Katalonijas galvaspilsēta Barselona

Publiucēts 05/05/2024 autors: ainarsbl

Pirmā doma, kas ienāk prātā dzirdot vārdu Barselona – tas ir super! Tā ir viena no Eiropas pilsētām, kura noteikti jāredz. Tāpat kā Prāga Čehijā, Parīze Francijā, Londona un Roma Itālijā.

Uz sitiena nemaz tā nevaru pateikt, kas vēl būtu līdzīga apmeklējuma vērtības ziņā. Pēc tam sarakstu var turpināt ar Venēciju, Florenci, Vīni, Amsterdamu, Budapeštu un tā tālāk. Tas, protams, ir mans saraksts un katram tas var būt citādāks, bet viens ir skaidrs – Barselona noteikti ir jāredz.

Par pilsētu

Barselona ir Katalonijas galvaspilsēta, tajā dzīvo mazliet vairāk par pusotru miljonu cilvēku un kopē ar apkartējām pipilsētām (gandrīz 5 miljonu cilvēku) tā ir otrā lielākā apdzīvotā teritorija Spānijā. Un protams – Barselona ir piejūras pilsēta Vidusjūras krastā.

Katalonija ir Spānijas autonomais apgabals un tā atšķiras no Spānijas daudzējādā ziņā, Katalonijā ir pat divas oficiālās valodas – katalāņu un spāņu. Barselonas pirmsākumi meklējami pašā mūsu ēras sākumā, kad tur ieradās romieši, taču visvairāk pazīstama tā verētu būt pateicoties arhitekta Antonio Gaudi projektētajām mājām nevis saistībā ar romiešiem.

Barselonā ir dzīvojis arī Pablo Pikaso, taču vēlāk viņš pārcēlās dzīvot uz Parīzi.
Īstenībā, Barselona tā īsti sāka attīstīties tikai deviņpadsmitā gadsimta pašās beigās, tāpēc to var uzskatīt par modernu pilsētu. Pilsētā ir arī daudzi citi kultūrvēsturiski objekti, vairāki no tiem (kopā ap astoņi) ir iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Un protams, kā jau Spanijā pienākas, ēdieni tur ir lieliski – restorānu un kafejnīcu dēļ vien ir vērts uz turieni aizbraukt.

Transports

Labākais veids kā nokļūt Barselonā ir lidot uz turieni. Barselonas lidosta ir lielākā Vidusjūras piekrastē un no tās uz pilsētu (nieka 17 kilometrus) var nokļūt ar vilcienu, metro vai autobusu. Mēs izvēlējāmies metro un tas bija ļoti ērti un vienkārši.

Starp citu, autobuss (Aerobus) no lidostas uz pilsētu un atpakaļ maksā nedaudz virs 10 eiro (atpakaļceļam biļete jāizmanto 15 dienu laikā).

Barselonas metro ir ļoti ērts, tāpēc esot pilsētā to arī visvairāk izmantojām, lai nokļūtu dažādās vietās, kur negribējās iet ar kājām. Nedaudz izmantojām arī autobusu.

Visizdevīgāk ir nopirkt T10 biļeti, kas ir paredzēta desmit braucieniem pilsētas pirmās zonas robežās un der jebkura veida transportam, kas brauc šajā zonā. Biļeti var nopirkt jebkurā metro stacijā.

Svarīgi zināt – metro strādā no pieciem rītā līdz pusnaktij, bet piektdienās līdz diviem pēc pusnakts. T10 biļetes cena 2021 gadā bija 11.2 eiro.

Apskates vietas

Prmajā dienā devāmies uz katedrāli Sagrada Família (svētā ģimene), ko, protams, projetējis Gaudi. Tas ir noteikti ir viņa talanta kulminācijas apliecinājums.

Pie projekta arhitekts strādāja gandrīz desmit savas dzīves pēdējos gadus.

Rinda pie ieejas vēl nebija ļoti gara, jo bijām tur jau agri no rīta, taču uzreiz iekšā tikt nebija iespējams – nācās gaidīt mūsu kārtu. Iekšiene katedrālei bija fantastiska. Kopējo sajūtu mazliet samaitāja tas, ka netikām uzbraukt augšā tornī. Sliktu laika apstākļu gadījumā (vējš, migla) šī atrakcija tiek atcelta. Naudu, protams, saņēmām atpakaļ, taču būtu jutušies daudz labāk, ja būtu to iztērējuši paredzētajam braucienam augšā.

Jāpiemin, ka bez iepriekšējas rezervācijas pacelšanās tornī praktiski ir neiespējama, jo gribētāju ir daudz vairāk nekā iespējas tur nokļūt.

Barselonas galveno ielu Las Ramblas noteikti daudzi ir dzirdējuši, ja pat tur nav pabūts – pa to staigāt var ilgi un vienmēr redzēt ko interesantu. Las Ramblas sākas pir Katalonijas laukuma (Plaça de Catalunya) un iet līdz pat jūrai.

Bez šaubām, viena no populārākajām vietām pilsētā, ja neskaita arhitektūras šedevrus, ir skvērs Plaça de Catalunya. Tajā atrodas strūklakas, skulptūras un zālāji, taču īpašs stāsts ir par pilsētas parkiem.

Nemaz speciāli nemeklējot pa ceļam iegriezāmies vairākos un skati bija apbrīnojami! Koki, zālāji, kanāli, celtnes, strūklakas – fantastiski!

Naktsmītnes

Viesnīcu cenas Barselonā ir samērā lielas, taču mēs atkal izvēlējāmies īrēt apartamentus un tas noteikti atmaksājās, jo ēdām, nācām un gājām kad paši gribējām. Īpaši labi tas bija gadījumos, kad vakaros devāmies mājās ļoti vēlu. Pilsēta vakaros ir ļoti pievilcīga un gribas tajā pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Laiku Barselonā izmantijām arī lai aibrauktu uz Monserata kalnu, kur atrodas slavens klosteris. Bet par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi kādā citā reizē.

Islande

Publiucēts 04/04/2024 autors: ainarsbl

Viens no mūsu iecienītākajiem galamērķiem – Islande

Līdz šim Islandē esam bijuši vairākas reizes, bet tikai ziemas laikā. Un mums tas viss patīk – sniegs, ledāji, vējš, putenis, lavas lauki, geizeri, saulainās dienas un ziemeļblāzma, kuru mums ir paveicies redzēt. Islande kopā ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Fēru salām un Dāniju pieder Eiropas Ziemeļvalstu reģionam.

Islande ir vulkāniska sala un atrodas uz robežas starp Eirāzijas un Ziemeļamerikas tektoniskajām plāksnēm; tas padara Islandi par seismiski karsto punktu ar daudziem aktīviem vulkāniem.

