Kad mūsu trīs nedēļas ilgā Francijas ceļojuma laikā sasniedzām Parīzi, pulkstenis jau rādīja īsi pirms pusnakts un par laimi bez lielām pūlēm atradām savu viesnīcu Monmartrā. Daudzi Parīzes apmeklētāji izvēlas šo apgabalu tās atrašanās vietas dēļ. Lai gan pēc saulrieta apkārtne nešķiet īpaši droša un tūristiem piemērota.
Mēs bijām rezervējuši viesnīcu Hotel Montmartrois (6 Bis, Rue Du Chevalier-De-La-Barre), jo tā piedāvāja labu cenu divvietīgajiem numuriem (nekas īpašs, bet pietiekami labs, lai pārnakšņotu labā vietā).
Versaļas pils dārzi
Tuvākā apskates vieta kājām gājiena attālumā no viesnīcas, kuru apmeklējām nākamajā rītā, ir Monmartras Svētās Sirds bazilika (la Basilique du Sacre Coeur de Montmartre). Tikai jāpiemin, ka šī bazilika ir viena no iespaidīgākajām ēkām, kas atrodas Prīzē kalna galā (pēc tam mēs redzējām, cik iespaidīga tā izskatās pat no Galleries Lafayette jumta pilsētas centrā).
Uzturoties Parīzē, mēs pavadījām veselu dienu, apmeklējot Versaļas pili (Chateau de Versailles). Tā atrodas priekšpilsētā apmēram 20 kilometrus no Parīzes centra. Versaļas pils faktiski bija Francijas karalistes galvaspilsēta vairāk nekā gadsimtu sākot no 1682. gada. Lieliska ideja bija iznomāt nelielu elektrisko automašīnu (līdzīgi tai, ko izmanto golfa spēlētāji), lai brauktu pa pils dārziem. Versaļas pils dārzi ir milzīgi; tie atrodas uz rietumiem no pils, izskatās skaisti un iespaidīgi. Versaļas pils dārzi joprojām ir nemainīgi kopš Luija XIV laikiem.
Dārzos ir vairāki ļoti īpaši objekti, piemēram, Grotte de Thetys, Bassin de Latone un Bassin d’Apollon, kā arī Lielais (Grand) kanāls. Lielais kanāls ar 1500 metru garumu un 62 metru platumu vizuāli pagarina ainavu, kas redzama no pils.
Parīzes Disnejlenda
Tās nebija viss, ko mēs darījām Parīzē; pēdējo dienu Parīzē pavadījām Parīzes Disnejlendā.
Parīzes Disnejlenda
Tas noteikti ir īpašs stāsts par to, kā mūsu bērni priecājās par Parīzes Disnejlendu, kā izskatās Eifeļa tornis un Jaunā Parīze, cik burvīga ir Luvras kolekcija un tā tālāk. Kopumā pēc trim Francijā pavadītām nedēļām es teiktu, ka katra mūsu ceļojuma laikā veiktā pietura bija atsevišķa ceļojuma uz Franciju vērta.
Jaunā Parīze
Vēl tikai viena īsa piezīme par nakšņošanu: dažas naktis pavadījām viesnīcā Formule 1 (pašlaik tās nosaukums ir HotelF1) netālu no Parīzes Disnejlendas. Šī Francijas viesnīcu ķēde ir daļa no ACCOR Hotels ķēdes un tajā laikā tā bija pārstāvēta arī Spānijā, Šveicē, Zviedrijā (vairs nav) un Beniluksa valstīs (izskatās, ka tagad tā var būt ir tikai Beļģijā).
Galvenā šīs viesnīcas atšķirība bija tā, ka mēs varējām dabūt trīsvietīgu istabu par aptuveni 35 eiro par nakti. Mums istabā bija izlietne un televizors, lai gan katrā stāvā bija koplietojama tualete un vannas istaba (tās bija tīras, un viesnīcas ēka bija labi uzturēta). Ceļojot ar trim bērniem, tas bija ideāls veids kā ietaupīt naudu citām izpriecām.
Mūsu tālākais ceļš veda vēc nedaudz cauri Francijai, tad uz Vāciju, Poliju un Lietuvu uz mājām.
Šī ir viens no mūsu stāstiem pēc ceļojuma apkārt Francijai. Francijas rietumi ir vieta, kur sākas šī ceļojuma daļa pavadot vairākas dienas Atlantijas okeāna piekrastē.
