Ir reizes, kad ledusskapis ir tukšs un jāsāk vilkt krājumi ārā no saldētavas. Tās var būt gan ilgāk labākiem laikiem noglabātas delikateses, gan arī kādas vienkāršākas pārtikas lietas.

Vienkārši un ātri pagatavojami dārzeņu salāti ar krabju nūjiņām

Taču ir arī reizes, kad ledusskapis nav īsti tukšs, bet tajā palikuši pa bišķim visvisādi sīkumi. Šī recepte ir tieši par to.

Sastāvdaļas

• 2 līdz 3 krabju nūjiņas
• Puse saldās sarkanās paprikas
• 100 – 150 grami purava
• Pāris šķēles sīpola
• 2 ēdamkarotes skāba krējuma
• Nepilna ēdamkarote provansas majonēzes
• Nepilna tējkarote sinepes
• Šķispsniņa sāls

Pagatavošana

Krabju nūjiņas un papriku sagriež gabaliņos, puravu vispirms sagriež četrās daļās gareniski un pēc tam plānās šķēlītēs. Nogriež no sīpola pāris šķēles un sasmalcina. Tam visam bļodā pievieno krējumu, majonēzi, sinepes, šķipsniņu sāls un samaisa.

Salāti ir diezgan asi; ja tos grib maigākus, sagriezto puravu var mazliet apvārīt vai apcept uz pannas. Varat vairāk izlasīt arī par puraviem vienā no maniem blogiem.
Šie dārzeņu salāti kā ēdiens ir pietiekoši spēcīgs, lai ar to vīrieša cilvēkam pietiktu vakariņām. Tie diezgan labi izmantojami arī kā uzkoda pie stiprā alkohola, citiem vārdiem sakot kā zacene vai zakuska.

Salāti ir pietiekoši sulīgi un tiem var piekost klāt rupjmaizi un sanāk labu labas vakariņas.

Krabju nūjiņas

Dažas, manuprāt interesantas, lietas par krabju nūjiņām, kurām ar krabjiem īstenībā nekāda lielā sakara nemaz nav.

Krabju nūjiņas ir iecienīts produkts, kuru iespējams nopirkt katrā lielveikalā un pagatavot daudzos un dažādos veidos gan aukstajos salātos, gan arī siltajos ēdienos (tas gan īsti nav mans, bet kas zina – varbūt kādreiz izdodas ko interesnatu siltu pagatavot un iepatīkas).

Kā jau daudzas ātri pagatavojamās lietas, krabju nūjiņas reizēm tiek uzskatītas par ātrajām uzkodām – tātad neveselīgu pārtiku. Es gan uzskatu, ka jebkas var būt neveselīgs, ja to ēd pārāk lielos daudzumos – visu ar mēru un nekas slikts nenotiks.

Krabju nūjiņu pamatā ir sakapāta un apstrādāta baltās zivs fileja, ko pārstrādes procesā pārveido par vienmērīgu pastu. Pastai pievieno olas baltumu, eļļu, garšvielas un galu beigās iznāk surimi. Surimi ražotāji saka ka tie ir bagāti ar proteīniem, satur maz kaloriju, ir veselīgi un mūsdienīgi. Jebkurā gadījumā tie ir garšīgi un ēdami bez papildus sagatavošanas.
Tātad kāpēc tomēr krabju nūjiņas? Viss ir nežēlīgi vienkārši – izstrādājumam tiek pievienots dabīgais vai mākslīgais krabju ekstrakts un to iekrāso ar sārtu krāsvielu, lai un krāsa atgādinātu krabjus.

Kas ir terīne?

Terīne ir kukulīša formā pagatavota pārtika, kas līdzinās pastētei. Kā saka zinoši cilvēki, visas pastētes ir terīnes, bet ne visas terīnes ir pastētes. Būtiskākā atšķirība starp pastētēm un terīnēm ir tā ka pastētes ir vieglāk pagatavot, toties terīnes pagatavošanai ir nepieciešamas zināšanas par ēdienu gatavošanas principiem un iepriekšēja pieredze.

Terīnes pagatavošanai var izmantot jebkura veida gaļu, kas ir tuvāk sirdij. Lielākoties, terīnēs tiek izmantota mājas vai meža dzīvnieku gaļa, taču var izmantot arī dažādas jūras veltes no kurām visiecienītākais ir lasis. Šī recepte, kā jau pēc virsraksta nojaušams, ir laša terīnes pagatavošanai.

