Kornvola – otrā diena

Pēc pirmās dienas Kornvolā pirms gulēt iešanas aizgājām vakariņās uz netālo krogu The Shire Inn. Tas atrodas kādu 15 minūšu gājiena attālumā no viesu mājas. Devāmies uz krogu kājām, lai varētu arī iedzert kādu pinti alus.

Atmosfēra un apkalpošana laba, ēdieni un vietējais Kornvolas alus arī garšīgi – kā jau gastrokrogā. Rēķins gan mazliet pārsteidza – māk viņi pie it kā normālām cenām sarēķināt tā, ka sanāk vismaz par pārdesmit mārciņām vairāk nekā domāts.

Minak teātris

No paša rīta tūlīt pēc brokastīm devāmies uz interesantu vietu – mūsdienās klintīs izbūvētu amfiteātri, kur ik pa laikam notiek arī reālas izrādes. Šoreiz Kornvola tiešām pārsteidza.

Teātra idejas autore un izveidotāja bija vietējā sieviete Rovena Keida (Rowena Cade). Nosaukums minak (meynek vietējā valodā) nozīmē akmeņaina vieta. Sieviete sāka veidot teātri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Minak teātris (Minack Theatre) atrodas pussalas pašos dienvidos. Parasti no rīta puses var apskatīt teātri un tam apkārt izveidoto dārzu (ieejas maksa 10 mārciņas), bet pēcpusdienās un vakaros notiek izrādes (izrādes gan nenotiek katru dienu). Dārzs pats par sevi ir apskates vērts un izveidotais amfiteātris izskatās iespaidīgs.

Vairāk informācijas var atrast teātra mājas lapā.

St Michael kalns

St Michael kalns ir sala jūrā netālu no krasta, līdzinieks Saint Michel kalnam Francijā. Abiem kopīgais ir tas, ka bēguma laikā no sauszemes uz salu var aiziet sausām kājām, bet paisuma laikā ūdens salu atdala no sauszemes.

St Michael sala
St Michael sala

Atšķirība ir tā, ka uz Francijas līdzinieka atrodas abatija, bet Kornvolā uz salas ir pils, kura atrodas National Trust pārvladībā.

Vieta ir interesanta, vērts apskatīt ja esat iekūlies tajā Anglijas galā. Dažas vietas, kas jāņem vērā. Atrast stāvvietu mašīnai ir diezgan problemātiski; labākais variants piebraukt pilij cik tuvu vien var un gaidīt, kad kāda vieta atbrīvosies. Tuvumā esošās (rekomendētās) ilgtermiņa stāvvietas ir pilnas un uz salu sanāk iet diezgan lielu gabalu.
Ir vairāki ieejas biļešu veidi, salai un pilij, salai un dārzam un kombinētā biļete. Tā kā mēs jau vienā dārzā no rīta bijām, ņēmām biļeti tikai uz pili. Dārzu, starp citu, varēja apskatīt no pils pagalma.

Biļešu cenas dažādas – ieejai pilī pieaugušajam 14 mārciņas, ieejai dārzā 10 mārciņas, bet kopējā biļete maksā 24 mārciņas; bērniem no 5 līdz 17 gadiem apmēram puse no tā.

Zemes gals

Kā jau nosaukums liecina, aiz zemes gala ir vairs tikai jūra. Ja godīgi, uz pašu zemes galu nebraucām, bet devāmies uz netālo ciematiņu Sennen Cove. Vienīgā atšķirība – stāvvietas lētākas, mazāk cilvēku, patīkamāka atpūta. Jūra tā pati, pludmale un skati apkārt tie paši. To ieteica vietējie un paldies viņiem par to!

Pavadījām pludmalē pāris stundas, tur pat arī saorganizējām pikniku jūras krastā pirms došanās tālāk.

St Ives

St Ives ir neliela skaista pilsētiņa un zvejas osta pussalas ziemeļu pusē. Vietējie marketētāji internetā stāsta, ka St Ives ir mirdzošs dārgakmens Kornvolas kronī. Par St Eves esot nobalsojuši kā par labāko ģimenes atpūtas vietu piekrastē un vienu no 10 labākajām pludmalēm Eiropā.

St Ives pludmale
St Ives pludmale

Realitātē gan īsti to es neteiktu. Pirmkārt, pludmale ir diezgan neliela, lai gan smilšu josla ir plata. Jebkurā gadījumā, nekāda īpašā romantikas sajūta neradās – vienkārši dārgs kūrorts un maz vietas.

Par dārgumiem runājot – aizgājām pasēdēt pludmales kafejnīcā lai pavērotu saulrietu. Lai arī cenas redzējām pasūtot uzkodas, pēc rēķina saņemšanas sapratām, kāpēc aprakstos par šo vietu tiek pieminēti dārgakmeņi.

Iestādei (viņi dēvē sevi par pludmales kafejnīcu, kas atbilst patiesībai) pat nebija baltie galdauti, taču viena suši gabaliņa izmēra tunča gabaliņš maksāja turpat 20 mārciņas. Jāatzīst gan, ka garša šim mini ēdienam bija fantastiska.

