri atrodas Romas centra dienvidaustrumu daļā. Dārzus sāka veidot vīnogu dārzu vietā 1605. gadā, taču pašreizējā izskatā tie eksistē no astoņpadsmitā gadsimta beigām.

Villa Borghese dārzi ir veidoti kā ainavu parks, kura teritorija ir ap 80 hektāriem. Tajā atrodas vairākas ēkas, muzeji un, protams, arī dažāda veida izklaides un atrakcijas. Ļoti populārs veids tur atpūsties ir īrēt dažāda veida velosipēdus. Kā nekā, teritorija ir milzīga un tas ir trešais lielākais parks Romā. Ja grib to visu apskatīt vienā dienā, ar kājām ejot to ir diezgan grūti izdarīt.

Kad bijām kārtīgi izstaigājušies, no parka rietumu daļas devāmies Tibras upes virzienā. Jau no parka terases (parks atrodas vienā no uzkalniem), varēja redzēt lejā esošo Piazza del Popolo (tukojumā tas varētu nozīmēt ļaužu laukums).

Piazza del Popolo

Uz turieni arī devāmies. Laukuma vidū atrodas skaista strūklaka, lai gan Romā ir milzum daudz strūklaku, kuras izskatās viena par otru skaistākas un iespaidīgākas. Strūklakas vidū uz postamenta atrodas ēģiptiešu faraona Ramzesa otrā obelisks. Strūklaka ir augsts tornis, kas atgādina šauru un garu piramīdu. Vienā no laukuma malām atrodas tajā pašā vārdā nosauktā baznīca Santa Maria del Popolo, ne parāk liela, bet skaista ēka.

Pēc pastaigas pa laukumu devāmies pa šaurajām Romas centra ieliņām dienvidu virzienā, jo diena jau bija pāri pusdienlaikam un vakarā jau bija jādodas mājās. Gribējās gan paēst, gan nopirkt itāļu delikateses mājup vešanai. Tāpēc nākošais pastaigas galamērķis pirms atgriešanās viesnīcā bija tirdziņš laukumā Piazza Campo de’Fiori.

Piazza Campo de’Fiori

Pašā tirgū iepirkties nebijām domājuši, taču apkārtnē ir vairāki izslavēti itāļu delikatešu, kas pamatā ir dažādos veidos žāvēta gaļa, veikali.

Tā arī izdarījām – atstājām pamatīgu naudas žūksni veikalā, kas atrodas Piazza Campo de’ Fiori, 43. Veikalu noteikti var atpazīt pa gabalu pēc izkārtnes, kurā dominē pamatīga mežacūkas galva. Veikals neliels, taču stāvgrūdām pilns ar gaļas izstrādājumiem. Rezultātā, līdzpaņemtā mugursoma bija pilna ar dažāda veida žāvētu gaļu un atlika vairs tikai pašiem paēst pirms došanās mājās.

Netālu no laukuma atrodas restorāns, kurā paēdām un par to var vairāk izlasīt citā blogā par mūsu gastronomiskajiemm piedzīvojumiem Romā šī nedēļas nogales ceļojuma laikā.

Tas šai reizei arī viss. Vēl tikai jāpiebilst, ka no tās pašas Termini stacijas, kurā ieradāmies, ar autobusu devāmies atpakaļ uz lidostu.

Kad plānojiet ceļojumu ierodoties Ciampino lidostā, ņemiet vērā, ka kompānija SIT Bus, kuras autobusu izmantojām lidostas transfēram, pēdējo reisu uz lidostu piedāvā sešos vakarā, tā kā var nākties pāris liekas stundas pavadīt Ciampino lidostā, kur, godīgi sakot, nav īpaši ko darīt. Tā ir ļoti maza lidosta. Lai gan, ir pieejami arī citi tranfēra varianti un kādu no tiem visdrīzāk izmantosim nākošreiz.

Romas vēsturiskais centrs – pirmā diena

Publiucēts 20/06/2024 autors: ainarsbl

Nedēļas nogale Romas centrā

Vēl viens šī bloga nosaukums varētu būt “Atpakaļ uz Itālijas galvaspilsētu Romu”, jo mēs tur jau bijām pirms vairākiem gadiem. Tomēr toreiz mēs ceļojām arī ārpus pilsētas, piemēram, uz Grotte di Frasassi un Vezuva vulkānu, kas atrodas ārpus Lacio reģiona.

