Romas vēsturiskais centrs – otrā diena

Ir tik forši ir pamosties no rīta Romas centrā pēc vēlas nakts pastaigas, kad naktsmītnes cenā iekļautās garšīgās brokastis jau gaida restorānā uz jumta terases. Superīgi laba sajūta! Vienīgais, kas jādara, jāsaņemas izkāpt no milzīgās gultas un daudzmaz jāsaģērbjas, lai var cilvēkos rādīties.

Kolizejs

Pirmajā dienā Romā bijām izstaigājuši muzeju, tāpēc otrajā dienā gribējām izbaudīt saulaino oktobra beigu laiku svaigā gaisā. Pirmais, ko darījām uzreiz pēc brokastīm, devāmies uz kolizeju – galu galā, kas būtu Itālija un Roma bez Kolizeja.

Romas kolizejs
Romas kolizejs

Patiesību sakot, tur jau iepriekš bijām bijuši un pat izstaigājuši to no iekšienes, taču obligāto selfiju uz kolizeja fona vajadzēja uzņemt. Savādāk neviens no mājās palicējiem neticēs, ka bijām uz pāris dienām uz Romu aizlidojuši. Vēl jo vairāk tāpēc, ka kolizejs atradās mazāk kā desmit minūšu gājiena attālumā no mūsu naktsmītnes Monti Palace viesnīcā.

Bijām domājuši no kolizeja ar metro uzreiz braukt pastaigāt pa parku pilsētas centra otrā pusē, taču nācās iet atpakaļ uz viesnīcu, jo COVID dēļ metro stacija pie kolizeja bija slēgta. Bet tā kā laiks bija vienkārši fantastisks, tas nekādas neērtības nesagādāja un nākošajā galapunktā jau drīz vien nokļuvām no stacijas tuvāk viesnīcai.

Villa Borghese dārzi

Jau iepriekš bijām izplānojuši, ka dosimies garākā pastaigā pa Villa Borghese dārziem, kuri atrodas Romas centra dienvidaustrumu daļā. Dārzus sāka veidot vīnogu dārzu vietā 1605. gadā, taču pašreizējā izskatā tie eksistē no astoņpadsmitā gadsimta beigām.

Strūklaka Villa Borghese dārzos
Strūklaka Villa Borghese dārzos

Villa Borghese dārzi ir veidoti kā ainavu parks, kura teritorija ir ap 80 hektāriem. Tajā atrodas vairākas ēkas, muzeji un, protams, arī dažāda veida izklaides un atrakcijas. Ļoti populārs veids tur atpūsties ir īrēt dažāda veida velosipēdus. Kā nekā, teritorija ir milzīga un tas ir trešais lielākais parks Romā. Ja grib to visu apskatīt vienā dienā, ar kājām ejot to ir diezgan grūti izdarīt.

Kad bijām kārtīgi izstaigājušies, no parka rietumu daļas devāmies Tibras upes virzienā. Jau no parka terases (parks atrodas vienā no uzkalniem), varēja redzēt lejā esošo Piazza del Popolo (tukojumā tas varētu nozīmēt ļaužu laukums).

Piazza del Popolo

Uz turieni arī devāmies. Laukuma vidū atrodas skaista strūklaka, lai gan Romā ir milzum daudz strūklaku, kuras izskatās viena par otru skaistākas un iespaidīgākas. Strūklakas vidū uz postamenta atrodas ēģiptiešu faraona Ramzesa otrā obelisks. Strūklaka ir augsts tornis, kas atgādina šauru un garu piramīdu. Vienā no laukuma malām atrodas tajā pašā vārdā nosauktā baznīca Santa Maria del Popolo, ne parāk liela, bet skaista ēka.

