Londona – Batersī spēkstacija

Pēc igāka laika, vecajā Londonā ir atkal kaut kas jauns, ko noteikti ir vērts apskatīt – Batersī spēkstacija (angļu valodā Battersea Power Station). Un šis objekts pat vēl nebūt iekļauts visos tūrisma aprakstos pat Lielbritānijā.

Katrā sevi cienošā tūristu galamērķī ceļotājiem tiek piedāvāts milzums dažāda veida apskates objektu, sākot ar izstādēm, muzejiem, mākslas galerijām, beidzot ar atrakciju parkiem un pat iepirkšanās centriem.

Viena visiem labi zināma objektu kategorija ir zemes orientieri (angļu valodā ‘landmarks’). Latviskais tulkojums vārdam ‘landmark’ var likties nesaprotams pirmajā brīdī. Vabūt precīzāk būtu teikt ‘zemes orientieris, kas veido apkārtējo ainavu’? Jebkurā gadījumā tam vajadzētu kļūt saprotamākam, ja minam tādus visiem zināmus ļandmark’ kategorijas tūrisma objektus kā Eifeļtornis Parīzē, Brīvības statuja Ņujorkā, TV tornis Zaķusalā vai Kolizejs Romā. Vai kļuva uzreiz skaidrāks par ko te stāsts?

Spēkstacija Londonas ainavā
Spēkstacija Londonas ainavā

Ļoti dažādi var būt veidi kā šie objekti ir veidojušies, attīstījušies un ko tie piedāvā apmeklētājiem, taču viena lieta tiem ir kopīga – visi ir sava veida vizītkarte tām vietām vai pat valstīm, kurās tās atrodas.

Bet tagad atpakaļ pie lietas. Kā jau teicu, Londonā kopš 2023. gada otrās puses ir pilnībā atvērts apskatei jauns objekts, kas papildina jau rindu tur esošo ‘landmark’ kategorijas objektu, tādus kā Londonas acs (London Eye), Bekingemas pils, Londonas tournis (Tower of London), Torņa tilts (Tower Bridge), Lielais Bens (Big Ben), Kensingtonas pils, Svētā Pāvila katedrāle un citus. Batersī spēkstacija pidāvā gan vēsturisko ieskatu Londonas vēsturē, gan iespēju paēst, atpūsties un iepirkties, gan arī iespēju apskatīt Londonas panorāmu no vairāk kā 100 metru augstuma. Pie kam tas viss ir izveidots mūsdienīgā stilā un balstīts uz jaunākajām tehnoloģijām. Pēdējā gada laikā šo objektu ir apmeklējuši jau 11 miljoni cilvēku.

Vēsture

Batersī bija ar akmeņoglēm darbināta termoelektrostacija, kas pēc slēgšanas kļuva par valsts nozīmes aizsargājamo vēsturisko objektu. Spekstacijas pirmā kārta tika uzcelta no 2029. līdz 1935. gadam, bet otrā kārta tika nodota ekspluatācijā 1955. gadā. Attiecīgi, spēkstacijas pirmā kārta beidza darboties 1975. gadā, bet otrā kārta trīs gadus vēlāk.
Spēkstacijas arhitektūra skitās veidota ķieģeļu katedrāles stilā, kam nav daudz piemēru.

Acīmredzot, šī iemesla dēļ 1980. gadā visam ēku kompleksam tika piešķirts vēsturiskā objekta statuss. Neskatoties uz vairākkārtējiem mēģinājumiem atdzīvināt teritoriju, finansējuma trūkum dēļ nekas jauns netika uzsākts. Tas noveda pie tā, ka visas ēkas stāvēja tukšas un pamestas līdz pat 2014. gadam, kad būves vairāk jau sāka izskatīties pēc gruvešu kaudzes.

Situāciju izglāba investori no Malaizijas, kuri piekrita atjaunot ēkas un tuvējo apbūvi ar nolūku tajās izvietot biznesa un atpūtas centru, kā arī jaunu dzīvojamo rajonu. No otras puses, tika noteikta prasība, ka atjaunotajam kompleksam jāsaglabā tā vēsturiskais izskats.
Tā kā nauda ne bez maziem pūliņiem galu beigās tika atrasta, galvenās spēkstacijas ēkas atjaunošana tika pabeigta 2022. gadā, bet viss komplekss, kura kopējā platība ir 17 hektāri, tika nodots ekspluatācijā 2023. gadā. Kopējās investīcijas kompleksa atjaunošanai sastādīja gandrīz 9 miljardus mārciņu (10,5 miljardi eiro).

Batersī spēkstacija
Batersī spēkstacija

Ar šīs vietas atjaunošanu ir saistīti arī citi ievērības cienīgi fakti. Piemēram, par 3 kilometriem tika pagarināta Londonas Ziemeļu metro līnija (Northern Line) un uzceltas divas jaunas pazemes metro stacijas. Kopējās investīcijas metro tīkla attīstībā parsniedza 1 miljadu mārciņu. Šī bija pirmā nopietnā Londonas metro tīkla pagarināšana kopš 1999. gada, maršruts jaunajā posmā tika atklāts 2021. gadā.

Kā nokļūt

Atšķirībā no lielā vairuma Londonas apskates objektu, Batersī spēkstacija atroda Temzas upes labajā krastā.
Mēs devāmies uz Batersī pēc Viktorijas un Alberta muzeja apmeklējuma, tāpēc visparocīgāk bija braukt ar autobusu līdz Čelsijas tiltam. Izkāpjot pie tilta Temzas kreisajā krastā, atliek tikai šķērsot tiltu, kopumā nostaigājot nepilnu kilometru ar kājām. To ir vērts darīt kaut vai arī lai tikai pavērotu apkārtējo pilsētas ainavu no tilta.
Vienkāršākais veids, protams, ir doties ar metro Northern Line uz Buttersea Power Station pazemes staciju, no turienes ar kājām kādi 400 metri līdz pašai Batersī elektrostacijai. Tikai jāņem vērā, ka ne visi Northern Line vilcieni dienvidu virzienā iet uz šo galapunktu. Ja neesat trāpījuši pareizajā, pēdējā iespēja pārsēsties uz īsto sastāvu ir Kennington stacijā (nākošā pēc Elephant and Castle – ja esat tur, tā ir zīme ka jāpārsēžas).

Ko darīt

Pavisam kopā stacijā ir ap 140 dažāda veida iestādījumi, sākot no veikaliem un bāriem un beidzot ar kinoteātri.

Ieejot spēkstacijas kompleksa iekšīenē ievērību uzreiz izpelnās fakts, ka interjers tiešām izskatās kā rūpnieciskajā objektā. Pat atseviķas telpas saglabājušas savu pirmreizējo izskatu. Piemēram, ja ieejat bārā Controll Room B, aiz bāra galdiņiem pavērsies skats uz spēkstacijas vadības paneļiem.

Svarīga lieta par cenām – tās nav zemākas kā vidēji Londonā, bet atsevišķos gadījumos var būt nedaudz augstākas. Šis ir diezgan jauns un salīdzinoši grezns (posh) Londonas rajons. Par to liecina kaut vai tas, ka tāda kompānija kā Apple to ir izvēlējusies par savu Londonas centrālā biroja vietu, kur paredzēts sešos stāvos strādāt ap 3000 kompānijas darbiniekiem.