Islandes kopējā platība ir 102 775 kvadrātkilometri, ierindojot to 106. vietā pasaules valstu sarakstā pēc teritorijas lieluma. Islandes iedzīvotāju skaits ir aptuveni 346 tūkstoši cilvēku, un šajā rādītājā Islande ieņem 176. vietu pasaulē ar ļoti mazu iedzīvotāju blīvumu – tikai 3,5 cilvēki uz vienu kvadrātkilometru.

Kā pārvieties pa Islandi

Ja ceļojat uz Islandi, jūs varat ievērot, ka daudzi tūrisma objekti atrodas gandrīz kā autobusu pieturas jūsu izvēlētā maršruta ceļa malā. Protams, lai nokļūtu tur, var būt nepieciešamas ilgi braukt, un dažreiz satiksme uz dažām dienām var tikt pārtraukta sniega vētru vai stipra vēja dēļ.

Dažreiz atrakcijas, kuras esat rezervējis, atrodas tālāk prom no ceļa, piemēram, apmeklējot ledus alas, organizatori, visticamāk, jūs paņems kaut kur stāvvietā netālu no galvenā ceļa.
Vēl viens padoms – jūs parasti maksājat depozītu par noteiktu aktivitāšu rezervēšanu, piemēram, ja vēlaties izbraukt ar su’nu kamanām. Var gadīties, ka šīs atrakcijas tiek atceltas laika apstākļu dēļ.

Visticamāk, šī konkrētā ceļojuma laikā jūs vairs nebēs iespēja to izdarīt, lai gan neuztraucieties – organizatori atmaksās iemaksātpo depozītu samērā ātri. Tātad, Islandē vienmēr ir jābūt plānam B ar domu aizstāt šāda veida neparedzētus notikumus ar kādu citu lietu, vietu vai apskates objektu; plānojot ceļojumu uz Islandi, jūs nekad nevarat paļauties uz Islandes mainīgajiem laika apstākļiem.

Zelta aplis

Daudzi cilvēki ir dzirdējuši par Zilo lagūnu (Blue Lagoon), kas ir slavena atpūtas vieta ar karstajiem avotiem netālu no Reikjavīkas.

Ja jūs apmeklējat Islandi tikai dažas dienas, visticamāk, Zilā lagūna būtu viens no jūsu galamērķiem. Tā atrodas apmēram 50 kilometru attālumā no Reikjavīkas un 20 kilometru attālumā no Keflavikas Starptautiskās lidostas (paturiet to prātā, plānojot ceļojumu).
Jūs varētu arī izbraukt maršrutu, kas pazīstams kā Zelta aplis vai loks. Tas ir tūristu maršruts, kuru vērts izmantot, lai iepazītos ar ļoti mazu, bet daudzveidīgu salas daļu. Maršruta garums ir aptuveni 300 kilometri un tas sākas no Reikjavīkas un ved uz Islandes centru, pirms atgriešanās atpakaļ Reikjavīkā.

Šo maršrutu var rezervēt kā ekskursiju gida pavadībā vai arī jūs varat braukt ar savu īrēto automašīnu. Ja jūs īrējat automašīnu, Zelta loks var būt pat ideāls ceļojums uz dienu. Jūs apmeklētu trīs galvenās apskates vietas – geizeru (Geysir) ģeotermālo apgabalu, Gullfosa ūdenskritumu un Thingvellir nacionālo parku.

Ārējais aplis pa Islandi

Tā es pats to saucu, iespējams, tam ir cits arī nosaukums, tomēr ideja ir tāda, ka, braucot pa autoceļu Nr. 1 no Reikjavīkas, jūs atgriezīsities Reikjavīkā, apbraucot apkārt visai Islandei.
Tas būtu piemērots, ja esat ieradies Islandē ilgāk nekā tikai uz pāris dienām. Ja vēlaties izjust asākas sajūtas, noīrējiet automašīnu un esat gatavs nobraukt gandrīz 1350 kilometrus garo maršrutu.

Šeit jūs varat arī redzēt ekrānuzņēmumu no Google kartēm, lai iegūtu priekšstatu par to, ko es ar šo domāju. Šajā maršrutā ir daudz apskates vietu; tikai daži piemēri: Hvalfjörður tunelis (daļa no 1. maršruta), kas iet zem ūdens, Akureyri – jauka maza pilsētiņa ar publiskajiem termālajiem baseiniem, Hverir dubļu vannas – fantastiska dabas parādība pašā autoceļa Nr. 1 malā un citi interesanti objekti nemaz jau nerunājot par nemitīgi redzamajiem dabasskatiem visapkārt.

Čehija – stikla fabrika un Dvur Kralove zoodārzs

Publiucēts 07/03/2024 autors: ainarsbl

Čehijas stikla fabrikas un zooloģiskā dārza apmeklēšana bija daļa no mūsu ceļojuma uz Bohēmijas reģionu Čehijas Republikā. Mūsu pirmais galamērķis pirms ierašanās kempingā Dolce Vita bija mazs slēpošanas kūrorta ciemats Haračova (Harrachov).

Stikla rūpnīca

Mēs apmeklējām tur esošo Novosad & Son rūpnīcu (adrese: Harrachov 95, 512 46 Harrachov, Čehija) – otru vecāko stikla rūpnīcu Čehijā, kas dibināta 1712. gadā.
Tā darbojas joprojām kopš tās dibināšanas un tagad tiek piedāvātas arī ekskursijas gida pavadībā, lai apmeklētāji varētu iepazīties kā tiek ražots un apstrādāts stikls un kristāls.

Tur iespējams redzēt milzīgas stikla krāsnis, stikla pūšanu, kristālu pulēšanu un citus procesus. Šajā rūpnīcā viņi ražo tradicionāli ar rokām darinātu, brīvi pūstu, sagrieztu un ar rokām apgleznotu stiklu.

Pēc šīs patiešām izglītojošās un jaukās ekskursijas jūs varat ieturēt pusdienas vai vakariņas, kā arī nobaudīt vietējo alu restorānā Pivovar Novosad, kas atrodas tur pat blakus stikla rūpnīcai.

Restorāns piedāvā gan tradicionālos čehu, gan starptautiskās virtuves ēdienus ar plašu alus un īpašo ēdienu izvēli. Kopā pavadījām apmēram četras stundas Harračovā un turpinājām ceļu atpakaļ uz kempingu.

Jāpiemin, ka apkārtne netālu no Harračovas ir ļoti skaista; ceļš šķērso kalnus ar visapkārt redzamām skaistām ainavām. Vakaru pavadījām laiski atpūšoties kempingā pie ezera.

Zooloģiskais dārza Dvur Kralove un safari

Trešajā dienā Čehijā mēs nolēmām pavadīt dienu, apmeklējot zooloģisko dārzu un safari parku Dvur Kralove (adrese: Stefanikova 1029, 54401 Dvur Kralove nad Labem). Šis ir diezgan liels zooloģiskais dārzs (teritorija 6,5 hektāri), kurā ir daudz eksotisku dzīvnieku un tādas atrakcijas kā safari izbrauciens pa tuvējo apkārtni, akvārijs, tropiskais purvs, dinozauru pasaule, brīvdabas voljērs un daudzi citi.