Pēc pastaigas pa laukumu devāmies pa šaurajām Romas centra ieliņām dienvidu virzienā, jo diena jau bija pāri pusdienlaikam un vakarā jau bija jādodas mājās. Gribējās gan paēst, gan nopirkt itāļu delikateses mājup vešanai. Tāpēc nākošais pastaigas galamērķis pirms atgriešanās viesnīcā bija tirdziņš laukumā Piazza Campo de’Fiori.

Piazza del Popolo Romā
Piazza del Popolo Romā

Piazza Campo de’Fiori

Pašā tirgū iepirkties nebijām domājuši, taču apkārtnē ir vairāki izslavēti itāļu delikatešu, kas pamatā ir dažādos veidos žāvēta gaļa, veikali.

Tā arī izdarījām – atstājām pamatīgu naudas žūksni veikalā, kas atrodas Piazza Campo de’ Fiori, 43. Veikalu noteikti var atpazīt pa gabalu pēc izkārtnes, kurā dominē pamatīga mežacūkas galva. Veikals neliels, taču stāvgrūdām pilns ar gaļas izstrādājumiem. Rezultātā, līdzpaņemtā mugursoma bija pilna ar dažāda veida žāvētu gaļu un atlika vairs tikai pašiem paēst pirms došanās mājās.

Netālu no laukuma atrodas restorāns, kurā paēdām un par to var vairāk izlasīt citā blogā par mūsu gastronomiskajiemm piedzīvojumiem Romā šī nedēļas nogales ceļojuma laikā.

Tirgus laukums Romā
Tirgus laukums Romā

Tas šai reizei arī viss. Vēl tikai jāpiebilst, ka no tās pašas Termini stacijas, kurā ieradāmies, ar autobusu devāmies atpakaļ uz lidostu.

Kad plānojiet ceļojumu ierodoties Ciampino lidostā, ņemiet vērā, ka kompānija SIT Bus, kuras autobusu izmantojām lidostas transfēram, pēdējo reisu uz lidostu piedāvā sešos vakarā, tā kā var nākties pāris liekas stundas pavadīt Ciampino lidostā, kur, godīgi sakot, nav īpaši ko darīt. Tā ir ļoti maza lidosta. Lai gan, ir pieejami arī citi tranfēra varianti un kādu no tiem visdrīzāk izmantosim nākošreiz.

Romas vēsturiskais centrs – pirmā diena

Nedēļas nogale Romas centrā

Vēl viens šī bloga nosaukums varētu būt “Atpakaļ uz Itālijas galvaspilsētu Romu”, jo mēs tur jau bijām pirms vairākiem gadiem. Tomēr toreiz mēs ceļojām arī ārpus pilsētas, piemēram, uz Grotte di Frasassi un Vezuva vulkānu, kas atrodas ārpus Lacio reģiona.

Šoreiz mūsu intereses objekts bija tieši Romas centrs, lai tur pavadītu visu nedēļas nogali. Gribējām pastaigāties pa pilsētas vēsturisko centru un arī baudīt romiešu ēdienus.

Saulriets Romā
Saulriets Romā

Mēs ieradāmies Termini stacijā ar autobusu no lidostas īsi pirms pusdienlaika un pirmā lieta, kas jādara, protams, bija aiziert paēst vēlas brokastis. Atsevišķā blogā esmu ralstījis par mūsu gastronomisko pieredzi Romā šajā nedēļas nogales ceļojumā. Īsi sakot, mums ļoti paveicās, jo visas ēdienreizes bija patiešām superīgas un padarīja ceļojumu pat negaidīti labāku. Taisnības labad gan jāsaka, ka visas ēšanas vietas jau iepriekš bijām atraduši un izpētījuši milzum daudz atsauksmju par tām, tā kā teiciens, ka veiksme ir iepriekš sagatavota iespēja nostrādāja pilnībā.

Diokletiāna pirtis

Tūlīt pēc brokastīm mēs devāmies uz Diokletiāna pirtīm (Termas de Diocleciano) – muzeju, kas ir daļa no lielākā Romas Nacionālā Muzeja.

