Bulgārija rudenī – otrā diena

Rīts Plovdivā

Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā par 2024. gada braucienu uz Bulgāriju, ap pusnakti atgriezāmies no pastaigas pa Plovdivu un devāmies gulēt. Viesnīcas numuru bijām pasūtījuši bez brokastīm, tāpēc no rīta pēc pamošanās apģērbāmies un uzreiz devāmies uz pilsētu. Pirms došanās tālāk uz Melno jūru mēs vēlējāmies apskatīt pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu dienas gaismā.

Pastaiga pa pilsētu

Plovdiva savā ziņā ir dzīvs muzejs. Klīstot pa gājējiem draudzīgo centru, mūs uzreiz aizrāva pilsētas relaksētā gaisotne. Viens no objektiem, ko noteikti gribējām apskatīt, bija senais romiešu amfiteātris, viens no vislabāk saglabātajiem Eiropā. Amfiteātris, kas celts mūsu ēras 2. gadsimtā imperatora Trajana valdīšanas laikā, varēja uzņemt līdz 6000 skatītāju. Lai gan amfiteātri, dodoties cauri šaurajiem mazo ieliņu labirintiem, atrast nemaz tik vienkārši nebija iespējams, pūles bija tā vērtas, jo skats no augšas bija iespaidīgs, piedāvājot panorāmas skatu uz Plovdivu un apkārtējiem kalniem.

panorāmas skats no plovdivas vecpilsētas
Panorāmas skats no Plovdivas vecpilsētas

Vīna degustācija

Pirmā dienas daļa pilsētā pagāja ļoti ātri, un mums jau ap pusdienlaiku bija jādodas tālāk. Pa ceļam uz Melnās jūras piekrasti bijām rezervējuši vīna degustāciju Zagreus vīna darītavā, kas atrodas kādu gabalu ārpus pilsētas. Bulgārijas vīna darīšanai ir sena vēsture, un Zagreus vīna darītava ir viens no pierādījumiem tam. Vīna darītava atrodas gleznainā vietā un piedāvā lieliskus augstas kvalitātes Bulgārijas vīnogu vīnus.

zagreus vīna darītava bulgārijā
Zagreus vīna darītava Bulgārijā

Ierodoties, mūs sagaidīja gide, kura pastāstīja par Bulgārijas vīna vēsturi un vietējām vīnogu šķirnēm, kuras tiek audzētas viņu vīna dārzos. Interesants moments, iepazīstoties, izrādījās, ka gides vārds tulkojumā no bulgāru valodas nozīmē “vīnoga”.

Bulgārijas vīns

Ne vienīgā, bet noteikti populārākā šķirne, ko viņi audzē, ir Mavrud. Mums tika piedāvāta ekskursija pa vīna ražošanas un uzglabāšanas telpām, kuras laikā uzzinājām vairāk par vīna ražošanu šajā īpašumā.

Mūsu vizītes svarīgākais punkts, protams, bija vīna degustācija, kurā mēs nobaudījām četrus dažādus vīnus. Vīna degustācija tika papildināta ar vietējām delikatesēm, radot ļoti patīkamu, brīvu un nepiespiestu gaisotni. Mēs izbaudījām katru malku, un pirms braukšanas prom iegādājāmies arī dažas pudeles līdzņemšanai.

Brauciens uz austrumiem

Pēc vīna degustācijas mēs turpinājām ceļu austrumu virzienā, dodoties uz Melnās jūras piekrasti. Pēc nelielas palīkumošanas pa vietējiem ceļiem izbraucām uz A1 automaģistrāles, pa kuru braukšanai bija pavisam cita dinamika.

Jau pavisam tuvu Melnajai jūrai atrodas ostas pilsēta Burgasa, taču tās centrā neiebraucām, jo pagriezāmies dienvidu virzienā. Burgasas reģions ir pazīstams ar bagātīgajām lauksaimniecības zemēm un Melnās jūras tuvumu, taču arī pirms tam pa ceļam redzējām daudzus vīnogulājus un citu lauksaimniecības kultūru dārzus.

