Marakeša 2023

Pēc dažu gadu pārtraukuma atkal atgriezāmies Marokā un šoreiz atkal mūsu galamērķis bija Marakeša.

Lidojums uz Maroku

Marakešas novietojums Marokas centrālajā daļā ir diezgan ideāls, lai apmeklētu citas vietas ārpus pilsētas, bet, protams, pabūt pašā pilsētā un tās tirgū vienmēr ir interesanti. Marakešas tirgu pieminu tāpēc, ka esam ļoti iecienījuši marokāņu garšvielas un izmantojam katru iespēju atjaunot to krājumus.

Lai gan šoreiz lidojām no Londonas Gatvikas lidostas nevis kā iepriekš no Glāzgovas, atkal lidojām ar EasyJet aviokompāniju. Iemesls diezgan praktisks un būtisks – EasyJet piedāvātie lidojumu laiki ir krietni labāki nekā tie ko piedāvā Ryanair.

Ja labi pameklē un pieskaņojas labākajiem piedāvājumiem, arī cenas atsķirības ir minimālas.Vēl vina interesanta lieta – London Gatwick lidostas izmaksas ir zemākas (kaut vai ūdens pudele Getvikā maksā mazāk), tāpēc pat lidojot no Rīgas uz Angliju, vispirms meklējam vai AirBaltic piedāvā konkurētspējīgas cenas uz Getviku. Tas gan ir reti, ja salīdzina ar Ryanair relatīvi zemajām cenām, bet EasyJet uz Rīgu diemžēl nelido.

Viesnīca

Tā nu ap pulksten divpadsmitiem dienā ieradāmies Marakešas Menara lidostā un, pēc salīdzinoši atras tikšanas cauri visām kontrolēm, devāmies uz izvēlēto viesnīcu. Te jāpiezīmē, ka šoreiz gribējām paslinkot tāpēc bijām rezervējuši viesnīcu, kura cenā piedāvā visu iekļautu (all inclusive).

viesnīcas aleja
Viesnīcas aleja

Patiesības labad gan jāsaka, ka viesnīcas transfērs, un kā izrādījās, dažas citas lietas (viens bārs, restorāns un arī SPA procedūras) tomēr bija par atsevišķu samaksu. Taču, galu galā, tā nebija nekāda problēma, jo pietika arī ar to, kas cenā bija iekļauts (trīsreizēja ēdināšana, salīdzinoši labs spāņu vīns, alus, alkoholiskie kokteiļi, baseinu bāri ar uzkodām un dzērieniem, dažādas aktivitātes utt.).

Vēl pāris vārdi par viesnīcu Kenzi Club Agdal Medina. Tā atrodas Marakešas dienvidos, tuvāk lidostai salīdzinot ar pilsētas centru. Ēkas un apkārtne ļoti interesanti izveidotas – cilvēki labi piedomājuši projektējot. Bija, protams, arī savas ēnas puses.

Piemēram, braucot uz Maroku vismaz vienreiz ieplānojam aiziet uz hamamu (tā ir sava veida marokāņu pirts, kur pamatīgi saziepē ķermeni, tad ar skrubi berž nost veco ādu, mazgā un galu beigās relaksējas ar tēju), taču viesnīcas SPA komplekss bija krietni par mazu salīdzinot ar apmeklētāju skaitu. Tā visa rezultāta nespējām nedēļas laikā atrast brīvu laiku hamama apmeklējumam – vai ni viss bija rezervēts, vai arī mums bija ieplānots kas cits.

Marakešas tirgus

Kā jau teicu, mums patīk marokāņu garšvielas, tāpēc kā obligātais pasākums bija brauciens uz Marakešas centrālo tirgu.

marokas garšvielas
Marokas garšvielas

No viesnīcas uz Marakešas tirgu (turp un atpakaļ) kursēja viesnīcas bezmaksas autobuss, ko nolēmām izmantot. Taisnības labad gan jāsaka, ka autobuss līdz pašasm centram gan neved, vismaz kāds kilometrs vai pat mazliet vairāk jāiet kājām. Tas gan neizraisa nekādas problēmas, ja nav iebildumu pastaigāt pa pilsētu kājām. Mēs pat izvēlējāmies maršrutu mazliet nost no tūrisma takām un atradām arī citus nomaļākus tirgus laukumus. Jāsaka gan, ka Marakešā tūristi ir visur, taču ir vietas, kur vietējo ir pat vairāk.