Diokletiāna pirtis ir milzīgs komplekss, objekts tika uzceltas mūsu ēras trīssimtajos gasos, tas atrodas tieši iepretim Termini stacijai.

Ieejas maksa šajā muzejā bija ļoti sakarīga – tikai 10 eiro vienam pieaugušajam (biļetes rezervējām iepriekš internetā, rezervēšanai tika pieņemtas tikai kredītkartes).

Jāpiemin, ka šis brauciens bija COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gada oktobrī, tāpēc mums bija jāuzrāda zaļie sertifikāti, lai varētu muzeju apmeklēt un pirms ieejas mums arī izmērīja ķermeņa temperatūru. Savādāk gan muzejs, gan Romas centrs izskatījās kā jau parasti – daudz tūristu, suvenīru, silts un saulains.

Muzeja iekšpusē un ārpusē atradās daudzi senie priekšmeti, kas liecina par Romas civilizācijas spēku un varenumu. Lai arī man veci gruveši un akmens gabali īpaši nesaista, jāatzīst, ka tas viss bija iespaidīgi. Vislabāk, protams, man patika kompleksa ēkas un dārzi.

Šajā muzejā mēs tur bijām apmēram stundu vai nedaudz vairāk un tad nolēmām doties tālāk.

Naiadu strūklaka

Diokletiāna pirts kompleksa rietumu daļā atrodas Santa Maria degli Angeli e dei Martiri baznīca. Mēs to redzējām no kompleksa iekšpuses, taču tā izskatās vēl iespaidīgāk no ielas puses. Šīs baznīcas arhitekti bija Mikelandželo un Luidži Vanvitelli.

Naiadu strūklaka Romā
Naiadu strūklaka Romā

Baznīcas priekšā ir vēl viena pārsteidzoši skaista vieta – Naiadu strūklaka. Viss laukums ap strūklaku izskatās iespaidīgi – to noteikti var ievērot šeit vienā no attēliem.

Viesnīca Monti Palace

No strūklakas mēs devāmies uz viesnīcu Monti Palace Hotel, kur jau iepriekš bijām rezervējuši istabu. Jāsaka, ka viesnīca patiešām ir pelnījusi savas četras zvaigznes. Istaba, brokastis, uzņemšana, viesu apkalpošana – viss bija augstākajā līmenī. Bijām pārsteigti arī par pašu istabu – tajā bija ļoti kluss, gandrīz nekādas skaņas no ielas nenāca iekšā. Iespējams tāpēc, ka visas sienas ir pārklātas ar diezgan savdabīgām auduma tapetēm.

Vēl viena viesnīcas priekšrocība ir tās jumta terase, ko viņi sauc par Tiziano terasi. Tā atrodas ēkas augšējā stāvā un piedāvā 180 grādu panorāmas skatu uz Monti rajonu. Ja gribat tur augšā pasēdēt, vajadzētu rezervēt galdiņu iepriekš. Vismaz, lai no terases vērotu saulrietu. Tajā laikā terase ir pilna ar cilvēkiem un saulriets ir patiešām skaists.
Viens padoms attiecībā uz terasi – neplānojiet tur vakariņas, vienkārši pasūtiet kādu dzērienu (dažas uzkodas tiek tiem piedāvātas klāt un ir iekļautas cenā). Brokastis no rītiem tika pasniegtas terasē un bija ļoti garšīgas, taču vakariņas nez kāpēc ne ar ko īpašu tur neiepriecina.

Vakara pastaiga pa Romas centru

Pēc saulrieta mēs devāmies vēlā vakara pastaigā pa tuvējo apkārtni. Tā kā izlēmām viesnīcā neēst, atradām arī jauku restorānu, kur paēdām garšīgas vakariņas.

Pilsēta bija ļoti dzīvīga pat pēc pulksten desmitiem vakarā, kad atgriezāmies viesnīcā.

