Šoreiz sākšu ar īsu kopsavilkumu. Mēs gatavojāmies braukt uz Kornvolu vismaz kādus gadus septiņus. No Skotijas tas sanāca ne tik tālu, cik ilgi – arī ceļa izmaksas nospēlēja savu lomu. Dzīvojot Anglijas dienvidos kaut kā ilgi nevarējām saņemties, jo saraksta augšgalā bija daudzas citas vietas, kur aizbraukt ārpus Lielbritānijas.

Doties uz Kornvolu izlēmām klausoties stāstus no vietējiem uz salas dzīvojošajiem par to cik tā vienreizēja un skaista. Pēc brauciena uz turieni varu teikt vienu – šī ceļojuma ideja varēja mierīgi palikt prioritāšu lejas daļā. Galvenokārt izmaksu dēļ. Trīs dienu ceļojuma izmaksas pēc būtības bija vismaz tādas pašas kā nedēļas nogalei Romā, taču, godīgi sakot, atgriežoties no Romas sajūtas un iespaidi bija daudz labāki.

Te laikam lielāko lomu spēlē tas ko sauc par vērtību, ko iegūstat par savu iztērēto naudu (value for money). Brutāli rēķinot, viss bija apmēram uz pusi dārgāks nekā tam vajadzētu būt balstoties uz ceļojumu pieredzi pa Eiropu (ar to domāju tās dārgāko galu).

Īsi sakot, kā jau arī šur un tur citur Lielbritānijā, cenas ir maksimāli uzpūstas un īsti neatbilst gaidītajam (šajā gadījumā vienīgais izņēmums varbūt bija viesu māja, kurā nakšņojām, lai gan arī tā gluži pa lēto nebija).

Īsumā par Kornvolu

Kornvola ir salīdzinoši liela izmēra apgabals Anglijas pašos dienvidrietumos, ja paskatās kartē, tad tālāk ir tikai ūdens. Šī iemesla dēļ tur pat ir vietas nosaukums Zemes Gals (Lands End).

Viena Kornvolas īpatnība ir tā, ka, atšķirībā no pārējās Anglija, šis ir vēsturiski bijis ķeltu apdzīvots reģions. To, piemēram, var arī just pēc daudziem savādiem vietu nosaukumiem vai arī tā kā vietējie tos izrunā.

Kornvolas teritorija ir 3.56 tūkstoši kvadrātkilometru, tas ir 12 lielākais no 48 reģioniem; tur dzīvo vairāk kā 550 tūkstoši cilvēku un tas ir tikai 40. vietā pēc iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 160 cilvēki.

Salīdzinājumam, Latvijas iedzīvotāju blīvums ir 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, Igaunijā 31, tā kā tas vienalga ir piecreiz vairāk šajās divās Baltijas valstīs un četrreiz vairāk kā Lietuvā. Reģiona administratīvais centrs ir Truro.

Ēdenes projekts

Pirmā vieta ko apmeklējām bija Ēdenes projekts (Eden Project). Tas ir dārzu un siltumnīcu komplekss, kur savākti augi no visas pasaules. Vajag kādas trīs līdz četras stundas, lai visu apskatītu. Visumā diezgan interesanti, īpaši, ja sanāk izstāvēt rindu un uzkāpt līdz pašam kupolam un noskatīties uz tropu pasauli no augšas (apskates laukums ir atvērts periodiski un gribētāju piedalīties šajā 5 minūšu galvu reibinošajā atrakcijā ir diezgan daudz).

Ieejas biļete maksā ap 35 mārciņām (ap 40 eiro) pieaugušajiem (atkarībā no sezonas cenas mainās) un 11 mārciņas no 5 līdz 16 gadus veciem apmeklētājiem. Pēc būtības tā ir biļete uz gadu, taču lielas jēgas tam nav, jo speciāli braukt to gabalu vēlreiz gada laikā diez vai kāds gribēs; labāk būtu samazinājuši cenu vienai reizei (līdz 20 mārciņām par apmeklējumu būtu atbilstošāka cena).

Naktsmītne

Jau labu laiku iepriekš norezervējām viesu namu Kornvolā, jo sezonas laikā cenas aiziet debesīs, bet bieži vien naktsmītnes vienkārši nav pieejamas. Galvenais iemesls – tie briti, kuri nedodas uz ārzemēm apmeklē Kornvolu un citus līdzīgus vietējos Lielbritānijas reģionus.

Kā jau sākumā teicu, cena šai naktsmītnei bija laba – 245 mārciņas par divām naktīm divu guļamistabu apartamentā ar aprīkotu virtuvi, dzīvojamo istabu, vannas istabu un nelielu jauku privātu pagalmiņu pie mājas. Gultas bija ērtas, saimniece ledusskapī bija atstājusi vietējās olas un šķiņķi brokastīm, tā kā šo Church House (baznīcas māja) viesu māju noteikti varu ieteikt arī citiem ceļotājiem (rezervējām caur Airbnb).
Tas arī viss par mūsu pirmo dienu Kornvolā.