Pēc vakariņām vēl pamaldījāmies pa pilsētu, jo īsti neatcerējāmies, kur bijām atstājuši mašīnu. Pilsētiņa atrodas uz kalna un aizejot vienu ielu uz nepareizo pusi var ļoti ātri apmaldīties.

Tā nu otrā diena Kornvolā bija pavadīta un no rīta plānojām doties mājās uz Dorsetu pa ceļam piestājot uz pusdienām jūras krastā Devonā.

Anglijas province Kornvola

Šoreiz sākšu ar īsu kopsavilkumu. Mēs gatavojāmies braukt uz Kornvolu vismaz kādus gadus septiņus. No Skotijas tas sanāca ne tik tālu, cik ilgi – arī ceļa izmaksas nospēlēja savu lomu. Dzīvojot Anglijas dienvidos kaut kā ilgi nevarējām saņemties, jo saraksta augšgalā bija daudzas citas vietas, kur aizbraukt ārpus Lielbritānijas.

Doties uz Kornvolu izlēmām klausoties stāstus no vietējiem uz salas dzīvojošajiem par to cik tā vienreizēja un skaista. Pēc brauciena uz turieni varu teikt vienu – šī ceļojuma ideja varēja mierīgi palikt prioritāšu lejas daļā. Galvenokārt izmaksu dēļ. Trīs dienu ceļojuma izmaksas pēc būtības bija vismaz tādas pašas kā nedēļas nogalei Romā, taču, godīgi sakot, atgriežoties no Romas sajūtas un iespaidi bija daudz labāki.

Te laikam lielāko lomu spēlē tas ko sauc par vērtību, ko iegūstat par savu iztērēto naudu (value for money). Brutāli rēķinot, viss bija apmēram uz pusi dārgāks nekā tam vajadzētu būt balstoties uz ceļojumu pieredzi pa Eiropu (ar to domāju tās dārgāko galu).

Īsi sakot, kā jau arī šur un tur citur Lielbritānijā, cenas ir maksimāli uzpūstas un īsti neatbilst gaidītajam (šajā gadījumā vienīgais izņēmums varbūt bija viesu māja, kurā nakšņojām, lai gan arī tā gluži pa lēto nebija).

Īsumā par Kornvolu

Kornvola ir salīdzinoši liela izmēra apgabals Anglijas pašos dienvidrietumos, ja paskatās kartē, tad tālāk ir tikai ūdens. Šī iemesla dēļ tur pat ir vietas nosaukums Zemes Gals (Lands End).

Viena Kornvolas īpatnība ir tā, ka, atšķirībā no pārējās Anglija, šis ir vēsturiski bijis ķeltu apdzīvots reģions. To, piemēram, var arī just pēc daudziem savādiem vietu nosaukumiem vai arī tā kā vietējie tos izrunā.

Saulriets Kornvolā
Saulriets Kornvolā

Kornvolas teritorija ir 3.56 tūkstoši kvadrātkilometru, tas ir 12 lielākais no 48 reģioniem; tur dzīvo vairāk kā 550 tūkstoši cilvēku un tas ir tikai 40. vietā pēc iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 160 cilvēki.

Salīdzinājumam, Latvijas iedzīvotāju blīvums ir 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, Igaunijā 31, tā kā tas vienalga ir piecreiz vairāk šajās divās Baltijas valstīs un četrreiz vairāk kā Lietuvā. Reģiona administratīvais centrs ir Truro.

Ēdenes projekts

Pirmā vieta ko apmeklējām bija Ēdenes projekts (Eden Project). Tas ir dārzu un siltumnīcu komplekss, kur savākti augi no visas pasaules. Vajag kādas trīs līdz četras stundas, lai visu apskatītu. Visumā diezgan interesanti, īpaši, ja sanāk izstāvēt rindu un uzkāpt līdz pašam kupolam un noskatīties uz tropu pasauli no augšas (apskates laukums ir atvērts periodiski un gribētāju piedalīties šajā 5 minūšu galvu reibinošajā atrakcijā ir diezgan daudz).

Augi Ēdenes projekta dārzā
Augi Ēdenes projekta dārzā

Ieejas biļete maksā ap 35 mārciņām (ap 40 eiro) pieaugušajiem (atkarībā no sezonas cenas mainās) un 11 mārciņas no 5 līdz 16 gadus veciem apmeklētājiem. Pēc būtības tā ir biļete uz gadu, taču lielas jēgas tam nav, jo speciāli braukt to gabalu vēlreiz gada laikā diez vai kāds gribēs; labāk būtu samazinājuši cenu vienai reizei (līdz 20 mārciņām par apmeklējumu būtu atbilstošāka cena).

Naktsmītne

Jau labu laiku iepriekš norezervējām viesu namu Kornvolā, jo sezonas laikā cenas aiziet debesīs, bet bieži vien naktsmītnes vienkārši nav pieejamas. Galvenais iemesls – tie briti, kuri nedodas uz ārzemēm apmeklē Kornvolu un citus līdzīgus vietējos Lielbritānijas reģionus.