Ļoti labi izplānotās teritorijas dēļ šajā zooloģiskajā dārzā bija ērti vērot dzīvniekus un putnus. Biļešu cenas bija aptuveni šādas: pieaugušais – 4 eiro, bērns – 1,6 eiro, suns – 2 eiro (kārtējo reizi priecājāmies, ka kopā ar mūsu suni drīkstējām ieiet zooloģiskajā dārzā). 2024. gadā un uz priekšu gan cenas varētu būt lielākas pēdējos gados piedzīvotās augstās inflācijas dēļ.

Ja atrodaties šajā Čehijas daļā (Hradec Kralove reģions), es noteikti iesaku apmeklēt šo zooloģisko dārzu, šim apmeklējumam ieplānojot pietiekami daudz laika (vismaz 4 stundas). Tas ir pietiekoši interesants un izklaidējošs pasākums gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Citas jaukas vietas Čehijā

Gandrīz viss šeit ir parakstīts par šo konkrēto divu dienu ceļojumu, taču Čehijā ir daudz citu jauku vietu – Prāga, Kutna Hora, pilis un klosteri, slaveni kūrorti utt. Liels skaits dažādu vietu, kas atrodas Čehijā (īpaši, ja salīdzina ar teritoriju, kas nemaz nav tik liela) ir iekļautas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, piemēram Prāgas vēsturiskais centrs, Kutna Hora, dārzi un pils Kromerizā un daudz kas cits (kopā 12 dažādi objekti).

Tātad, lai uz kuru pusi jūs dotos, Čehijā ir iespējams atrast kaut ko interesantu. Ir arī internetā pieejama izsmeļoša informācija tūristiem, kas apmeklē Čehiju.

Dienvidnorvēģija

Publiucēts 01/02/2024 autors: ainarsbl

Norvēģijas dienvidi

Lai jūnijā būtu neliels ceļojums, mēs uz dažām dienām devāmies uz Skandināviju – mūsu galamērķis bija Norvēģija. Pēc nolaišanās Oslo lidostā mēs paņēmām iepriekš rezervēto automašīnu no lidostā un sākām ceļojumu.

Mums paveicās, ka mazākas automašīnas vietā mēs tikām bez papildus samaksas pie Volvo V40 – ļoti patīkama sagaidīšana!

Novēģija bija bijusi mūsu ceļojumu plānos ilgu laiku un beidzot to arī izdarījām. Un, lūk, pirmais padoms – esiet gatavi maksāt par maksas ceļu izmantošanu uzreiz pēc izbraukšanas no lidostas, ja dodaties uz Oslo (ir tur arī citi maksas ceļi).

Jūs varat izbraukt cauri kontrolpunktam nemaksājot (ko mēs faktiski arī darījām bez iepriekšēja nodoma), tomēr visur darbojas novērošanas kameras, tā kā tik un tā jūs tiksiet pieķers un var nākties maksāt sodu.

Otrais padoms – ja atrodaties kaut kur pilnīgā nekurienes vidū un tur ir maksas auto stāvvieta – dariet visu iespējamo, lai atrastu aparātu, kur par to samaksāt, lai izvairītos no soda maksas (joprojām brīnos, kā viņiem izdevās atpazīt, ka mūsu automašīna atrodas vienā no šīm stāvvietām – videokameras nekur neievērojām).

Tātad, apmeklējot Norvēģiju, tas ir dārgi, tomēr, ja neesat pietiekami piesardzīgs, var nākties maksāt vēl vairāk.

Norvēģijas galvaspilsēta Oslo ir lielākā pilsēta Norvēģijā. Tajā, kopā ar piepilsētām, dzīvo vairāk nekā 1,4 miljoni cilvēku. Pie kam, Oslo ir trešā lielākā Skandināvijas pilsēta un dārgākā pilsēta pasaulē (pēc pēdējo desmitgažu datiem).

Stāvbaznīca Heddālē

Mums nebija konkrētu plānu Oslo apmeklēšanai, un mēs vienkārši tau braucām cauri, lai nokļūtu galamērķī – Norvēģijas dienvidrietumu krastā. Pēc dažām stundām nonācām savā pirmajā pieturvietā, gribējām apskatīt kādu vecu koka baznīcu Heddālē. Šī stavbaznīca ir viduslaiku koka baznīca ar statņu un siju konstrukciju, kas celta senlaicīgā skandināvu stilā.

Sienu rāmji piepildīti ar vertikāliem dēļiem. Visas līdz šim saglabājušās skandināvu stāvbaznīcas, izņemot vienu, atrodas Norvēģijā (atlikusī atrodas Zviedrijā). Pati baznīca bija interesanta, iespaidīga koka ēka, un to tiešām bija vērts redzēt. Es joprojām atceros visā apkārtnē esošo darvas smaržu, kas nāca no koka konstrukcijas.

Norvēģijas kempingi

Kempings, nevis uzturēšanās viesnīcā, ietaupa daudz naudas tik dārgā valstī kā Norvēģija. Gandrīz visur Norvēģijā ir atļauta nakšņošana brīvā dabā (jums pat nevajag lūgt atļauju zemes īpašniekam, ja pāris naktis uzturaties vietā, kur zeme netiek apstrādāta). Mēs ceļojām kopā ar bērnu un šī iemesla dēļ nakšņošanu teltī kā variantu neizskatījām.
Pirmo nakti pavadījām nelielā bungalo kaut kur pa ceļam uz rietumiem, bet otro nakti mēs nolēmām palikt kāda fjorda tuvumā. Kas tas bija par fantastisku skatu! Ir arī atsevišķs blogs par Norvēģijas fjordiem un ūdenskritumiem.

Lai atrastu kempingu jebkur Norvēģijā, var izmantot daudzvalodu kempinga portālu (ir pieejamas kādas 13 valodas vai pat vairāk). Ir iespējams meklēt pēc reģiona, kempingu ķēdes, pilsētas, apskates vietām utt.

Tajā laikā, kad bijām Norvēģijā (jau kadus gadus atpakaļ), tas nebija tik vienkārši (mums pat nebija iepriekš rezervēta naktsmītne, paļāvāmies uz veiksmi, kas mums arī bija), taču tagad kempingu atrašana ir daudz vienkāršāka.

Ja ceļojat jūlijā, laika apstākļi ir pietiekami labi, lai paliktu savā teltī. Ir pieejami arī ērti bungalo, tie gan nemaz nav lēti. Bet gan jau jūs zināt – Norvēģijā nav nekā lēta, ieskaitot arī pārtiku. Tomēr emocijas, kuras jūs saņemat, apmeklējot dažādas vietas Norvēģijā, baudot tās dabu, ir pat iespaidīgākas, nekā jūs varētu iedomāties iepriekš.