Šoreiz mūsu intereses objekts bija tieši Romas centrs, lai tur pavadītu visu nedēļas nogali. Gribējām pastaigāties pa pilsētas vēsturisko centru un arī baudīt romiešu ēdienus.

Mēs ieradāmies Termini stacijā ar autobusu no lidostas īsi pirms pusdienlaika un pirmā lieta, kas jādara, protams, bija aiziert paēst vēlas brokastis. Atsevišķā blogā esmu ralstījis par mūsu gastronomisko pieredzi Romā šajā nedēļas nogales ceļojumā. Īsi sakot, mums ļoti paveicās, jo visas ēdienreizes bija patiešām superīgas un padarīja ceļojumu pat negaidīti labāku. Taisnības labad gan jāsaka, ka visas ēšanas vietas jau iepriekš bijām atraduši un izpētījuši milzum daudz atsauksmju par tām, tā kā teiciens, ka veiksme ir iepriekš sagatavota iespēja nostrādāja pilnībā.

Diokletiāna pirtis

Tūlīt pēc brokastīm mēs devāmies uz Diokletiāna pirtīm (Termas de Diocleciano) – muzeju, kas ir daļa no lielākā Romas Nacionālā Muzeja.

Diokletiāna pirtis ir milzīgs komplekss, objekts tika uzceltas mūsu ēras trīssimtajos gasos, tas atrodas tieši iepretim Termini stacijai.

Ieejas maksa šajā muzejā bija ļoti sakarīga – tikai 10 eiro vienam pieaugušajam (biļetes rezervējām iepriekš internetā, rezervēšanai tika pieņemtas tikai kredītkartes).

Jāpiemin, ka šis brauciens bija COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gada oktobrī, tāpēc mums bija jāuzrāda zaļie sertifikāti, lai varētu muzeju apmeklēt un pirms ieejas mums arī izmērīja ķermeņa temperatūru. Savādāk gan muzejs, gan Romas centrs izskatījās kā jau parasti – daudz tūristu, suvenīru, silts un saulains.

Muzeja iekšpusē un ārpusē atradās daudzi senie priekšmeti, kas liecina par Romas civilizācijas spēku un varenumu. Lai arī man veci gruveši un akmens gabali īpaši nesaista, jāatzīst, ka tas viss bija iespaidīgi. Vislabāk, protams, man patika kompleksa ēkas un dārzi.

Šajā muzejā mēs tur bijām apmēram stundu vai nedaudz vairāk un tad nolēmām doties tālāk.

Naiadu strūklaka

Diokletiāna pirts kompleksa rietumu daļā atrodas Santa Maria degli Angeli e dei Martiri baznīca. Mēs to redzējām no kompleksa iekšpuses, taču tā izskatās vēl iespaidīgāk no ielas puses. Šīs baznīcas arhitekti bija Mikelandželo un Luidži Vanvitelli.

Baznīcas priekšā ir vēl viena pārsteidzoši skaista vieta – Naiadu strūklaka. Viss laukums ap strūklaku izskatās iespaidīgi – to noteikti var ievērot šeit vienā no attēliem.

Viesnīca Monti Palace

No strūklakas mēs devāmies uz viesnīcu Monti Palace Hotel, kur jau iepriekš bijām rezervējuši istabu. Jāsaka, ka viesnīca patiešām ir pelnījusi savas četras zvaigznes. Istaba, brokastis, uzņemšana, viesu apkalpošana – viss bija augstākajā līmenī. Bijām pārsteigti arī par pašu istabu – tajā bija ļoti kluss, gandrīz nekādas skaņas no ielas nenāca iekšā. Iespējams tāpēc, ka visas sienas ir pārklātas ar diezgan savdabīgām auduma tapetēm.

Vēl viena viesnīcas priekšrocība ir tās jumta terase, ko viņi sauc par Tiziano terasi. Tā atrodas ēkas augšējā stāvā un piedāvā 180 grādu panorāmas skatu uz Monti rajonu. Ja gribat tur augšā pasēdēt, vajadzētu rezervēt galdiņu iepriekš. Vismaz, lai no terases vērotu saulrietu. Tajā laikā terase ir pilna ar cilvēkiem un saulriets ir patiešām skaists.
Viens padoms attiecībā uz terasi – neplānojiet tur vakariņas, vienkārši pasūtiet kādu dzērienu (dažas uzkodas tiek tiem piedāvātas klāt un ir iekļautas cenā). Brokastis no rītiem tika pasniegtas terasē un bija ļoti garšīgas, taču vakariņas nez kāpēc ne ar ko īpašu tur neiepriecina.

