Kornvola – otrā diena

Publiucēts 29/12/2024 autors: ainarsbl

Pēc pirmās dienas Kornvolā pirms gulēt iešanas aizgājām vakariņās uz netālo krogu The Shire Inn. Tas atrodas kādu 15 minūšu gājiena attālumā no viesu mājas. Devāmies uz krogu kājām, lai varētu arī iedzert kādu pinti alus.

Atmosfēra un apkalpošana laba, ēdieni un vietējais Kornvolas alus arī garšīgi – kā jau gastrokrogā. Rēķins gan mazliet pārsteidza – māk viņi pie it kā normālām cenām sarēķināt tā, ka sanāk vismaz par pārdesmit mārciņām vairāk nekā domāts.

Minak teātris

No paša rīta tūlīt pēc brokastīm devāmies uz interesantu vietu – mūsdienās klintīs izbūvētu amfiteātri, kur ik pa laikam notiek arī reālas izrādes. Šoreiz Kornvola tiešām pārsteidza.

Teātra idejas autore un izveidotāja bija vietējā sieviete Rovena Keida (Rowena Cade). Nosaukums minak (meynek vietējā valodā) nozīmē akmeņaina vieta. Sieviete sāka veidot teātri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Minak teātris (Minack Theatre) atrodas pussalas pašos dienvidos. Parasti no rīta puses var apskatīt teātri un tam apkārt izveidoto dārzu (ieejas maksa 10 mārciņas), bet pēcpusdienās un vakaros notiek izrādes (izrādes gan nenotiek katru dienu). Dārzs pats par sevi ir apskates vērts un izveidotais amfiteātris izskatās iespaidīgs.

Vairāk informācijas var atrast teātra mājas lapā.

St Michael kalns

St Michael kalns ir sala jūrā netālu no krasta, līdzinieks Saint Michel kalnam Francijā. Abiem kopīgais ir tas, ka bēguma laikā no sauszemes uz salu var aiziet sausām kājām, bet paisuma laikā ūdens salu atdala no sauszemes.

Atšķirība ir tā, ka uz Francijas līdzinieka atrodas abatija, bet Kornvolā uz salas ir pils, kura atrodas National Trust pārvladībā.

Vieta ir interesanta, vērts apskatīt ja esat iekūlies tajā Anglijas galā. Dažas vietas, kas jāņem vērā. Atrast stāvvietu mašīnai ir diezgan problemātiski; labākais variants piebraukt pilij cik tuvu vien var un gaidīt, kad kāda vieta atbrīvosies. Tuvumā esošās (rekomendētās) ilgtermiņa stāvvietas ir pilnas un uz salu sanāk iet diezgan lielu gabalu.
Ir vairāki ieejas biļešu veidi, salai un pilij, salai un dārzam un kombinētā biļete. Tā kā mēs jau vienā dārzā no rīta bijām, ņēmām biļeti tikai uz pili. Dārzu, starp citu, varēja apskatīt no pils pagalma.

Biļešu cenas dažādas – ieejai pilī pieaugušajam 14 mārciņas, ieejai dārzā 10 mārciņas, bet kopējā biļete maksā 24 mārciņas; bērniem no 5 līdz 17 gadiem apmēram puse no tā.

Zemes gals

Kā jau nosaukums liecina, aiz zemes gala ir vairs tikai jūra. Ja godīgi, uz pašu zemes galu nebraucām, bet devāmies uz netālo ciematiņu Sennen Cove. Vienīgā atšķirība – stāvvietas lētākas, mazāk cilvēku, patīkamāka atpūta. Jūra tā pati, pludmale un skati apkārt tie paši. To ieteica vietējie un paldies viņiem par to!

Pavadījām pludmalē pāris stundas, tur pat arī saorganizējām pikniku jūras krastā pirms došanās tālāk.

St Ives

St Ives ir neliela skaista pilsētiņa un zvejas osta pussalas ziemeļu pusē. Vietējie marketētāji internetā stāsta, ka St Ives ir mirdzošs dārgakmens Kornvolas kronī. Par St Eves esot nobalsojuši kā par labāko ģimenes atpūtas vietu piekrastē un vienu no 10 labākajām pludmalēm Eiropā.

Realitātē gan īsti to es neteiktu. Pirmkārt, pludmale ir diezgan neliela, lai gan smilšu josla ir plata. Jebkurā gadījumā, nekāda īpašā romantikas sajūta neradās – vienkārši dārgs kūrorts un maz vietas.

Par dārgumiem runājot – aizgājām pasēdēt pludmales kafejnīcā lai pavērotu saulrietu. Lai arī cenas redzējām pasūtot uzkodas, pēc rēķina saņemšanas sapratām, kāpēc aprakstos par šo vietu tiek pieminēti dārgakmeņi.

Iestādei (viņi dēvē sevi par pludmales kafejnīcu, kas atbilst patiesībai) pat nebija baltie galdauti, taču viena suši gabaliņa izmēra tunča gabaliņš maksāja turpat 20 mārciņas. Jāatzīst gan, ka garša šim mini ēdienam bija fantastiska.

Pēc vakariņām vēl pamaldījāmies pa pilsētu, jo īsti neatcerējāmies, kur bijām atstājuši mašīnu. Pilsētiņa atrodas uz kalna un aizejot vienu ielu uz nepareizo pusi var ļoti ātri apmaldīties.

Tā nu otrā diena Kornvolā bija pavadīta un no rīta plānojām doties mājās uz Dorsetu pa ceļam piestājot uz pusdienām jūras krastā Devonā.

Anglijas province Kornvola

Publiucēts 22/12/2024 autors: ainarsbl

Šoreiz sākšu ar īsu kopsavilkumu. Mēs gatavojāmies braukt uz Kornvolu vismaz kādus gadus septiņus. No Skotijas tas sanāca ne tik tālu, cik ilgi – arī ceļa izmaksas nospēlēja savu lomu. Dzīvojot Anglijas dienvidos kaut kā ilgi nevarējām saņemties, jo saraksta augšgalā bija daudzas citas vietas, kur aizbraukt ārpus Lielbritānijas.

Doties uz Kornvolu izlēmām klausoties stāstus no vietējiem uz salas dzīvojošajiem par to cik tā vienreizēja un skaista. Pēc brauciena uz turieni varu teikt vienu – šī ceļojuma ideja varēja mierīgi palikt prioritāšu lejas daļā. Galvenokārt izmaksu dēļ. Trīs dienu ceļojuma izmaksas pēc būtības bija vismaz tādas pašas kā nedēļas nogalei Romā, taču, godīgi sakot, atgriežoties no Romas sajūtas un iespaidi bija daudz labāki.