Šveices siers un šokolāde

Publiucēts 26/12/2023 autors: ainarsbl

Šveices šokolāde

Kurš gan nav sapņojis pabūt šokolādes fabrikā? Šveices šokolāde ir kas līdzīgs modes namiem Itālijā vai šampanieša namiem Francijā – Šveicē ir arī šokolādes nami. Mūsu saldā ekskursija bija Cailler šokolādes namā. Šis zīmols gan krietni ilgu laiku pieder Nestle koncernam, taču tam izdevies saglabāt savu vēsturisko vērtību un tradīcijas.

Kā jau liela daļa interesantu apskates objektu, arī šokolādes rūpnīca atrodas kādu gabaliņu nost no galvenajiem autoceļiem. Cailler fabrika, kur tiek ražota Šveices šokolāde (viena no daudzajām), atrodas pilsētiņā ar nosaukumu Broc.

Fabrikas apmeklējuma laikā varēja gan iepazīties ar šokolādes gatavošanas vēsturi, kas, kā izrādās, tik sena nemaz nav, gan arī pamatīgi pieēsties visdažādākās šokolādes. Te gan jābrīdina – lai arī šokolādi drīkst ēst cik vien lien, mēra sajūtu pazaudēt nav ieteicams, jo kas par daudz – tas par skādi.

Precīza Cailler adrese ir: Maison Cailler, Chocolaterie, Rue Jules Bellet 7, 1636 Broc. Ieejas biļete uz muzeju un degustāciju pieaugušajiem maksā 10 Šveices frankus (tuvu pie sešiem latiem), jaunākiem un pavisam vecākiem 8 franki. Atvērts no 10 rītā līdz sešiem pēcpusdienā.

Vīna dārzi

Šveices šokolāde ir laba lieta, taču daba Šveicē arī ir kas īpašs. Pie Ženēvas ezera (Lac Léman) atrodas gan Šveice, gan Francija, bet vairāk apdzīvota ir ezera ziemeļu daļa, kas atrodas Šveicē. Francijas puse ir kalnaina un tas dod lielisku iespēju izbaudīt skaisto ainavu, kas atrodas uz dienvidiem (ezera platums faktiski nav lielāks par desmit kilometriem, tāpēc otrs krasts ar sniegotajām kalnu virsotnēm ir ideāli saskatāms).

Šveicē, īpaši franču daļā, ir ļoti daudz vīna dārzu, no kuros izaudzētajām vīnogām pārsvarā tiek ražots baltvīns. Netālu no Montrē atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautās Lavo (Lavaux) vīna dārzu terases, kas ir daļa no pazīstamā Šveices vīna ceļa. Tās izskatās fantastiski un skats uz Ženēvas ezeru ir unikāls, bet mani visvairāk pārsteidza tas, ka cauri šiem vīna dārziem, kas atrodas uz stāvas kraujas, iet ceļš, bet ja apskatās uz augšu – arī dzelzceļš, pa kuru ik pa brīdim kursē vilcieni.

Bet kopumā Šveicē vispār visvairāk fascinē tas, kā cilvēki ir iemanījušies uz stāvām nogāzēm uzbūvēt mājas, iekopt dārzus, uzbūvēt ceļus un dzelzceļus. Un kopumā tas gan labi izskatās, gan arī nodrošina ērtu dzīvošanu.

Ementāles siers

Marketings ir vienreizēji laba lieta. Ko vēl labāku izdomāt kā radīt slavenu zīmolu, lai cilvēki no visas plašās pasaules brauktu kā traki uz pilnīgu nekurieni! Iedomājieties – visi uz Latviju atbraukušie tūristi kā traki nestos uz Kombuļiem (teikšu godīgi – nav ne jausmas, kur tas ir), lai nogaršotu pasaulslavenu alkoholisko dzērienu “Dzimtenīte”. Un bizness rullē!

Jāsaka gan gods kam gods – ceļi Šveicē, lai arī vietām diezgan šauri, visur, pat uz visattālāko viensētu, ir asfaltēti. Un kāda vaina, ja bez kratīšanās un lielas maldīšanās var aizbraukt uz kādu attālāku vietu un ir zināms, ka tiksiet tur laipni sagaidīts, pabarots un, ja nepieciešams, arī izguldināts. Par to, protams, samaksāsiet kārtīgi, bet nebūs pilnīgi nekādas sajūtas, kas šis brauciens varētu būt bijis neizdevies.

Pilnīgi pretēji – saņemsiet visu, ko gaidījāt, pat vēl vairāk. Bet tādas vecas krejotavas un kūpinātavas

Latvijā varētu atrast atliku likām, tikai tās otras puses (servisa un infrastruktūras) pie mums nav un tik drīz arī diez vai būs. Ja nu vienīgi valsts kādreiz ceļus sataisīs un tautieši ar savām ārzemēs iegūtajām zināšanām viesu apkalpošanas jomā atgriezīsies atpakaļ Latvijā.
Bet runājot par sieru – tas, protams, bija superīgs visādos veidos – gan ciets, gan mīksts, gan zupā, gan uz kartupeļiem, gan arī visādi citādi baudāms. Iesaku arī citiem nogaršot!

Pārsvarā viss apskatāmais, izņemot ēdamo un veikalos nopērkamo, pieejams bez papildus samaksas. Sierotavas adrese ir: Emmentaler Schaukäserei AG, Schaukäsereistrasse 6, 3416, Affoltern im Emmental. Atvērta no aprīļa līdz oktobrim, darba laiks no 9 līdz 18:30, pārējos mēnešus no 9 līdz pieciem pēcpusdienā.

Pa Poliju

Publiucēts 19/12/2023 autors: ainarsbl

Ceļojums pa Poliju – Veličkas sālsraktuves

Šī ir viena no mūsu ceļojumu pa Poliju epizodēm – mēs esam daudzkārt apmeklējuši šo valsti. Bijām ieradušies Poilijā, lai redzētu kā noris Lieldienu svinības. Sestdien pēc nakts, kas tika pavadīta Krakovā, mēs apmeklējām Veličkas sālsraktuves, kas ir vienas no vecākajām pasaulē darbojošajām sāls raktuvēm – tās darbojas jau kopš viduslaikiem.Sālsraktuves kopš 1978. gada ir arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma

sarakstā. Šī vieta atspoguļo sāls ieguves tehnoloģiju progresu, darba organizācijas un vadības attīstību gadsimtu garumā. Vairāk nekā 700 gadu laikā Veličkā tika izstrādāti 7,5 miljoni kubikmetru sāli saturoši ieži.

Objekts apmeklētājiem parasti ir atvērts no pulksten 9:00 līdz 17:00, pieaugušo biļete vienai personai maksā aptuveni 22 eiro. Apmeklētājiem pirms došanās uz turieni der zināt, ka maršruts ietver aptuveni 800 pakāpienus, raktuvēs zem zemes temperatūra ir aptuveni 17–18 ° C.