Tirgu viņi sauc par “souk” un tādu pilsētā ir ļoti daudz (arābi vispār ir tigotāji, tā kā nav jau tas liels pārsteigums). Ir tādi tirgi kā Souk Fekharine (keramika), Souk Attarine (garšvielas), Souk Zrabi (paklāji), Souk Dhabia (juvelierizstrādājumi) un tā tālāk un tā joprojām.

Bahijas pils

Pa ceļam uz centrālo tirgu (Jemaa el-Fnaa) nolēmām apmeklēt Bahijas pili (Bahia Palace). Šī pils (būvēta starp 1866. un 1867. gadu) ir viens no vislabāk saglabātajiem un interesantākajiem vēsturiskajiem objektiem Marakešā. Pilī kopā ir ap 150 dažādām istabām un dažās no tām ir izveidotas arī ekspozīcijas.

bahijas pils
Bahijas pils

Tūristu domas par ieejas biļetes cenu dalās (apmēram 7 eiro no cilvēka, kas it kā ir diezgan daudz salīdzinoši ar Marokas cenām), taču domāju, ka nevajag būt nūģiem un ieiet apskatīties, ja ir kaut cik interese par citu tautu kultūru un arhitektūru.

Pils apmeklējums neaizņem daudz laika, kādu pusstundu plus vēl jārēķinās ar vismaz 10 minūšu stāvēšanu rindā pēc ieejas biļetēm, ja esat tur rīta pusē. Gaidīšna var izvērsties ilgāka, kad visi ir pamodušies un noskaņojušies kultūras baudīšanai. Atcerieties – gandrīz visur samaksa ir tikai skaidrē naudā – pat šādā tūristu iecienītā objektā!

Tas tad šoreiz arī viss, ceru, ka mazliet ieeintersesēju par Marakešu. Varat lasīt arī citus rakstus, kas rakstīti pēc Marokas un citu valstu apmeklēšanas.

Anglijas province Kornvola

Šoreiz sākšu ar īsu kopsavilkumu. Mēs gatavojāmies braukt uz Kornvolu vismaz kādus gadus septiņus. No Skotijas tas sanāca ne tik tālu, cik ilgi – arī ceļa izmaksas nospēlēja savu lomu. Dzīvojot Anglijas dienvidos kaut kā ilgi nevarējām saņemties, jo saraksta augšgalā bija daudzas citas vietas, kur aizbraukt ārpus Lielbritānijas.

Doties uz Kornvolu izlēmām klausoties stāstus no vietējiem uz salas dzīvojošajiem par to cik tā vienreizēja un skaista. Pēc brauciena uz turieni varu teikt vienu – šī ceļojuma ideja varēja mierīgi palikt prioritāšu lejas daļā. Galvenokārt izmaksu dēļ. Trīs dienu ceļojuma izmaksas pēc būtības bija vismaz tādas pašas kā nedēļas nogalei Romā, taču, godīgi sakot, atgriežoties no Romas sajūtas un iespaidi bija daudz labāki.

Te laikam lielāko lomu spēlē tas ko sauc par vērtību, ko iegūstat par savu iztērēto naudu (value for money). Brutāli rēķinot, viss bija apmēram uz pusi dārgāks nekā tam vajadzētu būt balstoties uz ceļojumu pieredzi pa Eiropu (ar to domāju tās dārgāko galu).

Īsi sakot, kā jau arī šur un tur citur Lielbritānijā, cenas ir maksimāli uzpūstas un īsti neatbilst gaidītajam (šajā gadījumā vienīgais izņēmums varbūt bija viesu māja, kurā nakšņojām, lai gan arī tā gluži pa lēto nebija).

Īsumā par Kornvolu

Kornvola ir salīdzinoši liela izmēra apgabals Anglijas pašos dienvidrietumos, ja paskatās kartē, tad tālāk ir tikai ūdens. Šī iemesla dēļ tur pat ir vietas nosaukums Zemes Gals (Lands End).