Viesu māja Kornvolā
Viesu māja Kornvolā

Kā jau sākumā teicu, cena šai naktsmītnei bija laba – 245 mārciņas par divām naktīm divu guļamistabu apartamentā ar aprīkotu virtuvi, dzīvojamo istabu, vannas istabu un nelielu jauku privātu pagalmiņu pie mājas. Gultas bija ērtas, saimniece ledusskapī bija atstājusi vietējās olas un šķiņķi brokastīm, tā kā šo Church House (baznīcas māja) viesu māju noteikti varu ieteikt arī citiem ceļotājiem (rezervējām caur Airbnb).
Tas arī viss par mūsu pirmo dienu Kornvolā.

Spa viesnīca Anglijā

Pašās maija beigās nedēļas nogalē devāmies atpūsties, galamērķis – SPA viesnīca Bekingemšīras grāfistē Anglijā. Viesnīcas nosaukums Crowne Plaza Marlow.

Tiem, kas ir bijuši SPA viesnīcās tādās valstīs kā Latvija, Igaunija, Čehija vai Ungārija, Anglijas SPA viesnīca var likties savā ziņā neatbilstoša priekšstatiem par šāda veida iestādēm, lai gan kopumā viss jau nemaz nav tik slikti.

Par Bekingemšīru

Bekingemšīra ir grāfiste Anglijas dienvidaustrumos, taču, lai tas izteiktu ko vairāk, jāprecizē, ka tā atrodas uz rietumiem no Londonas. Tai ir robežas ar Londonu dienvidaustrumos, Oksforšīru rietumos un vēl dažām grāfistēm citos virzienos.

Tā kā Londona ir salīdzinoši netālu, daudzi cilvēki, kuri strādā Londonā, dzīvo Bekingemšīrā, tāpēc reģions ir diezgan dārgs dzīvošanai. Kopumā grāfistē dzīvo mazliet vairāk par 800 tūkstošiem cilvēku un tā aizņem nepilnus 2 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību.

Pēc izmēra Bekingemšīra ir 32. no kopumā 48 Anglijas teritoriālajām vienībām (lielākā ir Ziemeļjorkšīra, kas ir vairāk kā četras reizes lielāka). Grāfistes dienvidos atrodas oficiāli atzīts īpaša dabas skaistuma apgabals (the Area of Outstanding Natural Beauty), kur cilvēki dodas atpūsties un izbaudīt dabu.

Viesnīca

Pati viesnīca pārsteidza pozitīvā nozīmē. Pirmkārt, tās teritorija ir liela, nav Anglijā pierastās saspiestības. Autostāvvietas plašās, gan pie pašas viesnīcas, gan ap to. Labi kopti piebraucamie ceļi un apstādījumi, trīsstāvu ēkas izvietotas diezgan plašā teritorijā.

Tāpat arī istabiņas – ļoti lielas salīdzinājumā ar tām, kas pierastas vairumā Anglijas viesnīcu. Tāpēc ļoti labs vērtējums par pirmo iespaidu.

Reģistratūras darbinieks bija profesionāls, mūs ātri piereģistrēja un priecīgi devāmies uz saviem numuriņiem. Tomer tālāk viss tik ļoti raiti vairs negāja. Bija solīts, ka istabiņā pēc ierašanās mūs sagaidīs dzirkstošā vīna pudele, taču tās tur nebija pat pēc vairākkārtējas jautāšanas. Pēc septiņiem vakarā tā beidzot tika atnesta. Protams, labāk vēlu nekā nekad, taču par četru zvaigžņu servisu to īsti arī nevarētu nosaukt.

Viesnīcas istabiņa
Viesnīcas istabiņa

Tas, protams, netraucēja mums izbaudīt atpūtu viesnīcā, kur ir bārs, restorāns un atsevišķa SPA ēka.

Spa

Spa viesnīcas kompleksa izmērs mazliet pārsteidza, tas noteikti nebija tik liels kā varētu iedomāties, lai gan citās vietās Anglijā Spa kompleksiem ir arī mazākas telpas.

Kompleksā ir ērtas ģērbtuves, lai gan tā arī neizdevās iedarbināt slēdzenes personīgo mantu glabāšanas skapīšiem. Tas gan nebija būtiski, jo visu vērtīgo varējām atstāt istabiņas seifā, kurš darbojās.

Baseinam divi samērā plaši celiņi, kur pa vienu var netraucēti peldēt trīs cilvēki un pa otru divi. Baseina malā neliels bērnu baseins un džakuzi burbuļvanna. Tajā gan ilgi nosēdēt nevarēja, jo ūdens bija nežēlīgi hlorēts (rokas pēc tam oda pēc hlora visu vakaru).