Ieprirkšanās centrs

Iepirkšanas centrā ir pārstāvēti tādi zināmi zīmoli kā Apple, Boss, Calvin Klein, Chanel, Jigsaw, L’Occitane, Lacoste, Lego, Mango, Nike, Omega, Ralph Lauren, Superdry, Tag Heuer, Tommy Hilfiger un Zara.

Izklaides

Pie izklaidēm pieskaitot ne tikai kinoteātri, izstāžu zāli un minigolfu bet arī ēšanu un atspirdzināšanos bāros, izvēle arī ir pietiekoši iespaidīga. Ieskaitot tādus zināmus brendus kā Pret a Manger, Starbucks un Wagamama, kopumā savus pakalpojumus piedāvā ap vairāk kā 50 dažādas pakalpojumu iestādes.

Atrakcijas

Kompleksā ir virtuālās realitātes zona, kurā var apciemot Ēģiptes piramīdas, pacīnīties ar pūķiem vai satikties ar zombijiem. Jāsaka gan godīgi, ka pats tur neesmu vēl bijis.

Ceļā uz panorāmas liftu
Ceļā uz panorāmas liftu

Taču odziņa pa virsu visam ir iespēja uzbraukt pa vienu no stacijas skursteņiem ar liftu 109 metru augstumā pavērot Londonas panorāmu. Šo te es noteikti ieteiktu kā pat labāku alternatīvu Londonas acs (London Eye) atrakcijai.

Vidrošāk ir biļetes pieteikt iepriekš, jo pieprasījums uz šo atrakciju ir liels, biļetes cena pieaugušajam ir 17 mārciņas un tas ir ļoti adekvāti. Bez tam, tiek izmantotas dažādas multimēdiju iespējas padarot visu pasākumu vēl interesantāku.
Bijām tur janvāra vakarā, kad apkārt viss bija tumšs, bet pilsēta izgaismota. Noteikti aizbrauksim tur arī vasarā, lai apskatītu pilsētas panorāmu arī dienas laikā.

Kāpēc doties uz Batersī spēkstaciju

Ja ir apskatīts gana daudz muzeju un izstāžu, šī ir vieta, kur var patīkami pavadīt laiku, izbaudīt apkārtējo ainavu, labi paēst, atspirdzināties, apskatīties kādu filmu vai uzmest aci uz Londonu no augšas. Un sajūta ir kā divdesmit pirmajā gadsimtā visos aspektos.

Sakārtota vide, vēsture mūsdienīgā izpildījumā, tehnoloģijas un iespēja atpūsties pēc savām vēlmēm.

Pa Skye salu

Lai nokļūtu no vienas vietas uz otru, var būt nepieciešams daudz vairāk laika, jo jums var nākties apstāties daudzās garāmbraucošās vietās un ļoti bieži gaidīt pretimbraucošās automašīnas. Labā ziņa ir tā, ka satiksmes intensitāte uz Skye nav tik intensīva kā vidēji Apvienotajā Karalistē.

Dunveganas pils

Mūsu pirmais lielākais brauciens pa Skye bija Dunvegan pils un dārzu apmeklējums salas ziemeļrietumos. Danveganas pils (MacLeod īpašums) gadsimtiem ilgi ir bijusi un joprojām ir Makleoda klana mājvieta. Kad mēs to apmeklējām, gan pils, gan dārzu apmeklējuma cena pieaugušajam bija £7.50.

Dunveganas pils
Dunveganas pils

Dārzi ir skaisti, tomēr arī pils pārsteidz. Dunvegan Castle ir visilgāk apdzīvotā pils Skotijā. Makleodu ģimene tur dzīvo gandrīz astoņsimt gadu! Kopš 1933. gada pils ir atvērta sabiedrībai, un apmeklētāji var uzzināt sīkāku informāciju par klana vēsturi un tās saistību ar visas Skotijas vēsturi. Visas publikai atvērtās telpas bija labi noformētas un aizraujošas.

Ciemos pie roņiem

Pēc pils un dārzu apskates sekojām norādēm uz piekrasti, lai apmeklētu tuvējās mazākās salās dzīvojošu roņu koloniju. Laivas piekrastē gaida apmeklētājus, lai jūs pārvestu uz koloniju.

Taka uz laivām pie roņiem
Taka uz laivām pie roņiem

Šāda veida piedzīvojumu ceļojuma laikā ir ierasts sagaidīt dažus savvaļas dzīvniekus, taču tas, ko mēs saņēmām, bija daudz vairāk, nekā gaidījām! Simtiem roņu gulēja uz salām un peldējās ūdenī – brīnišķīgs skats. Laivas kuģoja starp salām, un dažkārt roņi pienāca ļoti tuvu mūsu laivai, tikai dažu metru attālumā no mums.

Skye salas ronis
Skye salas ronis

Bez roņiem visapkārt bija arī daudz jūras putnu. Roņi par mūsu apmeklējumu neizskatījās īpaši satraukti, un mums visiem ļoti patika ceļojums.

Skyeskins aitādu ģērātava

Izbaudījuši roņu apmeklējumus, turpinājām ceļojumu pa Skajas salu. Nākamais galamērķis bija neliels ciematiņš Waternish. Šeit atrodas vietējais uzņēmums Skyeskins (adrese: 17 Lochbay, Waternish, Isle of Skye, IV55 8GD), kas nodarbojas ar aitu ādas apstrādi, izmantojot vecās tradicionālās metodes.

Mums bija ekskursija nelielā ādas apstrādes darbnīcā, kurā tika parādīts viss aitas ādas apstrādes cikls. Pēc ekskursijas apmeklējām rūpnīcas veikalu, kur var iegādāties ļoti jaukas aitu ādas; tie visi ir ļoti augstas kvalitātes, un mēs nopirkām vienu, ko lietojam līdz šim.

Skotijas austeres

Ciemats, kurā apmetāmies, ir pazīstams ar austeru ķeršanu. Tā nu nācās tos nogaršot un vietējā veikalā nopirkām duci. Kā parasti, mēs nonācām pie tā, ka izstumšanas katrā vietā ir atšķirīgas. Tie, kas atrodas Skye, joprojām ir vieni no mūsu iecienītākajiem. Un, protams, iegūtajām austerēm ir jābūt patiešām svaigām un vietēji ražotām.

Pastaigs pa Troternišas pussalu

Pēc dažām dienām, kas pavadītas Skajā, mums bija pēdējais lielais notikums, apceļojot Skajas salu – pārgājieni pa Troternišas pussalu. Trotternish pussala atrodas Skye ziemeļos; tas bija apmēram 120 kilometru attālumā no vietas, kur mēs dzīvojām Skye. Ceļā uz turieni pabraucām garām Skajas Portrī salas lielākajai pilsētai un apmeklējām Kilt Rock, kas ir vēl viena ikoniska vieta Skotijā.