Vienā no apstāšanās vietām pazemē ir iespējams pat iegādāties aukstus un karstus dzērienus un uzkodas. Pilsēta Wieliczka atrodas Krakovas metropoles zonā, un uz turieni ir salīdzinoši viegli nokļūt. Netālu no ieejas raktuvēs ir pieejamas lētas autostāvvietas.

Krakovas apkārtne

Pirms atgriešanās mājās, mēs turpinājām ceļot pa Poliju un klejojām pa Krakovas apkārtni citā virzienā. Tā mēs Pūpolsvētdienā atradām nelielu pilsētu, kas dekorēta ar “palmām”, kas izgatavotas no incīšu vītolu zariem. Pūpolu svētdiena ir Kristus ienākšanas Jeruzalemē pieminēšana, un Polijas iedzīvotāji katru gadu ievēro šīs tradīcijas. Daži no šiem veidojumiem bija patiešām augsti, pat līdz 35 metriem!

Netālu no Krakovas ir arī cits slavens reliģisks objekts, kas kopš 1999. gada iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā – klosteris, ainava un svētceļojumu parks Kalwaria Zebrzydowska. Uz brīdi devāmies tur, lai redzētu, kā klosteris izskatās gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Ja atrodaties kaut kur netālu, arī šo vietu ir vērts apmeklēt.

Jasna Gora klosteris

Mājupceļā mēs bijām rezervējuši viesnīcu Polijas pilsētā Čestohovā . Tas bija labs iemesls apmeklēt slaveno Jasna Gora klosteri . Miljoniem svētceļnieku katru gadu apmeklē klosteri, lai redzētu Melnās Madonnas ikonu. Šī ir vienīgā pieejamā Melnās Madonnas ikona Polijā; Francijā ir apmēram 21 Melnās Madonnas ikonas, lai gan šī, kas atrodas Čenstohovā, ir labi pazīstama arī ārzemēs.

Klosteris pats par sevi izskatās fantastiski Jasna Gora kalna galā, it īpaši vakara stundās pirms saulrieta. Netālu no klostera ieejas ir iespējams novietot automašīnu.
Ja dodaties garām Čestohovai, klostera apmeklēšana var būt laba ideja. Viss komplekss ir organizēts patiešām apmeklētājiem draudzīgā veidā. Jūs varat pavadīt tur dažas stundas, atpūšoties un, pat ja esat ateists, baudot cilvēku radīto, lai slavētu Dievu.

Citas interesantas vietas Polijā

Pēc savas pieredzes es ieteiktu apmeklēt arī citas interesantas vietas Polijā, piemēram, Polijas galvaspilsētu Varšavu, Poznaņas vecpilsētu, viduslaiku pili Malborkā, kas kopš 1997. gada ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Dienvidu un dienvidrietumu Polija ir pazīstama kā slēpošanas kūrorti. Īpaši jauka ir Zakopanes teritorija, kas atrodas Tatru kalnos.

Durmitora nacionālais parks

Publiucēts 17/12/2023 autors: ainarsbl

Jūnija sākumā kopā ar draugiem devāmies uz Melnkalni, lai apmeklētu Durmitoras nacionālo parku un Adrijas jūras piekrasti. Tas bija aizraujoši ne tikai tāpēc vien, ka mēs iepriekš nebijām apmeklējuši šo valsti.

2006. gada 3. jūnijā Melnkalnes parlaments pasludināja valsts neatkarību (iepriekš tā bija Dienvidslāvijas sastāvdaļa. Bija interesanti uzzināt, ko domā cilvēki, un redzēt, kā maza valsts sākusi savu neatkarīgo dzīvi. Melnkalnes teritorija ir mazāka par 14 tūkstošiem kvadrātkilometru, un tās iedzīvotāju skaits ir mazāks par vienu miljonu.

Ierašanās Melnkalnē

Lai sasniegtu galamērķi, šķērsojām Lietuvu, Poliju, Slovākiju, Ungāriju un no Serbijas ieradāmies Melnkalnē, šķērsojot pavisam nesen izveidoto robežkontroles punktu. Pirmā pietura Melnkalnē bija degvielas uzpildes stacijā drīz pēc robežas šķērsošanas, un bijām patiesi pārsteigti par apkārt valdošo tīrību un kārtību.

Lielā atpūtas vietas teritorija un apkārtnes ainavas ļāva mums atpūsties pēc garā ceļojuma caur Serbiju. Bija vēla pēcpusdiena un mums nebija rezervēta viesnīca, tāpēc pēc īsas atpūtas mēs turpinājām braukt, jo pirms saulrieta bija jāatrod piemērota naktsmītne. Braucot no Mojkovac līdz Zabljak, atradām moteli “Ravnjak” ar atsevišķām bungalo tipa mājiņām (adrese: ceļa Mojkovac-Zabljak 18. kilometrs, tālrunis: 084 472 144). Nākamajā rītā mēs pasūtījām brokastis, kas bija patiešām izcilas. Gadījumā, ja jums pat nav nepieciešama naktsmītne, ir vērts apstāties tur tikai pusdienu vai vakariņu dēļ.

Durmitoras nacionālajā parka

Mūsu nākamais mērķis bija Crno Jezero (Melnais ezers), kas atrodas Durmitora nacionālajā parkā apmēram 25 kilometrus no Taras tilta un apmēram 3 kilometrus no Zabljakas. Pirms ierašanās Crno Jezero mēs īsi apskatījām Zabljak pilsētu, kas ir augstākais pilsētu konglomerāts Balkānos (tas atrodas 1450 metrus virs jūras līmeņa).

Zabljaku ieskauj 23 kalnu virsotnes, kuru augstums pārsniedz 2200 metrus. Durmitoras nacionālajā parkā ir 18 ledāju ezeri, bet Crno Jezero ir lielākais un dziļākais no tiem – tas atrodas Medjed kalna pakājē. Crno Jezero veidojies atkāpjoties ledājiem, un tam ir 2 daļas – Lielais ezers un Mazais ezers. Ap ezeru ir 3,5 kilometrus garas pastaigu takas (mēs izmantojām tikai kādu daļu). Netālu no ezera ir autostāvvieta. Aptuveni kilometru pirms ezera automašīnu satiksme ir aizliegta, tomēr piekļūšana ezeram ir ļoti ērta – takas ir pārklātas ar asfaltu. Piekrastē ir pieejams arī restorāns. Vairāk nekā 3 stundas pavadījām pastaigās pa šo rajonu, baudot dabu un skaisto ainavu ap ezeru, pirms devāmies uz priekšu apskatīt citas Durmitoras nacionālā parka daļas.