Mazliet aiz Burgasas mēs apstājāmies Lukoil degvielas uzpildes stacijā, lai ielietu degvielu un mazliet atvilktu elpu pēc diezgan garā brauciena. Nopirkām arī uzkodas un pasēdējām pirms nākamā, vairs ne tik garā ceļojuma posma.

Bulgārijas kalnu masīvi

Kā jau minēju, braucām pa A1 maģistrāli, kura ved no Sofijas uz Burgasu. Sajūta visu laiku ir tāda, ka braucam pa ieleju, kuru no vismaz trijām pusēm ietver kalni. Kalnu grēdas ir viena no Bulgārijas spilgtākajām iezīmēm, tāpēc šeit neliela atkāpe īsam aprakstam par tām.

Bulgārija tiek saukta par Balkānu valsti, taču bez Balkānu kalniem valstī atrodas arī citi kalni, kuri papildina iespaidīgo ainavu. Valstī ir četras galvenās kalnu grēdas – Balkānu kalni, Rilas kalni, Pirinas kalni un Rodopu kalni.

Balkānu kalni

Balkānu kalni ir pazīstami arī kā Stara Planina (Vecais kalns), un tie stiepjas pāri visai valstij no Serbijas robežas rietumos līdz Melnajai jūrai austrumos. Šī kalnu grēda sadala valsti ziemeļu un dienvidu reģionos. Augstākā virsotne Balkānu kalnos ir Boteva virsotne, kas sasniedz 2376 metrus augstumā, taču tā nav pati augstākā virsotne Bulgārijā.

Rilas kalni

Uz dienvidiem no Balkānu kalniem atrodas Rilas kalnu grēda, kurā atrodas Bulgārijas augstākā virsotne Musala, kas paceļas līdz 2925 metriem. Rila ir slavena ar savām dramatiskajām ainavām, kas ietver augstkalnu ezerus, zināmākie no tiem ir 7 Rilas ezeri, kuri ar savām takām ir iecienīts augstkalnu pastaigu (hiking) objekts. Rilas kalnos atrodas arī slavenais Rilas klosteris, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir viens no nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem Bulgārijā (par braucienu uz Rilas klosteri manā blogā būs atsevišķs raksts).

Pirinas kalni

Pirinas kalni atrodas Bulgārijas dienvidrietumu daļā un ir pazīstami ar savu nelīdzeno reljefu un pārsteidzošām granīta virsotnēm. Augstākā virsotne ir Vihren, kas atrodas 2914 metru augstumā. Arī Pirinas kalni ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā to izcilās bioloģiskās daudzveidības un unikālo ainavu dēļ. Iecienītākās aktivitātes Pirinas kalnos ir kalnu slēpošana un alpīnisms.

Rodopu kalni

Rodopu kalni atrodas Bulgārijas dienvidos pie robežas ar Grieķiju, to augstākā virsotne ir Golyam Perelik, kas paceļas 2191 metru augstumā. Iecienītākās aktivitātes Rodopu kalnos ir kalnu pārgājieni un lauku tūrisms.

Pirmais vakars Primorsko kūrortā

Mēs ieradāmies Primorsko vakarā neilgi pirms saulrieta, tieši pirms vakariņu laika. Bijām rezervējuši numuriņus Park Hotel & SPA Les Magnolias Primorsko, kas atrodas Melnās jūras piekrastē, dažu minūšu gājiena attālumā no pludmales. Viesnīcas mierīgā vide, ko ieskauj daudz koku un apstādījumu, ir ļoti piemērota vieta atpūtai, īpaši pēc garāka brauciena.

dekorācija bulgārijas viesnīcā
Dekorācija Bulgārijas viesnīcā

Pēc iekārtošanās numuriņos devāmies vakariņās, kas bija ļoti dāsnas. Lai gan parasti to nedaram, šoreiz izvēlējāmies viesnīcu ar visu iekļautu cenā (all inclusive), lai nevajadzētu lieki tērēt laiku un enerģiju pārtikas medībām. Visas dienas, kamēr bijām kūrortā, pārtika bija ļoti laba un pietiekami daudzveidīga. Bija gan jūras veltes, gan, protams, dažāda veida gaļa, kas Bulgārijā noteikti ir iecienītākais produkts. Varbūt mazliet pietrūka augļu un dārzeņu dažādības, šajā ziņā bijām cerējuši uz ko vairāk.