Kilt Rock ir bazalta akmens, un tā nosaukums cēlies no tā līdzības ar kiltu. Pēc Kilt Rock apmeklējuma turpinājām ceļu uz Rubha Hunish pastaigu takām, lai gūtu labu pārgājienu pieredzi un apskatītu Duntulmas pili. Tās ir Duntulmas pils drupas, kas atrodas netālu no Skajas ziemeļu jūrmalas.

Ir grūti vai pat neiespējami aprakstīt pussalas skaistumu un mežonību. Šī diena bija viena no emocionālākajām dienām ne tikai Skye, bet arī visu mūsu vizīšu laikā dažādās valstīs. Pats interesantākais šeit ir tas, ka pēc četriem gadiem mēs pārcēlāmies uz Skotiju, ko mēs nekad nebijām iedomājušies ne pirms un pat ne pēc šī ceļojuma.

Pēc Skye salas mūsu ceļš tālāk veda uz Skotijas augstienēm.

Dēvonas dienvidi

Īsi sakot, Dēvona ir grāfiste, kas atrodas Anglijas dienvidrietumos un atrodas starp Kornvolu un Somersetu, tai ir arī īsa robeža ar Dorsetu dienvidaustrumos. Devonas platība ir 6 707 kvadrātkilometri, un tās iedzīvotāju skaits ir nedaudz vairāk par vienu miljonu cilvēku.

Interesants fakts – Dēvona ir nedaudz lielāka par Palestīnas valsti un vairāk nekā 20 reizes lielāka par mazāko ES dalībvalsti Maltu.

Lielākā pilsēta ir Eksetera, tomēr Devona ir ļoti labi pazīstama, jo tās piejūras pilsētas atrodas Lamanša krastā. Vasarā daudzi atpūtnieki dodas uz tādām jaukām un populārām vietām kā Torkī un Dārtmuta. Tomēr mēs nolēmām doties vēl dziļāk uz dienvidiem un septembra nedēļas nogalē apmeklējām Bigberiju pie jūras (Bigbury on Sea) un Cerību Līci (Hope Cove). Gan Bigbury on Sea (pavisam netālu no Plimutas), gan Hope Cove atrodas South Hams novadā.

Dēvona – kā tur nokļūt

Ātrākais veids, kā tur nokļūt (pieņemot, ka braucat no vietas, kas atrodas vairāk uz ziemeļiem), ir braukt līdz Ekseterai pa M5 maģistrāli, un no turienes turpināt ceļu uz dienvidrietumiem pa A38 vai A380. Kādā brīdī jums būs jāgriežas uz viena no mazākiem ceļiem, kas ir ļoti šauri, un jūs varat priecāties, ja varat kustēties ar ātrumu 40 jūdzes stundā – daudzos gadījumos tas ir maksimālais ātrums, ko varat atļauties, lai brauciens būtu drošs.

Ceļš bēguma laikā
Ceļš bēguma laikā

Ļoti bieži ceļi ir ļoti šauri ar speciālām vietām kur izmainīties ar pretīmbraucošajiem; uzmanība vajadzīga lai laicīhi pamanītu pretim braucošos transportlīdzekļus.

Braucot gar piekrasti pa maģistrāli M3, būtu nepieciešams vēl vairāk laika, jo pēc New Forest nav automaģistrāļu un gandrīz līdz pat Ekseterai jūsu braukšanas ātrums būs galvenokārt atkarīgs no satiksmes apstākļiem (vienmēr pievienojiet ceļojumam kādu papildus laiku, lai nokļūtu galā, kā plānots jūsu grafikā).

Bigberija pie jūras

Šī pilsēta pati par sevi ir līdzīga daudzām citām piekrastes pilsētām, taču interesantākā vieta šeit noteukti ir Burgas sala. Jūs varat sasniegt salu no tuvumā esošās autostāvvietas un ar kājām aiziet līdz pašai salas augšai bēguma laikā; paisuma laikā gājēju ceļš ir zem ūdens. Ja jums nav paveicies un nepaspējat atstāt salu pirms paisuma, uz tās ir traktors, kas jūs atvedīs no salas. Tas jums izmaksātu tikai nieka divas mārciņas katram cilvēkam.

Traktors paisuma laikam
Traktors paisuma laikam

Uz salas ir krogs un restorāns, bet visinteresantākā var šķist viesnīcas Burgh Island Hotel ēka, lai gan ieeja viesnīcā ir paredzēta tikai tur dzīvojošajiem viesiem. Viesnīcas cenas ir patiešām augstas, un ir vajadzīgs īpoašs iemesls lai izvēlētos tur palikt pa nakti.

Hope Cove (Cerību Līcis)

Pēc Bigbury on Sea apmeklējuma mēs devāmies uz citu, vēl skaistāku vietu – Hope Cove.
Viena svarīga detaļa, kas šeit jāpiemin, ir tā, ka, izvēloties īsāko ceļu no Bigbury on Sea līdz Hope Cove (caur Avetonu Giffordu), jums atkal vajadzētu zināt paisuma un bēguma periodus; ceļš gar Avonas upi paisuma laikā var atrasties pusotru metru zem ūdens. Tomēr ir vērts braukt pa šo maršrutu bēguma laikā – tā ir patiešām aizraujoša pieredze, un skati gar ceļau ir ļoti skaisti.

Pusdienas

Mēs nolēmām pusdienās ēst jūras veltes un devāmies uz bistro, kas tās piedāvā – Lobster Pod Bistro. Šīs bija patiešām lieliskas pusdienas – viņu jūras velšu plate divām personām (maksā aptuveni £ 40) bija super garšīga.

Jūras veltes
Jūras veltes

Ļoti svaigas jūras veltes, lieliski sagatavotas un pasniegtas ar salātiem. Porcija bija pietiekami liela diviem pieaugušajiem. Jāpiebilst, ka arī apkalpošana bija ļoti labā līmenī.
Pēc pusdienām mēs devāmies uz molu un nedaudz pastaigājāmies pa ciematu, kas ir ļoti mazs. Ielu malās ir mazi jauki veikaliņi un daži krogi.

Skye sala

Skotijas salu pārsteidzošais skaistums

Dzīvojot Londonā, man bija daudz sarunu ar britiem par Skotijas salām, īpaši par Skajas (Skye) salu. Gandrīz visi no viņiem zināja par Skajas salu, lai gan ne daudzi no viņiem bija apmeklējuši šo skaisto salu, kas atrodas Skotijas ziemeļrietumos. Varbūt tāpēc, ka tā atrodas tik tālu no Apvienotās Karalistes – vairāk nekā tūkstoš kilometru. Tomēr Skajas salas daba ir tik neparedzama, ka jūs zināt, vai jūs varat izbaudīt jaukas brīvdienas, vai arī laikapstākļi jūs izaicinās visu laiku, kamēr jūs tur atrodaties.

Mēs pieņēmām izaicinājumu un devāmies turp agrās vasaras brīvdienās. Man jāatzīst, ka mēs esam izvēlējušies jūnija sākumu, lai dotos uz Skajas salu, zinot, ka šajā gadalaikā tur var būt dažas saulainas dienas. Jau divas reizes atrodoties Skajas salā, varu teikt, ka tā ir viena no skaistākajām vietām Eiropā. Tur dzīvojošo cilvēku, dabas un visa veida pieredzes dēļ jūs varat tur nokļūt.