Te laikam lielāko lomu spēlē tas ko sauc par vērtību, ko iegūstat par savu iztērēto naudu (value for money). Brutāli rēķinot, viss bija apmēram uz pusi dārgāks nekā tam vajadzētu būt balstoties uz ceļojumu pieredzi pa Eiropu (ar to domāju tās dārgāko galu).

Īsi sakot, kā jau arī šur un tur citur Lielbritānijā, cenas ir maksimāli uzpūstas un īsti neatbilst gaidītajam (šajā gadījumā vienīgais izņēmums varbūt bija viesu māja, kurā nakšņojām, lai gan arī tā gluži pa lēto nebija).

Īsumā par Kornvolu

Kornvola ir salīdzinoši liela izmēra apgabals Anglijas pašos dienvidrietumos, ja paskatās kartē, tad tālāk ir tikai ūdens. Šī iemesla dēļ tur pat ir vietas nosaukums Zemes Gals (Lands End).

Viena Kornvolas īpatnība ir tā, ka, atšķirībā no pārējās Anglija, šis ir vēsturiski bijis ķeltu apdzīvots reģions. To, piemēram, var arī just pēc daudziem savādiem vietu nosaukumiem vai arī tā kā vietējie tos izrunā.

Kornvolas teritorija ir 3.56 tūkstoši kvadrātkilometru, tas ir 12 lielākais no 48 reģioniem; tur dzīvo vairāk kā 550 tūkstoši cilvēku un tas ir tikai 40. vietā pēc iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 160 cilvēki.

Salīdzinājumam, Latvijas iedzīvotāju blīvums ir 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, Igaunijā 31, tā kā tas vienalga ir piecreiz vairāk šajās divās Baltijas valstīs un četrreiz vairāk kā Lietuvā. Reģiona administratīvais centrs ir Truro.

Ēdenes projekts

Pirmā vieta ko apmeklējām bija Ēdenes projekts (Eden Project). Tas ir dārzu un siltumnīcu komplekss, kur savākti augi no visas pasaules. Vajag kādas trīs līdz četras stundas, lai visu apskatītu. Visumā diezgan interesanti, īpaši, ja sanāk izstāvēt rindu un uzkāpt līdz pašam kupolam un noskatīties uz tropu pasauli no augšas (apskates laukums ir atvērts periodiski un gribētāju piedalīties šajā 5 minūšu galvu reibinošajā atrakcijā ir diezgan daudz).

Ieejas biļete maksā ap 35 mārciņām (ap 40 eiro) pieaugušajiem (atkarībā no sezonas cenas mainās) un 11 mārciņas no 5 līdz 16 gadus veciem apmeklētājiem. Pēc būtības tā ir biļete uz gadu, taču lielas jēgas tam nav, jo speciāli braukt to gabalu vēlreiz gada laikā diez vai kāds gribēs; labāk būtu samazinājuši cenu vienai reizei (līdz 20 mārciņām par apmeklējumu būtu atbilstošāka cena).

Naktsmītne

Jau labu laiku iepriekš norezervējām viesu namu Kornvolā, jo sezonas laikā cenas aiziet debesīs, bet bieži vien naktsmītnes vienkārši nav pieejamas. Galvenais iemesls – tie briti, kuri nedodas uz ārzemēm apmeklē Kornvolu un citus līdzīgus vietējos Lielbritānijas reģionus.

Kā jau sākumā teicu, cena šai naktsmītnei bija laba – 245 mārciņas par divām naktīm divu guļamistabu apartamentā ar aprīkotu virtuvi, dzīvojamo istabu, vannas istabu un nelielu jauku privātu pagalmiņu pie mājas. Gultas bija ērtas, saimniece ledusskapī bija atstājusi vietējās olas un šķiņķi brokastīm, tā kā šo Church House (baznīcas māja) viesu māju noteikti varu ieteikt arī citiem ceļotājiem (rezervējām caur Airbnb).
Tas arī viss par mūsu pirmo dienu Kornvolā.

Autoceļu tīkls Skotijā

Publiucēts 07/10/2024 autors: ainarsbl

Skotijas autoceļi

Ceļu tīkls Skotijā ir ļoti labi attīstīts un praktiski visi, pat vismazākie, ceļi ir asfaltēti. Bedres tajos salīdzinoši ir maz pat ja tie ir attālākos apgabalos, tāpēc braukšana ir diezgan baudāma. Kopējais autoceļu tīkla garums Skotijā (pēc 2017 gada datiem) ir 56 tūkstoši 250 kilometri, no kuriem 632 kilometri ir automaģistrāles. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visgarākais autoceļu tīkls ir Skotijas augstkalnēs.

autoceļš skotijas vidienē — Autoceļš Skotijas vidienē

Tie var būt gan ierastie Skotijas autoceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā (gandrīz 28 tūkstošu kilometru kopājais garums), gan automaģistrāles ar divām vai trīs joslām katrā virzienā, gan arī ļoti šauri vietējās nozīmes ceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kura jādala ar preī braucošjiem. Lai to izdarītu, ik pa gabalam ir izveidotas specialas izmainīšanās vietas. Šada veida brauktuves ir īpaši izplatītas uz Skotijas salām un padara braukšanu lēnāku, taču gana interesantāku.

Lai nokļutu uz Skotiju no Anglijas un atpakaļ, lielākā daļa autobraucēju izmanto maģistrāli M74, kas sākas no Skotijas dienvidu robežas un ir Anglijas maģistrāles M6 turpinājums. Šai maģistrālei gandrīz visā tās garumā ir trīs joslas katrā virzienā, izņēmums ir neliels posms pirms Glāzgovas, kur ir tikai divas joslas.

Centrālā Skotija

Protams, ka vislabāk attīstītie un ‘ātrākie’ Skotijas autoceļi ir valsts centrālajā daļā savienojot galvaspilsētu Edinburgu ar Glāzgovu, Stirlingu un Pertu (Perth).
Galvenās automaģistrāles, kas savieno šīs pilsētas ir M8 (Edinburga – Glāzgova), M9 (Edinburga – Stīrlinga), M90 (Edinburga – Perta) un M80 (Glāzgova – Stīrlinga). Ja nav sastrēgumu, jebkurš brauciens šīm pilsētām neaizņems vairāk kā stundu, bet no rīta pirms darbadienas sākuma un vēlā pēcpusdienā, kad darbs beidzas, brauciens var aizņemt divreiz vairāk laika.