Dzīvošana Atlantijas okeāna piekrastē
Pēcpusdienā mēs sasniedzām Feret zemesragu (Cap Ferret), kas atdala Arkašonas līci no Atlantijas okeāna. Mēs bijām rezervējuši bungalo atpūtnieku ciematā Camping les Viviers, lai tur paliktu trīs naktis.
Kāpa Dune du Pylat
Tas ir ļoti liels augstas klases četru zvaigžņu kempings, un tas ir jārezervē iepriekš, lai dabūtu naktsmītni; rezervācijai nepieciešams depozīts.
Kempings pats par sevi bija ļoti labs un drošs, bungalo mājiņa (vagoniņs) bija tīrs un ērts. Cap Ferret kā galamērķis tika izvēlēts vairāku iemeslu dēļ – lai izbaudītu skaistās pludmales, ko piedāvā Francijas rietumi, apmeklētu tuvumā esošās tūrisma vietas un nogaršotu Arkašonas līcī audzētās austeres (viss austeru reģions atrodas vietā no Žirondes (Gironde) upes ietekas uz dienvidiem līdz Spānijai un kopumā aizņem apmēram 15000 hektāru platību).
Arkašona un austeres
Viena no labajām lietām Francijas Atlantijas okeāna piekrastē ir jūras veltes. Attiecībā uz austerēm – mēs tās nomēģinājām un jāsaka, ka to garša bija viena no labākajām, kādu jebkad ēdot austeres esmu baudījis (protams, pie austerēm jāizvēlas arī atbilstošs dzēriens; šajā gadījumā tas bija patiešām labs dzirkstošais vīns).
Kā plānots, mēs apmeklējām arī Pilatas lielo kāpu (la Dune du Pylat) – Eiropas lielāko smilšu veidojumu, kura augstums sasniedz 107 metrus; kāpa ir vairāk nekā 2,7 kilometrus gara un puskilometru plata (1855. gadā tā bija tikai 35 metrus augsta).
Kāpa atrodas pie Arkašonas līča ieejas, iepretim Cap Ferret (lai to sasniegtu, mēs braucām apkārt visam līcim). Pilatas kāpa ir rietumu piekrastes apgabala visvairāk apmeklētā vieta; katru gadu to apmeklē vairāk nekā 1 miljons cilvēku, un tas ir tā vērts – patiešām skaista ainava.
Okeāns un apkārtējie priežu meži izskatās izcili labi, ja atrodaties kāpu virsotnē. Vēl viena laba ziņa, kā jau daudzviet Francija, autostāvvieta atrodas pie pašas kāpas un nav vajadzības staigāt lielus attālumus, lai pie tās nonāktu.
Sēņu alas un pazemes pilsēta
Francijas rietumi bija visattālākais punkts, kuru apmeklējām šī ceļojuma laikā un pēc tam sākām ceļu atpakaļ uz mājām caur Parīzi, Reimsu un tālāk Vāciju, Poliju aun Lietuvu. Tomēr mums pa ceļam joprojām bija daudz citu apskates objektu padomā.
Sēņu audzēšana Francijas alās
Nākamā pietura – Tufa karjers un pazemes pilsēta Burrā (Cave des Roches, 40 route des Roches, 41400 Bourre). Cave des Roches ir vienīgais piemērs pasaulē pilnīgai sēņu ražošanai 50 metru pazemē; saimniecība izvietota 120 kilometrus garās galerijās, kas atrodas septiņos līmeņos!
Sēnes visu gadu tiek ražotas dabiskā atmosfērā pie temperatūras 13 grādi pēc Celsija un 95% mitrumā. Alās tiek ražotas dažādas sēņu šķirnes, taču, piemēram, 40% no pasaules zili raibajām (pied bleu) sēnēm tiek audzētas tieši tur un tās tiek eksportētas uz labākajiem restorāniem Ņujorkā, Tokijā, Londonā un Ženēvā.
Chateau of Chenonceau
Cits objekts, kas arī atrodas Cave des Roches, ir mākslīgā pazemes pilsēta, ko veidojis mākslinieks (par viņa vārdu nav ne jausmas). Abu vietu apmeklējums ilgst apmēram 1 stundu; vasaras sezonas laikā dienā ir apmēram sešas ekskursijas, lai iekļūtu alās, bet ziemā – trīs. Cenas svārstās no EUR 7,50 bērnam līdz EUR 12 pieaugušajam. Jebkurā gadījumā – tas ir tā vērts.