Aita Skotijas salās
Aita Skotijas salās

Skotija tika pievienota Anglijai 1603. gadā, kad Skotijas karalis Džeimss VI kļuva arī par Anglijas karali Džeimsu I. Šis līgums tika noformēts 1707. gadā, un tā rezultātā abas karalistes izveidoja Apvienoto Karalisti ar parlamentu Vestminsterā. Pirms tam starp Angliju un Skotiju bija daudz karu, taču angļi nekad nespēja iekarot Skotiju. 1999. gadā skoti balsoja par sava Skotijas parlamenta izveidi, kuram ir likumīgas tiesības risināt vairākus jautājumus Skotijā, piemēram, izglītības un nodokļu politiku.

Ierašanās Skotijā

Pirmo reizi mēs apmeklējām Skotiju 2009. gada jūnijā, ierodoties Glāzgovas Prestvikas lidostā ar Ryanair lidojumu. Mēs rezervējām automašīnu īrēšanai, un mikroautobuss mūs sagaidīja lidostā, lai aizvestu uz viņu biroju Prestvikā. Tikai 15 minūtes mums bija jāgaida, līdz pienāk furgons, un mēs drīz bijām Prestvikā; kopš mūsu iziešanas no lidostas pagāja apmēram pusstunda, lai nokļūtu Arnolda Klārka automašīnu nomas birojā. Mēs veicām rezervāciju kādu laiku iepriekš, izmantojot Economy Car Rentals tīmekļa vietni. Pēc visu dokumentu nokārtošanas sākām savu ceļojumu uz Isle of Skye – mūsu galamērķis bija Prtnalong ciems kādus 380 kilometrus no Prestvikas. Cik man zināms, ciema nosaukums no vietējās valodas var tikt tulkots kā osta.

Ierašanās uz Skye salas

Gadsimtiem ilgi Skajas salu ietekmēja divi lieli klani – MacDonalds un MacLeods (pēdējā esamību jūs atceraties no filmas Highlander). Mani pirmie iespaidi par Skotijas augstienēm – mežonīgi un ļoti skaisti. Kaut kas līdzīgs ainavai, ko var redzēt Norvēģijā, lai gan viss ir kompaktāks – nav jāmēro īpaši lieli attālumi, lai visu redzētu. Un protams – aitas visapkārt, pat uz ceļiem visur, kur ej (līdzīgi kā dažviet Norvēģijā).

Zvejas osta Skotijsas salās
Zvejas osta Skotijsas salās

Tā kā mēs ieradāmies ap pusdienlaiku, mēs sasniedzām Skye salu ļoti vēlā pēcpusdienā; bija patīkami vērot saulrietu, šķērsojot tiltu, kas savieno kontinentālo Skotiju ar Skye salu. Pirms tam veicām pāris pieturas un apskatījām Eilean Donan pili, kas ir viena no zināmākajām pilīm Skotijā, kas dažkārt tiek pasniegta kā Skotijas un tās piļu simbols. Pils atrodas uz mazas salas netālu no ceļa un, visticamāk, tāpēc ir viens no visvairāk fotografētajiem objektiem Skotijā.

Naktsmītnes

Ļoti tuvu pusnaktij ieradāmies kempingā The Croft Bunkhouse, Bothies & Wigwams (adrese: 7 Portnalong, Isle of Skye, IV47 8SL, tālrunis Billy/Kara pa 07834827524); Lūdzu, ņemiet vērā, ka viņi pieņem tikai rezervācijas vismaz 3 naktīm. Mēs dabūjām vietu četriem cilvēkiem divstāvu mājā ar virtuvi istabā.

Saulriets Skotijā
Saulriets Skotijā

Tā bija maza, jauka un mājīga istabiņa ģimenei ar diviem bērniem. Jāpiebilst, ka atrast vietu Skye pēc norādītās adreses var būt izaicinājums, it īpaši, ja Skye apmeklējat pirmo reizi; tas var aizņemt vairāk laika, nekā jūs gaidījāt. Ierodoties, saimnieki jau bija savās krellēs, tomēr laipni atstāja mums divstāvu mājas atslēgas un īsu apsveikuma vēstuli, tāpēc laimīgi devāmies gulēt pēc ļoti garas un aizraujošas dienas Skotijā.

Atpakaļ no salas uz Skotiju

Pēc dažām aizraujošām un dažkārt pat izaicinājumiem pilnām dienām Skajas salā mums bija jāpamet šī skaistā sala un jāatgriežas kontinentālajā Skotijā. Mēs ieradāmies savā divstāvu mājā noguruši, bet ļoti priecīgi pavadīt savu pēdējo nakti Skye. Mūs gaidīja nākamais galamērķis populārā pilsētiņa Fortviljama.

Ir divas galvenās iespējas, kā nokļūt no Skye uz Fort William – tiltu netālu no Kaila un prāmi, kas savieno Armadale ar Mallaig. Kad mēs ieradāmies Skye pa tiltu, mēs nolēmām doties uz prāmi, lai atgrieztos. Ceļojuma attāluma ziņā nav lielas atšķirības starp tiem, kas atrodas Skye centrālajā vai ziemeļu daļā. Braucot pa tiltu, būs jānobrauc aptuveni 180 kilometri. Izmantojot prāmi, būs jābrauc aptuveni 150 kilometri. Bija vērts izmēģināt prāmi, jo Armadale osta bija ļoti jauka, pavadījām kādu laiku pastaigājoties un fotografējot jaukas ainas piekrastē.

Kornvola – otrā diena

Pēc pirmās dienas Kornvolā pirms gulēt iešanas aizgājām vakariņās uz netālo krogu The Shire Inn. Tas atrodas kādu 15 minūšu gājiena attālumā no viesu mājas. Devāmies uz krogu kājām, lai varētu arī iedzert kādu pinti alus.

Atmosfēra un apkalpošana laba, ēdieni un vietējais Kornvolas alus arī garšīgi – kā jau gastrokrogā. Rēķins gan mazliet pārsteidza – māk viņi pie it kā normālām cenām sarēķināt tā, ka sanāk vismaz par pārdesmit mārciņām vairāk nekā domāts.

Minak teātris

No paša rīta tūlīt pēc brokastīm devāmies uz interesantu vietu – mūsdienās klintīs izbūvētu amfiteātri, kur ik pa laikam notiek arī reālas izrādes. Šoreiz Kornvola tiešām pārsteidza.

Teātra idejas autore un izveidotāja bija vietējā sieviete Rovena Keida (Rowena Cade). Nosaukums minak (meynek vietējā valodā) nozīmē akmeņaina vieta. Sieviete sāka veidot teātri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Minak teātris (Minack Theatre) atrodas pussalas pašos dienvidos. Parasti no rīta puses var apskatīt teātri un tam apkārt izveidoto dārzu (ieejas maksa 10 mārciņas), bet pēcpusdienās un vakaros notiek izrādes (izrādes gan nenotiek katru dienu). Dārzs pats par sevi ir apskates vērts un izveidotais amfiteātris izskatās iespaidīgs.

Vairāk informācijas var atrast teātra mājas lapā.