Labā ziņa, Skotijā tāpat kā Anglijā automaģistrāles ir bez maksas, tāpēc ceļotājiem papildus izmaksas, atšķirībā no tādām valstīm kā Francija, Itālija un Horvātija, nebūs.

Rietumu salas

Attiecībā uz papildus izmaksām, tās būs, ja dosieties apceļot kādu no Skotijas rietumu salām. Skotijas autoceļi rietumu salās ir tik pat kvalitatīvi kā citur, lai gan bieži var sanākt brukt pa ceļiem, kuriem ir tikai viena josla braukšanai abos virzienos.

Papildus izmaksas būs par prāmjiem, kas jūs nogādās no sauszemes uz salu. Prāmju satiksme ir ļoti labi organizēta un tie kursē precīzi pēc iepriekš noteikta grafika. Jāsaka gan, ka brauciens ar prāmi nav lēts un to kustība var tikt apturēta laika apstākļu dēļ, galvenokārt, stipra vēja dēļ (tas, ko Latvijā sauc par stipru vēju, Skotijā tāds nieka pūtiens vien ir – ne vienu vien reizi gada laikā vēja ātrums Skotijā krietni pārsniedz 100 kilometrus stundā).
Ir arī populāras apskates vietas uz kurām var nokļūt gan pa sauszemi, gan ar prāmi, piemēram Skye sala. Mēs esam izmēģinājuši abus veidus un katram ir savas priekšrocības, īpaši, ja nekur īpaši nav jāsteidzas.

Pārējā Skotija

Tur, kur nav automaģistrāles, ir labi parastie autoceļi, vietām tiem ir pat divas joslas katrā virzienā. Vins no galvenajiem iemesliem, kāpēc tādu ceļu nav vairāk, ir Skotijas reljefs. Piemēram, braucot pa kalnainiem apvidiem, daudzos gadījumos kanpi sanak vieta pat vienai joslai.

autoceļš skotijas rietumos — Autoceļš Skotijas rietumos

Vēl viena īpatnība, kalnainajos rajonos, un ne tikai, ir gari ceļa gabali, kur apdzīšana ir ne tikai aizliegta, bet arī praktiski neiespējama, jo ceļi ir līkumaini un pa tiem brauc gan vieglās automašīnas, gan autobusi, gan smagās automašīnas ar garām piekabēm. Atliek tikai cerēt uz veiksmi, ka pa ceļam nebūs daudz lēnu transporta līdzekļu.

Jebkurā gadījumā, ja dodaties kaut kur tālāk pa parastajiem ceļiem, ticēt uz vārda navigācijas sarēķinātajam laikam līdz galapunktam nevar – noteikti jāpieliek klāt kāds brīdis laika rezervei, ja vēlaties nokļūt galapunktā konkrētā laikā.

Edinburga

Publiucēts 30/09/2024 autors: ainarsbl

Skotijas galvasplsēta Edinburga

Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus.

Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Nokļūšana uz Edinburgu

Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru).

Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu pilsētas centrā, var izmantot autobusu vai modernu tramvaju, kuram lidostā ir galapunkts (Edinburgā ir tikai viena tramvaja līnija ar galapunktiem pilsētas centrā un lidostā). Visātrākais ir AirLink autobuss, kuram starp lidostu un pilsētas centru ir arī dažas citas pieturas.

Edinburgā var vienkārši nokļūt arī, ja lidojat uz tuvumā esošo Glāzgovas vai mazliet attālāko Aberdīnas lidostu (kopumā Skotijā ir piecas daudz maz nozīmīgas starptautiskās lidostas).

Un protams, vilcienu un autobusu maršruti savieno Edingurgu ar daudzām citām Lielbritānijas pilsētām. Esmu rakstījis arī atsevišķi par autoceļu tīklu Skotijā.

ieliņas edinburgas vecpilsētā — Ieliņas Edinburgas vecpilsētā

Vietas un lietas, ko noteikti vērts apskatīt Edinburgā

Pat ja neesat bijuši Skotijā, noteikti esat dzirdējuši tādus vārdus kā Edinburgas pils, vecpilsēta, Karaliskā Jūdze, Holirūda, Valters Skots un Artūra sēdeklis. Labā ziņa ir tāda, ka lielākā daļa apskates objetu Edinburgā atrodas salīdzinoši netālu viens no otra. Bez tam, pilsētā notiek daudzi pasākumi, kuris ir vērts apmeklēt, ja paveicās to laikā būt pilsētā.

Karaliskais militārais šovs (Edinburgh Tattoo)

Viennozīmīgi, Edinburgas militārais šovs, kas katru gadu vasarā notiek Edinburgas pils pagalmā (2022. gadā no 5. līdz 27. augustam). Šovā piedalās militārie orķestri no dažādām valstīm un priecē skatītājus gan ar militārajiem maršiem, soļōšanu ierindā, gan citiem aizrautīgiem priekšnesumiem.

Ieeja pasākumā ir diezgan dārga, sākot no 60 līdz vairāk kā 600 britu mārciņām Lētākās biļetes teorētiski maksā 30 mārciņas, taču tas ir mazs sektors pašā arēnas malā. Biļetes ir jāpērk krietnu laiku, vislabāk vairākus mēnešus, iepriekš. Jebkurā gadījumā, ja būsiet atdevuši par šovu 60 mārciņas, pēc grandiozā pasākuma nejutīsieties pārmaksājuši – to tiešām ir vērts redzēt!

Edinburgas pils

Edinburgas pils noteikti zināmākais tūrisma objekts galvaspilsētā, ja ne visā Skotijā (Lohnesa ezers ar tā noslēpuatpazīstamības ziņā varētu ar to konkurēt).

