Birku arhīvs: Šveice

Šveices pilsētas

Publiucēts autors:

Šis bija mūsu pirmais ceļojums uz Eiropu pirms diezgan daudziem gadiem. Vasarā mēs sākām sagatavoties. Neskaitot garo ceļu pa nakti caur Poliju, bija jau iepriekš nepieciešams saņemt vīzas uz Vāciju un Šveici. Mēs nolēmām visus ar ceļošanu saistītos izdevumus dalīt ar draugiem – vēl vienu ģimenes pāri, kopā pētījām visas pieejamās ceļu kartes un objektus, kurus būtu vērts apmeklēt ceļojuma laikā.

Tajā laikā nebija pieejamas GPS aplikācijas, mobilais tālrunis 1997. gadā izskatījās kā ķieģeļu gabals. Tas viss padarīja šo ceļojumu unikālu un tas paliks atmiņā uz visiem laikiem.
Citas interesantas detaļas – visas fotogrāfijas tika uzņemtas, izmantojot 35 milimetru filmu kameru (bildes šeit ir skenētas no tajā laikā uzņemtajām fotogrāfijām), bet videoklipi tika filmēti, izmantojot Super VHS mini kameru. Mēs aizņēmāmies vienu no draugiem, jo tajā laikā tas bija reti pieejams aprīkojums.

Ierašanās Šveicē

Tajā laikā mēs dzīvojām Latvijā, un mūsu ceļojums sākās apmēram 60 kilometrus uz dienvidiem no Latvijas galvaspilsētas Rīgas vēlu vakarā. Braucot gandrīz nepārtraukti visu nakti un dienu (kopā apmēram 1800 kilometri – mēs bijām divi autovadītāji), neilgi pirms pusnakts nākošās dienas vakarā ieradāmies Karlsrūē Vācijā.

Autoceļš Šveices Alpos
Autoceļš Šveices Alpos

Neskatoties uz braukšanu maiņās, nogurums piespieda mūs piestāt pirmajā pieejamajā viesnīcā – Šveices pilsētas nebija sasniedzamas vienā piegājienā. Mums paveicās atrast viesnīcas numuriņus par labu cenu, un nākamajā rītā mēs atkal bijām labi atpūtušies. Pēc brokastīm un nelielas pastaigas pa tuvējo apkārtni mēs uzreiz turpinājām ceļojumu.

Nobraukuši apmēram vēl divsimt kilometru, ieradāmies Veilas pie Reinas robežkontroles punktā. Robežsargi mūs ilgi neaizturēja un pēc autoceļu vinjetes iegādes turpinājam braucienu jau pa Šveices ceļiem.

Veveja, Leiža un Aigle

Pēc robežas šķērsošanas turpinājām braukt uz Veveju (Vevey), Aigle un tad augšup kalnos; mūsu naktsmītne tika rezervēta labi atpazīstamā slēpošanas kūrortā Leiža (Leysin).
Serpentīna ceļš no Aigles līdz Leižai bija diezgan ekstrēms piedzīvojums (es to tagad tā neteiktu, jo esam redzējuši un braukuši pa daudz sarežģītākiem kalnu ceļiems).

Ideāla ainava vakara noskaņai
Ideāla ainava vakara noskaņai

Ja novilktu tiešo līniju, starp šīm pilsētām ir seši kilometri, tomēr mēs braucām apmēram 17 kilometrus, lai nokļūtu galamērķī. Pēc 20 minūtēm mēs sasniedzām veiksmīgi galamērķi. Pirmo reizi braucot ar auto uz ārzemēm, viss notika veiksmīgi un bija patiešām aizraujoši!
Nākamajā rītā mēs nolēmām ar kājām doties lejup no Leysin uz Aigle. Neskatoties uz norādēm gar ceļiem, kurās teikts, ka vajadzētu iet divarpus stundas, mums vajadzēja vairāk nekā četras stundas, lai sasniegtu pilsētu. Mēs gan bieži apstājāmies, ejot garām skaistām ainavām un vīna dārziem.