St Michael kalns

St Michael kalns ir sala jūrā netālu no krasta, līdzinieks Saint Michel kalnam Francijā. Abiem kopīgais ir tas, ka bēguma laikā no sauszemes uz salu var aiziet sausām kājām, bet paisuma laikā ūdens salu atdala no sauszemes.

St Michael sala
St Michael sala

Atšķirība ir tā, ka uz Francijas līdzinieka atrodas abatija, bet Kornvolā uz salas ir pils, kura atrodas National Trust pārvladībā.

Vieta ir interesanta, vērts apskatīt ja esat iekūlies tajā Anglijas galā. Dažas vietas, kas jāņem vērā. Atrast stāvvietu mašīnai ir diezgan problemātiski; labākais variants piebraukt pilij cik tuvu vien var un gaidīt, kad kāda vieta atbrīvosies. Tuvumā esošās (rekomendētās) ilgtermiņa stāvvietas ir pilnas un uz salu sanāk iet diezgan lielu gabalu.
Ir vairāki ieejas biļešu veidi, salai un pilij, salai un dārzam un kombinētā biļete. Tā kā mēs jau vienā dārzā no rīta bijām, ņēmām biļeti tikai uz pili. Dārzu, starp citu, varēja apskatīt no pils pagalma.

Biļešu cenas dažādas – ieejai pilī pieaugušajam 14 mārciņas, ieejai dārzā 10 mārciņas, bet kopējā biļete maksā 24 mārciņas; bērniem no 5 līdz 17 gadiem apmēram puse no tā.

Zemes gals

Kā jau nosaukums liecina, aiz zemes gala ir vairs tikai jūra. Ja godīgi, uz pašu zemes galu nebraucām, bet devāmies uz netālo ciematiņu Sennen Cove. Vienīgā atšķirība – stāvvietas lētākas, mazāk cilvēku, patīkamāka atpūta. Jūra tā pati, pludmale un skati apkārt tie paši. To ieteica vietējie un paldies viņiem par to!

Pavadījām pludmalē pāris stundas, tur pat arī saorganizējām pikniku jūras krastā pirms došanās tālāk.

St Ives

St Ives ir neliela skaista pilsētiņa un zvejas osta pussalas ziemeļu pusē. Vietējie marketētāji internetā stāsta, ka St Ives ir mirdzošs dārgakmens Kornvolas kronī. Par St Eves esot nobalsojuši kā par labāko ģimenes atpūtas vietu piekrastē un vienu no 10 labākajām pludmalēm Eiropā.

St Ives pludmale
St Ives pludmale

Realitātē gan īsti to es neteiktu. Pirmkārt, pludmale ir diezgan neliela, lai gan smilšu josla ir plata. Jebkurā gadījumā, nekāda īpašā romantikas sajūta neradās – vienkārši dārgs kūrorts un maz vietas.

Par dārgumiem runājot – aizgājām pasēdēt pludmales kafejnīcā lai pavērotu saulrietu. Lai arī cenas redzējām pasūtot uzkodas, pēc rēķina saņemšanas sapratām, kāpēc aprakstos par šo vietu tiek pieminēti dārgakmeņi.

Iestādei (viņi dēvē sevi par pludmales kafejnīcu, kas atbilst patiesībai) pat nebija baltie galdauti, taču viena suši gabaliņa izmēra tunča gabaliņš maksāja turpat 20 mārciņas. Jāatzīst gan, ka garša šim mini ēdienam bija fantastiska.

Pēc vakariņām vēl pamaldījāmies pa pilsētu, jo īsti neatcerējāmies, kur bijām atstājuši mašīnu. Pilsētiņa atrodas uz kalna un aizejot vienu ielu uz nepareizo pusi var ļoti ātri apmaldīties.

Tā nu otrā diena Kornvolā bija pavadīta un no rīta plānojām doties mājās uz Dorsetu pa ceļam piestājot uz pusdienām jūras krastā Devonā.

Anglijas province Kornvola

Šoreiz sākšu ar īsu kopsavilkumu. Mēs gatavojāmies braukt uz Kornvolu vismaz kādus gadus septiņus. No Skotijas tas sanāca ne tik tālu, cik ilgi – arī ceļa izmaksas nospēlēja savu lomu. Dzīvojot Anglijas dienvidos kaut kā ilgi nevarējām saņemties, jo saraksta augšgalā bija daudzas citas vietas, kur aizbraukt ārpus Lielbritānijas.

Doties uz Kornvolu izlēmām klausoties stāstus no vietējiem uz salas dzīvojošajiem par to cik tā vienreizēja un skaista. Pēc brauciena uz turieni varu teikt vienu – šī ceļojuma ideja varēja mierīgi palikt prioritāšu lejas daļā. Galvenokārt izmaksu dēļ. Trīs dienu ceļojuma izmaksas pēc būtības bija vismaz tādas pašas kā nedēļas nogalei Romā, taču, godīgi sakot, atgriežoties no Romas sajūtas un iespaidi bija daudz labāki.

Te laikam lielāko lomu spēlē tas ko sauc par vērtību, ko iegūstat par savu iztērēto naudu (value for money). Brutāli rēķinot, viss bija apmēram uz pusi dārgāks nekā tam vajadzētu būt balstoties uz ceļojumu pieredzi pa Eiropu (ar to domāju tās dārgāko galu).

Īsi sakot, kā jau arī šur un tur citur Lielbritānijā, cenas ir maksimāli uzpūstas un īsti neatbilst gaidītajam (šajā gadījumā vienīgais izņēmums varbūt bija viesu māja, kurā nakšņojām, lai gan arī tā gluži pa lēto nebija).

Īsumā par Kornvolu

Kornvola ir salīdzinoši liela izmēra apgabals Anglijas pašos dienvidrietumos, ja paskatās kartē, tad tālāk ir tikai ūdens. Šī iemesla dēļ tur pat ir vietas nosaukums Zemes Gals (Lands End).

Viena Kornvolas īpatnība ir tā, ka, atšķirībā no pārējās Anglija, šis ir vēsturiski bijis ķeltu apdzīvots reģions. To, piemēram, var arī just pēc daudziem savādiem vietu nosaukumiem vai arī tā kā vietējie tos izrunā.

Saulriets Kornvolā
Saulriets Kornvolā

Kornvolas teritorija ir 3.56 tūkstoši kvadrātkilometru, tas ir 12 lielākais no 48 reģioniem; tur dzīvo vairāk kā 550 tūkstoši cilvēku un tas ir tikai 40. vietā pēc iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 160 cilvēki.

Salīdzinājumam, Latvijas iedzīvotāju blīvums ir 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, Igaunijā 31, tā kā tas vienalga ir piecreiz vairāk šajās divās Baltijas valstīs un četrreiz vairāk kā Lietuvā. Reģiona administratīvais centrs ir Truro.

Ēdenes projekts

Pirmā vieta ko apmeklējām bija Ēdenes projekts (Eden Project). Tas ir dārzu un siltumnīcu komplekss, kur savākti augi no visas pasaules. Vajag kādas trīs līdz četras stundas, lai visu apskatītu. Visumā diezgan interesanti, īpaši, ja sanāk izstāvēt rindu un uzkāpt līdz pašam kupolam un noskatīties uz tropu pasauli no augšas (apskates laukums ir atvērts periodiski un gribētāju piedalīties šajā 5 minūšu galvu reibinošajā atrakcijā ir diezgan daudz).