Viena Kornvolas īpatnība ir tā, ka, atšķirībā no pārējās Anglija, šis ir vēsturiski bijis ķeltu apdzīvots reģions. To, piemēram, var arī just pēc daudziem savādiem vietu nosaukumiem vai arī tā kā vietējie tos izrunā.

Saulriets Kornvolā
Saulriets Kornvolā

Kornvolas teritorija ir 3.56 tūkstoši kvadrātkilometru, tas ir 12 lielākais no 48 reģioniem; tur dzīvo vairāk kā 550 tūkstoši cilvēku un tas ir tikai 40. vietā pēc iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 160 cilvēki.

Salīdzinājumam, Latvijas iedzīvotāju blīvums ir 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, Igaunijā 31, tā kā tas vienalga ir piecreiz vairāk šajās divās Baltijas valstīs un četrreiz vairāk kā Lietuvā. Reģiona administratīvais centrs ir Truro.

Ēdenes projekts

Pirmā vieta ko apmeklējām bija Ēdenes projekts (Eden Project). Tas ir dārzu un siltumnīcu komplekss, kur savākti augi no visas pasaules. Vajag kādas trīs līdz četras stundas, lai visu apskatītu. Visumā diezgan interesanti, īpaši, ja sanāk izstāvēt rindu un uzkāpt līdz pašam kupolam un noskatīties uz tropu pasauli no augšas (apskates laukums ir atvērts periodiski un gribētāju piedalīties šajā 5 minūšu galvu reibinošajā atrakcijā ir diezgan daudz).

Augi Ēdenes projekta dārzā
Augi Ēdenes projekta dārzā

Ieejas biļete maksā ap 35 mārciņām (ap 40 eiro) pieaugušajiem (atkarībā no sezonas cenas mainās) un 11 mārciņas no 5 līdz 16 gadus veciem apmeklētājiem. Pēc būtības tā ir biļete uz gadu, taču lielas jēgas tam nav, jo speciāli braukt to gabalu vēlreiz gada laikā diez vai kāds gribēs; labāk būtu samazinājuši cenu vienai reizei (līdz 20 mārciņām par apmeklējumu būtu atbilstošāka cena).

Naktsmītne

Jau labu laiku iepriekš norezervējām viesu namu Kornvolā, jo sezonas laikā cenas aiziet debesīs, bet bieži vien naktsmītnes vienkārši nav pieejamas. Galvenais iemesls – tie briti, kuri nedodas uz ārzemēm apmeklē Kornvolu un citus līdzīgus vietējos Lielbritānijas reģionus.

Viesu māja Kornvolā
Viesu māja Kornvolā

Kā jau sākumā teicu, cena šai naktsmītnei bija laba – 245 mārciņas par divām naktīm divu guļamistabu apartamentā ar aprīkotu virtuvi, dzīvojamo istabu, vannas istabu un nelielu jauku privātu pagalmiņu pie mājas. Gultas bija ērtas, saimniece ledusskapī bija atstājusi vietējās olas un šķiņķi brokastīm, tā kā šo Church House (baznīcas māja) viesu māju noteikti varu ieteikt arī citiem ceļotājiem (rezervējām caur Airbnb).
Tas arī viss par mūsu pirmo dienu Kornvolā.

Dalmācija – pārtika un dzērieni

Kā jau katrā mūsu ceļojums pa Horvātiju, arī Dalmācija nebija izņēmums, kur būtiska brauciena sastāvdaļa bija vietējo ēdienu un dzērienu baudīšana. To darījām gan paši gatavojot mājās uz tirgus nopirktos produktus, jūrā pašu saķertos jūras ežus, gan arī apmeklējot restorānus, kafejnīcas un vīnogu audzētavas.

Testament vīnogulāji

Dīvaini izklausās – braukt uz Horvātiju, lai apmeklētu vīna darītavu, kuru vada skandināvi. Bet kā izrādījās vēlāk, vīns, ko tajā bijām iegādājušies, šajā braucienā izrādījās labākais.
Testament vīna darītava atrodas kādu 3 kilometru attālumā no reģiona galvenā ceļa D8, tuvākā pilsētiņa Zaborič. Vīna darītavas pamatideja ir apvienot tehnoloģijas ar labākajiem vīndariem, lai izveidotu piesātinātu un kompleksu Dalmācijas reģiona vīnu.

