Splita Horvātijā

Pilsēta Adrijas jūras krastā Splita

Splita ir otrā lielākā pilsēta Horvātijā un tas tiešām jau redzams pa gabalu, kad tikai tuvojaties pilsētai. Tā ir arī lielākā Dalmācijas pilsēta un vislielākā Horvātijas pilsēta Adrijas jūras krastā.

Ceļotāji ir iecienījuši pilsētu, īpaši pēdējos gados pēc tam, kad pilsētā tika filmētas epizodes no plaši pazīstama seriāla ‘Troņu spēles’. Mes uz turieni devamies no Sevidas, kur bijām apmetušies Horvātijas ceļojuma laikā.

Splitas arhitektūra
Splitas arhitektūra

Splitu izveidoja grieķi vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras, bet jau dažus gadsimtus pēc mūsu ēras sākuma pilsētā tika uzbūvēta romiešu imperatora pils. Ap mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša vidū Splita kļuva par Romas provinces Dalmācijas galvaspilsētu.

Arī turpmākā laikā pilsēta gāja no rokas rokā pie bizantiešiem, venēciešiem, gan arī eksistēja kā patstāvīga pilsētvalsts, tāpēc tās vēsturiskais kultūras mantojums ir iespaidīgs.

Mūsdienās Splitā dzīvo vairāk kā 160 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopā ar piepilsētām iedzīvotāju skaits sasniedz gandrīz 350 tūkstošus.

Apskates vietas

Lielākā daļa apskates vietu atrodas vecpilsētā netālu no jūras krasta. Nozīmīgākie objekti ir Diokletiāna pils (Diocletian’s Palace), Svētā Domnius (Saint Domnius) katedrāle, Augļu skvērs (Fruit square), Jupītera templis, Zelta vārti (Golden gate – Porta Aurea) un, protams, ostas promenāde no kuras paveras skats uz daudzajiem pasažieru prāmjiem un kruīza kuģiem.

Jāņem gan vērā, ka pie jūras valda dīvainas smakas – kaut kas līdzīgs sērūdeņradim. Nezinu vai tās rodas dabīgā veidā vai cilvēku darbības rezultātā. Taču šīs smakas jūtamas tikai pie paša ūdens promenādes sākumā.

Gājēju iela Splitā
Gājēju iela Splitā

Ja ceļojat ar automašīnu, vecpilsētā ir autostāvvietas, lai gan tūrisma sezonas laikā atrast brīvas vietas var nebūt vienkārši.

Mēs bijām Splitā jūnija vidū, kas ir pats Horvātijas tūrisma sezonas sākums. Mums paveicās, jo varējām piebraukt pie pašas prmenādes un atstāt auto nelielajā promenādes autostāvvietā (Parkiralište Sveti Frane, Riva Solurat ul. 5, 21000). Pēc pāris stundu pastaigas pa vecpilsētu brīvas vietas stāvvietā jau vairs nebija un mašīnas stāvēja rindā uz iebraukšanu (tas bija ap deviņiem vakarā). Stāvvieta stundā maksā dažus eiro un apmaksu bez problēmām var veikt ar bankas karti turpat pie izbrauktuves.

Kas vēl interesants apskatāms Splitā?

Kā jau tas ierasts dažādos tūrisma galamērķos, cilvēki ir izdomas bagāti. Tā piemēram, staigājot pa vecpilsētu redzējām Ziemassvētku veikaliņu, kas piedāvā eglīšu rotājumus un citas dekorācijas pat vasaras vidū.

Jau minēju Troņu spēles, tām veltīts vesels muzejs – Troņu spēļu Splitas muzejs.

Jāpiebilst, ka pilsēta ir aktīva gan dienā gan naktī. Tas ir gan pateicoties tūristiem, gan arī tam, ka horvātiem ir tāds dzīvesveids. Kā jau karstā dienvidu zemē, cilvēki paliek aktīvāki ap saules rietu, kad gaisa temperatūra ir daudz patīkamāka – ap un mazliet virs +20 grādiem pēc Celsija.

