Šveices šokolāde

Kurš gan nav sapņojis pabūt šokolādes fabrikā? Šveices šokolāde ir kas līdzīgs modes namiem Itālijā vai šampanieša namiem Francijā – Šveicē ir arī šokolādes nami. Mūsu saldā ekskursija bija Cailler šokolādes namā. Šis zīmols gan krietni ilgu laiku pieder Nestle koncernam, taču tam izdevies saglabāt savu vēsturisko vērtību un tradīcijas.

Kā jau liela daļa interesantu apskates objektu, arī šokolādes rūpnīca atrodas kādu gabaliņu nost no galvenajiem autoceļiem. Cailler fabrika, kur tiek ražota Šveices šokolāde (viena no daudzajām), atrodas pilsētiņā ar nosaukumu Broc.

Fabrikas apmeklējuma laikā varēja gan iepazīties ar šokolādes gatavošanas vēsturi, kas, kā izrādās, tik sena nemaz nav, gan arī pamatīgi pieēsties visdažādākās šokolādes. Te gan jābrīdina – lai arī šokolādi drīkst ēst cik vien lien, mēra sajūtu pazaudēt nav ieteicams, jo kas par daudz – tas par skādi.

Precīza Cailler adrese ir: Maison Cailler, Chocolaterie, Rue Jules Bellet 7, 1636 Broc. Ieejas biļete uz muzeju un degustāciju pieaugušajiem maksā 10 Šveices frankus (tuvu pie sešiem latiem), jaunākiem un pavisam vecākiem 8 franki. Atvērts no 10 rītā līdz sešiem pēcpusdienā.

Vīna dārzi

Šveices šokolāde ir laba lieta, taču daba Šveicē arī ir kas īpašs. Pie Ženēvas ezera (Lac Léman) atrodas gan Šveice, gan Francija, bet vairāk apdzīvota ir ezera ziemeļu daļa, kas atrodas Šveicē. Francijas puse ir kalnaina un tas dod lielisku iespēju izbaudīt skaisto ainavu, kas atrodas uz dienvidiem (ezera platums faktiski nav lielāks par desmit kilometriem, tāpēc otrs krasts ar sniegotajām kalnu virsotnēm ir ideāli saskatāms).

Šveicē, īpaši franču daļā, ir ļoti daudz vīna dārzu, no kuros izaudzētajām vīnogām pārsvarā tiek ražots baltvīns. Netālu no Montrē atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautās Lavo (Lavaux) vīna dārzu terases, kas ir daļa no pazīstamā Šveices vīna ceļa. Tās izskatās fantastiski un skats uz Ženēvas ezeru ir unikāls, bet mani visvairāk pārsteidza tas, ka cauri šiem vīna dārziem, kas atrodas uz stāvas kraujas, iet ceļš, bet ja apskatās uz augšu – arī dzelzceļš, pa kuru ik pa brīdim kursē vilcieni.

Bet kopumā Šveicē vispār visvairāk fascinē tas, kā cilvēki ir iemanījušies uz stāvām nogāzēm uzbūvēt mājas, iekopt dārzus, uzbūvēt ceļus un dzelzceļus. Un kopumā tas gan labi izskatās, gan arī nodrošina ērtu dzīvošanu.

Ementāles siers

Marketings ir vienreizēji laba lieta. Ko vēl labāku izdomāt kā radīt slavenu zīmolu, lai cilvēki no visas plašās pasaules brauktu kā traki uz pilnīgu nekurieni! Iedomājieties – visi uz Latviju atbraukušie tūristi kā traki nestos uz Kombuļiem (teikšu godīgi – nav ne jausmas, kur tas ir), lai nogaršotu pasaulslavenu alkoholisko dzērienu “Dzimtenīte”. Un bizness rullē!

Jāsaka gan gods kam gods – ceļi Šveicē, lai arī vietām diezgan šauri, visur, pat uz visattālāko viensētu, ir asfaltēti. Un kāda vaina, ja bez kratīšanās un lielas maldīšanās var aizbraukt uz kādu attālāku vietu un ir zināms, ka tiksiet tur laipni sagaidīts, pabarots un, ja nepieciešams, arī izguldināts. Par to, protams, samaksāsiet kārtīgi, bet nebūs pilnīgi nekādas sajūtas, kas šis brauciens varētu būt bijis neizdevies.

Pilnīgi pretēji – saņemsiet visu, ko gaidījāt, pat vēl vairāk. Bet tādas vecas krejotavas un kūpinātavas

Latvijā varētu atrast atliku likām, tikai tās otras puses (servisa un infrastruktūras) pie mums nav un tik drīz arī diez vai būs. Ja nu vienīgi valsts kādreiz ceļus sataisīs un tautieši ar savām ārzemēs iegūtajām zināšanām viesu apkalpošanas jomā atgriezīsies atpakaļ Latvijā.
Bet runājot par sieru – tas, protams, bija superīgs visādos veidos – gan ciets, gan mīksts, gan zupā, gan uz kartupeļiem, gan arī visādi citādi baudāms. Iesaku arī citiem nogaršot!

Pārsvarā viss apskatāmais, izņemot ēdamo un veikalos nopērkamo, pieejams bez papildus samaksas. Sierotavas adrese ir: Emmentaler Schaukäserei AG, Schaukäsereistrasse 6, 3416, Affoltern im Emmental. Atvērta no aprīļa līdz oktobrim, darba laiks no 9 līdz 18:30, pārējos mēnešus no 9 līdz pieciem pēcpusdienā.