Dienas izskaņa

Diena bija pagājusi iespaidiem ļoti bagāta, tāpēc nosēdējām viesnīcas restorānā ļoti ilgi. Bija ļoti daudz emociju, ar ko dalīties. Nākošajā dienā nekas, izņemot laisku atpūtu pie viesnīcas baseina, nebija plānots.

Plovdiva mūs bija pārsteigusi ar savu vēsturisko šarmu un ikdienas mieru, bet Zagreus vīna darītava ar saviem augstas kvalitātes vīniem. Visur varēja just viesmīlību un pozitīvu attieksmi. Lai arī bija jau septembra vidus, arī vakars bija silts un mierīgs.

Par šo ceļojumu ir pieejams arī video manā YouTube kanālā. Ja vēl neesat, izlasiet arī par mūsu pirmo dienu Bulgārijā.

Ceļojums uz Bulgāriju 2024. gada rudenī

Rudens piedzīvojums Bulgārijā

Šis bija mūsu otrais ceļojums uz Bulgāriju, galamērķi, kas bija radījis interesi kopš mūsu pirmās vizītes 2007. gadā. Toreiz mēs agrā pavasarī šķērsojām valsti ar automašīnu, apbrīnojot pārsteidzošās Belogradčikas klintis, rāmo Bačkovas klosteri un apskatot gleznaino Melnās jūras piekrasti. Atmiņas palika, taču mēs vēlējāmies atgriezties un to izdarījām 2024. gada rudenī.

Par šo ceļojumu ir arī pieejams video manā YouTube kanālā.

Cits veids, kā izpētīt Bulgāriju

Atšķirībā no iepriekšējā ceļojuma, šoreiz lidojām no Londonas uz Sofiju, gatavi nesteidzīgai bet piesātinātai ceļojuma nedēļai. Iepriekšējā reizē no Rīgas uz Bulgāriju ilgi braucām ar savu auto no Rīgas, bet šoreiz nolēmām netērēt laiku nokļūšanai līdz galamērķim. Pēc nolaišanās Sofijas lidostā mēs noīrējām automašīnu no vietējā uzņēmuma CarRent Bulgaria, kuru bijām rezervējuši caur DiscoverCars. DiscoverCars auto nomas meklētāju jau bijām izmantojuši pirms tam pāris reizes Rīgā, gan arī pēc tam Grieķijā un tas, ko viņi piedāvā likās labāk par citur atrodamo, ieskaitot arī booking.com.
Te jāpiebilst, ka ne no vienas no šeit minētajām kompānijām nesaņemam naudu vai citus labumus par saitēm uz viņu mājas lapām. Atsauksmes labas vai ne tik labas ko dodam (ne tik labās cenšamies parasti nepublicēt) ir uzkrājušās mūsu pašu piedzīvotā rezultātā.

Vietējiem automašīnu nomas uzņēmumiem mēdz būt arī savi mīnusi – to biroji bieži atrodas ārpus lidostas teritorijas. Arī šajā gadījumā bija tā, taču mums bija savs cilvēks Sofijā, kurš dažu minūšu laikā aizgādāja mani līdz auto nomas laukumam, tā kā neērtību vispār nebija nekādu. Ar kājām ejamais gabals gan būti prasījis kādas minūtes četrdesmit (divi ar pusi kilometru ko vicot ar kājām).

skats no plovdivas
Skats no Plovdivas

Bijām izdarījuši pareizo izvēli, arī auto bija praktiski jauns, autonomas darbinieks visu ātri un precīzi nokārtoja gan kad saņēmām auto, gan arī pēc tam, kad atdevām. Atgriežot auto bijām to kārtīgi nomazgājuši (tas bija līguma noteikumos), tā kā pat izpelnījāmies par to uzslavu.