Horvātijas vīns izturēts jūrā
Horvātijas vīns izturēts jūrā

Pirms braukšanas viņu adresi bijām pierakstījuši katram gadījumam, taču nebijām plānojuši to apmeklēt. Kaut vai tāpēc, ka trīs vīnu degustācija maksā vairāk kā 13 eiro, kas nemaz nav tik maz. Taču, kā jau tas mēdz notikt, sagadījās tā, ka vēlā pēcpusdienā tā bija vienīgā iespēja iegādāties kaut ko dzeramu pie vakariņām.

Vīns bija ļoti labas kvalitātes, to ņēmām bez degustēšanas un tikai pateicām pārdevējām, ko plānojam gatavot. Pie tā arī pirkums tika pieskaņots un kā izrādījās – ļoti veiksmīgi. Jebkurā gadījumā, ziemeļu Dalmācijā audzētās vīnogas mums patika labāk kā vidienē kultivētās, lai arī, iespējams, daudz kas atkarīgs no vīna raudzēšanas metodes (vairāk par to zemāk).

Saričevi Dvori lauku restorāns

Īpašām un pamatīgākām vakariņām izvēlējāmies Saričevi Dvori lauku restorānu, kurš atrodas tālāk no jūras starp Grebašticu un Rogozņicu (sanāk braukt kādus vismaz trīs kilometrus pa kalnu ceļiem no kuriem paveras skaists skats uz piekrasti).

Kā jau lielākā daļa Horvātijas restorānu, arī šis ir ģimenes restorāns. Tajā tiek gatavoti Dalmācijas ēdieni pēc tradicionālajām metodēm izmantojot gadsimtos pārbaudītas ēdienu gatavošanas receptes. Un protams, siltie ēdieni tiek gatavoti lielajās krāsnīs, kuras Horvātijā sastopamas katrā sevi cienošā ēstuvē.

Horvātijas restorāna izkārtne
Horvātijas restorāna izkārtne

Iestāde lepojas ar zelta medaļu, kas izicīnīta par īpaši augstu ēdiena kvalitāti. Un kas pozitīvi, īpaši augstā kvalitāte nemaz nenozīmē īpaši augstu cenu – pēc labi paēstām vakariņām arī rēķins ir ļoti sakarīgs.

Tiek piedāvāts visu apēsto noskalot lejā ar vietējo izslavēto Babič sarkano vīnu, taču tas gan mūs tā īpaši nesajūsmināja.

Divas lietas horvātu ēdienkartē man īpaši patīk – viņi ēd daudz jūras velšu un daudz gaļas, ļoti daudz gaļas. Pamatēdieni tiek gatavoti (cepti) krāsnī lielos traukos, ēdiena nosaukumam galā ir vārds ‘peke’, kas visdrīzāk nozīmē sacepums vai ko līdzīgu.

Ja gadās būt tuvumā, iesaku pamēģināt krāsnī ceptos astoņkājus (viņu valodā ‘Hobotnica ispod peke’, jaunlopa gaļu (Teletina ispod peke) vai aitas gaļu (Janjetina ispod peke); aitas gaļas sacepums ir ar ļoti daudz taukiem, tas jāņem vērā, ja gribat pasūtīt. Cūkgaļa arī, protams, garšīga, taču astoņkājus ne visur var dabūt. Parasti gandrīz katrā Horvātijas restorānā var pasūtīt ceptus vai grilētus kalmārus un mīdijas.

Vēl arī var nobaudīt dažāda veida gulašus un gaļas plates, taču vienai reizei tas viss ir daudz par daudz, diemžēl. Šī iestāde dod arī savu artavu veģetāriešu (bet ne vegānu) auditorijas labsajūtai, iekļaujot ēdienkarte pāris atbilstošu ēdienu, taču lai nu kur, bet Horvātijas restorānos tādu publiku pat neievērojām. Vai var iedomāties ar dzīvi apmierinātu vācieti, kurš neēstu gaļu – nu nē taču.