Edinburgas pils atrodas uz sena vulkāna un ir redzama no attāluma pat vēl neiebraucot pilsētā. Vulkāna virsotne ir bijusi apdzīvota jau no dzelzs laikmeta, bet karaļpils tajā atrodas jau kopš 12. gadsimta. Līdz 1633. gadam pils bija karaļu rezidence, taču arī pēc tam tai ir bijusi nozīmīga loma Skotijas vēsturē.
Pils ir visvairāk apmeklētais maksas tūrisma objekts Skotijā (vairāk kā 2 miljoni apmeklētāju gadā) un otrais visvairāk apmeklētais visā Apvienotajā Karalistē. Ieejas biļete pilī maksā diezgan dārgi (pēc manām domām, salīdinot ar to ko tur var redzēt), 18 mārciņas. Taču, lai apskatītu lielo pils pagalmu un pilsētas panorāmu no klints augšas nemaz nav jāmaksā – tur var ieiet bez maksas un pavadīt tik laika, cik gribas (to gan nevarēs izdarīt militārā šova laikā, jo tajā laikā tur atrodas tribīnes šova skatītājiem).

Šajā blogā it tikai pāris lietas no visa tā, ko iespējams apskatīt Skotijas galvaspilsētā; domāju, ka drīzumā uzrakstīšu arī par ko citu. Šeit ir arī raksti par Skotijas augstienēm, Skye salu Skotijas rietumos un Stīrlingu.

Spa viesnīca Anglijā

Publiucēts 23/09/2024 autors: ainarsbl

Pašās maija beigās nedēļas nogalē devāmies atpūsties, galamērķis – SPA viesnīca Bekingemšīras grāfistē Anglijā. Viesnīcas nosaukums Crowne Plaza Marlow.

Tiem, kas ir bijuši SPA viesnīcās tādās valstīs kā Latvija, Igaunija, Čehija vai Ungārija, Anglijas SPA viesnīca var likties savā ziņā neatbilstoša priekšstatiem par šāda veida iestādēm, lai gan kopumā viss jau nemaz nav tik slikti.

Par Bekingemšīru

Bekingemšīra ir grāfiste Anglijas dienvidaustrumos, taču, lai tas izteiktu ko vairāk, jāprecizē, ka tā atrodas uz rietumiem no Londonas. Tai ir robežas ar Londonu dienvidaustrumos, Oksforšīru rietumos un vēl dažām grāfistēm citos virzienos.

Tā kā Londona ir salīdzinoši netālu, daudzi cilvēki, kuri strādā Londonā, dzīvo Bekingemšīrā, tāpēc reģions ir diezgan dārgs dzīvošanai. Kopumā grāfistē dzīvo mazliet vairāk par 800 tūkstošiem cilvēku un tā aizņem nepilnus 2 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību.

Pēc izmēra Bekingemšīra ir 32. no kopumā 48 Anglijas teritoriālajām vienībām (lielākā ir Ziemeļjorkšīra, kas ir vairāk kā četras reizes lielāka). Grāfistes dienvidos atrodas oficiāli atzīts īpaša dabas skaistuma apgabals (the Area of Outstanding Natural Beauty), kur cilvēki dodas atpūsties un izbaudīt dabu.

Viesnīca

Pati viesnīca pārsteidza pozitīvā nozīmē. Pirmkārt, tās teritorija ir liela, nav Anglijā pierastās saspiestības. Autostāvvietas plašās, gan pie pašas viesnīcas, gan ap to. Labi kopti piebraucamie ceļi un apstādījumi, trīsstāvu ēkas izvietotas diezgan plašā teritorijā.

Tāpat arī istabiņas – ļoti lielas salīdzinājumā ar tām, kas pierastas vairumā Anglijas viesnīcu. Tāpēc ļoti labs vērtējums par pirmo iespaidu.

Reģistratūras darbinieks bija profesionāls, mūs ātri piereģistrēja un priecīgi devāmies uz saviem numuriņiem. Tomer tālāk viss tik ļoti raiti vairs negāja. Bija solīts, ka istabiņā pēc ierašanās mūs sagaidīs dzirkstošā vīna pudele, taču tās tur nebija pat pēc vairākkārtējas jautāšanas. Pēc septiņiem vakarā tā beidzot tika atnesta. Protams, labāk vēlu nekā nekad, taču par četru zvaigžņu servisu to īsti arī nevarētu nosaukt.

Tas, protams, netraucēja mums izbaudīt atpūtu viesnīcā, kur ir bārs, restorāns un atsevišķa SPA ēka.

Spa

Spa viesnīcas kompleksa izmērs mazliet pārsteidza, tas noteikti nebija tik liels kā varētu iedomāties, lai gan citās vietās Anglijā Spa kompleksiem ir arī mazākas telpas.

Kompleksā ir ērtas ģērbtuves, lai gan tā arī neizdevās iedarbināt slēdzenes personīgo mantu glabāšanas skapīšiem. Tas gan nebija būtiski, jo visu vērtīgo varējām atstāt istabiņas seifā, kurš darbojās.

Baseinam divi samērā plaši celiņi, kur pa vienu var netraucēti peldēt trīs cilvēki un pa otru divi. Baseina malā neliels bērnu baseins un džakuzi burbuļvanna. Tajā gan ilgi nosēdēt nevarēja, jo ūdens bija nežēlīgi hlorēts (rokas pēc tam oda pēc hlora visu vakaru).

Nākošajā dienā apmeklējām procedūras (masāžas), kuru telpas atrodas tajā pat ēkā blakus baseinam. Procedūru telpas samērā mazas, tik vien vietas kā masāžas galdam un kur novilkt drēbes. Pati procedūra normāla, punktuāli izpildīta – nekas īpašs, bet kopumā laba.

Restorāns

Ja neskaita diezgan haotisko apkalpošanu, tad labākā lieta viesnīcā laikam bija restorāns, kur ēdām vakariņas un brokastis nākošajā rītā – visu cieņu pavāram.

Visi ēdieni, kurus pasūtījām bija ļoti garšīgi. Tā kā savu dzirkstošo vīnu istabiņā dabūjām tieši pirms vakariņām, to ņēmām lidz uz restorānu un personāls neiebilda, ka to dzeram tur pie vakariņām. Tā kā, lai arī brīžiem apkalpojošais personāls nešķita pilnībā profesionāls, tīri cilvēcīgi viņi bija pretīmnākoši, par ko mums bija liels prieks.

Tā kā kopumā mūsu nedēļas nogales atpūta bija izdevusies.

Portavadī ciemats Skotijas rietumos

Publiucēts 16/09/2024 autors: ainarsbl

Skotijas rietumi

Ja esat Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā, pāris stundu laikā varat aizbraukt līdz interesantai atpūtas vietai, kura atrodas uz vienas no rietumu pussalām Argilas un Būtas (Argyll and Bute) reģionā.