Vakara pastaiga pa Romas centru

Pēc saulrieta mēs devāmies vēlā vakara pastaigā pa tuvējo apkārtni. Tā kā izlēmām viesnīcā neēst, atradām arī jauku restorānu, kur paēdām garšīgas vakariņas.

Pilsēta bija ļoti dzīvīga pat pēc pulksten desmitiem vakarā, kad atgriezāmies viesnīcā.

Mēs pastaigājāmies pa Via dei Fori Imperiali un baudījām naksnīgos skatus uz pilsētu no dažādām vietām uz tās fantastiskajiem laukumiem un ēkām – Piazza Venezia, Fontana dell’Adriatico, Tirēnu strūklaku, Campidoglio un daudzām citām fantastiskām vietām. Lasiet arī tālāk par mūsu otro dienu Romas centrā.

Londona – pirmie iespaidi

Publiucēts 17/06/2024 autors: ainarsbl

Apmeklējot Londonu

Sākotnēji šis blogs tika rakstīts, kad ierados Anglijā uz kādu laiku padzīvot Londonā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, tāpēc daļa informācijas ir papildināta, lai būtu aktuāla arī 2024. gadā. Vēl joprojām tas viss šeit par pirmajiem iespaidiem pārceļoties uz Londonu. Uz šo brīdi jaunākais ieraksts par Londonu ir apraksts par Batersī spēkstaciju.

Anglijas un Lielbritānijas galvaspilsētā Londona ir slavena ar daudzām interesantām un pat unikālām vietām, bet es sākšu ar tiltiem. Londonā pāri Temzas upei ir 24 tilti. Vecākais ir Londonas tilts, kas sākotnēji tika izgatavots no koka, bet pēc tam tika pārbūvēts 1209., 1831. un 1973. gadā. Iespējams, slavenākais ir Torņa (Tower) tilts, kas tika uzcelts 1894. gadā un ir pazīstams visā pasaulē kā viena no Londonas ainavas vizītkartēm.

Viens no interesantākajiem tiltiem, manuprāt, ir Tūkstošgades tilts, kas ir gājēju tilts, savienojot Sv. Pāvila katedrāli un Tate Modernās mākslas galeriju.

Ļoti skaista aina parādās, ja paskatās uz tiltu no mākslas galerijas puses virzienā uz Sv. Pāvila katedrāli. Jūs varat šķērsot upi, izmantojot jebkuru citu tiltu (izņemot dažus dzelzceļa tiltus), un katru reizi panorāmas skats būs atšķirīgs un vienlīdz interesants.

Parki un dārzi

Neskatoties uz lielo pilsētas izmēru, Londona ir ļoti zaļa. Pat pilsētas centrā ir daudz mazu dārzu un lielāku parku. Lielākie parki centrālajā rajonā ir Regenta parks (166 hektāri), Haidparks (142 hektāri) un Kensingtonas dārzi (111 hektāri).

Tos sauc arī par karaliskajiem parkiem, jo sākotnēji tie tika radīti karaliskās ģimenes atpūtai taču tagad ir pieejami arī plašākai publikai. Daudzi cilvēki katru dienu izmanto parkus skriešanai, pastaigām, piknikiem vai vienkārši atpūtai sēžot zālē, kas tur ir atļauts.

Karaļa dzimšanas diena

Kad rakstīju šo pirmo reizi, Lielbritānijā valdīja karaliene, tagad pie varas ir karalis, nekas cits nav būtiski mainījies.

Ja jūs nolemjat apmeklēt Londonu vasaras sākumā, katru gadu tiek rīkoti lieli publiski Karalienes (tagad karaļa) dzimšanasdienas svētki. Cilvēku pūļi skatās parādi. Tā ir tradīcija, kas nāk no 17. gadsimta. Pasākims katru gadu notiek Londonā jūnija otrajā sestdienā neatkarīgi no tā, kad ir valdnieka īstā dzimšanas diena.