No šajā receptē norādītā daudzuma sastāvdaļām sanāks pilns cepamais trauks laša terīne – tāds, kāds kādreiz bija pārdošanā RIMI akciju laikā (redzams zemāk vienā attēlā).

Sastāvdaļas

• 500 grami laša filejas bez ādas;
• sāls, malti pipari;
• 2 ēdamkarotes laima sulas;
• 10 grami sviesta cepamās formas ieziešanai;
• 200 grami šķēlēs sagriezta žāvēta laša;
• 1 ola;
• 250 grami krējuma;
• 250 grami saldā kējuma;
• 1 ēdamkarote sagrieztu laima miziņu;
• 30 grami grauzdētu pistāciju;
• citronmētra.

Gatavošana

Kubiņos sagrieztu laša fileju sajauc ar sāli, pipariem, laima sulu un noliek uz 1 stundu vēsumā.

Cepamo formu ietauko un arī noliek vēsumā. Pēc kāda brīža izklāj ar žāvēta laša šķēlītēm.
Laša fileju sastrādā biezenī, piejauc olu, svaigu krējumu un putukrējumu.

Iegūto masu izberž caur sietu, pieliek sāli, laima miziņas, pistācijas, ielej formā un izlīdzina.
Formu apsedz un liek karstā ūdens peldē cepeškrāsnī.

Gatavošanas laiks 30-40 minūtes 175 grādu temperatūrā.

Pēc izņemšanas no cepeškrāsns, formu ar visu traukā esošo sastāvu atdzesē, apbruņojas ar pacietību un uz nakti atstāj ledusskapī (peņemsim, ka terīne tiek gatavota vakarā).

Pasniegšana

Nākošajā rītā pirms ēšanas, laša terīne formu apgāž, noņem nost pašu formu un izcepto kukulīti izrotā ar citronmētras lapiņām.

Terīni pasniedz sagrieztu šķēlēs kopā ar franču baltmaizi, lapu salātiem un ledus aukstu Aquavit, ja ir vēlēšanās un kaut kas tāds ir gadījies pie rokas (atkal pieņēmums, ka ēšana nenotiek no paša rīta). Labu apetīti!

Lai tur vai kā, bet pašu gatavota grila mērce gaļai (un ne tikai) ir manta un mērce kā tāda ir neaizvietojama jebkura ēdiena sastāvdaļa! Bet ja mērce ir pašu gatavota, tas ne tikai parādīs jūsu kulinārijas talantus, bet arī būs īpaša bauda un sarunas temats gan paām gan apkārtējai kompānijai.

Internetā ir pieejamas daudzas un dažādas receptes mērcēm dažādiem dzīves gadījumiem. Nepretendējot uz pārmērīgu oriģinalitāti, varu tikai pateikt, ka esam šo mērci izmantojuši vairākkārtēji gan griletai gaļai gan arī salātiem. Šis ir mans personīgais ieguldījums padarīt līdzcilvēku dzīvi mazliet interesantāku, kad tiek gatavoti burgeri cepot gaļu uz atklātas uguns vai vienkārši gatavojot dārzeņu salātus.

Sastāvdaļas visparastākās veikalā nopērkamās, bet garšu var veidot pilnīgi pēc garastāvokļa un saviem garšas paradumiem. Tāpēc arī konkrēts daudzums sastāvdaļu receptē netiek norādīts – viss pēc pašu ieskatiem (nu protams, nevajag likt medu vairāk par kečupu, bet, iespējams, kādam arī tā varētu patikt pat labāk). Pieņemu, ka šī merce varētu arī būt izmantojama veģetārajos un vegānu ēdienos, lai gan tāda veida dzīvesveidu nekad neesmu reklamējis un atbalstījis; kā saka – katram savi putni.

Sastāvdaļas

Kečups, sojas mērce, sinepes (saldenas), čili mērce (tabasko), ķimenes, medus, etiķis vai citrons.

Gatavošana

• Katliņā ielej mazliet ūdens, kuru uzkarsē.
• Lēnām maisot pievieno kečupu.
• Pēc garšas pievieno nedaudz sojas mērces (tā aizstās arī sāli), sinepes, mazliet saberztas ķimenes.
• Atkarībā no tā, cik saldumu gribam mērcei, pievieno medu un skābumam etiķi vai citrona sulu.