Ieskats Bulgārijas pagātnē un tagadnē

Bulgārija daudzus gadus bija populārs padomju tūristu atpūtas galamērķis, kas piesaistīja atpūtiekus Melnās jūras piekrastei ar savām pieņemamajām cenām un smilšu pludmalēm bagātajiem kūrortiem. Tomēr pēdējās desmitgadēs citi galamērķi, piemēram, Turcija un Spānija, ir aizēnojuši Bulgārijas tūrisma nozari. Neskatoties uz šīm pārmaiņām, Bulgārija joprojām ir ļoti laba izvēle tiem, kas meklē autentisku pieredzi un viesmīlību.

Bulgārija robežojas ar Grieķiju, Turciju, Serbiju, Ziemeļmaķedoniju un Rumāniju. Pēc teritorijas tā ieņem 103 vietu pasaulē un 16 vietu Eiropā, tās sauszemes teritorija aizņem ir 108 tūkstošus 489 kvadrātkilometrus. Bulgārija ir apmēram uz pusi mazāka kā tās kaimiņvalsts Rumānija, līdzīga izmēra valstis ir Karību jūras lielākā sala Kuba.

Bulgārijā dzīvo gandrīz seši ar pusi miljonu cilvēku, tas it līdzīgi kā kaimiņvalstī Serbijā, lai gan Serbija ir apmēram par ceturto daļu mazāka. Iedzīvotāju blīvums Bulgārijā ir aptuveni tāds pats kā vidēji pasaulē (61 iedzīvotājs uz vienu kvadrātkilometru, vidēji Eiropā tas ir 72).

Valsts galvaspilsēta ir Sofija, kurā dzīvo gandrīz 1,2 miljoni cilvēku. Citas lielākās pilsētas ir Plovdiva (321 tūkstoši iedzīvotāju), Varna (311 tūkstoši) un Burgas (188 tūkstoši), šie dati ir no 2021. gada. Jāpiebilst, ka Bulgārijas iedzīvotāju skaits turpina diezgan strauji samazināties. Maksimumu tas bija sasniedzis 1985. gadā, kad valstī dzīvoja vairāk kā 8,9 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits krītas kļūstot mazāks par gandrīz diviem ar pusi miljoniem laika periodā no 1985. līdz 2021. gadam, lai gan tas ir diezgan zināms un ne pārāk pārsteidzošs stāsts attiecībā uz austrumeiropu.

Bulgārija šodien

Tā kā kopš iepriekšējā brauciena bija pagājuši jau 17 gadi, gribējām apskatīt, kas šajā laikā Bulgārijā ir mainījies. Gribējām vairāk apskatīt Plovdivu un, protams, mazliet laiski atpūsties kūrortā pie Melnās jūras.

Sākšu ar to, ka kopējais iespaids par valsti jau no paša pirmā brīža radās pozitīvs. Mūs sagaidīja silta un viesmīlīga atmosfēra, ēdiens bija izcils — kvalitatīvs, garšīgs un par pieņemamu cenu. Neatkarīgi no tā, vai pusdienojām ceļmalas krodziņos vai elegantos restorānos, katra maltīte bija īpaša un likās, ka katra nākošā pārspēja iepriekšējo. Lai arī resporānu cenas bija augstākas, ēdiena kvalitāte un porciju lielums noteikti bija adekvāts cenai. Par veikalu piedāvājumu un cenām nevaru neko teikt, jo šī ceļojuma laikā paši neko negatavojām.

vīnogulāji bulgārijā
Vīnogulāji Bulgārijā

Ja ir vēlme apmeklēt vietējos vīna ražotājus, Bulgārijā iespējams nogaršot un iegādāties austvērtīgu vīnu par ļoti labu cenu. Vīna degustācijas tiek organizētas pietiekoši augstā līmenī un tiek piedāvātas arī uzkodas. Kas īpaši pārsteidza bija fakts, ka ļoti daudz tiek audzētas Bulgārijas vietējās vīnogu šķirnes un ražotāji, kuri uz to īpaši specializējas, spēja piedāvāt izcilu produkciju.