Matošin vīnogulāji

Tas protams atkarīgs no katra paša gaumes un ieradumiem, bet mēs dodam priekšroku Francijas un Itālijas vīnam. Taču tas nenozīmē, ka nevar pamēģināt arī ko citu, tāpēc devāmies kalnos uz vīna degustāciju.

Vienā no novakarēm nolēmām aizbraukt līdz Matošina vīnadārziem, kas atrodas diezgan tālu iekšā kalnos un braukšana sanāk pa lauku ceļiem pat ar tikai vienu braukšanas joslu abos virzienos. Vieta ir nomaļa tāpēc nevienu pretīm braucošo pat nesatikām.

Šis laikam bija tālākais braucien nost no reģionālā D8 autoceļa, vairāk kā 10 kilometri. Jāsaka uzreiz – vīns nu tā, jebkurā gadījumā ne mūsu stilā, taču vieta fantastiska. Sagaidījām tur arī saulrietu, Adrijas jūrā rietoša saule virs vīnogu dārziem – kaut kas fantastisks. Tas arī deva lielāko daļu pozitīvo atmiņu par šo vietu.

Saulriets Horvātijas rietumos
Saulriets Horvātijas rietumos

Iepriekš minēju, ka pateikšu kaut ko vairāk par šī reģiona vīnu. Galvenā atšķirība, ka tur tiek audzētas vietējās Babič vīnogas. Var jau būt, ka tās ir ļoti labas, taču, kā noskaidrojām, arī vīna raudzēšanas metodes ir savādākas nekā ierasts. Galvenā atšķirība – vīna fermentācijas process notiek mucās, kas pēc savas būtības ir slēgts trauks (neatceros gan kā šo metodi sauc).

Tā rezultātā vīnam gan smaržā gan garšā ir jūtama tāda kā sērūdeņraža smaka. Godīgi sakot, trakāk ir bijis tikai Japānā, kur vīnam bija ļoti konkrēta acetona smaka.

Kā jau teicu, tā ir katra cilvēka personīgā garšas preference. Zinu, ka, pēc īpašnieka teiktā, ir tādi cilvēki, kuriem šis vīns ļoti garšo, tāpēc neko sliktu arī nesaku. Kaut ko līdzīgu, brūvētu pēc šīs metodes, var atrast arī Anglijas vīna darītavās.

Spa viesnīca Anglijā

Pašās maija beigās nedēļas nogalē devāmies atpūsties, galamērķis – SPA viesnīca Bekingemšīras grāfistē Anglijā. Viesnīcas nosaukums Crowne Plaza Marlow.

Tiem, kas ir bijuši SPA viesnīcās tādās valstīs kā Latvija, Igaunija, Čehija vai Ungārija, Anglijas SPA viesnīca var likties savā ziņā neatbilstoša priekšstatiem par šāda veida iestādēm, lai gan kopumā viss jau nemaz nav tik slikti.

Par Bekingemšīru

Bekingemšīra ir grāfiste Anglijas dienvidaustrumos, taču, lai tas izteiktu ko vairāk, jāprecizē, ka tā atrodas uz rietumiem no Londonas. Tai ir robežas ar Londonu dienvidaustrumos, Oksforšīru rietumos un vēl dažām grāfistēm citos virzienos.

Tā kā Londona ir salīdzinoši netālu, daudzi cilvēki, kuri strādā Londonā, dzīvo Bekingemšīrā, tāpēc reģions ir diezgan dārgs dzīvošanai. Kopumā grāfistē dzīvo mazliet vairāk par 800 tūkstošiem cilvēku un tā aizņem nepilnus 2 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību.

Pēc izmēra Bekingemšīra ir 32. no kopumā 48 Anglijas teritoriālajām vienībām (lielākā ir Ziemeļjorkšīra, kas ir vairāk kā četras reizes lielāka). Grāfistes dienvidos atrodas oficiāli atzīts īpaša dabas skaistuma apgabals (the Area of Outstanding Natural Beauty), kur cilvēki dodas atpūsties un izbaudīt dabu.

Viesnīca

Pati viesnīca pārsteidza pozitīvā nozīmē. Pirmkārt, tās teritorija ir liela, nav Anglijā pierastās saspiestības. Autostāvvietas plašās, gan pie pašas viesnīcas, gan ap to. Labi kopti piebraucamie ceļi un apstādījumi, trīsstāvu ēkas izvietotas diezgan plašā teritorijā.