Vecpilsētā ir milzīgs daudzums kafejnīcu un piedāvātā pārtika, īpaši jūras veltes, ir garšīga un labas kvalitātes. Tāpat arī saldējums līdzinās īstam itāļu saldējumam.
Vēl viena interesanta lieta – ja esat apmeties pilsētā un jāgaida līdz lidmašīnai vakarā, vai esat ieradies tur vienkārši caurbraucot ar čemodāniem, pilsētā ir daudzas bagāžas glabātuves, kurās par nelielu samaksu varat savas mantas atstāt glabāšanā. Tas krietni atvieglo dzīvi, lai nebūtu jāstaigā pa vecpilsētas šaurajām ieliņām ar ceļojumu koferi. Sīkums, bet patīkami!

Ziemassvētku veikals Splitā
Ziemassvētku veikals Splitā

Mana mīļākā vieta laikam bija Augļu skvērs, jo tur ir pietiekošs plašums, lai arī cilvēku ir daudz, mēdz uzstāties muzikanti, ir nopērkams garšīgs saldējums un iespējams atrast tuvumā vietu, kur apsēsties. Tas arī atrodas praktiski pie promenādes – nekur nav jāmaldās, lai to atrastu.

Otrs interesantākais objekts – Jupītera templis. Salīdzinoši, ļoti maza, bet ļoti veca ēka un tās malā lejā pa kāpnēm īpašā gaisotnē noslēpies restorāns.

Ar auto uz Horvātiju

Diezgan daudz rakstu par Horvātiju, šeit mazliet apkopošu kā uz turieni nokļūt no Latvijas ar automašīnu.

Kā mēs braucam uz Horvātiju

Lai arī pēdējos gadus visur lidojam ar lidmašīnu, uz Horvātiju visvairāk esam braukuši ar savu auto. Esam arī Horvātijā redzējuši citas automašīnas ar LV numuru zīmēm, tā kā nebūt neesam vienīgie un vēl kādam šī informācija var būt noderīga.

Parastais maršruts ir šāds: Rīga – Varšava (Polija) – Bratislava (Slovākija) – Graca (Austrija) – Maribora (Slovēnija) – Zagreba (Horvātija). Tas ir arī tas, ko kā galveno variantu piedāvā Google Maps. Tālākais, protams, pašu ziņā, atkarībā uz kurieni dodaties. Ir cilvēki, kam labāk patīk braukt caur Čehiju, taču nakšņot Čehijā (nemaz nerunājot par Austriju) var sanākt krietni dārgāk.

Horvātijas ainava Zadaras tuvumā
Horvātijas ainava Zadaras tuvumā

Ja braucat atpūsties pie jūras, tad jāņem vērā, ka visus Horvātijas reģionus vienā reizē apbraukāt ir praktiski neiespējami. Valsts ir izstiepta virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem un ir automaģistrāle, kas to visu savieno. Taču, tiklīdz nobraucat no maģistrāles, kustība ir ļoti lēna un nogurdinoša.

Es teiktu, ka Horvātijā ir trīs galvenie reģioni, kurus vērts apmeklēt – ziemeļi, Istras pussala un Krk sala, Dalmācijas dienvidi, ieskaitot Dubrovniku, Pelješacas pussalu un Korčulas salu, un centrālā Dalmācija – Splita, Trogira, citas mazākās pilsētiņas un piejūras ciematiņi.

No Rīgas uz Poliju

Sākām braukt tajos laikos, kad bija vispār pieņemts, ka caur Poliju jābrauc pa nakti. Tagad daudz kas Polijā ir mainījies, tāpēc var caur to braukt arī pa dienu. Nakts braukšanai ir arī tāds pluss, ka iespējams nobraukt tālāku pirmo posmu. Pirmajā dienā mēs parasti centāmies nobraukt vismaz 1200 kilometrus.

Jebkurā gadījumā, nokļūšana līdz Varšavai aizņems savas vismaz desmit stundas, tātad, ja izbraucat ap pusnakti, Varšavā būsiet ap desmitiem no rīta. Taču, lai nokļūtu līdz naktsmītnei, to parasti izvēlējāmies kaut kur Slovākijā, vēl jānobrauc labs gabals – kādi 500 kilometru, kas ir vismaz 6 – 7 stundas. Jāņem vērā, ka nepieciešams arī apstāties, lai paēstu, pačurātu un izstaipītu kaulus.

Parasti ceļā līdzi ņēmām termosus ar karsto ūdeni un sausās zupas, lai nebūtu tikai no sausajām uzkodām jāiztiek. Lai gan, parasti vismaz vienu reizi izkāpām Polijā paēst vēlas brokastis vai pusdienas kādā no ceļmalas restorāniem.