Taras kanjons

Mēs turpinājām ceļojumu, un nākošā Melnkalnes apskates vieta bija tilts pāri Taras upei (šis tilts ar nosaukumu Djurdevica Tara ir Taras upes simbols). Taras upe tek pa Taras upes kanjonu, kas ir garākais kanjons ne tikai Melnkalnē, bet arī Eiropā un otrais garākais pasaulē aiz Lielā kanjona Amerikas Savienotajās Valstīs (Arizonā). Kanjona garums ir 78 kilometri (ir arī avoti, kuros minēts, ka tā garums ir līdz 82 kilometriem), bet dziļākajā vietā tas ir 1300 metri.

Kanjons arī ir daļa no Durmitoras nacionālā parka, un kopš 1980. gada tas ir iekļauts UNESCO dabas un kultūras mantojuma sarakstā. Taras tilts tika uzcelts laikā no 1937. līdz 1940. gadam (pārbūvēts 1946. gadā pēc Otrā pasaules kara). Tilts ir 365 metrus garš, tam ir 5 arkas un lielākais laidums ir 116 metri. Brauktuve atrodas 172 metrus virs Taras upes. Protams, šī ir viena no interesantākajām vietām Eiropā, ko tiešām vērts apmeklēt.

Braukšana pa bezceļiem kalnos

Lai mazliet izklaidētos un gūtu kādas ekstrēmākas sajūtas, pirms došanās uz Adrijas jūras piekrasti nolēmām šķērsot kalnus. Un mēs tiešām par to dabūjām mazliet trūkties. Pa ceļu bija ļoti grūti braukt (mūsu Korollām bija vasaras riepas – ārā taču jūnijs!), jo daudzviet to klāja ledus un kūstošs sniegs. Daži posmi bija pat asfaltēti, bet citi vairāk atgādināja kalnu takas.

Mēs pat sasniedzām Sedlo kalnu pāreju (1907 metrus virs jūras līmeņa) un turpinājām braukt, tomēr dažus kilometrus pirms krustojuma ar autoceļu pa kuru bijām domājuši braukt tālāk mums nācās apstāties, jo smagā ceļu tehnika pēc ziemas sezonas vēl tīrīja ceļu (bija 12. jūnijs, bet sniega sega uz ceļa joprojām bija apmēram 3 līdz 4 metri bieza). Mēs noskaidrojām, ka vismaz vēl viena diena jāpavada, lai iztīrītu visu ceļa posmu, lai nokļūtu krustojumā un nolēmām griezties atpakaļ.

Pēc nelielas intervijas vietējā laikraksta reportierim, kurš gatavoja rakstu par sniega tīrīšanas darbiem, mēs griezāmies riņķī, lai atgrieztos sākuma punktā un turpinātu ceļojumu uz Melnkalnes galvaspilsētu Podgoricu. Vēlā pēcpusdienā sasniedzām Adrijas jūras piekrasti un turpinājām ceļu uz nākamo galamērķi – Dobrotu, mazu pilsētiņu netālu no Kotoras. Tur bijām rezervējuši viesu māju, lai paliktu uz nedēļu un izbaudītu brīvdienas Melnkalnes saulainajās pludmalēs un izpētītu interesantas apkārtnes vietas.

Lieldienas Francijā

Publiucēts 03/12/2023 autors: ainarsbl

Pirms kāda laika pavasarī, pēc īsas atpūtas un relaksācijas Bādenbādenes pirtīs Vācijā, nolēmām, ka būtu jauki pavadīt Lieldienas Francijā. Otrajās Lieldienās nolēmām iegriezties vienā no Elzasas reģiona pazīstamākajām pilsētām Kolmāra.

Elzasa

Elzasa (Alsace) ir piektais mazākais no 27 Francijas reģioniem, bet tai pat laikā viens no visbiezāk apdzīvotajiem – 220 cilvēku uz kvadrātkilometru. Salīdzinājumam – Latvijā iedzīvotāju blīvums pēc 2020. gada datiem ir mazāks kā 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, turpretī Apvienotajā Karalistē 270 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru.

lieldienu dekorācijas veikalā — Lieldienu dekorācijas veikalā

Elzasas reģionam vēsturiski ir pat sava elzasiešu valoda, ko varētu saukt par vācu valodas dialektu, taču, kā jau Francijas reģionam pienākas, oficiālā valoda ir franču; apmēram trešā daļa iedzīvotāju joprojām spēj sazināties elzasiešu valodā. Kā jau tas ierasts arī cituviet Eiropā, lielai daļai apdzīvoto vietu paralēli franču nosaukumiem ir arī vāciskie.

Elzasas lielākā pilsēta ir Strasbūra, kurā atrodas daudzas Eiropas Savienības institūcijas, ieskaitot Eiropas Padomi, Eiropas parlamentu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Interesanti arī, kas Strasbūra ir otrā lielākā ostas pilsēta uz Reinas upes.

Lieldienu tirdziņš vecpilsētā

Bijām iepriekš lasījuši, ka Colmar vecpilsētā Lieldienās notiek tirdziņš, kur var nopirkt visdažādākos Francijas lauku labumus. Pie kam – šis tirgus lielā mērā ir orientēts tieši uz kaimiņvalsts Vācijas iedzīvotājiem, jo Colmar atrodas tikai nieka pārdesmit kilometrus no Vācijas – vien jāšķērso Reina un turpat vien esam.

Atradām vienu no retajām bezmaksas autostāvvietām nepilnu 5 minūšu gājiena attālumā no vecpilsētas un devāmies uz pilsētas centrālo laukumu. Pašā vecpilsētas centrā pie lielas baznīcas bija izvietoti pārvietojamie stendi ar dažnedažādām pārtikas precēm. Kas neraksturīgi Francijai – pārsvarā visi pārdevēji runāja vāciski, precīzāk gan tas laikam bija nevis vāciski, bet elzasiešu valodā. Diezgan daudzi saprata arī angļu valodu, tā kā pirms kaut ko pirkt, bija iespēja šo to uzzināt par preci sīkāk.

Mājas siers un putnu aknu pastēte

Elzasas vīnu bijām iepirkuši jau Vācijā, tāpēc tirdziņā noskatījām labas lietas uzkodām – mājas sieru, putnu gaļas aknu pastēti un žāvētu šķiņķi; itāļiem kas līdzīgs saucas prošuto (Prosciutto).

pārtikas vitrīna francijā — Pārtikas vitrīna Francijā

Mazliet par putnu aknu pastētēm: pirmās reizēs esot Francijā nevarējām saprast, kāpēc ir tik ļoti liela cenu starpība it kā vienādiem produktiem – pīļu vai zosu aknu pastētēm, kas pazīstamas kā īpašas franču delikateses.

Īstenībā vis ir diezgan vienkārši – cena faktiski ir atkarīga no tā, cik procentu putna gaļas ir pievienots aknu pastētei. Jo vairāk gaļas, jo pastēte lētāka, jo lielāks aknu īpatsvars, jo pastēte dārgāka. Atšķiras, protams, arī cenas zosu, vistu un pīļu aknām. Ja gribam tīras delikateses, tad ņemam tīru aknu pastēti, bet, ja gribam kārtīgi pieēsties, tad labāk, lai aknām ir klāt vairāk gaļas. Kā jau jebkura cita delikatese, tīra aknu pastēte lielos daudzumos nemaz nav tik baudāma.