Pēc Lielbritānijas armijas parādes valdnieks karaliskajā procesijā dodas uz Bekingemas pili. Ir ļoti interesanti vērot armijas parādi, kas sastāv no dažādiem karaspēka veidiem. Pasākuma beigās karaliskie gaisa spēki lido virs pūļa Bekingemas pils virzienā, kur tos no balkona sveic karaliskā ģimene.

Krogi un pilsētas pasākumi

Manuprāt, angļu krogi (pubs) ir kaut kas īpašs. Jūs varat baudīt lielisku alu pusdienojot vai uzdzert ko citu, lai gan alus Anglijas krogos ir svēta lieta. Svētdienās varat ēst ļoti īpašu tradicionālo ēdienu – svētdienas cepeti (sunday roast). Galvenās ēdiena sastāvdaļas ir Jorkšīras pudiņš (maizes tipa cepts izstrādājums) un piedevas (burkāni, zaļie zirnīši, kartupeļu biezputra, mērce utt.). Gaļu varat izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kas visbiežāk ir cūkgaļa, aitas gaļa, liellopa gaļa, vistas gaļa vai atsevišķos gadījumos arī zivs.

Taču visinteresantākais skats pie krogiem ir piektdienu vakaros. Pirms pārnākšanas no darba, daudzi cilvēki pēc darba nedēļas pulcējas pūļos krodziņos un to ārpusē, jo vietas iekšā visiem bieži vien nepietiek. Tas ir kā prognoze, ka tuvojas nedēļas nogale un cilvēki sāk svinēt smagas darba nedēļas beigas. Šīs svinības bieži beidzas tikai tad, kad krogs tiek slēgts ap pusnakti.

Gandrīz katru nedēļas nogali vasarā visā pilsētā notiek pasākumi un dažādas svinības. Viens no populārākajiem pasākumiem ir Notinghilas karnevāls. Šis pasākums tiek rīkots katru gadu augusta beigās kopš 1966. gada, un tas ir lielākais šāda veida karnevāls Eiropā.
Visapkārt ir daudz cilvēku dažādos tērpos, daudz trokšņu no visdažādākajām skaņu sistēmām un dzīvās mūzikas.

Milzum daudz cilvēku vēro šīs norises, kopā šajā karnevālā piedalās aptuveni miljons cilvēku. Nākošajā dienā pēc pasākuma tiek nodrošināts darbs ļoti daudziem atkritumu savācējiem, jo skats pēc festivāla ir kā pēc atkritumu vētras.

Apskates vietas Londonā

Londona tūristiem piedāvā milzīgu daudzumu dažādu izklaides iespēju. Piemēram, Temzas upe ir ļoti iecienīts sabiedriskā transporta maršruts. Ja vēlaties doties ceļojumā pa upi, ir vērts izvēlēties Griniču kā galamērķi un izmantot ļoti ērtos Thames Clippers kuģīšus, kuri kursē pa Temzu. Pēc VOVID-19 pandēmijas pārvadātājs tagad ir Uber Boat, lai gan Thames Clipper vārdu salikums nosaukumā arī ir saglabāts (pilnais nosaukums Uber Boat by Thames Clippers).

Šie katamarāni ir ātri un kursē bieži, tiem ir daudz pieturu, un ceļojuma laikā jūs varat vērot daudzas dažādas vietas Temzas krastos. Grīniča ir viena no pēdējām Thames Clippers pieturām.

Pēc Karaliskās observatorijas un tās apkārtnes apmeklējuma Grīničā jūs varat atgriezties pilsētas centrā izmantojot DLR – Docklands Light Railway (burtisks tulkojums būtu – ostas doku vieglais dzelzceļš, lai gan tas neko neizsaka. Tas ir kaut kas pa vidu īsam vilciena sastāvam un tramvajam un kursē bez vadītāja).

Šī ir vēl viena lieta, kas ir īpaša Londonā – DLR ir viena no pirmajām vieglo dzelzceļu sistēmām Lielbritānijā, un tai ir viena no pasaulē modernākajām vilcienu automātiskās vadības sistēmām. Visi DLR vilcieni no Grīničas ierodas vienā no metro stacijām pašā pilsētas centrā Temzas kreisajā krastā.

Šie ir tikai daži padomi, kā pavadīt laiku Londonā, ja izdomājat doties uz nedēļas nogali vai mazliet ilgāk. Patiesībā pat ar vairāku gadu nodzīvošanu Londonā var nebūt pietiekami, lai iepazītos ar visu, kas tajā ir.