Ja gadījumā mērce sanāk par biezu, jebkurā brīdī var pieliet vairāk ūdens (iegūtā masa nav jāuzvāra, pietiks, ka tā ir tuvu pie vārīšanās temperatūras).

Pasniegšana

Jūs noteikti paši sapratīsiet, kad mērce ir gatava; ļaujiet tai mazliet atdzist un lieciet virsū uz bezmaz visa, kas ienāk prātā, īpašī, ja atpūšaties zaļumos vai dārzā. grilēts atpūšoties zaļumos pie dabas krūts.

Kā jau teicu, šī grila mērce īpaši labi garšo ar burgeriem un arī ar zaļajiem dārzeņu salātiem. Loti laba arī ar kartupeļu čipsiem.

Lai labi garšo!

Mēdz gadīties, ka pusdienas paēstas agrāk, bet līdz vakariņām vēl kāds brīdis jāgaida. Ko drīt? Viegls launags var izglābt situāciju, piemēram, dārzeņu salāti. Šeit ļoti vienkārša recepte.

Sastāvdaļas

• Puse sarkanās paprikas, apmēram 75 grami
• Gurķis, apmēram 100 grami
• Puravi, apmēram 100 grami
• Divas ēdamkarotes 12-18% krējuma, apmēram 50 grami
• Nepilna ēdamkarote provansas majonēzes, apmēram 20 grami
• Šķipsniņa sāls

Ja patīk skaitīt, tas viss kopa kādas 315 kalorijas (Kcal).

Sagatavošana

Sagriež puravu gareniski četrās daļās un pēc tam šķēlītēs. Tā pat dara ar gurķi, pēc tam sagriež iztīrītu papriku kubiciņos.

Kad viss salikts salātu traukā, pieliek klāt krējumu, majonēsi un sāli pēc garšas un samaisa.
Klāt var piekost rupjmaizes šķēli, sviests uz maizes pat neprasās, jo salāti ir pietiekoši sulīgi.

Puravi

Puravi ir viens no maniem iecienītākajiem produktiem, tāpēc mazliet par tiem.
Puravus var nopirkt visa gada garumā. To mēdz saukt par garšaugu un lietot kā piedevu ēdienam, lai gan es to (domāju, ka arī daudzi citi) lietoju kā pamatu dažāda veida salātiem un arī citādos veidos, piemeram, cepu pannā.

Salātiem pārsvarā tiek izmantota purava baltā un gaiši zaļā lapu daļa, lai gan tumšākā daļa satur vairāk garšas. Šī iemesla dēļ to parasti cep vai arī lieto puravu biezeņzupas gatavošanai.

Bioloģiski puravi ir līdzīgi sīpoliem, to attīstībai ir divu gadu cikls. Pirmajā gadā puraviem veidojas sīpols un lapas, bet otrajā gadā tie zied un veidojas sēklas. Puravu lapas ir bagātas ar C vitamīnu, to sīpoli satur karotīnu un specifisko smaržu nodrošina ēteriskās eļļas. Kaut kur lasīju, ka puravus uzglabājot C vitamīna saturs tajos pieaug.

Puraviem ir viena negatīva iezīme – starp to lapām gandrīz vienmēr sakrājas mazi smilšu graudiņi no augsnes, tāpēc pirms lietošanas to vajadzētu atbrīvot no smiltīm. Pamatā ir divi veidi kā to izdarīt un tas atkarīgs no tā, kā paredzēts puravus izmantot.

Ja vārīsiet zuppu, tikt vaļā no smilšu graudiem ir salīdzinoši vienkārši; vispirms pamatīgi noskalojiet visu puravu tekošā ūdeni, tad sagrieziet to gareniski un abas daļas noskalojiet tekošā ūdenī. Pēc tam sagrieziet puravu šķēlītēs un iemērciet ūdenī (gatavojot salātus es izvairos to darīt lai tajos nebūtu ūdens).

Ja gatavošanai nepieciešami veseli puravi, to tīrīšana ir mazliet ķēpīgāka. Ar nazi uz pusēm sagriež to daļu, kur sākas lapas un sagrizto daļu zem krāna ūdens kārtīgi izskalo. Pēc tam nogriež augšējo zaļo lapu daļu un saknes; tas būtībā arī viss.