Vēl par Lieldienām. Protams, Francijas Lieldienu svinēšana ne tuvu nelīdzinājās tam, kā šos svētkus svin Polijā, taču pēc dažādām brīvdabas izstādēm un dekorācijām varēja nojaust, ka pilsētā valda svētku gaisotne. Un dzīvā rosība pilsētas centrā arī par to liecināja. Jāpiebilst, ka pusdienas Francijā ir patīkami lētākas nekā Vācijā.

Vācijā pie privātmājām bija daudz skaistu svētku dekorāciju, bet pilsētās nekādus kopīgos svētku pasākumus neievērojām; taisnības labad gan jāsaka, ka mazpilsētās ļoti daudzi vācieši toties apmeklēja baznīcas.

Strasbūra

Elzasā atgriezāmies aptuveni nedēļu pēc Lieldienām, lai pārnakšņotu pirms došanās mājās un mazliet apskatītu pilsētu.

Pilnīgi nejauši bijām atraduši un iepriekš rezervējuši senu franciskāņu mūku celtu viesnīcu Hotel Au Couvent du Franciscain, kas atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā. Šī viesnīca nu jau ilgu laiku nekādā veidā nav saistīta ar baznīcas padarīšanām, bet savs seno laiku klostera šarms tai ir palicis. Patīkami pārsteidza, ka trīsvietīgais numurs sastāvēja no divām atsevišķām istabiņām. Viesnīcai gan tikai viena zvaigznīte, taču novietojums un cena bija tā vērtas. Arī kontinentālās brokastis bija neraksturīgi dāsnas Francijai.

Strasbūras vecpilsēta un katedrāle

Pēc ieilgušā lietus perioda visā Eiropā vairāku nedēļu garumā, laiks Strasbūrā beidzot bija saulains un ļoti piemērots pilsētas apskatei. Zālīte zaļa, sākuši ziedēt jau kastaņi (rakstu šīs rindas tieši mēnesi pēc viesošanās Strasbūrā un pirms pāris dienām arī Rīgā sāka ziedēt pirmie kastaņi). Strasbūras vecpilsēta atrodas uz vienas no salām. Pilsētā vispār ir ļoti daudz kanālu, bet diemžēl nepietika laika izbraukt ar kādu no kuģīšiem, kas pa tiem kursē.

Visa Strasbūras vecpilsēta, kas atrodas uz Lielās salas (Grande Île) kopš 1988. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Viena no iespaidīgākajām celtnēm Strasbūrā ir Strasbūras jeb Svētās Dievmātes katedrāle. Tās celtniecība tika sākta 1176. gadā, bet pabeigta 1439. gadā. Ilgu laiku, no 1647. līdz 1874. gadam, Strasbūras katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, bet pašlaik tā joprojām ir sestā augstākā baznīca pasaulē – tās smailes augstums ir 142 metri.

Vēl viens interesants fakts par katedrāli – lai gan pieņemts uzskatīt, ka katedrāle sākotnēji celta romānikas arhitektūras stilā, tā tiek minēta arī kā viens no gotiskās arhitektūras labākajiem paraugiem.

Iepirkšanās Strasbūrā

Interesanti apskatīt Strasbūrā ir arī citas celtnes, daudzos kanālus, skvērus un laukumus un vienkārši dzīvojamās mājas. Pilsētā ir laba sabiedriskā transporta infrastruktūra, caur vecpilsētu brauc moderna dizaina zemās grīdas tramvaji. Centrā atrodas arī lielais universālveikals Lafajetes galerijas (Galeries Lafayette). Šie franču izcelsmes veikali atrodami arī Berlīnē, Kasablankā, Dubajā un Ņujorkā, bet to pirmsākums ir Parīze. Taču daudz interesantāki var šķist mazie veikaliņi un kafejnīcas gar ielu malām. Un kas interesanti – pielaiko kuru tērpu gribi, visi der kā uzlieti.

Tā arī dienas pirmā puse aizlidoja vēja spārniem un vajadzēja doties uz m¬āju pusi. Pirms aizbraukšanas vēl paēdām pusdienas un kārtējo reizi nopriecājāmies, ka par noteiktu daudzumu franču eiro sanāk paēst krietni vairāk, nekā par to pašu vāciešu naudas vienību. Vēl viena svarīga lieta vecpilsētas apskatei – izmantojām to, ka mūsu viesnīcas stāvvietā automašīnu pilnīgi oficiāli bez papildus samaksas bija atļauts atstāt līdz trijiem pēcpusdienā.

Šajā braucienā bija vēl divi galamērķi, kuriem pieejami atsevišķi apraksti – Bādenbādene un Mainavas sala Vācijā un izbrauciens pa Šveices franču un vācu daļu.

Lietuviešu deserts šakotis

Publiucēts 28/11/2023 autors: ainarsbl

Ceptuve pie Ignalinas

Kad ceļojām pa Lietuvu, apmeklejām ceptuvi “Romnesa”, kur tiek ražots lietuviešu nacionālais gardums deserts šakotis (lietuviešu valodā tas būtu šakočiai vai raguolis); tur arī ir šakotis muzejs un mums bija ļoti interesanta ekskursija.

Šakotis ir īpašs kēkss, kas tiek cepts zarota koka formā ar dobu vidu. Tā gatavošanā bijām paredzējuši arī paši piedalīties, ko veiksmīgi izdevās arī izdarīt.

Šos izstrādājumus Eiropā pazīst jau no 15. gadsimta, sākotnēji tos cepa mūki, kuri receptes turēja lielā slepenībā. Populāri, līzīgi kā lietuviešu deserts šakotis, ir arī kēksi Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Ungārijā un Japānā, taču katrā zemē to izgatavošana ir ar savām īpatnībām.

Varianti var būt dažādi, bet piemēra pēc šeit zemāk ir viena lietuviešu deserts šakotis pagatavošanas recepte (taču jāņem vērā, ka ne mazāk par sastāvdaļām ir svarīga tā pagatavošanas tehnoloģija).

šakotis gatavošana ceptuvē — Šakotis gatavošana ceptuvē

Kad apmeklējām ceptuvi, uzzinājām daudz ko jaunu par šī izstrādājuma vēsturi un niansēm dažādās valstīs, iepazinām tā tapšanas procesu (mūsu šakotis tika cepts uz atklātas uguns), degustējām un savu izcepto kēksu vedām līdzi uz mājām. Tā pat kā citās vietās, arī Ignalinā jutāmies gaidīti viesi – sīkums, bet patīkami!