Plovdiva – Bulgārijas sirds

Sofijā ielidojām ap pusdienlaiku, paņēmām autonomā mašīnu un devāmies Plovdivas virzienā, bet pa ceļam bijām plānojuši apmeklēt vīna darītavu Chateau Copsa. Tā atrodas netālu no ceļa, kas ved no rietumiem uz austrumiem gar vienu no Bulgārijas ziemeļu kalnu masīviem.

Pēcpusdienas pasākums

Tā kā Chateau Copsa atrodas burtiski lauka vidū, minēt adresi lielas jēgas nav. Var apskatīt atrašanās vietu kartē vai vinkārši ieguglēt Chateau Copsa Bulgaria. Viņi tur ne tikai dod degustēt vīnu, bet arī piedāvā naktsmītnes savā viesnīcā stilīgā veca cietokšņa tipa ēkā, kura īstenībā uzcelta nesen, taču izskatās pietiekoši iespaidīgi.

Vīna degustācija bija pagrabā zem pils, visi vīni bija labi, bet bulgāru gida stāsti visu pasākumu vēl papildināja veidojot lielisku pozitīvu gaisotni. Ieteikums rezervēt degustāciju iepriekš, jo Chateau Copsa apmeklētāju ir diezgan daudz.

Vakars pilsētā

Vakarā mēs ieradāmies Plovdivā, kur ātri iekārtojāmies viesnīcā un devāmies izpētīt pilsētu. Bijām rezervējuši viesnīcu Hotel Ego, kas atrodas dažu minūšu kājām gājiena attālumā no centrālās pilsētas gājēju ielas, tātad, ļoti labā vietā. Arī viesnīca pati par sevi bija ļoti laba par to cenu (apmēram 45 eiro), ko maksājām, tā kā varu droši ieteikt arī citiem. Viesnīcas adrese 2 Eliezer Kalev Str., Plovdiv Center, 4000 Plovdiv, vienīcas mājaslapa.

Lai gan vietu skaits ir ierobežots, viesnīca piedāvā arī bezmaksas autostāvvietu. Mums arī šeit paveicās, jo dabūjām pēdējo brīvo vietu. Bijām rezervējuši dārgāku un lielāku variantu, kas ir Deluxe Studio, katram gadījumam, ja nu gribas izmantot virtuvi, kas atradās vienā istabas stūrī. Tā kā gribējām vakariņot pilsētā, virtuvi ēst gatavošanai tā arī neizmantojām.

Ēšana Plovdivā

Vissvarīgākais bija paēst vakariņas, tāpēc devāmies uz iepriekš noskatītu restorānu (Restaurant Diana-1, adrese Plovdiv Center, ul. Knyaz Al. Dondukov-Korsakov 2, 4000 Plovdiv Bulgaria), kurš atrodas kājām ejamā attālumā no pilsētas centra. Porcijas restorānos ir lielas un izvēles dažādība ir vienkārši fantastiska.

Pēc pamatīgām vakariņām devāmies aplūkot pilsētas centru. Pārsteidzoši, ka lai arī tūrisma sezona tā pa lielam jau bija beigusies, uz ielām bija diezgan daudz cilvēku. Pārsvarā tie bija vietējie jaunieši, kuri staigāja pa pilsētu, priecājās par dzīvi un jauko vakaru, sarunājās. Un tas viss bija ļoti pieklājīgā veidā, bez jebkādas bravūras. Šī vispār ir viena lieta, kas mūs pārsteidza Bulgārijā – cilvēki i rlabā garastāvoklī un māk atpūsties sagādājot prieku sev un netraucējot citiem. Tas tā bija ne tikai Plovdivā, bet arī citās vietās, kuras apmeklējām.

Tikai ap pusnakti saguruši bet patīkami izbaudījuši naksnīgo Plovdivu atgriezāmies viesnīcā. Par nākošo dienu rakstīšu nākošajā blogā par šo Bulgārijas ceļojumu. Seko saitei, lai izlasītu par mūsu otrās dienas piedzīvojumiem Bulgārijā.