Tāpat arī istabiņas – ļoti lielas salīdzinājumā ar tām, kas pierastas vairumā Anglijas viesnīcu. Tāpēc ļoti labs vērtējums par pirmo iespaidu.

Reģistratūras darbinieks bija profesionāls, mūs ātri piereģistrēja un priecīgi devāmies uz saviem numuriņiem. Tomer tālāk viss tik ļoti raiti vairs negāja. Bija solīts, ka istabiņā pēc ierašanās mūs sagaidīs dzirkstošā vīna pudele, taču tās tur nebija pat pēc vairākkārtējas jautāšanas. Pēc septiņiem vakarā tā beidzot tika atnesta. Protams, labāk vēlu nekā nekad, taču par četru zvaigžņu servisu to īsti arī nevarētu nosaukt.

Viesnīcas istabiņa
Viesnīcas istabiņa

Tas, protams, netraucēja mums izbaudīt atpūtu viesnīcā, kur ir bārs, restorāns un atsevišķa SPA ēka.

Spa

Spa viesnīcas kompleksa izmērs mazliet pārsteidza, tas noteikti nebija tik liels kā varētu iedomāties, lai gan citās vietās Anglijā Spa kompleksiem ir arī mazākas telpas.

Kompleksā ir ērtas ģērbtuves, lai gan tā arī neizdevās iedarbināt slēdzenes personīgo mantu glabāšanas skapīšiem. Tas gan nebija būtiski, jo visu vērtīgo varējām atstāt istabiņas seifā, kurš darbojās.

Baseinam divi samērā plaši celiņi, kur pa vienu var netraucēti peldēt trīs cilvēki un pa otru divi. Baseina malā neliels bērnu baseins un džakuzi burbuļvanna. Tajā gan ilgi nosēdēt nevarēja, jo ūdens bija nežēlīgi hlorēts (rokas pēc tam oda pēc hlora visu vakaru).

Saulriets Berkšīrā
Saulriets Berkšīrā

Nākošajā dienā apmeklējām procedūras (masāžas), kuru telpas atrodas tajā pat ēkā blakus baseinam. Procedūru telpas samērā mazas, tik vien vietas kā masāžas galdam un kur novilkt drēbes. Pati procedūra normāla, punktuāli izpildīta – nekas īpašs, bet kopumā laba.

Restorāns

Ja neskaita diezgan haotisko apkalpošanu, tad labākā lieta viesnīcā laikam bija restorāns, kur ēdām vakariņas un brokastis nākošajā rītā – visu cieņu pavāram.

Vakariņas viesnīcā
Vakariņas viesnīcā

Visi ēdieni, kurus pasūtījām bija ļoti garšīgi. Tā kā savu dzirkstošo vīnu istabiņā dabūjām tieši pirms vakariņām, to ņēmām lidz uz restorānu un personāls neiebilda, ka to dzeram tur pie vakariņām. Tā kā, lai arī brīžiem apkalpojošais personāls nešķita pilnībā profesionāls, tīri cilvēcīgi viņi bija pretīmnākoši, par ko mums bija liels prieks.

Tā kā kopumā mūsu nedēļas nogales atpūta bija izdevusies.

Portavadī ciemats Skotijas rietumos

Skotijas rietumi

Ja esat Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā, pāris stundu laikā varat aizbraukt līdz interesantai atpūtas vietai, kura atrodas uz vienas no rietumu pussalām Argilas un Būtas (Argyll and Bute) reģionā.

Argilas un Būtas regions ir otrais lielākais (gandrīz 7 tūkstoši kvadrātkilometru, lielāks ir tikai Skotijas Augstieņu reģions) Skotijā un tam ir robežas ar Stīrlingas, Skotijas Augstieņu un vēl dažiem citiem reģioniem. Reģionā gan dzīvo tikai nepilni 90 tūkstoši iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita sarakstā sestais no beigām.

Reģions sākas salīdzinoši netālu no Glāzgovas, jau kādu gabalu pirms Helensburgas pilsētas. Pateicoties tajā esošajiem ezeriem, tajā ir divas lielas pussalas un trīs lielas rietumu Skotijas salas – Ailai (Isle of Islay), Jura un Mulla (Isle of Mull).