Augi Ēdenes projekta dārzā
Augi Ēdenes projekta dārzā

Ieejas biļete maksā ap 35 mārciņām (ap 40 eiro) pieaugušajiem (atkarībā no sezonas cenas mainās) un 11 mārciņas no 5 līdz 16 gadus veciem apmeklētājiem. Pēc būtības tā ir biļete uz gadu, taču lielas jēgas tam nav, jo speciāli braukt to gabalu vēlreiz gada laikā diez vai kāds gribēs; labāk būtu samazinājuši cenu vienai reizei (līdz 20 mārciņām par apmeklējumu būtu atbilstošāka cena).

Naktsmītne

Jau labu laiku iepriekš norezervējām viesu namu Kornvolā, jo sezonas laikā cenas aiziet debesīs, bet bieži vien naktsmītnes vienkārši nav pieejamas. Galvenais iemesls – tie briti, kuri nedodas uz ārzemēm apmeklē Kornvolu un citus līdzīgus vietējos Lielbritānijas reģionus.

Viesu māja Kornvolā
Viesu māja Kornvolā

Kā jau sākumā teicu, cena šai naktsmītnei bija laba – 245 mārciņas par divām naktīm divu guļamistabu apartamentā ar aprīkotu virtuvi, dzīvojamo istabu, vannas istabu un nelielu jauku privātu pagalmiņu pie mājas. Gultas bija ērtas, saimniece ledusskapī bija atstājusi vietējās olas un šķiņķi brokastīm, tā kā šo Church House (baznīcas māja) viesu māju noteikti varu ieteikt arī citiem ceļotājiem (rezervējām caur Airbnb).
Tas arī viss par mūsu pirmo dienu Kornvolā.

Autoceļu tīkls Skotijā

Skotijas autoceļi

Ceļu tīkls Skotijā ir ļoti labi attīstīts un praktiski visi, pat vismazākie, ceļi ir asfaltēti. Bedres tajos salīdzinoši ir maz pat ja tie ir attālākos apgabalos, tāpēc braukšana ir diezgan baudāma. Kopējais autoceļu tīkla garums Skotijā (pēc 2017 gada datiem) ir 56 tūkstoši 250 kilometri, no kuriem 632 kilometri ir automaģistrāles. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visgarākais autoceļu tīkls ir Skotijas augstkalnēs.

autoceļš skotijas vidienē
Autoceļš Skotijas vidienē

Tie var būt gan ierastie Skotijas autoceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā (gandrīz 28 tūkstošu kilometru kopājais garums), gan automaģistrāles ar divām vai trīs joslām katrā virzienā, gan arī ļoti šauri vietējās nozīmes ceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kura jādala ar preī braucošjiem. Lai to izdarītu, ik pa gabalam ir izveidotas specialas izmainīšanās vietas. Šada veida brauktuves ir īpaši izplatītas uz Skotijas salām un padara braukšanu lēnāku, taču gana interesantāku.

Lai nokļutu uz Skotiju no Anglijas un atpakaļ, lielākā daļa autobraucēju izmanto maģistrāli M74, kas sākas no Skotijas dienvidu robežas un ir Anglijas maģistrāles M6 turpinājums. Šai maģistrālei gandrīz visā tās garumā ir trīs joslas katrā virzienā, izņēmums ir neliels posms pirms Glāzgovas, kur ir tikai divas joslas.

Centrālā Skotija

Protams, ka vislabāk attīstītie un ‘ātrākie’ Skotijas autoceļi ir valsts centrālajā daļā savienojot galvaspilsētu Edinburgu ar Glāzgovu, Stirlingu un Pertu (Perth).
Galvenās automaģistrāles, kas savieno šīs pilsētas ir M8 (Edinburga – Glāzgova), M9 (Edinburga – Stīrlinga), M90 (Edinburga – Perta) un M80 (Glāzgova – Stīrlinga). Ja nav sastrēgumu, jebkurš brauciens šīm pilsētām neaizņems vairāk kā stundu, bet no rīta pirms darbadienas sākuma un vēlā pēcpusdienā, kad darbs beidzas, brauciens var aizņemt divreiz vairāk laika.

Labā ziņa, Skotijā tāpat kā Anglijā automaģistrāles ir bez maksas, tāpēc ceļotājiem papildus izmaksas, atšķirībā no tādām valstīm kā Francija, Itālija un Horvātija, nebūs.

Rietumu salas

Attiecībā uz papildus izmaksām, tās būs, ja dosieties apceļot kādu no Skotijas rietumu salām. Skotijas autoceļi rietumu salās ir tik pat kvalitatīvi kā citur, lai gan bieži var sanākt brukt pa ceļiem, kuriem ir tikai viena josla braukšanai abos virzienos.

Papildus izmaksas būs par prāmjiem, kas jūs nogādās no sauszemes uz salu. Prāmju satiksme ir ļoti labi organizēta un tie kursē precīzi pēc iepriekš noteikta grafika. Jāsaka gan, ka brauciens ar prāmi nav lēts un to kustība var tikt apturēta laika apstākļu dēļ, galvenokārt, stipra vēja dēļ (tas, ko Latvijā sauc par stipru vēju, Skotijā tāds nieka pūtiens vien ir – ne vienu vien reizi gada laikā vēja ātrums Skotijā krietni pārsniedz 100 kilometrus stundā).
Ir arī populāras apskates vietas uz kurām var nokļūt gan pa sauszemi, gan ar prāmi, piemēram Skye sala. Mēs esam izmēģinājuši abus veidus un katram ir savas priekšrocības, īpaši, ja nekur īpaši nav jāsteidzas.

Pārējā Skotija

Tur, kur nav automaģistrāles, ir labi parastie autoceļi, vietām tiem ir pat divas joslas katrā virzienā. Vins no galvenajiem iemesliem, kāpēc tādu ceļu nav vairāk, ir Skotijas reljefs. Piemēram, braucot pa kalnainiem apvidiem, daudzos gadījumos kanpi sanak vieta pat vienai joslai.

autoceļš skotijas rietumos
Autoceļš Skotijas rietumos

Vēl viena īpatnība, kalnainajos rajonos, un ne tikai, ir gari ceļa gabali, kur apdzīšana ir ne tikai aizliegta, bet arī praktiski neiespējama, jo ceļi ir līkumaini un pa tiem brauc gan vieglās automašīnas, gan autobusi, gan smagās automašīnas ar garām piekabēm. Atliek tikai cerēt uz veiksmi, ka pa ceļam nebūs daudz lēnu transporta līdzekļu.

Jebkurā gadījumā, ja dodaties kaut kur tālāk pa parastajiem ceļiem, ticēt uz vārda navigācijas sarēķinātajam laikam līdz galapunktam nevar – noteikti jāpieliek klāt kāds brīdis laika rezervei, ja vēlaties nokļūt galapunktā konkrētā laikā.

Edinburga

Skotijas galvasplsēta Edinburga

Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus.

Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Nokļūšana uz Edinburgu

Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru).

Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu pilsētas centrā, var izmantot autobusu vai modernu tramvaju, kuram lidostā ir galapunkts (Edinburgā ir tikai viena tramvaja līnija ar galapunktiem pilsētas centrā un lidostā). Visātrākais ir AirLink autobuss, kuram starp lidostu un pilsētas centru ir arī dažas citas pieturas.

Edinburgā var vienkārši nokļūt arī, ja lidojat uz tuvumā esošo Glāzgovas vai mazliet attālāko Aberdīnas lidostu (kopumā Skotijā ir piecas daudz maz nozīmīgas starptautiskās lidostas).

Un protams, vilcienu un autobusu maršruti savieno Edingurgu ar daudzām citām Lielbritānijas pilsētām. Esmu rakstījis arī atsevišķi par autoceļu tīklu Skotijā.

ieliņas edinburgas vecpilsētā
Ieliņas Edinburgas vecpilsētā

Vietas un lietas, ko noteikti vērts apskatīt Edinburgā

Pat ja neesat bijuši Skotijā, noteikti esat dzirdējuši tādus vārdus kā Edinburgas pils, vecpilsēta, Karaliskā Jūdze, Holirūda, Valters Skots un Artūra sēdeklis. Labā ziņa ir tāda, ka lielākā daļa apskates objetu Edinburgā atrodas salīdzinoši netālu viens no otra. Bez tam, pilsētā notiek daudzi pasākumi, kuris ir vērts apmeklēt, ja paveicās to laikā būt pilsētā.

Karaliskais militārais šovs (Edinburgh Tattoo)

Viennozīmīgi, Edinburgas militārais šovs, kas katru gadu vasarā notiek Edinburgas pils pagalmā (2022. gadā no 5. līdz 27. augustam). Šovā piedalās militārie orķestri no dažādām valstīm un priecē skatītājus gan ar militārajiem maršiem, soļōšanu ierindā, gan citiem aizrautīgiem priekšnesumiem.

Ieeja pasākumā ir diezgan dārga, sākot no 60 līdz vairāk kā 600 britu mārciņām Lētākās biļetes teorētiski maksā 30 mārciņas, taču tas ir mazs sektors pašā arēnas malā. Biļetes ir jāpērk krietnu laiku, vislabāk vairākus mēnešus, iepriekš. Jebkurā gadījumā, ja būsiet atdevuši par šovu 60 mārciņas, pēc grandiozā pasākuma nejutīsieties pārmaksājuši – to tiešām ir vērts redzēt!

Edinburgas pils

Edinburgas pils noteikti zināmākais tūrisma objekts galvaspilsētā, ja ne visā Skotijā (Lohnesa ezers ar tā noslēpuatpazīstamības ziņā varētu ar to konkurēt).

edinburgas pils
Edinburgas pils

Edinburgas pils atrodas uz sena vulkāna un ir redzama no attāluma pat vēl neiebraucot pilsētā. Vulkāna virsotne ir bijusi apdzīvota jau no dzelzs laikmeta, bet karaļpils tajā atrodas jau kopš 12. gadsimta. Līdz 1633. gadam pils bija karaļu rezidence, taču arī pēc tam tai ir bijusi nozīmīga loma Skotijas vēsturē.
Pils ir visvairāk apmeklētais maksas tūrisma objekts Skotijā (vairāk kā 2 miljoni apmeklētāju gadā) un otrais visvairāk apmeklētais visā Apvienotajā Karalistē. Ieejas biļete pilī maksā diezgan dārgi (pēc manām domām, salīdinot ar to ko tur var redzēt), 18 mārciņas. Taču, lai apskatītu lielo pils pagalmu un pilsētas panorāmu no klints augšas nemaz nav jāmaksā – tur var ieiet bez maksas un pavadīt tik laika, cik gribas (to gan nevarēs izdarīt militārā šova laikā, jo tajā laikā tur atrodas tribīnes šova skatītājiem).

Šajā blogā it tikai pāris lietas no visa tā, ko iespējams apskatīt Skotijas galvaspilsētā; domāju, ka drīzumā uzrakstīšu arī par ko citu. Šeit ir arī raksti par Skotijas augstienēm, Skye salu Skotijas rietumos un Stīrlingu.

Spa viesnīca Anglijā

Pašās maija beigās nedēļas nogalē devāmies atpūsties, galamērķis – SPA viesnīca Bekingemšīras grāfistē Anglijā. Viesnīcas nosaukums Crowne Plaza Marlow.

Tiem, kas ir bijuši SPA viesnīcās tādās valstīs kā Latvija, Igaunija, Čehija vai Ungārija, Anglijas SPA viesnīca var likties savā ziņā neatbilstoša priekšstatiem par šāda veida iestādēm, lai gan kopumā viss jau nemaz nav tik slikti.

Par Bekingemšīru

Bekingemšīra ir grāfiste Anglijas dienvidaustrumos, taču, lai tas izteiktu ko vairāk, jāprecizē, ka tā atrodas uz rietumiem no Londonas. Tai ir robežas ar Londonu dienvidaustrumos, Oksforšīru rietumos un vēl dažām grāfistēm citos virzienos.

Tā kā Londona ir salīdzinoši netālu, daudzi cilvēki, kuri strādā Londonā, dzīvo Bekingemšīrā, tāpēc reģions ir diezgan dārgs dzīvošanai. Kopumā grāfistē dzīvo mazliet vairāk par 800 tūkstošiem cilvēku un tā aizņem nepilnus 2 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību.

Pēc izmēra Bekingemšīra ir 32. no kopumā 48 Anglijas teritoriālajām vienībām (lielākā ir Ziemeļjorkšīra, kas ir vairāk kā četras reizes lielāka). Grāfistes dienvidos atrodas oficiāli atzīts īpaša dabas skaistuma apgabals (the Area of Outstanding Natural Beauty), kur cilvēki dodas atpūsties un izbaudīt dabu.

Viesnīca

Pati viesnīca pārsteidza pozitīvā nozīmē. Pirmkārt, tās teritorija ir liela, nav Anglijā pierastās saspiestības. Autostāvvietas plašās, gan pie pašas viesnīcas, gan ap to. Labi kopti piebraucamie ceļi un apstādījumi, trīsstāvu ēkas izvietotas diezgan plašā teritorijā.

Tāpat arī istabiņas – ļoti lielas salīdzinājumā ar tām, kas pierastas vairumā Anglijas viesnīcu. Tāpēc ļoti labs vērtējums par pirmo iespaidu.

Reģistratūras darbinieks bija profesionāls, mūs ātri piereģistrēja un priecīgi devāmies uz saviem numuriņiem. Tomer tālāk viss tik ļoti raiti vairs negāja. Bija solīts, ka istabiņā pēc ierašanās mūs sagaidīs dzirkstošā vīna pudele, taču tās tur nebija pat pēc vairākkārtējas jautāšanas. Pēc septiņiem vakarā tā beidzot tika atnesta. Protams, labāk vēlu nekā nekad, taču par četru zvaigžņu servisu to īsti arī nevarētu nosaukt.