Saulriets Berkšīrā
Saulriets Berkšīrā

Nākošajā dienā apmeklējām procedūras (masāžas), kuru telpas atrodas tajā pat ēkā blakus baseinam. Procedūru telpas samērā mazas, tik vien vietas kā masāžas galdam un kur novilkt drēbes. Pati procedūra normāla, punktuāli izpildīta – nekas īpašs, bet kopumā laba.

Restorāns

Ja neskaita diezgan haotisko apkalpošanu, tad labākā lieta viesnīcā laikam bija restorāns, kur ēdām vakariņas un brokastis nākošajā rītā – visu cieņu pavāram.

Vakariņas viesnīcā
Vakariņas viesnīcā

Visi ēdieni, kurus pasūtījām bija ļoti garšīgi. Tā kā savu dzirkstošo vīnu istabiņā dabūjām tieši pirms vakariņām, to ņēmām lidz uz restorānu un personāls neiebilda, ka to dzeram tur pie vakariņām. Tā kā, lai arī brīžiem apkalpojošais personāls nešķita pilnībā profesionāls, tīri cilvēcīgi viņi bija pretīmnākoši, par ko mums bija liels prieks.

Tā kā kopumā mūsu nedēļas nogales atpūta bija izdevusies.

Londona – pirmie iespaidi

Apmeklējot Londonu

Sākotnēji šis blogs tika rakstīts, kad ierados Anglijā uz kādu laiku padzīvot Londonā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, tāpēc daļa informācijas ir papildināta, lai būtu aktuāla arī 2024. gadā. Vēl joprojām tas viss šeit par pirmajiem iespaidiem pārceļoties uz Londonu. Uz šo brīdi jaunākais ieraksts par Londonu ir apraksts par Batersī spēkstaciju.

Anglijas un Lielbritānijas galvaspilsētā Londona ir slavena ar daudzām interesantām un pat unikālām vietām, bet es sākšu ar tiltiem. Londonā pāri Temzas upei ir 24 tilti. Vecākais ir Londonas tilts, kas sākotnēji tika izgatavots no koka, bet pēc tam tika pārbūvēts 1209., 1831. un 1973. gadā. Iespējams, slavenākais ir Torņa (Tower) tilts, kas tika uzcelts 1894. gadā un ir pazīstams visā pasaulē kā viena no Londonas ainavas vizītkartēm.

Torņu tilts
Torņu tilts

Viens no interesantākajiem tiltiem, manuprāt, ir Tūkstošgades tilts, kas ir gājēju tilts, savienojot Sv. Pāvila katedrāli un Tate Modernās mākslas galeriju.

Ļoti skaista aina parādās, ja paskatās uz tiltu no mākslas galerijas puses virzienā uz Sv. Pāvila katedrāli. Jūs varat šķērsot upi, izmantojot jebkuru citu tiltu (izņemot dažus dzelzceļa tiltus), un katru reizi panorāmas skats būs atšķirīgs un vienlīdz interesants.

Parki un dārzi

Neskatoties uz lielo pilsētas izmēru, Londona ir ļoti zaļa. Pat pilsētas centrā ir daudz mazu dārzu un lielāku parku. Lielākie parki centrālajā rajonā ir Regenta parks (166 hektāri), Haidparks (142 hektāri) un Kensingtonas dārzi (111 hektāri).

Kensingtonas dārzi
Kensingtonas dārzi

Tos sauc arī par karaliskajiem parkiem, jo sākotnēji tie tika radīti karaliskās ģimenes atpūtai taču tagad ir pieejami arī plašākai publikai. Daudzi cilvēki katru dienu izmanto parkus skriešanai, pastaigām, piknikiem vai vienkārši atpūtai sēžot zālē, kas tur ir atļauts.

Karaļa dzimšanas diena

Kad rakstīju šo pirmo reizi, Lielbritānijā valdīja karaliene, tagad pie varas ir karalis, nekas cits nav būtiski mainījies.

Ja jūs nolemjat apmeklēt Londonu vasaras sākumā, katru gadu tiek rīkoti lieli publiski Karalienes (tagad karaļa) dzimšanasdienas svētki. Cilvēku pūļi skatās parādi. Tā ir tradīcija, kas nāk no 17. gadsimta. Pasākims katru gadu notiek Londonā jūnija otrajā sestdienā neatkarīgi no tā, kad ir valdnieka īstā dzimšanas diena.

Pēc Lielbritānijas armijas parādes valdnieks karaliskajā procesijā dodas uz Bekingemas pili. Ir ļoti interesanti vērot armijas parādi, kas sastāv no dažādiem karaspēka veidiem. Pasākuma beigās karaliskie gaisa spēki lido virs pūļa Bekingemas pils virzienā, kur tos no balkona sveic karaliskā ģimene.