Reģionā ir divi lielāki autoceļi zimeļu-dienvidu virzienā un viens austrumu-rietumu virzienā (ziemeļu daļā).

Lielais vairums autoceļu ir vietējas nozīmes un daudzviet ceļiem ir tikai viena braukšanas josla, kas paredzēta braukšanai abos virzienos. Taču, kā jau visur citur Skotijā, visi ceļi ir asfaltēti un ceļu segums ir labas kvalitātes.

Portavadī

Portavadī ir ļoti maza apdzīvota vieta, kurā atrodas neliela osta jahtām un ļoti jauks skandināvu tipa Spa atpūtas komplekss. Šis Spa komplekss nav plaši zināms un lielākoties to izmanto vietējie iedzīvotāji un kuģotāji, taču jāsaka, ka neko labāku par šo Skotijā piecu gadu laikā neatradām.

Motorlaivas Portavadī ostā
Motorlaivas Portavadī ostā

Principā, viss ir celts kuģotāju atpūtas vajadzībām. Samērā lielā teritorijā atrodas viesnīcas, restorāns, moderna ostas administratīvā ēka un jau pieminētais Spa komplekss.

Bez tam Portavadī ir arī prāmju piestātne no kuras pāri līcim ceturtdaļstundas laikā var ātri nokļūt uz Tarbet ostu, kas atrodas uz nākošās pussalas Ārana salas (Isle of Arran) virzienā. Brauciens pa sauszemi no Portavadī līdz Tarbet aizņemtu vismaz divas ar pusi stundas.

Braucot ar prāmi var vērot tuvumā esošās Skotijas lašu fermas, kas izvietotas līcī diezgan plašā teritorijā. Vienā no reizēm, kad apmeklējām Portavadī, devāmies ar prāmi uz Tarbet un tālāk pa ceļu atpakaļ uz Glāzgovu. Brauciens bija interesants, vairākās vietās pa ceļam bija vērts apstāties un izbaudīt apkārtējo ainavu un vietējās apskates vietas. Un protams, ik pa gabalam ir dažādas Skotijas pilis.

Piemēram, pilsētiņā Inveraray ir stāvvieta pie paša ūdens ļoti skaistā vietā. Ir vērts arī apskatīt pili un tās dārzu – tur var patīkamā atmosfērā pavadīt vairākas stundas (arī pie pils ir autostāvvieta.

Atpakaļceļā var piestāt Loch Fine ezera ziemeļu galā atpūsties un paēst. Ja Loch Fine Oysters restorānā nav brīvu vietu (bieži vien rezervācijas jāveic vairākas dienas iepriekš), garšīgi un par labu cenu paēst var arī blakus esošā dārza centra kafejnīcā.

Viesnīca un Spa

Atgriežoties atpakaļ pie Portavadī, mēs tur esam bijuši diezgan daudzas reizes, veduši arī draugus uz turieni. Vienu reizi uz nakti palikām arī viesnīcas apartamentos. Cenas ir diezgan lielas, taču pavadīt tur veselu pēcpusdienu, dodoties uz Spa kompleksa baseinu un procedūrām ir ļoti laba atpūta.

Saulriets Skotijas rietumos
Saulriets Skotijas rietumos

Kompleksa iekšienē ir peldbaseins, sauna, kafejnīca, otrajā stāvā procedūru kabineti, bet ārpusē apsildāmais baseins un džakuzi burbuļvannas. Īpaši laba sajūta ir aizbraucot uz turieni, kad ārā laiks ir vēss; izejot no saunas kādi desmit metri jānoiet un tad ir īsta bauda plunčāties pa baseinu un skatīties uz apkārtējo ainavu.

Grūti jau ir to pat izstāstīt, tāpēc labāk aizbraukt un pašiem izmēģināt.

Čehija – stikla fabrika un Dvur Kralove zoodārzs

Čehijas stikla fabrikas un zooloģiskā dārza apmeklēšana bija daļa no mūsu ceļojuma uz Bohēmijas reģionu Čehijas Republikā. Mūsu pirmais galamērķis pirms ierašanās kempingā Dolce Vita bija mazs slēpošanas kūrorta ciemats Haračova (Harrachov).

