Ziņas

Ar auto uz Horvātiju

Attēls
Esmu jau diezgan daudz rakstījis par Horvātiju, bet šeit mazliet apkopošu kā uz turieni nokļūt no Latvijas ar automašīnu. Kā mēs braucam uz Horvātiju Lai arī pēdējos gadus visur lidojam ar lidmašīnu, uz Horvātiju visvairāk esam braukuši ar savu auto. Esam arī Horvātijā redzējuši citas automašīnas ar LV numuru zīmēm, tā kā nebūt neesam vienīgie un vēl kādam šī informācija var būt noderīga. Parastais maršruts ir šāds: Rīga – Varšava (Polija) – Bratislava (Slovākija) – Graca (Austrija) – Maribora (Slovēnija) – Zagreba (Horvātija). Tas ir arī tas, ko kā galveno variantu piedāvā Google Maps. Tālākais, protams, pašu ziņā, atkarībā uz kurieni dodaties. Ir cilvēki, kam labāk patīk braukt caur Čehiju, taču nakšņot Čehijā (nemaz nerunājot par Austriju) var sanākt krietni dārgāk. Ja braucat atpūsties pie jūras, tad jāņem vērā, ka visus Horvātijas reģionus vienā reizē apbraukāt ir praktiski neiespējami. Valsts ir izstiepta virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un ir automaģistrāle, kas to visu savie...
Lasīt tālāk

Anglijas province Kornvola

Attēls
Šoreiz sākšu ar īsu kopsavilkumu. Mēs gatavojāmies braukt uz Kornvolu vismaz kādus gadus septiņus. No Skotijas tas sanāca ne tik tālu, cik ilgi – arī ceļa izmaksas nospēlēja savu lomu. Dzīvojot Anglijas dienvidos kaut kā ilgi nevarējām saņemties, jo saraksta augšgalā bija daudzas citas vietas, kur aizbraukt ārpus Lielbritānijas. Doties uz Kornvolu izlēmām klausoties stāstus no vietējiem uz salas dzīvojošajiem par to cik tā vienreizēja un skaista. Pēc brauciena uz turieni varu teikt vienu – šī ceļojuma ideja varēja mierīgi palikt prioritāšu lejas daļā. Galvenokārt izmaksu dēļ. Trīs dienu ceļojuma izmaksas pēc būtības bija vismaz tādas pašas kā nedēļas nogalei Romā , taču, godīgi sakot, atgriežoties no Romas sajūtas un iespaidi bija daudz labāki. Te laikam lielāko lomu spēlē tas ko sauc par vērtību, ko iegūstat par savu iztērēto naudu (value for money). Brutāli rēķinot, viss bija apmēram uz pusi dārgāks nekā tam vajadzētu būt balstoties uz ceļojumu pieredzi pa Eiropu (ar to domāju tās dā...
Lasīt tālāk

Splita Horvātijā

Attēls
Pilsēta Adrijas jūras krastā Splita Splita ir otrā lielākā pilsēta Horvātijā un tas tiešām jau redzams pa gabalu, kad tikai tuvojaties pilsētai. Tā ir arī lielākā Dalmācijas pilsēta un vislielākā Horvātijas pilsēta Adrijas jūras krastā. Ceļotāji ir iecienījuši pilsētu, īpaši pēdējos gados pēc tam, kad pilsētā tika filmētas epizodes no plaši pazīstama seriāla ‘Troņu spēles’. Mes uz turieni devamies no Sevidas, kur bijam apmetusies Horvatijas celojuma laika. Splitu izveidoja grieķi vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras, bet jau dažus gadsimtus pēc mūsu ēras sākuma pilsētā tika uzbūvēta romiešu imperatora pils. Ap mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša vidu Splita kļuva par Romas provinces Dalmācijas galvaspilsēta. Arī turpmākā laikā pilsēta gāja no rokas rokā pie bizantiešiem, venēciešiem, gan arī eksistēja kā patstāvīga pilsētvalsts, tāpēc tās vēsturiskais kultūras mantojums ir iespaidīgs. Mūsdienās Splitā dzīvo vairāk kā 160 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopā ar piepilsētām iedzīvotāju skaits sasnied...
Lasīt tālāk