Krogi un pilsētas pasākumi

Manuprāt, angļu krogi (pubs) ir kaut kas īpašs. Jūs varat baudīt lielisku alu pusdienojot vai uzdzert ko citu, lai gan alus Anglijas krogos ir svēta lieta. Svētdienās varat ēst ļoti īpašu tradicionālo ēdienu – svētdienas cepeti (sunday roast). Galvenās ēdiena sastāvdaļas ir Jorkšīras pudiņš (maizes tipa cepts izstrādājums) un piedevas (burkāni, zaļie zirnīši, kartupeļu biezputra, mērce utt.). Gaļu varat izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kas visbiežāk ir cūkgaļa, aitas gaļa, liellopa gaļa, vistas gaļa vai atsevišķos gadījumos arī zivs.

Taču visinteresantākais skats pie krogiem ir piektdienu vakaros. Pirms pārnākšanas no darba, daudzi cilvēki pēc darba nedēļas pulcējas pūļos krodziņos un to ārpusē, jo vietas iekšā visiem bieži vien nepietiek. Tas ir kā prognoze, ka tuvojas nedēļas nogale un cilvēki sāk svinēt smagas darba nedēļas beigas. Šīs svinības bieži beidzas tikai tad, kad krogs tiek slēgts ap pusnakti.

Gandrīz katru nedēļas nogali vasarā visā pilsētā notiek pasākumi un dažādas svinības. Viens no populārākajiem pasākumiem ir Notinghilas karnevāls. Šis pasākums tiek rīkots katru gadu augusta beigās kopš 1966. gada, un tas ir lielākais šāda veida karnevāls Eiropā.
Visapkārt ir daudz cilvēku dažādos tērpos, daudz trokšņu no visdažādākajām skaņu sistēmām un dzīvās mūzikas.

Milzum daudz cilvēku vēro šīs norises, kopā šajā karnevālā piedalās aptuveni miljons cilvēku. Nākošajā dienā pēc pasākuma tiek nodrošināts darbs ļoti daudziem atkritumu savācējiem, jo skats pēc festivāla ir kā pēc atkritumu vētras.

Apskates vietas Londonā

Londona tūristiem piedāvā milzīgu daudzumu dažādu izklaides iespēju. Piemēram, Temzas upe ir ļoti iecienīts sabiedriskā transporta maršruts. Ja vēlaties doties ceļojumā pa upi, ir vērts izvēlēties Griniču kā galamērķi un izmantot ļoti ērtos Thames Clippers kuģīšus, kuri kursē pa Temzu. Pēc VOVID-19 pandēmijas pārvadātājs tagad ir Uber Boat, lai gan Thames Clipper vārdu salikums nosaukumā arī ir saglabāts (pilnais nosaukums Uber Boat by Thames Clippers).

Pulksteņa tornis pie parlamenta Big Ben
Pulksteņa tornis pie parlamenta Big Ben

Šie katamarāni ir ātri un kursē bieži, tiem ir daudz pieturu, un ceļojuma laikā jūs varat vērot daudzas dažādas vietas Temzas krastos. Grīniča ir viena no pēdējām Thames Clippers pieturām.

Pēc Karaliskās observatorijas un tās apkārtnes apmeklējuma Grīničā jūs varat atgriezties pilsētas centrā izmantojot DLR – Docklands Light Railway (burtisks tulkojums būtu – ostas doku vieglais dzelzceļš, lai gan tas neko neizsaka. Tas ir kaut kas pa vidu īsam vilciena sastāvam un tramvajam un kursē bez vadītāja).

Šī ir vēl viena lieta, kas ir īpaša Londonā – DLR ir viena no pirmajām vieglo dzelzceļu sistēmām Lielbritānijā, un tai ir viena no pasaulē modernākajām vilcienu automātiskās vadības sistēmām. Visi DLR vilcieni no Grīničas ierodas vienā no metro stacijām pašā pilsētas centrā Temzas kreisajā krastā.

Šie ir tikai daži padomi, kā pavadīt laiku Londonā, ja izdomājat doties uz nedēļas nogali vai mazliet ilgāk. Patiesībā pat ar vairāku gadu nodzīvošanu Londonā var nebūt pietiekami, lai iepazītos ar visu, kas tajā ir.

No Rīgas uz Londonu – Beļģija

Pēc brauciena no Rīgas Latvijā uz Berlīni ar autobusu un no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli ar vilcienu, trešās dienas rītā pamodāmies diezgan labi atpūtušies Briseles viesnīcā.

Mūsu Eurostar ātrvilciena atiešanas laiks bija paredzēts pēcpusdienā, tāpēc nekur īpaši nesteidzoties paēdām brokastis un pēc tam laiskojāmies viesnīcas pirmajā stāvā. Tā kā bijām gana noguruši ceļojot iepriekšējās divas dienas, nekur ārā uz pilsētu doties nevēlējāmies.

Brisele

Brisele is Beļģijas galvaspilsēta, lai gan bieži ar to tiek minēta arī kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, jo tā ir viena no pilsētām, kurā atrodas ES institūcijas. Tajā atrodas arī citas nozīmīgas iestādes, piemēram, Benelux valstu sekretariāts un NATO mītne.