Chateau-Chenonceau pils
Pēc alu apmeklēšanas pa ceļam vēl pāris reizes piestājām, lai apmeklētu dažas pilis Luāras ielejā. Viena no tiem bija Šenonso (Chenonceau) karaliskā pils; tā ir pils, kas uzcelta pēri Šeras (Cher) upei 1513. gadā. Virs upes pils veido iespaidīgu galeriju un ap pili ir ļoti labi kopts dārzs.
Pirms kāda laika pavasarī, pēc īsas atpūtas un relaksācijas Bādenbādenes pirtīs Vācijā, nolēmām, ka būtu jauki pavadīt Lieldienas Francijā. Otrajās Lieldienās nolēmām iegriezties vienā no Elzasas reģiona pazīstamākajām pilsētām Kolmāra.
Elzasa
Elzasa (Alsace) ir piektais mazākais no 27 Francijas reģioniem, bet tai pat laikā viens no visbiezāk apdzīvotajiem – 220 cilvēku uz kvadrātkilometru. Salīdzinājumam – Latvijā iedzīvotāju blīvums pēc 2020. gada datiem ir mazāks kā 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, turpretī Apvienotajā Karalistē 270 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru.
Lieldienu dekorācijas veikalā
Elzasas reģionam vēsturiski ir pat sava elzasiešu valoda, ko varētu saukt par vācu valodas dialektu, taču, kā jau Francijas reģionam pienākas, oficiālā valoda ir franču; apmēram trešā daļa iedzīvotāju joprojām spēj sazināties elzasiešu valodā. Kā jau tas ierasts arī cituviet Eiropā, lielai daļai apdzīvoto vietu paralēli franču nosaukumiem ir arī vāciskie.
Elzasas lielākā pilsēta ir Strasbūra, kurā atrodas daudzas Eiropas Savienības institūcijas, ieskaitot Eiropas Padomi, Eiropas parlamentu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Interesanti arī, kas Strasbūra ir otrā lielākā ostas pilsēta uz Reinas upes.
Lieldienu tirdziņš vecpilsētā
Bijām iepriekš lasījuši, ka Colmar vecpilsētā Lieldienās notiek tirdziņš, kur var nopirkt visdažādākos Francijas lauku labumus. Pie kam – šis tirgus lielā mērā ir orientēts tieši uz kaimiņvalsts Vācijas iedzīvotājiem, jo Colmar atrodas tikai nieka pārdesmit kilometrus no Vācijas – vien jāšķērso Reina un turpat vien esam.
Atradām vienu no retajām bezmaksas autostāvvietām nepilnu 5 minūšu gājiena attālumā no vecpilsētas un devāmies uz pilsētas centrālo laukumu. Pašā vecpilsētas centrā pie lielas baznīcas bija izvietoti pārvietojamie stendi ar dažnedažādām pārtikas precēm. Kas neraksturīgi Francijai – pārsvarā visi pārdevēji runāja vāciski, precīzāk gan tas laikam bija nevis vāciski, bet elzasiešu valodā. Diezgan daudzi saprata arī angļu valodu, tā kā pirms kaut ko pirkt, bija iespēja šo to uzzināt par preci sīkāk.
Mājas siers un putnu aknu pastēte
Elzasas vīnu bijām iepirkuši jau Vācijā, tāpēc tirdziņā noskatījām labas lietas uzkodām – mājas sieru, putnu gaļas aknu pastēti un žāvētu šķiņķi; itāļiem kas līdzīgs saucas prošuto (Prosciutto).
Pārtikas vitrīna Francijā
Mazliet par putnu aknu pastētēm: pirmās reizēs esot Francijā nevarējām saprast, kāpēc ir tik ļoti liela cenu starpība it kā vienādiem produktiem – pīļu vai zosu aknu pastētēm, kas pazīstamas kā īpašas franču delikateses.
Īstenībā vis ir diezgan vienkārši – cena faktiski ir atkarīga no tā, cik procentu putna gaļas ir pievienots aknu pastētei. Jo vairāk gaļas, jo pastēte lētāka, jo lielāks aknu īpatsvars, jo pastēte dārgāka. Atšķiras, protams, arī cenas zosu, vistu un pīļu aknām. Ja gribam tīras delikateses, tad ņemam tīru aknu pastēti, bet, ja gribam kārtīgi pieēsties, tad labāk, lai aknām ir klāt vairāk gaļas. Kā jau jebkura cita delikatese, tīra aknu pastēte lielos daudzumos nemaz nav tik baudāma.