Argilas un Būtas regions ir otrais lielākais (gandrīz 7 tūkstoši kvadrātkilometru, lielāks ir tikai Skotijas Augstieņu reģions) Skotijā un tam ir robežas ar Stīrlingas, Skotijas Augstieņu un vēl dažiem citiem reģioniem. Reģionā gan dzīvo tikai nepilni 90 tūkstoši iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita sarakstā sestais no beigām.

Reģions sākas salīdzinoši netālu no Glāzgovas, jau kādu gabalu pirms Helensburgas pilsētas. Pateicoties tajā esošajiem ezeriem, tajā ir divas lielas pussalas un trīs lielas rietumu Skotijas salas – Ailai (Isle of Islay), Jura un Mulla (Isle of Mull).

Reģionā ir divi lielāki autoceļi zimeļu-dienvidu virzienā un viens austrumu-rietumu virzienā (ziemeļu daļā).

Lielais vairums autoceļu ir vietējas nozīmes un daudzviet ceļiem ir tikai viena braukšanas josla, kas paredzēta braukšanai abos virzienos. Taču, kā jau visur citur Skotijā, visi ceļi ir asfaltēti un ceļu segums ir labas kvalitātes.

Portavadī

Portavadī ir ļoti maza apdzīvota vieta, kurā atrodas neliela osta jahtām un ļoti jauks skandināvu tipa Spa atpūtas komplekss. Šis Spa komplekss nav plaši zināms un lielākoties to izmanto vietējie iedzīvotāji un kuģotāji, taču jāsaka, ka neko labāku par šo Skotijā piecu gadu laikā neatradām.

Principā, viss ir celts kuģotāju atpūtas vajadzībām. Samērā lielā teritorijā atrodas viesnīcas, restorāns, moderna ostas administratīvā ēka un jau pieminētais Spa komplekss.

Bez tam Portavadī ir arī prāmju piestātne no kuras pāri līcim ceturtdaļstundas laikā var ātri nokļūt uz Tarbet ostu, kas atrodas uz nākošās pussalas Ārana salas (Isle of Arran) virzienā. Brauciens pa sauszemi no Portavadī līdz Tarbet aizņemtu vismaz divas ar pusi stundas.

Braucot ar prāmi var vērot tuvumā esošās Skotijas lašu fermas, kas izvietotas līcī diezgan plašā teritorijā. Vienā no reizēm, kad apmeklējām Portavadī, devāmies ar prāmi uz Tarbet un tālāk pa ceļu atpakaļ uz Glāzgovu. Brauciens bija interesants, vairākās vietās pa ceļam bija vērts apstāties un izbaudīt apkārtējo ainavu un vietējās apskates vietas. Un protams, ik pa gabalam ir dažādas Skotijas pilis.

Piemēram, pilsētiņā Inveraray ir stāvvieta pie paša ūdens ļoti skaistā vietā. Ir vērts arī apskatīt pili un tās dārzu – tur var patīkamā atmosfērā pavadīt vairākas stundas (arī pie pils ir autostāvvieta.

Atpakaļceļā var piestāt Loch Fine ezera ziemeļu galā atpūsties un paēst. Ja Loch Fine Oysters restorānā nav brīvu vietu (bieži vien rezervācijas jāveic vairākas dienas iepriekš), garšīgi un par labu cenu paēst var arī blakus esošā dārza centra kafejnīcā.

Viesnīca un Spa

Atgriežoties atpakaļ pie Portavadī, mēs tur esam bijuši diezgan daudzas reizes, veduši arī draugus uz turieni. Vienu reizi uz nakti palikām arī viesnīcas apartamentos. Cenas ir diezgan lielas, taču pavadīt tur veselu pēcpusdienu, dodoties uz Spa kompleksa baseinu un procedūrām ir ļoti laba atpūta.

Kompleksa iekšienē ir peldbaseins, sauna, kafejnīca, otrajā stāvā procedūru kabineti, bet ārpusē apsildāmais baseins un džakuzi burbuļvannas. Īpaši laba sajūta ir aizbraucot uz turieni, kad ārā laiks ir vēss; izejot no saunas kādi desmit metri jānoiet un tad ir īsta bauda plunčāties pa baseinu un skatīties uz apkārtējo ainavu.

Grūti jau ir to pat izstāstīt, tāpēc labāk aizbraukt un pašiem izmēģināt.

Glāzgova

Publiucēts 09/09/2024 autors: ainarsbl

Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita.

Ko apskatīt

Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā.

Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm.

Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet vēstures elpu var sajust vienkārši staigājot pa tās ielām.

Populārākie apmeklēšanas vērtie apskates objekti ir Kelvingroves mākslas galerija (Kelvingrove Art Gallery and Museum, ieeja bez maksas), Krastmalas muzejs (Riverside Museum), Glāzgovas zinātnes centrs un Džordža skvērs (George Square) pašā pilsētas centrā. Un protams, Glāzgovas universitātes centrālā ēka ir atsevišķas apskates vērta; gan pats ēku komplekss no ārpuses, gan arī iekšā esošais Hantera muzejs un mākslas galerija (The Hunterian Museum and Art Gallery), kuru var apmeklēt bez maksas.

Satiksme

Kā jau lielai pilsētai pienākas, Glāzgovā ir pazemes metro. Metro ir tikai viena līnija un vilcieni kursē pa apli abos virzienos. Vēl interesanti, ka metro vagoni ir daudz mazāki kā, piemēram, Londonā. Sajūta tāda, ka pie perona piebrauc miniatūri vagoniņi.

Vislabāk pilsētā pārvietoties ar metro vai arī ar vilcienu, ja jādodas kaut kur tālāk no centra. Protams, krustām šķērsām kursē arī autobusi, taču triju gadu laikā tur dzīvojot autobusus izmantoju tikai pāris reizes. Laikam nepatika, ka tie mēdz kavēties, ir lēni un arī salīdzinoši dārgi.

Pa pilsētas centru vislabāk pārvietoties kājām, satiksme tajā ir lēna un ir arī ielas, kuras paredzētas tikai gājējiem.

Tiem, kas grib doties kur tālāk, jāatceras, ka Glāzgovā ir divas galvenās dzelzceļa stacijas un ne no katras var aizbraukt uz vajadzīgo vietu. Stacijas viena no otras atrodas apmēram 10 minūšu gājiena attālumā, tā kā mēģināt atrast kā aizbraukt no vienas uz otru nav īpašas jēgas. Protams, ja ir daudz bagāžas, tad vienkārši jākāpj taksometrā.