Briselē dzīvo apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Interesants is fakts, ka, lai gan pilsēta skaitās franciski runājoša, tā atrodas Beļģijas flāmu daļā veidojot enklāvu. Līdz 19. gadsimta beigām Briselē valdošā valoda bija flāmu, taču pēc tam franču valoda ņēma virsroku. Briseles reģionā ir divas oficiālās valodas – franču un flāmu.

Briseles dzelzceļa stacija
Briseles dzelzceļa stacija

Ierodoties Briselē viesnīcu pie dienvidu stacijas izvēlējāmies apzināti, jo tur vakarā pienāca vilciens ar kuru ieradāmies no Vācijas un no turienes arī plēnojām doties braucienā tālāk uz Londonu Lielbritānijā ar Eirostar vilcienu.

No Briseles dienvidu stacijas attiet ātrvilcieni gan uz Apvienoto Karalisti, gan arī tie, kuru galamērķis ir Eiropas Savienības valstis ar gala stacijām, piemēram, Parīzē Francijā. Atšķirība ir tikai tāda, ka pirms iekāpšanas vilcienā uz Londonu ir jāiet cauri muitas un robežkontrolei kā tas ir jebkurā starptautiskajā lidostā.

Brauciens uz Londonu

Muitas un robežkontrole arī nozīmē to, ka stacijā jāierodas kādu brīdi pirms vilciena attiešanas un stacijā ir beznodokļu (duty free) veikali. Par tiem gan jāsaka, ka cenas tajos ir nenormāli augstas un, visticamāk, pilsētā iepirkties varētu pat būt lētāk.

Bijām pareizi sarēķinājuši laiku, lai nebūtu ilgi jāgaida vilciena pienākšana, tāpēc pēc nelielas uzkavēšanās uzgaidāmajā zālē varējām jau doties uz peronu, lai kāptu iekšā vilcienā.

Ekrāns vilciena salonā
Ekrāns vilciena salonā

Pats brauciens nebija īpaši aizraujošs, ja neskaita to, ka vilciena kustības ātrums bija tuvu 300 kilometriem stundā (varbūt pirmo reizi braucot šādā ātrumā ar vilcienu sajūtas būtu iespaidīgākas). Pa ceļam vienīgā pietura bija Francijas pilsētā Lillē. Tur tika uzņemti papildus pasažieri un bez jebkādas kavēšanās devāmies tālāk.

Brauciens no Briseles līdz Londonai aizņēma vien divas stundas un desmit minūtes. Biļete standarta vagonā vienam cilvēkam maksāja 60 mārciņas (75 eiro). Jāsaka gan, ka šī ir salīdzinoši zema cena par braucienu, kas var maksāt no 100 līdz 200 mārciņām vai pat vairāk. Nedēļas nogalē cenas bieži ir zemākas (īpaši ap pusdienlaiku) bet darba dienās augstākas. Nedēļas nogalēs parasti ir kādi pieci reisi vienā virzienā, bet darbadienās seši (pirmdienās septiņi).

Londonas St Pancras stacija

Eirostar vilcieni Londonā ierodas St Pancras International stacijā. Stacija ir savienota ar vienu no visvairāk noslogotajām stacijām Lielbritānijā London Euston, no kuras kursē iekšzemes vilcieni.

Ja gadās būt tuvumā, ir vērts staciju apskatīt no iekšienes. Angārs, kurā ierodas vilcieni, ir gan milzīgs, gan tajā pašā laikā mājīgs ar lielu pulksteni pie angāra sienas un statuju perona galā, kura simbolizē satikšanās un atkalredzēšanās prieku.

St Pancras stacija Londonā
St Pancras stacija Londonā

Tālāk no stacijas ir milzum daudz iespēju doties vēlamajā virzienā uz pilsētu – metro, autobusi, taksometri un virszemes dzelzceļa līnijas. Netālu ir arī King’s Cross dzelzceļa stacija, kurā, starp citu, ir Harija Potera veikals uz Perona 9 3/4’. Tur, protams, tirgo arī atbilstošos šī pasaku varoņa suvenīrus.

Tā nu mūsu nepilnu trīs dienu ilgais brauciens no Rīgas uz Londonu veiksmīgi noslēdzās. Ja gribat lasīt ko vairāk, apskatiet citus šī bloga ierakstus.

Abotsburijas gulbji

Mēs jau divreiz esam apmeklējuši gulbjus Abotburijā. Pirmo reizi marta beigās un otrreiz maija sākumā, kad gulbjiem un citiem putniem tikko sāka izšķilties pirmie jaunie putnēni. Abas no šīm reizēm bija interesantas, un mēs turp brauktu vēlreiz, kaut vai pastaigāties un izbaudīt šo mierīgo relaksējošo vietu apbrīnojami skaisto putnu kompānijā.