Romas centrs vakarā
Romas centrs vakarā

Mēs pastaigājāmies pa Via dei Fori Imperiali un baudījām naksnīgos skatus uz pilsētu no dažādām vietām uz tās fantastiskajiem laukumiem un ēkām – Piazza Venezia, Fontana dell’Adriatico, Tirēnu strūklaku, Campidoglio un daudzām citām fantastiskām vietām. Lasiet arī tālāk par mūsu otro dienu Romas centrā.

Dienviditālija

Itālijas dienvidi

Dienviditālija – viens no psiholoģiski smagākajiem ceļojumiem. Kāpēc? Grūti pat pateikt. Varbūt tuvojošās garās Latvijas ziemas priekšnojautas, varbūt sicīliešu pašpietiekamība, varbūt skarbais Sicīlijas klimats un ainavas, kur visapkārt vērojama savas teritorijas norobežošana.

lidojot ar ryanair
Lidojot ar Ryanair

Lai gan ne visur dienviditālija bija tāda. Bet varbūt – pa bišķim no tā visa un vēl pilnībā nepiepildītās cerības par ceļojumu, jo bijām cerējuši uz kaut vairāk nekā izbraukt cauri vairākiem valsts reģioniem un atlidot mājās no citas lidostas. Pēc pirmā brauciena padomāju, ka diez vai vairs braukšu uz turieni. Bet dzīvē kā jau dzīvē – dažkārt viss sagriežas daudz savādāk un nu jau esam tur bijuši Sicīlijā neskaitāmas reizes. No šī ceļojuma īsām atmiņām palika Etnas vīns, Marsala saldais vīns Sicīlijas autrumos, olīveļļa, pasta, picas. Un kā izrādījās, vēl daudz ko citu tur iepazinām un izbaudījām.

Kad pārpublicēju šīs ceļojuma piezīmes atkal internetā, viens no mūsu pēdējiem ceļojumiem bija atkal uz Itālijas dienvidiem. Ir lietas, kas ir mainījušās un citādākas, taču ir arī lietas, kas nemainās. Taču ne par to šeit rakstu, jo savu pirmo ceļojumu uz Sicīliju sākām Apūlijā un tieši par to arī ir šis stāsts.

Apūlija

Ceļojums sākās pašos Itālijas dienvidaustrumos septembra beigās, kad ar Ryanair lidmašīnu nosēdāmies Brindisi lidostā, Bari provincē, kas atrodas Apūlijas reģionā. Ja atceraties skatījušies Italiju kartē, tad šis ir pats Itālijas “zābaka” papēdis.

Apūliju apskalo divas siltās jūras – Adrijas jūra un Jonijas jūra; jāsaka, ka ļoti labi viņi tur iekārtojušies.
Apūlijas reģiona platība ir 19345 kvadrātkilometri, kas ir gandrīz trešā daļa no Latvijas teritorijas, toties iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks, apmēram četri miljoni cilvēku. Apūlijas reģionam līdzīgā izmērā ir tādas valstis kā Slovēnija un Izraēla. Tā kā regions ir izstiepts garumā, tad tas robežojas ar trijiem citiem Itālijas reģioniem – Molise, Campania un Basilicata.

Kas vēl no interesantiem faktiem – Apūlija ir viens no arheoloģiski bagātākajiem reģioniem un tajā ir pabijuši un valdījuši gan grieķi, gan musulmaņi, gan arī kaimiņi sicīlieši.