Turpat centrā atrodas arī autoosta no kuras kursē autobusi uz lielākajām pilsētām un attālākām Skotijas vietām. Vispār starppilsētu autobusu satiksme Skotijā ir laba.

Ja ierodaties Glāzgovas lidostā, tad gan vienīgais sakarīgais transporta veids uz pilsētu ir autobuss, kas piestāj terminālī, bet, ja ielidojat ļoti vēlu, tad var nākties braukt ar taksometru, kas nemaz nav lēti.

Kur doties

Pilsētas centrā ir ļoti daudz veikalu un kafejnīcu, dienas garumā iespējams staigāt pa gājēju ielām, apskatīt centrālo staciju no iekšpuses un doties uz centra austrumu daļu, kura nav tālu un tai arī ir savs šarms, jo kādreiz tur bija pilsētas noliktavu rajons.

Taču pilsētas centrs pārvēršas vakarā, jo vaļā veras daudzi naktsklubi un dzīve atsākas ar jaunu sparu. Populārākā, savā ziņā pat leģendāra, izklaides iela ir Sauchiehall Street. Dzīve šajā rajonā kūsā līdz pat trijiem no rīta, īpaši nedēļas nogalēs.

Glāzgova vispār ir ļoti aktīva pilsēta, kur cilvēki pēc darba dienas, un it īpaši pēc darba nedēļas, iet atpūsties jautrās kompānijās un ar to atšķiras no daudzām citām Skotijas pilsētām, kuras vakaros paliek klusākas. Tāpēc, ja esat Skotijā ir vērts apmeklēt |Glāzgovu un izbaudīt tās īpatnējo šarmu.

Stīrlinga Skotijā

Publiucēts 25/07/2024 autors: ainarsbl

Skotijas centrālā daļa

Stīrlinga, kas pazīstama kā Skotijas karaļu kronēšanas vieta, atrodas Skotijas centrālajā daļā. To mēdz dēvēt par vārtiem uz augstkalnēm (Highlands), jo ziemeļu virzienā no tās sākas daudziem zināmais kalnu reģions Skotijas augstienes. Pilsēta ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi un senākā pagātnē tā pat ir bijusi Skotijas galvaspilsēta. Stirling tika izveidota kā karaliskā pilsēta 1130. gadā, lai gan tās apkārnē cilvēki ir dzīvojuši jau aptuveni četrus tūkstošus gadu.

Stīrlinga atrodas 42 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Glāzgovas un 60 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Edinburgas, veidojot kartē tādu kā vienādmalu trīsstūri starp šīm trijām Skotijas pilsētām, tās visas ir arī savienotas ar modernām ātgaitas automaģistrālēm.
Lai gan pilsētai ir lielpilsētas (city) statuss, tā ir tikai deviņpadsmitā no 51 Skotijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā – tajā dzīvo nepilni 38 tūkstoši cilvēku.

Stīrlingas viduslaiku pils un vecpilsēta

Kā jau ne pārāk lielai pilsētai pienākas, vecpilsēta nav liela, taču iespaidīgu to padara Stīrlingas pils, kas atrodas stāva vulkāniska klinšu paugura virsotnē un redzama jau tālumā no apkartējiem līdzenumiem. Ir pat sens teiciens – kam pieder Stīrlinga, tam pieder Skotija. Pils no lejas patiešām izskatās majestātika un grūti ieņemama.

Ja ceļojat ar automašīnu, netālu no dzelzeļa stacijas pie Vue kinoteātra (skatieties saiti uz maršrutu kartē tālāk tekstā) ir plašas autostāvvietas par ļoti pieņemamu cenu. Var, protams, noparkoties pašā pils pagalmā, taču cena par to būs daudz lielāka un ne vienmēr tur arī būs brīvas vietas. Toties no stacijai tuvējām autostāvvietām varesiet izstaigāt nelielā centra ieliņas un uzkāpt augšā uz pili – tas nesagādās pārāk lielu piepūli, lai arī kāpšana vietām ir diezgan stāva.

Vollesa monuments

Stīrlingas nomalē atrodas ievērojams skotu vēstures simbols Vollesa monuments. Daudziem šis vārds varētu būt pazīstams pēc 1995. gadā uzņemtās filmas Drošsirdis, kurā amerikāņu aktieris Mels Gibsons atveidoja vēsturisko neatkarības cīnītāja Viljama Vollesa tēlu.

Kādu laiku monumenta piekājē pat bija novietota aktiera statuja, taču vietējo iedzīvotāju iebildumu rezultātā tā tika aizvākta. Galvenā morāle – filma tomēr ir mākslas darbs un nevar pretendēt uz vēsturisko faktu pilnvērtīgu atspoguļošanu. Un galu galā – Viljams Volless bija skots.

Vēl šis un tas noderīgs

Viena no lielākajām iestādēm pilsētā ir Stīrlingas universitāte. Tās reputācija tādā nozarē kā akvakultūra tiek ļoti augsti novērtēta ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē. Uz turieni mācīties dodas studenti no dažādām pasaules valstīm. Patiesībā, universitāte nemaz neatrodas Stīrlingā, bet tās priekšpilsētā Bridge of Allan, apmēram 4 kilometrus no Stīrlingas centra. Turpat pie universitātes atrodas arī iepriekš minētais Vollesa monuments.

Stīrlingā ir daudzas vietas, kur var labi paēst un arī pārnakšņot, ja tāda vajadzība rodas. Jāsaka gan, ka ļoti daudz tur ir indiešu restorānu un ne visiem tas var būt pa prātam, taču bez īpašām pūlēm iespējams arī atrast cita veida restorānus un kafejnīcas.

Viens no tādiem restorāniem, ko es varu rekomendēt ir pie pašas pils – Port Cullis. Tas ir mājīgs restorāns-bārs, tur var sēdēt gan iekštelpās, gan nelielā dārzā un cenas ir salīdzinoši labas, ņemot vērā atrašanās vietu. Jebkurā gadījumā, pēc pils apmeklēšanas, pusdienošana tur var pozitīvi papildināt pilī gūtos iespaidus.