No šajā receptē norādītā daudzuma sastāvdaļu ir iespējams pagatavot lietuviešu deserts šakotis ļoti maza izmēra versiju (faktiski izstrādājuma izmērs ir atkarīgs no tā pagatavošanai izlietoto olu daudzuma).

Sastāvdaļas

100 grami sviesta
100 grami cukura
1/2 tējkarote smalki rīvētas citrona miziņas
1/2 tējkarote vaniļas
6 olu dzeltenumi
100 grami miltu miltu
40 grami kukurūzas cietes
6 olu baltumi
1/4 tējkarotes sāls
50 grami cukura

Gatavošana

Sviestam kuļot pakāpeniski pievieno 1/2 tasi cukura, citrona miziņu un 1/2 tējkaroti vaniļas.
Turpinot kulšanu, pa vienam pievieno olas dzeltenumus.
Sajauc miltus ar 1/3 tases cietes, 1/4 tējkarotes sāls un iemaisa sviesta maisījumā.
Sakuļ olu baltumus līdz mīkstai konsistencei, pakāpeniski pievieno 1/4 tasi cukura un kuļ, līdz maisījums vairs netek.
Pa nelielām porcijām olas baltuma maisījumu sajauc ar miltu maisījumu, pievienojot miltu maisījumu olu baltuma maisījumam.
Cep uz rotējoša konusa, pamazām kārtās lejot uz tā sagatavoto mīklu.

Pasniegšana

Pirms ēšanas gatavais izstrādājums jānoņem no konusa – tas arī viss. Labu apetīti!

Abotsburijas gulbji

Publiucēts 26/11/2023 autors: ainarsbl

Mēs jau divreiz esam apmeklējuši gulbjus Abotburijā. Pirmo reizi marta beigās un otrreiz maija sākumā, kad gulbjiem un citiem putniem tikko sāka izšķilties pirmie jaunie putnēni. Abas no šīm reizēm bija interesantas, un mēs turp brauktu vēlreiz, kaut vai pastaigāties un izbaudīt šo mierīgo relaksējošo vietu apbrīnojami skaisto putnu kompānijā.

Abotsburijas gulbji Dorsetā

Vietu, kur atrodas Abotsburijas gulbji 11. gadsimtā nodibināja benediktīniešu mūki. Viņi tur audzēja gulbjus pārtikas nolūkos – cik praktiski! Apsaimniekotāji saka, ka šī ir mājvieta pasaulē vienīgajai pārvaldītajai ligzdojošo gulbju kolonijai, lai gan tas nav vienīgais, ko jūs tur atradīsit apmeklējot šo vietu. No ieejas vārtiem jums būs jānoiet gandrīz kilometrs, lai nokļūtu pie gulbju kolonijas; bezmaksas autostāvvieta atrodas pie pašas ieejas. Ceļā uz piekrasti pamanīsiet arī citas atrakcijas, piemēram, krūmu labirintu un nelielu arēnu, kurā ar pedāļiem minami četrriteņi ir pieejami bez maksas.

abotsburijas gulbju kolonija — Abotsburijas gulbju kolonija

Ir vēl kaut kas, kas var noderēt plānojot apmeklēt šo vietu – jūs varat iegādāties biļetes ar 25% atlaidi, lai iekļūtu arī citā netālu esošajā vietā – Abotsburijas subtropu dārzos. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, bija iespēja iekļūt arī citā vietā, kas ļoti labi noderētu apmeklētājiem ar bērniem. Tomēr, cerams, ka tas ir īslaicīgi, tas ir mainījies kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā; koronavīrusa dēļ 2020. gadā joprojām ir spēkā daži ierobežojumi apmeklētājiem.

Gulbju barošana
Viena no aizraujošākajām lietām par Abotsburijā ir gulbju barošana. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, barošana notika pulksten 12:00 – to vajadzētu paturiet to prātā kad plānojiet ceļojumu un rezervējot biļetes. Kā jau rakstīju iepriekš, jārēķinās at to, ka nokļūšana līdz gulbjiem prasīs vismaz desmit līdz piecpadsmit minūtes, ja pa ceļam nekur neapstājaties.

Tiem, kas vēlas, īpaši bērniem, bija atļauts iekļūt barošanas zonā un barot gulbjus ar pārtiku, ko vietējie apsaimniekotāji nodrošināja uz vietas. Šis process bija pietiekami ilgs, lai uzņemtu daudz fotoattēlu un safilmētu video. Visi gulbji no apkārtnes pulcējās kopā, lai saņemtu pārtiku. Pirms un pēc barošanas jūs varat staigāt pa teritoriju, izmantojot ērtas takas un vērot daudzus citus putnus, kas dzīvo šajā apkārtnē. Teritorijā ir arī neliels muzejs, kas sniedz vairāk informācijas par gulbjiem un šīs vietas vēsturi.

putnu ligzdošanas vietas pie abotsburijas — Putnu ligzdošanas vietas pie Abotsburijas

Parasti šīs vietas darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visas nedēļas garumā, pēdējais apmeklētājs tiek ielaists līdz 16:00; iegādājoties biļetes internetā tās cena pieaugušajam ir £ 10, bērnam – £ 5. Jāņem vērā, ka suņiem nav atļauts ieiet teritorijā pie gulbjiem. Minimālais apmeklējuma laiks varētu būt divas līdz trīs stundas, lai gan jūs tur varat pavadīt arī daudz vairāk laika.

Abotsburijas subtropu dārzi

Abotsburijas gulbji bija ļoti skaisti un pēc to apmeklēšanas mēs devāmies uz Abotsburijas subtropu dārziem, vietu, kas atrodas divu ar pusi kilometru attālumā braucot ar auto. Un atkal prieks – tur ir milzīga bezmaksas autostāvvieta, kas atrodas pāri ceļam tieši pie ieejas dārzos.

Par dārzu vēsturi varat izlasīt viņu internet lapā (saite šeit augstāk), sniegtā informācija ir visaptveroša. Šī ir pārsteidzoši jauka vieta, kuru var izbaudīt gan pieaugušie, gan bērni. Varu piebilst tikai to, ka dārzi ir īpaši skaisti pavasarī. Tur ir arī dabīgs skatu laukums no kura varat novērot piekrasti un pat redzēt mazliet no Abotsburijas gulbju teritorijas; lai nokļūtu skatu laukumā gan ir jārēķinās ar nelielu fizisku piepūli kāpjot nelielā kalnā.

Dārzu darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visu nedēļu. Iepriekš iegādāta biļete pieaugušajam maksā £ 10 un personai vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem £ 5; bērni līdz pieciem gadiem tiek ielaisti bez maksas; biļešu iegāde uz vietas būs dārgāka. Ir arī labas ziņas suņu īpašniekiem – suņiem ir atļauts ienākt dārzos!

Cita interesanta vieta tur pat Dorsetā jūras krasta par ko var izlasīt šjā blogā un ir vērts apmeklet ir Durlstonas parks.