Abotsburijas gulbji Dorsetā

Vietu, kur atrodas Abotsburijas gulbji 11. gadsimtā nodibināja benediktīniešu mūki. Viņi tur audzēja gulbjus pārtikas nolūkos – cik praktiski! Apsaimniekotāji saka, ka šī ir mājvieta pasaulē vienīgajai pārvaldītajai ligzdojošo gulbju kolonijai, lai gan tas nav vienīgais, ko jūs tur atradīsit apmeklējot šo vietu. No ieejas vārtiem jums būs jānoiet gandrīz kilometrs, lai nokļūtu pie gulbju kolonijas; bezmaksas autostāvvieta atrodas pie pašas ieejas. Ceļā uz piekrasti pamanīsiet arī citas atrakcijas, piemēram, krūmu labirintu un nelielu arēnu, kurā ar pedāļiem minami četrriteņi ir pieejami bez maksas.

abotsburijas gulbju kolonija
Abotsburijas gulbju kolonija

Ir vēl kaut kas, kas var noderēt plānojot apmeklēt šo vietu – jūs varat iegādāties biļetes ar 25% atlaidi, lai iekļūtu arī citā netālu esošajā vietā – Abotsburijas subtropu dārzos. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, bija iespēja iekļūt arī citā vietā, kas ļoti labi noderētu apmeklētājiem ar bērniem. Tomēr, cerams, ka tas ir īslaicīgi, tas ir mainījies kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā; koronavīrusa dēļ 2020. gadā joprojām ir spēkā daži ierobežojumi apmeklētājiem.

Gulbju barošana
Viena no aizraujošākajām lietām par Abotsburijā ir gulbju barošana. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, barošana notika pulksten 12:00 – to vajadzētu paturiet to prātā kad plānojiet ceļojumu un rezervējot biļetes. Kā jau rakstīju iepriekš, jārēķinās at to, ka nokļūšana līdz gulbjiem prasīs vismaz desmit līdz piecpadsmit minūtes, ja pa ceļam nekur neapstājaties.

Tiem, kas vēlas, īpaši bērniem, bija atļauts iekļūt barošanas zonā un barot gulbjus ar pārtiku, ko vietējie apsaimniekotāji nodrošināja uz vietas. Šis process bija pietiekami ilgs, lai uzņemtu daudz fotoattēlu un safilmētu video. Visi gulbji no apkārtnes pulcējās kopā, lai saņemtu pārtiku. Pirms un pēc barošanas jūs varat staigāt pa teritoriju, izmantojot ērtas takas un vērot daudzus citus putnus, kas dzīvo šajā apkārtnē. Teritorijā ir arī neliels muzejs, kas sniedz vairāk informācijas par gulbjiem un šīs vietas vēsturi.

putnu ligzdošanas vietas pie abotsburijas
Putnu ligzdošanas vietas pie Abotsburijas

Parasti šīs vietas darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visas nedēļas garumā, pēdējais apmeklētājs tiek ielaists līdz 16:00; iegādājoties biļetes internetā tās cena pieaugušajam ir £ 10, bērnam – £ 5. Jāņem vērā, ka suņiem nav atļauts ieiet teritorijā pie gulbjiem. Minimālais apmeklējuma laiks varētu būt divas līdz trīs stundas, lai gan jūs tur varat pavadīt arī daudz vairāk laika.

Abotsburijas subtropu dārzi

Abotsburijas gulbji bija ļoti skaisti un pēc to apmeklēšanas mēs devāmies uz Abotsburijas subtropu dārziem, vietu, kas atrodas divu ar pusi kilometru attālumā braucot ar auto. Un atkal prieks – tur ir milzīga bezmaksas autostāvvieta, kas atrodas pāri ceļam tieši pie ieejas dārzos.

Par dārzu vēsturi varat izlasīt viņu internet lapā (saite šeit augstāk), sniegtā informācija ir visaptveroša. Šī ir pārsteidzoši jauka vieta, kuru var izbaudīt gan pieaugušie, gan bērni. Varu piebilst tikai to, ka dārzi ir īpaši skaisti pavasarī. Tur ir arī dabīgs skatu laukums no kura varat novērot piekrasti un pat redzēt mazliet no Abotsburijas gulbju teritorijas; lai nokļūtu skatu laukumā gan ir jārēķinās ar nelielu fizisku piepūli kāpjot nelielā kalnā.

Dārzu darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visu nedēļu. Iepriekš iegādāta biļete pieaugušajam maksā £ 10 un personai vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem £ 5; bērni līdz pieciem gadiem tiek ielaisti bez maksas; biļešu iegāde uz vietas būs dārgāka. Ir arī labas ziņas suņu īpašniekiem – suņiem ir atļauts ienākt dārzos!

Cita interesanta vieta tur pat Dorsetā jūras krasta par ko var izlasīt šjā blogā un ir vērts apmeklet ir Durlstonas parks.

