Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita.

Ko apskatīt

Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā.

Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm.

Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet vēstures elpu var sajust vienkārši staigājot pa tās ielām.

Populārākie apmeklēšanas vērtie apskates objekti ir Kelvingroves mākslas galerija (Kelvingrove Art Gallery and Museum, ieeja bez maksas), Krastmalas muzejs (Riverside Museum), Glāzgovas zinātnes centrs un Džordža skvērs (George Square) pašā pilsētas centrā. Un protams, Glāzgovas universitātes centrālā ēka ir atsevišķas apskates vērta; gan pats ēku komplekss no ārpuses, gan arī iekšā esošais Hantera muzejs un mākslas galerija (The Hunterian Museum and Art Gallery), kuru var apmeklēt bez maksas.

Satiksme

Kā jau lielai pilsētai pienākas, Glāzgovā ir pazemes metro. Metro ir tikai viena līnija un vilcieni kursē pa apli abos virzienos. Vēl interesanti, ka metro vagoni ir daudz mazāki kā, piemēram, Londonā. Sajūta tāda, ka pie perona piebrauc miniatūri vagoniņi.

Vislabāk pilsētā pārvietoties ar metro vai arī ar vilcienu, ja jādodas kaut kur tālāk no centra. Protams, krustām šķērsām kursē arī autobusi, taču triju gadu laikā tur dzīvojot autobusus izmantoju tikai pāris reizes. Laikam nepatika, ka tie mēdz kavēties, ir lēni un arī salīdzinoši dārgi.

Pa pilsētas centru vislabāk pārvietoties kājām, satiksme tajā ir lēna un ir arī ielas, kuras paredzētas tikai gājējiem.

Tiem, kas grib doties kur tālāk, jāatceras, ka Glāzgovā ir divas galvenās dzelzceļa stacijas un ne no katras var aizbraukt uz vajadzīgo vietu. Stacijas viena no otras atrodas apmēram 10 minūšu gājiena attālumā, tā kā mēģināt atrast kā aizbraukt no vienas uz otru nav īpašas jēgas. Protams, ja ir daudz bagāžas, tad vienkārši jākāpj taksometrā.

Turpat centrā atrodas arī autoosta no kuras kursē autobusi uz lielākajām pilsētām un attālākām Skotijas vietām. Vispār starppilsētu autobusu satiksme Skotijā ir laba.

Ja ierodaties Glāzgovas lidostā, tad gan vienīgais sakarīgais transporta veids uz pilsētu ir autobuss, kas piestāj terminālī, bet, ja ielidojat ļoti vēlu, tad var nākties braukt ar taksometru, kas nemaz nav lēti.

Kur doties

Pilsētas centrā ir ļoti daudz veikalu un kafejnīcu, dienas garumā iespējams staigāt pa gājēju ielām, apskatīt centrālo staciju no iekšpuses un doties uz centra austrumu daļu, kura nav tālu un tai arī ir savs šarms, jo kādreiz tur bija pilsētas noliktavu rajons.

Taču pilsētas centrs pārvēršas vakarā, jo vaļā veras daudzi naktsklubi un dzīve atsākas ar jaunu sparu. Populārākā, savā ziņā pat leģendāra, izklaides iela ir Sauchiehall Street. Dzīve šajā rajonā kūsā līdz pat trijiem no rīta, īpaši nedēļas nogalēs.

Glāzgova vispār ir ļoti aktīva pilsēta, kur cilvēki pēc darba dienas, un it īpaši pēc darba nedēļas, iet atpūsties jautrās kompānijās un ar to atšķiras no daudzām citām Skotijas pilsētām, kuras vakaros paliek klusākas. Tāpēc, ja esat Skotijā ir vērts apmeklēt |Glāzgovu un izbaudīt tās īpatnējo šarmu.

Skotijas centrālā daļa

Stīrlinga, kas pazīstama kā Skotijas karaļu kronēšanas vieta, atrodas Skotijas centrālajā daļā. To mēdz dēvēt par vārtiem uz augstkalnēm (Highlands), jo ziemeļu virzienā no tās sākas daudziem zināmais kalnu reģions Skotijas augstienes. Pilsēta ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi un senākā pagātnē tā pat ir bijusi Skotijas galvaspilsēta. Stirling tika izveidota kā karaliskā pilsēta 1130. gadā, lai gan tās apkārnē cilvēki ir dzīvojuši jau aptuveni četrus tūkstošus gadu.