Citas ievērojamas vietas, ko apmeklēt ceļotājiem Skotijā bez jau augstāk minētajām, ir Edinburga, Glāzgova, Skye sala, Loch Lomond un Loch Ness ezeri, Hebridu salas un vesela virkne nacionālo parku aktīvas atpūtas cienītājiem.

Londona – pirmie iespaidi

Publiucēts 17/06/2024 autors: ainarsbl

Apmeklējot Londonu

Sākotnēji šis blogs tika rakstīts, kad ierados Anglijā uz kādu laiku padzīvot Londonā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, tāpēc daļa informācijas ir papildināta, lai būtu aktuāla arī 2024. gadā. Vēl joprojām tas viss šeit par pirmajiem iespaidiem pārceļoties uz Londonu. Uz šo brīdi jaunākais ieraksts par Londonu ir apraksts par Batersī spēkstaciju.

Anglijas un Lielbritānijas galvaspilsētā Londona ir slavena ar daudzām interesantām un pat unikālām vietām, bet es sākšu ar tiltiem. Londonā pāri Temzas upei ir 24 tilti. Vecākais ir Londonas tilts, kas sākotnēji tika izgatavots no koka, bet pēc tam tika pārbūvēts 1209., 1831. un 1973. gadā. Iespējams, slavenākais ir Torņa (Tower) tilts, kas tika uzcelts 1894. gadā un ir pazīstams visā pasaulē kā viena no Londonas ainavas vizītkartēm.

Viens no interesantākajiem tiltiem, manuprāt, ir Tūkstošgades tilts, kas ir gājēju tilts, savienojot Sv. Pāvila katedrāli un Tate Modernās mākslas galeriju.

Ļoti skaista aina parādās, ja paskatās uz tiltu no mākslas galerijas puses virzienā uz Sv. Pāvila katedrāli. Jūs varat šķērsot upi, izmantojot jebkuru citu tiltu (izņemot dažus dzelzceļa tiltus), un katru reizi panorāmas skats būs atšķirīgs un vienlīdz interesants.

Parki un dārzi

Neskatoties uz lielo pilsētas izmēru, Londona ir ļoti zaļa. Pat pilsētas centrā ir daudz mazu dārzu un lielāku parku. Lielākie parki centrālajā rajonā ir Regenta parks (166 hektāri), Haidparks (142 hektāri) un Kensingtonas dārzi (111 hektāri).

Tos sauc arī par karaliskajiem parkiem, jo sākotnēji tie tika radīti karaliskās ģimenes atpūtai taču tagad ir pieejami arī plašākai publikai. Daudzi cilvēki katru dienu izmanto parkus skriešanai, pastaigām, piknikiem vai vienkārši atpūtai sēžot zālē, kas tur ir atļauts.

Karaļa dzimšanas diena

Kad rakstīju šo pirmo reizi, Lielbritānijā valdīja karaliene, tagad pie varas ir karalis, nekas cits nav būtiski mainījies.

Ja jūs nolemjat apmeklēt Londonu vasaras sākumā, katru gadu tiek rīkoti lieli publiski Karalienes (tagad karaļa) dzimšanasdienas svētki. Cilvēku pūļi skatās parādi. Tā ir tradīcija, kas nāk no 17. gadsimta. Pasākims katru gadu notiek Londonā jūnija otrajā sestdienā neatkarīgi no tā, kad ir valdnieka īstā dzimšanas diena.

Pēc Lielbritānijas armijas parādes valdnieks karaliskajā procesijā dodas uz Bekingemas pili. Ir ļoti interesanti vērot armijas parādi, kas sastāv no dažādiem karaspēka veidiem. Pasākuma beigās karaliskie gaisa spēki lido virs pūļa Bekingemas pils virzienā, kur tos no balkona sveic karaliskā ģimene.

Krogi un pilsētas pasākumi

Manuprāt, angļu krogi (pubs) ir kaut kas īpašs. Jūs varat baudīt lielisku alu pusdienojot vai uzdzert ko citu, lai gan alus Anglijas krogos ir svēta lieta. Svētdienās varat ēst ļoti īpašu tradicionālo ēdienu – svētdienas cepeti (sunday roast). Galvenās ēdiena sastāvdaļas ir Jorkšīras pudiņš (maizes tipa cepts izstrādājums) un piedevas (burkāni, zaļie zirnīši, kartupeļu biezputra, mērce utt.). Gaļu varat izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kas visbiežāk ir cūkgaļa, aitas gaļa, liellopa gaļa, vistas gaļa vai atsevišķos gadījumos arī zivs.

Taču visinteresantākais skats pie krogiem ir piektdienu vakaros. Pirms pārnākšanas no darba, daudzi cilvēki pēc darba nedēļas pulcējas pūļos krodziņos un to ārpusē, jo vietas iekšā visiem bieži vien nepietiek. Tas ir kā prognoze, ka tuvojas nedēļas nogale un cilvēki sāk svinēt smagas darba nedēļas beigas. Šīs svinības bieži beidzas tikai tad, kad krogs tiek slēgts ap pusnakti.

Gandrīz katru nedēļas nogali vasarā visā pilsētā notiek pasākumi un dažādas svinības. Viens no populārākajiem pasākumiem ir Notinghilas karnevāls. Šis pasākums tiek rīkots katru gadu augusta beigās kopš 1966. gada, un tas ir lielākais šāda veida karnevāls Eiropā.
Visapkārt ir daudz cilvēku dažādos tērpos, daudz trokšņu no visdažādākajām skaņu sistēmām un dzīvās mūzikas.

Milzum daudz cilvēku vēro šīs norises, kopā šajā karnevālā piedalās aptuveni miljons cilvēku. Nākošajā dienā pēc pasākuma tiek nodrošināts darbs ļoti daudziem atkritumu savācējiem, jo skats pēc festivāla ir kā pēc atkritumu vētras.

Apskates vietas Londonā

Londona tūristiem piedāvā milzīgu daudzumu dažādu izklaides iespēju. Piemēram, Temzas upe ir ļoti iecienīts sabiedriskā transporta maršruts. Ja vēlaties doties ceļojumā pa upi, ir vērts izvēlēties Griniču kā galamērķi un izmantot ļoti ērtos Thames Clippers kuģīšus, kuri kursē pa Temzu. Pēc VOVID-19 pandēmijas pārvadātājs tagad ir Uber Boat, lai gan Thames Clipper vārdu salikums nosaukumā arī ir saglabāts (pilnais nosaukums Uber Boat by Thames Clippers).