Alberobello

Brindidisi atrodas mazliet vairāk kā simts kilometrus no provinces galvaspilsētas Bari, taču mums bija jānobrauc tikai 80 kilometri līdz Alberobello, kur bijām rezervājuši naktsmītni Relais Masseria Rosa un plānojām nākošajā dienā apskatīt pilsētu. Viesnīca ir iekārtota šim apvidum raksturīgajā celtnē – trulītī (angliski – trulli vai trullo). Pilsētā ir vesels rajons, kurā apskatāmas šī tipa mājiņas un šis rajons jau kopš 1966. gada ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

trulīšu mājas itālijas dienvidos
Trulīšu mājas Itālijas dienvidos

Bet Itālijā kā jau Itālijā – nekad nevar zināt, kas notiks pēc īsa brīža. Un tā arī pat lāga neizgājuši no lidostas uz brīdi diezgan nopietni iestrēgām auto nomas birojā. Kad beidzot visas problemas veiksmīgi atrisinājām un kāpām iekšā mašīnā, jau bija pamatīgi tumšs un nekāda apkārtnes aplūkošana pa ceļam uz Alberobello nesanāca.

Mazliet pamaldoties, jau neilgi pirms pusnakts, atradām pilsētas nomalē esošo viesnīcu un spriedām, ka drīz būs jāiet pie miera. Taču Italija paliek Itālija un šoreiz mūs tā pārsteidza ļoti pozitīvā veidā. Kā izrādījās, pie viesnīcas atrodas milzīgs peldbaseins un, tā kā ūdens tajā bija silts, domas par gulētiešanu pagaisa un labu laiku pavadījām peldoties bsaeinā.

Trulīši

Trulīšu tipa mājas šajā apvidū tika būvētas tālā pagātnē pirms daudziem gadsimtiem. Mājas tiek celtas no slānveida akmeņiem ar konusveida jumtiem; galvenā priekšrocība šāda veida celtnēm ir tā, ka nav vajadzīgs cements, lai tās saturētu kopā. Principā, nav arī vajadzīgs koka vai cita veida karkass, jo struktūra kopumā pati sevi satur kopā.

Vietējie zināja stāstīt, ka senākos laikos dienviditālija mēdza būt nemierīgs reģions. Kad dažādi valdnieki sūtīja savus karaspēkus iekrot jaunas teritorijas vai nodokļu inspektorus savākt nodokļus, pietika mājai izvilkt dažus akmeņus zināmā vietā un māja sabruka atstājot vien akmeņu kaudzi. Kad briesmas bija garām, mājas saimnieks ar salīdzinoši nelielu piepūli isā laikā salika atkal māju kopā un mierīgi turpināja dzīvot tālāk.

peldbaseins vakatā itālijas dienvidos
Peldbaseins vakatā Itālijas dienvidos

Kopš seniem laikiem, simtiem trulīšu ir saglabājušoes un apmēram četri simti atrodas nelielajā Alberobello pilsētā. Liela daļa no tiem ir personīgās dzīvojmās mājas, bet daļa no tām ir apskatāma vai arī parveidotas viesnīcās, suvenōru veikaliņos un tamlīdzīga rakstura iestādēs. Mājiņām uz jumtiem in interesantas zīmes, saka, ka tās ir maģiskas.

Tālāk uz dienvidiem

Pēc vairāku stundu pastaigas pa pilsētu, devāmies prom no Alberobello, jo mūsu nākošais un galvenais galamērķis šajā ceļojumā bija Vidusjūras lielākā sala Sicīlija – par to citi apraksti. Pa ceļam piestājām Kalabrijas reģionā, kur ir skaista pludmales, piemēram, Tropea pilsētā. Jāsaka gan, ka dienviditālija var lepoties ar dzudzām skaistām pludmalēm.

itālijas dienvidu piekraste
Itālijas dienvidu piekraste

Tropea ir piekrastes kūrortpilsēta un tur pašā Tirēnu jūras krastā uz klintīm ir iespaidīga vecpilsēta ar nocietinājumiem. Šo vietu mēdz arī dēvēt par dievu pludmali. Iespējams, ka Tropea ir pati zināmākā no Kalabrijas reģiona pilsētām tieši pludmales un iespadīgo skatu, kas no tās paveras, dēļ un tiek uzskatīta par vienu no reģiona skaistākajām pilsētām. Un te nu jāsaka ar dievu dienviditālija – ceļojam tālāk uz Scīlijas austrmiem.