Viesnīcas istabiņa
Viesnīcas istabiņa

Tas, protams, netraucēja mums izbaudīt atpūtu viesnīcā, kur ir bārs, restorāns un atsevišķa SPA ēka.

Spa

Spa viesnīcas kompleksa izmērs mazliet pārsteidza, tas noteikti nebija tik liels kā varētu iedomāties, lai gan citās vietās Anglijā Spa kompleksiem ir arī mazākas telpas.

Kompleksā ir ērtas ģērbtuves, lai gan tā arī neizdevās iedarbināt slēdzenes personīgo mantu glabāšanas skapīšiem. Tas gan nebija būtiski, jo visu vērtīgo varējām atstāt istabiņas seifā, kurš darbojās.

Baseinam divi samērā plaši celiņi, kur pa vienu var netraucēti peldēt trīs cilvēki un pa otru divi. Baseina malā neliels bērnu baseins un džakuzi burbuļvanna. Tajā gan ilgi nosēdēt nevarēja, jo ūdens bija nežēlīgi hlorēts (rokas pēc tam oda pēc hlora visu vakaru).

Saulriets Berkšīrā
Saulriets Berkšīrā

Nākošajā dienā apmeklējām procedūras (masāžas), kuru telpas atrodas tajā pat ēkā blakus baseinam. Procedūru telpas samērā mazas, tik vien vietas kā masāžas galdam un kur novilkt drēbes. Pati procedūra normāla, punktuāli izpildīta – nekas īpašs, bet kopumā laba.

Restorāns

Ja neskaita diezgan haotisko apkalpošanu, tad labākā lieta viesnīcā laikam bija restorāns, kur ēdām vakariņas un brokastis nākošajā rītā – visu cieņu pavāram.

Vakariņas viesnīcā
Vakariņas viesnīcā

Visi ēdieni, kurus pasūtījām bija ļoti garšīgi. Tā kā savu dzirkstošo vīnu istabiņā dabūjām tieši pirms vakariņām, to ņēmām lidz uz restorānu un personāls neiebilda, ka to dzeram tur pie vakariņām. Tā kā, lai arī brīžiem apkalpojošais personāls nešķita pilnībā profesionāls, tīri cilvēcīgi viņi bija pretīmnākoši, par ko mums bija liels prieks.

Tā kā kopumā mūsu nedēļas nogales atpūta bija izdevusies.

Portavadī ciemats Skotijas rietumos

Skotijas rietumi

Ja esat Skotijas lielākajā pilsētā Glāzgovā, pāris stundu laikā varat aizbraukt līdz interesantai atpūtas vietai, kura atrodas uz vienas no rietumu pussalām Argilas un Būtas (Argyll and Bute) reģionā.

Argilas un Būtas regions ir otrais lielākais (gandrīz 7 tūkstoši kvadrātkilometru, lielāks ir tikai Skotijas Augstieņu reģions) Skotijā un tam ir robežas ar Stīrlingas, Skotijas Augstieņu un vēl dažiem citiem reģioniem. Reģionā gan dzīvo tikai nepilni 90 tūkstoši iedzīvotāju, iedzīvotāju skaita sarakstā sestais no beigām.

Reģions sākas salīdzinoši netālu no Glāzgovas, jau kādu gabalu pirms Helensburgas pilsētas. Pateicoties tajā esošajiem ezeriem, tajā ir divas lielas pussalas un trīs lielas rietumu Skotijas salas – Ailai (Isle of Islay), Jura un Mulla (Isle of Mull).

Reģionā ir divi lielāki autoceļi zimeļu-dienvidu virzienā un viens austrumu-rietumu virzienā (ziemeļu daļā).

Lielais vairums autoceļu ir vietējas nozīmes un daudzviet ceļiem ir tikai viena braukšanas josla, kas paredzēta braukšanai abos virzienos. Taču, kā jau visur citur Skotijā, visi ceļi ir asfaltēti un ceļu segums ir labas kvalitātes.

Portavadī

Portavadī ir ļoti maza apdzīvota vieta, kurā atrodas neliela osta jahtām un ļoti jauks skandināvu tipa Spa atpūtas komplekss. Šis Spa komplekss nav plaši zināms un lielākoties to izmanto vietējie iedzīvotāji un kuģotāji, taču jāsaka, ka neko labāku par šo Skotijā piecu gadu laikā neatradām.

Motorlaivas Portavadī ostā
Motorlaivas Portavadī ostā

Principā, viss ir celts kuģotāju atpūtas vajadzībām. Samērā lielā teritorijā atrodas viesnīcas, restorāns, moderna ostas administratīvā ēka un jau pieminētais Spa komplekss.

Bez tam Portavadī ir arī prāmju piestātne no kuras pāri līcim ceturtdaļstundas laikā var ātri nokļūt uz Tarbet ostu, kas atrodas uz nākošās pussalas Ārana salas (Isle of Arran) virzienā. Brauciens pa sauszemi no Portavadī līdz Tarbet aizņemtu vismaz divas ar pusi stundas.

Braucot ar prāmi var vērot tuvumā esošās Skotijas lašu fermas, kas izvietotas līcī diezgan plašā teritorijā. Vienā no reizēm, kad apmeklējām Portavadī, devāmies ar prāmi uz Tarbet un tālāk pa ceļu atpakaļ uz Glāzgovu. Brauciens bija interesants, vairākās vietās pa ceļam bija vērts apstāties un izbaudīt apkārtējo ainavu un vietējās apskates vietas. Un protams, ik pa gabalam ir dažādas Skotijas pilis.

Piemēram, pilsētiņā Inveraray ir stāvvieta pie paša ūdens ļoti skaistā vietā. Ir vērts arī apskatīt pili un tās dārzu – tur var patīkamā atmosfērā pavadīt vairākas stundas (arī pie pils ir autostāvvieta.

Atpakaļceļā var piestāt Loch Fine ezera ziemeļu galā atpūsties un paēst. Ja Loch Fine Oysters restorānā nav brīvu vietu (bieži vien rezervācijas jāveic vairākas dienas iepriekš), garšīgi un par labu cenu paēst var arī blakus esošā dārza centra kafejnīcā.

Viesnīca un Spa

Atgriežoties atpakaļ pie Portavadī, mēs tur esam bijuši diezgan daudzas reizes, veduši arī draugus uz turieni. Vienu reizi uz nakti palikām arī viesnīcas apartamentos. Cenas ir diezgan lielas, taču pavadīt tur veselu pēcpusdienu, dodoties uz Spa kompleksa baseinu un procedūrām ir ļoti laba atpūta.

Saulriets Skotijas rietumos
Saulriets Skotijas rietumos

Kompleksa iekšienē ir peldbaseins, sauna, kafejnīca, otrajā stāvā procedūru kabineti, bet ārpusē apsildāmais baseins un džakuzi burbuļvannas. Īpaši laba sajūta ir aizbraucot uz turieni, kad ārā laiks ir vēss; izejot no saunas kādi desmit metri jānoiet un tad ir īsta bauda plunčāties pa baseinu un skatīties uz apkārtējo ainavu.

Grūti jau ir to pat izstāstīt, tāpēc labāk aizbraukt un pašiem izmēģināt.