Pēc kafijas tases Aiglē ar Aigle-Leysin kalnu vilcienu devāmies atpakaļ (augšā) uz Leysin. Lai sasniegtu šīs dienas ceļojuma sākumpunktu, bija nepieciešamas tikai aptuveni 20 minūtes. Vilciens vijas augšup cauri vīna dārziem un pa stāviem kalniem, pirms nokļūst galamērķī, kas atrodas 1450 metru augstumā virs jūras līmeņa.

Pēc tam mums vēl bija vesela pēcpusdiena un vakars, lai staigātu pa Leysin, un to mēs arī darījām līdz vēlam vakaram.

Ženēva, Lozanna un Montrē

Ceļojuma trešās dienas rītā devāmies uz Ženēvu. Diemžēl laika apstākļi nebija īpaši labi – līņāja un viss apkārt izskatījās pelēks, tomēr pati pilsēta bija interesanta, un mēs nopirkām dažus Šveices suvenīrus, ko aizvest mājās.

Gulbji Ženēvas ezerā
Gulbji Ženēvas ezerā

Pēc Ženēvas apmeklēšanas mēs devāmies uz Lozannu, kur apmeklējām Olimpisko muzeju pastaigājāmies pa skaistajiem Ženēvas ezera krastiem, kur peldēja daudz gulbku. Pirms ierašanās Leižā, mēs vēl izbraucām caur Montrē (Montreux), kas joprojām ir viena no vietām, kas mani sajūsmina visvairāk; katru reizi, kad dodamies uz Šveici, cenšos aizbraukt arī uz Montrē.

Montrē stiepjas gandrīz septiņus kilometrus gar Ženēvas ezera krastu. Tā ir slavena un dārga pilsēta, kur dzīvo vai ir dzīvojuši daudzi slaveni cilvēki. Piemēram, grupas Queen solists Fredijs Merkūrijs pazīstams Montrē. Par godu tam netālu no ezera krasta iepretim tirgum ir uzstādīta viņa statuja. Fredijs vairākus gadus dzīvoja Montrē un tur ierakstīja savu pēdējo albumu.

Šveices siers un šokolāde

Publiucēts autors:

Šveices šokolāde

Kurš gan nav sapņojis pabūt šokolādes fabrikā? Šveices šokolāde ir kas līdzīgs modes namiem Itālijā vai šampanieša namiem Francijā – Šveicē ir arī šokolādes nami. Mūsu saldā ekskursija bija Cailler šokolādes namā. Šis zīmols gan krietni ilgu laiku pieder Nestle koncernam, taču tam izdevies saglabāt savu vēsturisko vērtību un tradīcijas.

Šveices šokolāde
Šveices šokolāde

Kā jau liela daļa interesantu apskates objektu, arī šokolādes rūpnīca atrodas kādu gabaliņu nost no galvenajiem autoceļiem. Cailler fabrika, kur tiek ražota Šveices šokolāde (viena no daudzajām), atrodas pilsētiņā ar nosaukumu Broc.

Fabrikas apmeklējuma laikā varēja gan iepazīties ar šokolādes gatavošanas vēsturi, kas, kā izrādās, tik sena nemaz nav, gan arī pamatīgi pieēsties visdažādākās šokolādes. Te gan jābrīdina – lai arī šokolādi drīkst ēst cik vien lien, mēra sajūtu pazaudēt nav ieteicams, jo kas par daudz – tas par skādi.

Precīza Cailler adrese ir: Maison Cailler, Chocolaterie, Rue Jules Bellet 7, 1636 Broc. Ieejas biļete uz muzeju un degustāciju pieaugušajiem maksā 10 Šveices frankus (tuvu pie sešiem latiem), jaunākiem un pavisam vecākiem 8 franki. Atvērts no 10 rītā līdz sešiem pēcpusdienā.