Nakts Slovākijā

Naktsmītnes izmantojām, jo ceļojām kopā ar bērniem un būtu bijis diezgan nežēlīgi likt arī nakti viņiem pavadīt mašīnā. Arī pašiem pēc nobrauktiem vairāk kā 1000 kilometriem vajag izgulēties normālā gultā. Jāatceras arī pirms izbraukšanas atjaunot karstā ūdens krājumus zupiņām!

Jūras veltes
Jūras veltes

Viesnīcas (viesu mājas) Slovākijā parasti meklējām internetā posmā kaut kur starp Zilin un Trenčin, mazliet nost no automaģistrāles. Runājot par automaģistrāli, jāatceras, ka Slovākijā (tā pat kā Čehijā) ir jāiegādājas vignete. Pārbaudes nav bieža parādība, bet, ja noķer bez vignetes, var sanākt maksāt diezgan lielu soda naudu.

Tagad ir iespējams jau iepriekš internetā iegādāties Slovākijas e-vigneti, maksāt var ar kartēm vai PayPal. Tā pat arī Austrijā, lai brauktu pa automaģistrālēm, nepieciešams iegādāties vigneti; Austrijas vignete uz 10 dienām (minimālais laiks) maksā 9.6 eiro (2022. gada vasarā).

Slovākijas vignete uz desmit dienām maksā 15.8 eiro, bet izvēloties braukt caur Čehiju var mazliet ietaupīt – uz 10 dienām tur vignete maksā 12.5 eiro, taču citas izmaksas, ja apstāsieties, visdrīzāk būs lielākas.

Nakts Zagrebā

Tālākais posms uz Horvātiju no Slovākijas līdz Zagrebai ir praktiski tikai pa automaģistrālēm. Google Maps kā galveno maršrutu piedāvā braukt caur Ungāriju, taču to neiesaku, jo ceļi ir diezgan neizteiksmīgi un braukšana pa Ungārija mani vienkārši neaizrauj (esam arī to izmēģinājuši paši).

Tā kā līdz Zagrebai var nokļūt kādās septiņās līdz deviņās stundās, no rīta agri projām nesteidzāmies. Parasti naktsmītnes piedāvā brokastis un gribas arī mazliet paslinkot. Un galvenais, ka nekur īpaši tālāk par Zagrebu tik pat nav iespējams aizbraukt, ja nu vienīgi kad brauciena galamērķis ir Krk sala vai Istras pussala.

Horvātijas saulriets
Horvātijas saulriets

Tādā gadījumā var nemaz uz Zagrebu nebraukt, bet doties šķērsām cauri visai Slovēnijai Rijekas virzienā. Tas aizņems kopumā līdz 10 stundām.

Ja brauciena uz Horvātiju galamērķis ir centrālā vai dienvidu Dalmācija, tad pārnakšņot Zagrebā ir vērts. Gan pašā pilsētā, gan tās nomalēs ir daudzas viesnīcas par labu cenu. Tikai jāņem vērā, ka vasaras periodā tās visas ir aizņemtas un viesnīcu vajadzētu rezervēt jau ziemā, kad ceļojums tiek plānots. Tas gan attiecas arī uz visām citām viesnīcām Horvātijā vasaras periodā.

Abotsburijas gulbji

Mēs jau divreiz esam apmeklējuši gulbjus Abotburijā. Pirmo reizi marta beigās un otrreiz maija sākumā, kad gulbjiem un citiem putniem tikko sāka izšķilties pirmie jaunie putnēni. Abas no šīm reizēm bija interesantas, un mēs turp brauktu vēlreiz, kaut vai pastaigāties un izbaudīt šo mierīgo relaksējošo vietu apbrīnojami skaisto putnu kompānijā.