Stīrlinga atrodas 42 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Glāzgovas un 60 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Edinburgas, veidojot kartē tādu kā vienādmalu trīsstūri starp šīm trijām Skotijas pilsētām, tās visas ir arī savienotas ar modernām ātgaitas automaģistrālēm.
Lai gan pilsētai ir lielpilsētas (city) statuss, tā ir tikai deviņpadsmitā no 51 Skotijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā – tajā dzīvo nepilni 38 tūkstoši cilvēku.

Stīrlingas viduslaiku pils un vecpilsēta

Kā jau ne pārāk lielai pilsētai pienākas, vecpilsēta nav liela, taču iespaidīgu to padara Stīrlingas pils, kas atrodas stāva vulkāniska klinšu paugura virsotnē un redzama jau tālumā no apkartējiem līdzenumiem. Ir pat sens teiciens – kam pieder Stīrlinga, tam pieder Skotija. Pils no lejas patiešām izskatās majestātika un grūti ieņemama.

Ja ceļojat ar automašīnu, netālu no dzelzeļa stacijas pie Vue kinoteātra (skatieties saiti uz maršrutu kartē tālāk tekstā) ir plašas autostāvvietas par ļoti pieņemamu cenu. Var, protams, noparkoties pašā pils pagalmā, taču cena par to būs daudz lielāka un ne vienmēr tur arī būs brīvas vietas. Toties no stacijai tuvējām autostāvvietām varesiet izstaigāt nelielā centra ieliņas un uzkāpt augšā uz pili – tas nesagādās pārāk lielu piepūli, lai arī kāpšana vietām ir diezgan stāva.

Vollesa monuments

Stīrlingas nomalē atrodas ievērojams skotu vēstures simbols Vollesa monuments. Daudziem šis vārds varētu būt pazīstams pēc 1995. gadā uzņemtās filmas Drošsirdis, kurā amerikāņu aktieris Mels Gibsons atveidoja vēsturisko neatkarības cīnītāja Viljama Vollesa tēlu.

Kādu laiku monumenta piekājē pat bija novietota aktiera statuja, taču vietējo iedzīvotāju iebildumu rezultātā tā tika aizvākta. Galvenā morāle – filma tomēr ir mākslas darbs un nevar pretendēt uz vēsturisko faktu pilnvērtīgu atspoguļošanu. Un galu galā – Viljams Volless bija skots.

Vēl šis un tas noderīgs

Viena no lielākajām iestādēm pilsētā ir Stīrlingas universitāte. Tās reputācija tādā nozarē kā akvakultūra tiek ļoti augsti novērtēta ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē. Uz turieni mācīties dodas studenti no dažādām pasaules valstīm. Patiesībā, universitāte nemaz neatrodas Stīrlingā, bet tās priekšpilsētā Bridge of Allan, apmēram 4 kilometrus no Stīrlingas centra. Turpat pie universitātes atrodas arī iepriekš minētais Vollesa monuments.

Stīrlingā ir daudzas vietas, kur var labi paēst un arī pārnakšņot, ja tāda vajadzība rodas. Jāsaka gan, ka ļoti daudz tur ir indiešu restorānu un ne visiem tas var būt pa prātam, taču bez īpašām pūlēm iespējams arī atrast cita veida restorānus un kafejnīcas.

Viens no tādiem restorāniem, ko es varu rekomendēt ir pie pašas pils – Port Cullis. Tas ir mājīgs restorāns-bārs, tur var sēdēt gan iekštelpās, gan nelielā dārzā un cenas ir salīdzinoši labas, ņemot vērā atrašanās vietu. Jebkurā gadījumā, pēc pils apmeklēšanas, pusdienošana tur var pozitīvi papildināt pilī gūtos iespaidus.

Citas ievērojamas vietas, ko apmeklēt ceļotājiem Skotijā bez jau augstāk minētajām, ir Edinburga, Glāzgova, Skye sala, Loch Lomond un Loch Ness ezeri, Hebridu salas un vesela virkne nacionālo parku aktīvas atpūtas cienītājiem.