Vīna dārzi

Šveices šokolāde ir laba lieta, taču daba Šveicē arī ir kas īpašs. Pie Ženēvas ezera (Lac Léman) atrodas gan Šveice, gan Francija, bet vairāk apdzīvota ir ezera ziemeļu daļa, kas atrodas Šveicē. Francijas puse ir kalnaina un tas dod lielisku iespēju izbaudīt skaisto ainavu, kas atrodas uz dienvidiem (ezera platums faktiski nav lielāks par desmit kilometriem, tāpēc otrs krasts ar sniegotajām kalnu virsotnēm ir ideāli saskatāms).

Ženēvas ezers
Ženēvas ezers

Šveicē, īpaši franču daļā, ir ļoti daudz vīna dārzu, no kuros izaudzētajām vīnogām pārsvarā tiek ražots baltvīns. Netālu no Montrē atrodas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautās Lavo (Lavaux) vīna dārzu terases, kas ir daļa no pazīstamā Šveices vīna ceļa. Tās izskatās fantastiski un skats uz Ženēvas ezeru ir unikāls, bet mani visvairāk pārsteidza tas, ka cauri šiem vīna dārziem, kas atrodas uz stāvas kraujas, iet ceļš, bet ja apskatās uz augšu – arī dzelzceļš, pa kuru ik pa brīdim kursē vilcieni.

Bet kopumā Šveicē vispār visvairāk fascinē tas, kā cilvēki ir iemanījušies uz stāvām nogāzēm uzbūvēt mājas, iekopt dārzus, uzbūvēt ceļus un dzelzceļus. Un kopumā tas gan labi izskatās, gan arī nodrošina ērtu dzīvošanu.

Ementāles siers

Marketings ir vienreizēji laba lieta. Ko vēl labāku izdomāt kā radīt slavenu zīmolu, lai cilvēki no visas plašās pasaules brauktu kā traki uz pilnīgu nekurieni! Iedomājieties – visi uz Latviju atbraukušie tūristi kā traki nestos uz Kombuļiem (teikšu godīgi – nav ne jausmas, kur tas ir), lai nogaršotu pasaulslavenu alkoholisko dzērienu “Dzimtenīte”. Un bizness rullē!

Ementāles siera zupa
Ementāles siera zupa

Jāsaka gan gods kam gods – ceļi Šveicē, lai arī vietām diezgan šauri, visur, pat uz visattālāko viensētu, ir asfaltēti. Un kāda vaina, ja bez kratīšanās un lielas maldīšanās var aizbraukt uz kādu attālāku vietu un ir zināms, ka tiksiet tur laipni sagaidīts, pabarots un, ja nepieciešams, arī izguldināts. Par to, protams, samaksāsiet kārtīgi, bet nebūs pilnīgi nekādas sajūtas, kas šis brauciens varētu būt bijis neizdevies.

Pilnīgi pretēji – saņemsiet visu, ko gaidījāt, pat vēl vairāk. Bet tādas vecas krejotavas un kūpinātavas

Ēka pie Ementāles
Ēka pie Ementāles

Latvijā varētu atrast atliku likām, tikai tās otras puses (servisa un infrastruktūras) pie mums nav un tik drīz arī diez vai būs. Ja nu vienīgi valsts kādreiz ceļus sataisīs un tautieši ar savām ārzemēs iegūtajām zināšanām viesu apkalpošanas jomā atgriezīsies atpakaļ Latvijā.
Bet runājot par sieru – tas, protams, bija superīgs visādos veidos – gan ciets, gan mīksts, gan zupā, gan uz kartupeļiem, gan arī visādi citādi baudāms. Iesaku arī citiem nogaršot!

Pārsvarā viss apskatāmais, izņemot ēdamo un veikalos nopērkamo, pieejams bez papildus samaksas. Sierotavas adrese ir: Emmentaler Schaukäserei AG, Schaukäsereistrasse 6, 3416, Affoltern im Emmental. Atvērta no aprīļa līdz oktobrim, darba laiks no 9 līdz 18:30, pārējos mēnešus no 9 līdz pieciem pēcpusdienā.