Abotsburijas gulbji Dorsetā

Vietu, kur atrodas Abotsburijas gulbji 11. gadsimtā nodibināja benediktīniešu mūki. Viņi tur audzēja gulbjus pārtikas nolūkos – cik praktiski! Apsaimniekotāji saka, ka šī ir mājvieta pasaulē vienīgajai pārvaldītajai ligzdojošo gulbju kolonijai, lai gan tas nav vienīgais, ko jūs tur atradīsit apmeklējot šo vietu. No ieejas vārtiem jums būs jānoiet gandrīz kilometrs, lai nokļūtu pie gulbju kolonijas; bezmaksas autostāvvieta atrodas pie pašas ieejas. Ceļā uz piekrasti pamanīsiet arī citas atrakcijas, piemēram, krūmu labirintu un nelielu arēnu, kurā ar pedāļiem minami četrriteņi ir pieejami bez maksas.

abotsburijas gulbju kolonija
Abotsburijas gulbju kolonija

Ir vēl kaut kas, kas var noderēt plānojot apmeklēt šo vietu – jūs varat iegādāties biļetes ar 25% atlaidi, lai iekļūtu arī citā netālu esošajā vietā – Abotsburijas subtropu dārzos. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, bija iespēja iekļūt arī citā vietā, kas ļoti labi noderētu apmeklētājiem ar bērniem. Tomēr, cerams, ka tas ir īslaicīgi, tas ir mainījies kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā; koronavīrusa dēļ 2020. gadā joprojām ir spēkā daži ierobežojumi apmeklētājiem.

Gulbju barošana
Viena no aizraujošākajām lietām par Abotsburijā ir gulbju barošana. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, barošana notika pulksten 12:00 – to vajadzētu paturiet to prātā kad plānojiet ceļojumu un rezervējot biļetes. Kā jau rakstīju iepriekš, jārēķinās at to, ka nokļūšana līdz gulbjiem prasīs vismaz desmit līdz piecpadsmit minūtes, ja pa ceļam nekur neapstājaties.

Tiem, kas vēlas, īpaši bērniem, bija atļauts iekļūt barošanas zonā un barot gulbjus ar pārtiku, ko vietējie apsaimniekotāji nodrošināja uz vietas. Šis process bija pietiekami ilgs, lai uzņemtu daudz fotoattēlu un safilmētu video. Visi gulbji no apkārtnes pulcējās kopā, lai saņemtu pārtiku. Pirms un pēc barošanas jūs varat staigāt pa teritoriju, izmantojot ērtas takas un vērot daudzus citus putnus, kas dzīvo šajā apkārtnē. Teritorijā ir arī neliels muzejs, kas sniedz vairāk informācijas par gulbjiem un šīs vietas vēsturi.

putnu ligzdošanas vietas pie abotsburijas
Putnu ligzdošanas vietas pie Abotsburijas

Parasti šīs vietas darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visas nedēļas garumā, pēdējais apmeklētājs tiek ielaists līdz 16:00; iegādājoties biļetes internetā tās cena pieaugušajam ir £ 10, bērnam – £ 5. Jāņem vērā, ka suņiem nav atļauts ieiet teritorijā pie gulbjiem. Minimālais apmeklējuma laiks varētu būt divas līdz trīs stundas, lai gan jūs tur varat pavadīt arī daudz vairāk laika.

Abotsburijas subtropu dārzi

Abotsburijas gulbji bija ļoti skaisti un pēc to apmeklēšanas mēs devāmies uz Abotsburijas subtropu dārziem, vietu, kas atrodas divu ar pusi kilometru attālumā braucot ar auto. Un atkal prieks – tur ir milzīga bezmaksas autostāvvieta, kas atrodas pāri ceļam tieši pie ieejas dārzos.

Par dārzu vēsturi varat izlasīt viņu internet lapā (saite šeit augstāk), sniegtā informācija ir visaptveroša. Šī ir pārsteidzoši jauka vieta, kuru var izbaudīt gan pieaugušie, gan bērni. Varu piebilst tikai to, ka dārzi ir īpaši skaisti pavasarī. Tur ir arī dabīgs skatu laukums no kura varat novērot piekrasti un pat redzēt mazliet no Abotsburijas gulbju teritorijas; lai nokļūtu skatu laukumā gan ir jārēķinās ar nelielu fizisku piepūli kāpjot nelielā kalnā.

Dārzu darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visu nedēļu. Iepriekš iegādāta biļete pieaugušajam maksā £ 10 un personai vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem £ 5; bērni līdz pieciem gadiem tiek ielaisti bez maksas; biļešu iegāde uz vietas būs dārgāka. Ir arī labas ziņas suņu īpašniekiem – suņiem ir atļauts ienākt dārzos!

Cita interesanta vieta tur pat Dorsetā jūras krasta par ko var izlasīt šjā blogā un ir vērts apmeklet ir Durlstonas parks.