Pēc brauciena no Rīgas Latvijā uz Berlīni ar autobusu un no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli ar vilcienu, trešās dienas rītā pamodāmies diezgan labi atpūtušies Briseles viesnīcā.

Mūsu Eurostar ātrvilciena atiešanas laiks bija paredzēts pēcpusdienā, tāpēc nekur īpaši nesteidzoties paēdām brokastis un pēc tam laiskojāmies viesnīcas pirmajā stāvā. Tā kā bijām gana noguruši ceļojot iepriekšējās divas dienas, nekur ārā uz pilsētu doties nevēlējāmies.

Brisele

Brisele is Beļģijas galvaspilsēta, lai gan bieži ar to tiek minēta arī kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, jo tā ir viena no pilsētām, kurā atrodas ES institūcijas. Tajā atrodas arī citas nozīmīgas iestādes, piemēram, Benelux valstu sekretariāts un NATO mītne.

Briselē dzīvo apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Interesants is fakts, ka, lai gan pilsēta skaitās franciski runājoša, tā atrodas Beļģijas flāmu daļā veidojot enklāvu. Līdz 19. gadsimta beigām Briselē valdošā valoda bija flāmu, taču pēc tam franču valoda ņēma virsroku. Briseles reģionā ir divas oficiālās valodas – franču un flāmu.

Ierodoties Briselē viesnīcu pie dienvidu stacijas izvēlējāmies apzināti, jo tur vakarā pienāca vilciens ar kuru ieradāmies no Vācijas un no turienes arī plēnojām doties braucienā tālāk uz Londonu Lielbritānijā ar Eirostar vilcienu.

No Briseles dienvidu stacijas attiet ātrvilcieni gan uz Apvienoto Karalisti, gan arī tie, kuru galamērķis ir Eiropas Savienības valstis ar gala stacijām, piemēram, Parīzē Francijā. Atšķirība ir tikai tāda, ka pirms iekāpšanas vilcienā uz Londonu ir jāiet cauri muitas un robežkontrolei kā tas ir jebkurā starptautiskajā lidostā.

Brauciens uz Londonu

Muitas un robežkontrole arī nozīmē to, ka stacijā jāierodas kādu brīdi pirms vilciena attiešanas un stacijā ir beznodokļu (duty free) veikali. Par tiem gan jāsaka, ka cenas tajos ir nenormāli augstas un, visticamāk, pilsētā iepirkties varētu pat būt lētāk.

Bijām pareizi sarēķinājuši laiku, lai nebūtu ilgi jāgaida vilciena pienākšana, tāpēc pēc nelielas uzkavēšanās uzgaidāmajā zālē varējām jau doties uz peronu, lai kāptu iekšā vilcienā.

Pats brauciens nebija īpaši aizraujošs, ja neskaita to, ka vilciena kustības ātrums bija tuvu 300 kilometriem stundā (varbūt pirmo reizi braucot šādā ātrumā ar vilcienu sajūtas būtu iespaidīgākas). Pa ceļam vienīgā pietura bija Francijas pilsētā Lillē. Tur tika uzņemti papildus pasažieri un bez jebkādas kavēšanās devāmies tālāk.

Brauciens no Briseles līdz Londonai aizņēma vien divas stundas un desmit minūtes. Biļete standarta vagonā vienam cilvēkam maksāja 60 mārciņas (75 eiro). Jāsaka gan, ka šī ir salīdzinoši zema cena par braucienu, kas var maksāt no 100 līdz 200 mārciņām vai pat vairāk. Nedēļas nogalē cenas bieži ir zemākas (īpaši ap pusdienlaiku) bet darba dienās augstākas. Nedēļas nogalēs parasti ir kādi pieci reisi vienā virzienā, bet darbadienās seši (pirmdienās septiņi).

Londonas St Pancras stacija

Eirostar vilcieni Londonā ierodas St Pancras International stacijā. Stacija ir savienota ar vienu no visvairāk noslogotajām stacijām Lielbritānijā London Euston, no kuras kursē iekšzemes vilcieni.

Ja gadās būt tuvumā, ir vērts staciju apskatīt no iekšienes. Angārs, kurā ierodas vilcieni, ir gan milzīgs, gan tajā pašā laikā mājīgs ar lielu pulksteni pie angāra sienas un statuju perona galā, kura simbolizē satikšanās un atkalredzēšanās prieku.

Tālāk no stacijas ir milzum daudz iespēju doties vēlamajā virzienā uz pilsētu – metro, autobusi, taksometri un virszemes dzelzceļa līnijas. Netālu ir arī King’s Cross dzelzceļa stacija, kurā, starp citu, ir Harija Potera veikals uz Perona 9 3/4’. Tur, protams, tirgo arī atbilstošos šī pasaku varoņa suvenīrus.

Tā nu mūsu nepilnu trīs dienu ilgais brauciens no Rīgas uz Londonu veiksmīgi noslēdzās. Ja gribat lasīt ko vairāk, apskatiet citus šī bloga ierakstus.