Vēl par Lieldienām. Protams, Francijas Lieldienu svinēšana ne tuvu nelīdzinājās tam, kā šos svētkus svin Polijā, taču pēc dažādām brīvdabas izstādēm un dekorācijām varēja nojaust, ka pilsētā valda svētku gaisotne. Un dzīvā rosība pilsētas centrā arī par to liecināja. Jāpiebilst, ka pusdienas Francijā ir patīkami lētākas nekā Vācijā.
Vācijā pie privātmājām bija daudz skaistu svētku dekorāciju, bet pilsētās nekādus kopīgos svētku pasākumus neievērojām; taisnības labad gan jāsaka, ka mazpilsētās ļoti daudzi vācieši toties apmeklēja baznīcas.
Strasbūra
Elzasā atgriezāmies aptuveni nedēļu pēc Lieldienām, lai pārnakšņotu pirms došanās mājās un mazliet apskatītu pilsētu.
Tramvajs Strasbūrā
Pilnīgi nejauši bijām atraduši un iepriekš rezervējuši senu franciskāņu mūku celtu viesnīcu Hotel Au Couvent du Franciscain, kas atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā. Šī viesnīca nu jau ilgu laiku nekādā veidā nav saistīta ar baznīcas padarīšanām, bet savs seno laiku klostera šarms tai ir palicis. Patīkami pārsteidza, ka trīsvietīgais numurs sastāvēja no divām atsevišķām istabiņām. Viesnīcai gan tikai viena zvaigznīte, taču novietojums un cena bija tā vērtas. Arī kontinentālās brokastis bija neraksturīgi dāsnas Francijai.
Strasbūras vecpilsēta un katedrāle
Pēc ieilgušā lietus perioda visā Eiropā vairāku nedēļu garumā, laiks Strasbūrā beidzot bija saulains un ļoti piemērots pilsētas apskatei. Zālīte zaļa, sākuši ziedēt jau kastaņi (rakstu šīs rindas tieši mēnesi pēc viesošanās Strasbūrā un pirms pāris dienām arī Rīgā sāka ziedēt pirmie kastaņi). Strasbūras vecpilsēta atrodas uz vienas no salām. Pilsētā vispār ir ļoti daudz kanālu, bet diemžēl nepietika laika izbraukt ar kādu no kuģīšiem, kas pa tiem kursē.
Visa Strasbūras vecpilsēta, kas atrodas uz Lielās salas (Grande Île) kopš 1988. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Viena no iespaidīgākajām celtnēm Strasbūrā ir Strasbūras jeb Svētās Dievmātes katedrāle. Tās celtniecība tika sākta 1176. gadā, bet pabeigta 1439. gadā. Ilgu laiku, no 1647. līdz 1874. gadam, Strasbūras katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, bet pašlaik tā joprojām ir sestā augstākā baznīca pasaulē – tās smailes augstums ir 142 metri.
Vēl viens interesants fakts par katedrāli – lai gan pieņemts uzskatīt, ka katedrāle sākotnēji celta romānikas arhitektūras stilā, tā tiek minēta arī kā viens no gotiskās arhitektūras labākajiem paraugiem.
Iepirkšanās Strasbūrā
Interesanti apskatīt Strasbūrā ir arī citas celtnes, daudzos kanālus, skvērus un laukumus un vienkārši dzīvojamās mājas. Pilsētā ir laba sabiedriskā transporta infrastruktūra, caur vecpilsētu brauc moderna dizaina zemās grīdas tramvaji. Centrā atrodas arī lielais universālveikals Lafajetes galerijas (Galeries Lafayette). Šie franču izcelsmes veikali atrodami arī Berlīnē, Kasablankā, Dubajā un Ņujorkā, bet to pirmsākums ir Parīze. Taču daudz interesantāki var šķist mazie veikaliņi un kafejnīcas gar ielu malām. Un kas interesanti – pielaiko kuru tērpu gribi, visi der kā uzlieti.
Tā arī dienas pirmā puse aizlidoja vēja spārniem un vajadzēja doties uz m¬āju pusi. Pirms aizbraukšanas vēl paēdām pusdienas un kārtējo reizi nopriecājāmies, ka par noteiktu daudzumu franču eiro sanāk paēst krietni vairāk, nekā par to pašu vāciešu naudas vienību. Vēl viena svarīga lieta vecpilsētas apskatei – izmantojām to, ka mūsu viesnīcas stāvvietā automašīnu pilnīgi oficiāli bez papildus samaksas bija atļauts atstāt līdz trijiem pēcpusdienā.
Šajā braucienā bija vēl divi galamērķi, kuriem pieejami atsevišķi apraksti – Bādenbādene un Mainavas sala Vācijā un izbrauciens pa Šveices franču un vācu daļu.