Omiša Horvātijā

Attēls
Dalmācijas pilsēta Omiša Omiša ir neliela pilsēta Horvātijā pie Cetinas upes ietekas jūrā, tā atrodas apmēram 25 kilometru (30 minūšu) braucienā uz dienvidiem no Splitas. Omiša ir pazīstama ar to, ka ap četrpadsmito gadsimtu šo vietu izmantoja pirāti. Upi ietver kalni un tā bija laba vieta, kur noslēpties, lai izbrauktu aplaupīt pa jūru peldošos tirdzniecības kuģus, kuri kursēja starp Dubrovniku , Venēciju un Neapoli. Ne tikai iespēja noslēpties spēlēja lomu, bet arī tas, ka pa upi jūras kuģi nevarēja braukt. Pirāti pat bija uzbūvējuši cietoksni un noslēguši vienošanos ar apkārtējiem iedzīvotājiem par neuzbrukšanu un ‘sadarbību’. Pašā pilsētā nav īpašo daudz ko darīt, lai arī tai piemīt savs šarms (un liela autostāvvieta, kas ir būtiski ceļojot ar auto). Taču ne jau pirātus mēs braucām uz Omišu meklēt – brauciena mērķis bija izbraukt pa vienu no garākajām Eiropas zipline trasēm. Trase sastāv no septiņiem dažāda garuma nobraucieniem ar kopējo trošu ceļu garumu vairāk kā divi kilometri. ...
Lasīt tālāk

Grebaštica Horvātijā

Attēls
Grebaštica ir neliela pilsētiņa vai drīzāk pilsētas tipa ciemats pie jūras kādus 15 kilometrus no Šibenika. Par Horvātiju runājot, vispār lielākā daļa piejūras apdzīvoto vietu ir ciemati, taču iespaidu, ka tā varētu būt pilsēta rada tas, ka mājas atrodas ļoti tuvu viena otrai un tajos ir laba infrastruktūra pateicoties tūrismam. Parasti tajos ir vairāki mazi veikaliņi un ļoti daudz bāru, restorānu un kafejnīcu, kas izvietotas pie pludmales. Tajos ir arī daudz gan lielāku, gan mazāku privāto viesnīcu. Par Grebašticu Grebaštica ir diezgan pazīstams tūrisma galamērķis pateicoties saulainajam laikam, tīrajai jūrai, kas īstenībā ir jūras līcis un tās pludmalēm. Pludmales, protams, kā jau lielākajā daļā Horvātijas, ir akmeņainas, bet ne klinšainas. Vēl jāpiebilst, ka šo vietu īpaši iecienījuši vācieši, šveicieši un austrieši un, protams, kā jau daudzās vietās, tur ieklīst pa kādam polim un citam austrumeiropietim, kam nav slinkums braukt ar auto lielāku ceļa gabalu, lai atpūstos pie siltās A...
Lasīt tālāk

Rogozņica un Primoštena

Attēls
Primoštena Pēc nepilnām divām Grebašticā pavadītām dienām devāmies uz mūsu galapunktu Horvātijā Sevidu, bet pa ceļam bija paredzēta vēl viena pieturvieta Dalmācijā – Primoštena. Primoštena ir vēl viena gleznaina pilsētiņa Adrijas jūras krastā tur pat pie jau iepriekšējā aprakstā pieminētā autoceļa D8, kādus 15 kilometrus uz dienvidiem no Grebašticas. Pilsētas vārds ir saistīts ar paceļamo tiltu, kas kādreiz tika uzbūvēts aizsardzības nolūkos, taču tagad tā tur vairs nav; daļa pilsētas atrodas uz salas, kas tagad savienota ar sauszemi. Pilsētas pludmale skaitās viena no desmit labākajām pludmalēm Horvātijā un tajā pat atrodas stacionāri saulessargi atpūtniekiem (tādas lietas Horvātijā nav īpaši izplatītas). Apkārtējais reģions ir slavens ar vīnogulājiem, turpat netālu no pilsētas ir vīnogu dārzs. kas pat iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Turpat netālu no pilsētas līča otrā krastā atrodas cits interesants apskates objekts Lēdijas Loreto statuja (Our Lady of Loreto), ...
Lasīt tālāk

Istras pussala un Krk sala

Attēls
Istras pussala Istras pussala ir viena no Horvātijas daudzajām pussalām, bet atšķiras ar to ka atrodas valsts ziemeļos. Tā robežojas ar Slovēniju, bet turpat jau arī ir Itālija. Kopumā pussalas teritoriju dala šīs trīs valstis, taču lielāko daļu (gandrīz 90%) aizņem Horvātija. Itāļi pussalu sauc par Istriju (Istria). Istras pussala ir lielākā pussala pie Adrijas jūras. Lai saprastu vairāk par tās izmēriem, pateikšu, ka attālums no Pulas līdz Slovēnijas robežai ir ap 60 kilometriem, bet līdz Itālijas robežai 80 kilometri mērot pa taisno (braucot pa ceļu noteikti būs vairāk). Istrija ir pazīstama arī ar to, ka tur aug trifeles – sēnes, kuras lieto kā piedevu pārtikai. Lielākā pilsēta Horvātijas daļā ir Pula, kas atrodas pussalas pašos dienvidos, taču Slovēnijas pilsēta Kopera un Itālijas pilsēta Trieste ir vēl lielākas. Pulā dzīvo nepilni 60 tūkstoši iedzīvotāju, bet tā visvairāk pazīstama ar tajā joprojām esošajām senās Romas celtnēm. Pulas amfiteātris ir viens no vislabāk saglabātajiem...
Lasīt tālāk