Stikla rūpnīca

Mēs apmeklējām tur esošo Novosad & Son rūpnīcu (adrese: Harrachov 95, 512 46 Harrachov, Čehija) – otru vecāko stikla rūpnīcu Čehijā, kas dibināta 1712. gadā.
Tā darbojas joprojām kopš tās dibināšanas un tagad tiek piedāvātas arī ekskursijas gida pavadībā, lai apmeklētāji varētu iepazīties kā tiek ražots un apstrādāts stikls un kristāls.

Tur iespējams redzēt milzīgas stikla krāsnis, stikla pūšanu, kristālu pulēšanu un citus procesus. Šajā rūpnīcā viņi ražo tradicionāli ar rokām darinātu, brīvi pūstu, sagrieztu un ar rokām apgleznotu stiklu.

Stikla rūpnīcā Čehijā
Stikla rūpnīcā Čehijā

Pēc šīs patiešām izglītojošās un jaukās ekskursijas jūs varat ieturēt pusdienas vai vakariņas, kā arī nobaudīt vietējo alu restorānā Pivovar Novosad, kas atrodas tur pat blakus stikla rūpnīcai.

Restorāns piedāvā gan tradicionālos čehu, gan starptautiskās virtuves ēdienus ar plašu alus un īpašo ēdienu izvēli. Kopā pavadījām apmēram četras stundas Harračovā un turpinājām ceļu atpakaļ uz kempingu.

Čehijas alus restorāns
Čehijas alus restorāns

Jāpiemin, ka apkārtne netālu no Harračovas ir ļoti skaista; ceļš šķērso kalnus ar visapkārt redzamām skaistām ainavām. Vakaru pavadījām laiski atpūšoties kempingā pie ezera.

Zooloģiskais dārza Dvur Kralove un safari

Trešajā dienā Čehijā mēs nolēmām pavadīt dienu, apmeklējot zooloģisko dārzu un safari parku Dvur Kralove (adrese: Stefanikova 1029, 54401 Dvur Kralove nad Labem). Šis ir diezgan liels zooloģiskais dārzs (teritorija 6,5 hektāri), kurā ir daudz eksotisku dzīvnieku un tādas atrakcijas kā safari izbrauciens pa tuvējo apkārtni, akvārijs, tropiskais purvs, dinozauru pasaule, brīvdabas voljērs un daudzi citi.

Ļoti labi izplānotās teritorijas dēļ šajā zooloģiskajā dārzā bija ērti vērot dzīvniekus un putnus. Biļešu cenas bija aptuveni šādas: pieaugušais – 4 eiro, bērns – 1,6 eiro, suns – 2 eiro (kārtējo reizi priecājāmies, ka kopā ar mūsu suni drīkstējām ieiet zooloģiskajā dārzā). 2024. gadā un uz priekšu gan cenas varētu būt lielākas pēdējos gados piedzīvotās augstās inflācijas dēļ.

Žirefes zoodārzā Čehijā
Žirefes zoodārzā Čehijā

Ja atrodaties šajā Čehijas daļā (Hradec Kralove reģions), es noteikti iesaku apmeklēt šo zooloģisko dārzu, šim apmeklējumam ieplānojot pietiekami daudz laika (vismaz 4 stundas). Tas ir pietiekoši interesants un izklaidējošs pasākums gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Citas jaukas vietas Čehijā

Gandrīz viss šeit ir parakstīts par šo konkrēto divu dienu ceļojumu, taču Čehijā ir daudz citu jauku vietu – Prāga, Kutna Hora, pilis un klosteri, slaveni kūrorti utt. Liels skaits dažādu vietu, kas atrodas Čehijā (īpaši, ja salīdzina ar teritoriju, kas nemaz nav tik liela) ir iekļautas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, piemēram Prāgas vēsturiskais centrs, Kutna Hora, dārzi un pils Kromerizā un daudz kas cits (kopā 12 dažādi objekti).

Tātad, lai uz kuru pusi jūs dotos, Čehijā ir iespējams atrast kaut ko interesantu. Ir arī internetā pieejama izsmeļoša informācija tūristiem, kas apmeklē Čehiju.