Pašās maija beigās nedēļas nogalē devāmies atpūsties, galamērķis – SPA viesnīca Bekingemšīras grāfistē Anglijā. Viesnīcas nosaukums Crowne Plaza Marlow.

Tiem, kas ir bijuši SPA viesnīcās tādās valstīs kā Latvija, Igaunija, Čehija vai Ungārija, Anglijas SPA viesnīca var likties savā ziņā neatbilstoša priekšstatiem par šāda veida iestādēm, lai gan kopumā viss jau nemaz nav tik slikti.

Par Bekingemšīru

Bekingemšīra ir grāfiste Anglijas dienvidaustrumos, taču, lai tas izteiktu ko vairāk, jāprecizē, ka tā atrodas uz rietumiem no Londonas. Tai ir robežas ar Londonu dienvidaustrumos, Oksforšīru rietumos un vēl dažām grāfistēm citos virzienos.

Tā kā Londona ir salīdzinoši netālu, daudzi cilvēki, kuri strādā Londonā, dzīvo Bekingemšīrā, tāpēc reģions ir diezgan dārgs dzīvošanai. Kopumā grāfistē dzīvo mazliet vairāk par 800 tūkstošiem cilvēku un tā aizņem nepilnus 2 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību.

Pēc izmēra Bekingemšīra ir 32. no kopumā 48 Anglijas teritoriālajām vienībām (lielākā ir Ziemeļjorkšīra, kas ir vairāk kā četras reizes lielāka). Grāfistes dienvidos atrodas oficiāli atzīts īpaša dabas skaistuma apgabals (the Area of Outstanding Natural Beauty), kur cilvēki dodas atpūsties un izbaudīt dabu.

Viesnīca

Pati viesnīca pārsteidza pozitīvā nozīmē. Pirmkārt, tās teritorija ir liela, nav Anglijā pierastās saspiestības. Autostāvvietas plašās, gan pie pašas viesnīcas, gan ap to. Labi kopti piebraucamie ceļi un apstādījumi, trīsstāvu ēkas izvietotas diezgan plašā teritorijā.

Tāpat arī istabiņas – ļoti lielas salīdzinājumā ar tām, kas pierastas vairumā Anglijas viesnīcu. Tāpēc ļoti labs vērtējums par pirmo iespaidu.

Reģistratūras darbinieks bija profesionāls, mūs ātri piereģistrēja un priecīgi devāmies uz saviem numuriņiem. Tomer tālāk viss tik ļoti raiti vairs negāja. Bija solīts, ka istabiņā pēc ierašanās mūs sagaidīs dzirkstošā vīna pudele, taču tās tur nebija pat pēc vairākkārtējas jautāšanas. Pēc septiņiem vakarā tā beidzot tika atnesta. Protams, labāk vēlu nekā nekad, taču par četru zvaigžņu servisu to īsti arī nevarētu nosaukt.

Tas, protams, netraucēja mums izbaudīt atpūtu viesnīcā, kur ir bārs, restorāns un atsevišķa SPA ēka.

Spa

Spa viesnīcas kompleksa izmērs mazliet pārsteidza, tas noteikti nebija tik liels kā varētu iedomāties, lai gan citās vietās Anglijā Spa kompleksiem ir arī mazākas telpas.

Kompleksā ir ērtas ģērbtuves, lai gan tā arī neizdevās iedarbināt slēdzenes personīgo mantu glabāšanas skapīšiem. Tas gan nebija būtiski, jo visu vērtīgo varējām atstāt istabiņas seifā, kurš darbojās.

Baseinam divi samērā plaši celiņi, kur pa vienu var netraucēti peldēt trīs cilvēki un pa otru divi. Baseina malā neliels bērnu baseins un džakuzi burbuļvanna. Tajā gan ilgi nosēdēt nevarēja, jo ūdens bija nežēlīgi hlorēts (rokas pēc tam oda pēc hlora visu vakaru).

Nākošajā dienā apmeklējām procedūras (masāžas), kuru telpas atrodas tajā pat ēkā blakus baseinam. Procedūru telpas samērā mazas, tik vien vietas kā masāžas galdam un kur novilkt drēbes. Pati procedūra normāla, punktuāli izpildīta – nekas īpašs, bet kopumā laba.

Restorāns

Ja neskaita diezgan haotisko apkalpošanu, tad labākā lieta viesnīcā laikam bija restorāns, kur ēdām vakariņas un brokastis nākošajā rītā – visu cieņu pavāram.

Visi ēdieni, kurus pasūtījām bija ļoti garšīgi. Tā kā savu dzirkstošo vīnu istabiņā dabūjām tieši pirms vakariņām, to ņēmām lidz uz restorānu un personāls neiebilda, ka to dzeram tur pie vakariņām. Tā kā, lai arī brīžiem apkalpojošais personāls nešķita pilnībā profesionāls, tīri cilvēcīgi viņi bija pretīmnākoši, par ko mums bija liels prieks.

Tā kā kopumā mūsu nedēļas nogales atpūta bija izdevusies.