Vestbeja Dorsetā

Rietumdorseta

Apmēram vienas stundas brauciena attālumā no Bormutas uz rietumiem atrodas patiešām skaista mazpilsēta Vestbeja (West Bay). Ceļojums pats par sevi ir ļoti aizraujošs, jo Rietumdorseta pārsteidz ar brīnišķīgām ainavām; gandrīz visu ceļu sanāk braukt pa kalniem un pa lejām. Dažviet no pauguru virsotnēm paveras skats uz Lamanšu un pat iespējams ieraudzīt piekrastes līniju.

klintis pie vestbejas
Klintis pie Vestbejas

Vestbeja ir maza kūrortpilsēta, kas atrodas uz dienvidiem no Bridportas, apmēram 15 jūdzes no Veimutas, un tai ir sava osta, jahtu piestātne un tūrisma objekti visu vecumu apmeklētājiem. Vestbejā un ap to ir daudz viesu māju, viesnīcu, kotedžu tūristiem un kempingu parku. Šī teritorija ir daļa no Juras piekrastes, kas ir UNESCO pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā; visas Juras piekrastes krasta līnijas garums ir gandrīz vairāl kā 154 kilometri.

Pilsētas vēsture sākas, kad 1884. gadā no Bridportas līdz Bridportas ostai tika pagarināta dzelzceļa līnija; jaunā ostas stacija tika nosaukta par West Bay. Drīz pēc tam sākās villu un māju būvniecība, lai šai vietai piesaistītu tūristus. Dzelzceļa līnija pasažieriem tika slēgta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un to pavisam beidza izmantot 1962. gadā.

Pastaiga pa Juras laikmeta krastu

Pēc ierašanās Vestbejā mēs sākām gājienu tieši no stāvlaukuma, kas atrodas turpat pie krasta. Mūsu apmeklējuma dienā, kas bija svētdiena, visas dienas autostāvvietas cena bija tikai divas mārciņas. Piejūras autostāvvietā ir daudz vietu, lai gan vasarā tā visdrīzāk ir pilna. Tomēr apkārtnē ir arī citas autostāvvietas, un visticamāk ka spēsiet atrast kādu vietu kur novietot automašīnu.

Pārgājienam ir divas iespējas – vai nu ejat gar pašu jūras krastu, vai arī izmantojat piekrastes taku, kas iet virs klintīm. Mēs nolēmām staigāt pa pludmali un atgriezties pa piekrastes taku, pa kuru veļš iet augšā un lejā; piekrastes klintis sasniedz piecdesmit metru augstumu un no tām paveras vienreizējs skats uz apkārtni.

Mēs nolēmām iet līdz tuvējam kempingam, kas atrodas apmēram pusotra kilometra attālumā no autostāvvietas, un pēc tam atgriezties mūsu sākuma punktā. Gan ejot pa pludmali, gan pa piekrastes taku, jāpatur prātā, ka kāda daļa no Austrumu klints var nobrukt nepārtrauktas vēja un ūdens izraisītas erozijas dēļ. Viens no pēdējiem lielākajiem nobrukumiem tika reģistrēts 2019. gadā, kad aptuveni tūkstotis tonnu iežu nobruka pludmalē.

Lai gan kopējais trīs kilometru attālums šķiet ļoti mazs, staigājot pavadījām apmēram divas stundas. Galvenais iemesls tam ir tas, ka mēs fotografējām apkārtni, baudījām fantastiskas ainavas, it īpaši no augšas ejot pa piekrastes takau. Turklāt mums bija līdzi suns, un arī viņš izbaudīja pastaigu. Iespējams, ka vasaras sezonas laikā suņiem nav atļauts staigāt pa pludmali.

Mūsu atgriešanās bija laikā, kad tuvojās mākoņainas dienas saulriets, un apkārtējās ainavas skats no augšas bija patiešām iespaidīgs.

vestbejas osta
Vestbejas osta

Mols, jahtu piestātne, zivis un kartupeļi (fish & chips)

Vakarā, pēc divu stundu pastaigas gar piekrasti, mēs jutāmies mazliet izsalkuši un nolēmām pilsētā atrast kaut ko ēdamu. Pirms tam mēs devāmies uz piestātni un pastaigājāmies pa molu. Bija aizraujoši redzēt, kā cilvēki no jūras ierodas ar laivām un iekrauj tās vieglo auto piekabēs, lai pēc dienas pavadīšanas jūrā atgrieztos mājās.

Pilsētā gar ielu ir izvietoti nelieli kioski, kas piedāvā dažādas ēdiena iespējas līdzņemšanai. Protams, ka angļu iecienītie fish & chips (mīklā cepta zivs ar fritētiem kartupeļiem) bija mūsu izvēle, jo Vestbeja ir pazīstama ar savu vietējo ekonomiku, kuras pamatā ir tūrisms un zvejniecība. Dienas piedāvājumā bija maltīte, kas sastāv no mencas un kartupeļiem par 5.7 mārciņām, un mēs nolēmām to arī ieg;ādāties.

fish and chips kiosks
Fish and chips kiosks

Viss bija ļoti bija svaigs un patiešām garšīgs, kas nodrošināja patīkamu mūsu dienas nogali Vestbejā – Rietumdorseta mūs nepievīla.

Šajā blogā ir arī daudz citu ieraksti par Lielbritāniju, piemēram, par mūsu pieredzi Kornvolā, Dēvonā, Dorsetā un citur Skotijā un Anglijā.