Šie katamarāni ir ātri un kursē bieži, tiem ir daudz pieturu, un ceļojuma laikā jūs varat vērot daudzas dažādas vietas Temzas krastos. Grīniča ir viena no pēdējām Thames Clippers pieturām.

Pēc Karaliskās observatorijas un tās apkārtnes apmeklējuma Grīničā jūs varat atgriezties pilsētas centrā izmantojot DLR – Docklands Light Railway (burtisks tulkojums būtu – ostas doku vieglais dzelzceļš, lai gan tas neko neizsaka. Tas ir kaut kas pa vidu īsam vilciena sastāvam un tramvajam un kursē bez vadītāja).

Šī ir vēl viena lieta, kas ir īpaša Londonā – DLR ir viena no pirmajām vieglo dzelzceļu sistēmām Lielbritānijā, un tai ir viena no pasaulē modernākajām vilcienu automātiskās vadības sistēmām. Visi DLR vilcieni no Grīničas ierodas vienā no metro stacijām pašā pilsētas centrā Temzas kreisajā krastā.

Šie ir tikai daži padomi, kā pavadīt laiku Londonā, ja izdomājat doties uz nedēļas nogali vai mazliet ilgāk. Patiesībā pat ar vairāku gadu nodzīvošanu Londonā var nebūt pietiekami, lai iepazītos ar visu, kas tajā ir.

No Rīgas uz Londonu – Beļģija

Publiucēts 06/06/2024 autors: ainarsbl

Pēc brauciena no Rīgas Latvijā uz Berlīni ar autobusu un no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli ar vilcienu, trešās dienas rītā pamodāmies diezgan labi atpūtušies Briseles viesnīcā.

Mūsu Eurostar ātrvilciena atiešanas laiks bija paredzēts pēcpusdienā, tāpēc nekur īpaši nesteidzoties paēdām brokastis un pēc tam laiskojāmies viesnīcas pirmajā stāvā. Tā kā bijām gana noguruši ceļojot iepriekšējās divas dienas, nekur ārā uz pilsētu doties nevēlējāmies.

Brisele

Brisele is Beļģijas galvaspilsēta, lai gan bieži ar to tiek minēta arī kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, jo tā ir viena no pilsētām, kurā atrodas ES institūcijas. Tajā atrodas arī citas nozīmīgas iestādes, piemēram, Benelux valstu sekretariāts un NATO mītne.

Briselē dzīvo apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Interesants is fakts, ka, lai gan pilsēta skaitās franciski runājoša, tā atrodas Beļģijas flāmu daļā veidojot enklāvu. Līdz 19. gadsimta beigām Briselē valdošā valoda bija flāmu, taču pēc tam franču valoda ņēma virsroku. Briseles reģionā ir divas oficiālās valodas – franču un flāmu.

Ierodoties Briselē viesnīcu pie dienvidu stacijas izvēlējāmies apzināti, jo tur vakarā pienāca vilciens ar kuru ieradāmies no Vācijas un no turienes arī plēnojām doties braucienā tālāk uz Londonu Lielbritānijā ar Eirostar vilcienu.

No Briseles dienvidu stacijas attiet ātrvilcieni gan uz Apvienoto Karalisti, gan arī tie, kuru galamērķis ir Eiropas Savienības valstis ar gala stacijām, piemēram, Parīzē Francijā. Atšķirība ir tikai tāda, ka pirms iekāpšanas vilcienā uz Londonu ir jāiet cauri muitas un robežkontrolei kā tas ir jebkurā starptautiskajā lidostā.

Brauciens uz Londonu

Muitas un robežkontrole arī nozīmē to, ka stacijā jāierodas kādu brīdi pirms vilciena attiešanas un stacijā ir beznodokļu (duty free) veikali. Par tiem gan jāsaka, ka cenas tajos ir nenormāli augstas un, visticamāk, pilsētā iepirkties varētu pat būt lētāk.

Bijām pareizi sarēķinājuši laiku, lai nebūtu ilgi jāgaida vilciena pienākšana, tāpēc pēc nelielas uzkavēšanās uzgaidāmajā zālē varējām jau doties uz peronu, lai kāptu iekšā vilcienā.

Pats brauciens nebija īpaši aizraujošs, ja neskaita to, ka vilciena kustības ātrums bija tuvu 300 kilometriem stundā (varbūt pirmo reizi braucot šādā ātrumā ar vilcienu sajūtas būtu iespaidīgākas). Pa ceļam vienīgā pietura bija Francijas pilsētā Lillē. Tur tika uzņemti papildus pasažieri un bez jebkādas kavēšanās devāmies tālāk.

Brauciens no Briseles līdz Londonai aizņēma vien divas stundas un desmit minūtes. Biļete standarta vagonā vienam cilvēkam maksāja 60 mārciņas (75 eiro). Jāsaka gan, ka šī ir salīdzinoši zema cena par braucienu, kas var maksāt no 100 līdz 200 mārciņām vai pat vairāk. Nedēļas nogalē cenas bieži ir zemākas (īpaši ap pusdienlaiku) bet darba dienās augstākas. Nedēļas nogalēs parasti ir kādi pieci reisi vienā virzienā, bet darbadienās seši (pirmdienās septiņi).

Londonas St Pancras stacija

Eirostar vilcieni Londonā ierodas St Pancras International stacijā. Stacija ir savienota ar vienu no visvairāk noslogotajām stacijām Lielbritānijā London Euston, no kuras kursē iekšzemes vilcieni.

Ja gadās būt tuvumā, ir vērts staciju apskatīt no iekšienes. Angārs, kurā ierodas vilcieni, ir gan milzīgs, gan tajā pašā laikā mājīgs ar lielu pulksteni pie angāra sienas un statuju perona galā, kura simbolizē satikšanās un atkalredzēšanās prieku.

Tālāk no stacijas ir milzum daudz iespēju doties vēlamajā virzienā uz pilsētu – metro, autobusi, taksometri un virszemes dzelzceļa līnijas. Netālu ir arī King’s Cross dzelzceļa stacija, kurā, starp citu, ir Harija Potera veikals uz Perona 9 3/4’. Tur, protams, tirgo arī atbilstošos šī pasaku varoņa suvenīrus.

Tā nu mūsu nepilnu trīs dienu ilgais brauciens no Rīgas uz Londonu veiksmīgi noslēdzās. Ja gribat lasīt ko vairāk, apskatiet citus šī bloga ierakstus.