Glāzgova

Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita.

Ko apskatīt

Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā.

Glāzgovas universitāte
Glāzgovas universitāte

Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm.

Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet vēstures elpu var sajust vienkārši staigājot pa tās ielām.

Populārākie apmeklēšanas vērtie apskates objekti ir Kelvingroves mākslas galerija (Kelvingrove Art Gallery and Museum, ieeja bez maksas), Krastmalas muzejs (Riverside Museum), Glāzgovas zinātnes centrs un Džordža skvērs (George Square) pašā pilsētas centrā. Un protams, Glāzgovas universitātes centrālā ēka ir atsevišķas apskates vērta; gan pats ēku komplekss no ārpuses, gan arī iekšā esošais Hantera muzejs un mākslas galerija (The Hunterian Museum and Art Gallery), kuru var apmeklēt bez maksas.

Satiksme

Kā jau lielai pilsētai pienākas, Glāzgovā ir pazemes metro. Metro ir tikai viena līnija un vilcieni kursē pa apli abos virzienos. Vēl interesanti, ka metro vagoni ir daudz mazāki kā, piemēram, Londonā. Sajūta tāda, ka pie perona piebrauc miniatūri vagoniņi.

Vislabāk pilsētā pārvietoties ar metro vai arī ar vilcienu, ja jādodas kaut kur tālāk no centra. Protams, krustām šķērsām kursē arī autobusi, taču triju gadu laikā tur dzīvojot autobusus izmantoju tikai pāris reizes. Laikam nepatika, ka tie mēdz kavēties, ir lēni un arī salīdzinoši dārgi.

Pa pilsētas centru vislabāk pārvietoties kājām, satiksme tajā ir lēna un ir arī ielas, kuras paredzētas tikai gājējiem.

Sauchiehall iela Glazgovā
Sauchiehall iela Glazgovā

Tiem, kas grib doties kur tālāk, jāatceras, ka Glāzgovā ir divas galvenās dzelzceļa stacijas un ne no katras var aizbraukt uz vajadzīgo vietu. Stacijas viena no otras atrodas apmēram 10 minūšu gājiena attālumā, tā kā mēģināt atrast kā aizbraukt no vienas uz otru nav īpašas jēgas. Protams, ja ir daudz bagāžas, tad vienkārši jākāpj taksometrā.

Turpat centrā atrodas arī autoosta no kuras kursē autobusi uz lielākajām pilsētām un attālākām Skotijas vietām. Vispār starppilsētu autobusu satiksme Skotijā ir laba.

Ja ierodaties Glāzgovas lidostā, tad gan vienīgais sakarīgais transporta veids uz pilsētu ir autobuss, kas piestāj terminālī, bet, ja ielidojat ļoti vēlu, tad var nākties braukt ar taksometru, kas nemaz nav lēti.

Kur doties

Pilsētas centrā ir ļoti daudz veikalu un kafejnīcu, dienas garumā iespējams staigāt pa gājēju ielām, apskatīt centrālo staciju no iekšpuses un doties uz centra austrumu daļu, kura nav tālu un tai arī ir savs šarms, jo kādreiz tur bija pilsētas noliktavu rajons.

Vakars Partikā
Vakars Partikā

Taču pilsētas centrs pārvēršas vakarā, jo vaļā veras daudzi naktsklubi un dzīve atsākas ar jaunu sparu. Populārākā, savā ziņā pat leģendāra, izklaides iela ir Sauchiehall Street. Dzīve šajā rajonā kūsā līdz pat trijiem no rīta, īpaši nedēļas nogalēs.

Glāzgova vispār ir ļoti aktīva pilsēta, kur cilvēki pēc darba dienas, un it īpaši pēc darba nedēļas, iet atpūsties jautrās kompānijās un ar to atšķiras no daudzām citām Skotijas pilsētām, kuras vakaros paliek klusākas. Tāpēc, ja esat Skotijā ir vērts apmeklēt |Glāzgovu un izbaudīt tās īpatnējo šarmu.

Stīrlinga Skotijā

Skotijas centrālā daļa

Stīrlinga, kas pazīstama kā Skotijas karaļu kronēšanas vieta, atrodas Skotijas centrālajā daļā. To mēdz dēvēt par vārtiem uz augstkalnēm (Highlands), jo ziemeļu virzienā no tās sākas daudziem zināmais kalnu reģions Skotijas augstienes. Pilsēta ir viena no iecienītākajām vietām, ko apmeklē tūristi un senākā pagātnē tā pat ir bijusi Skotijas galvaspilsēta. Stirling tika izveidota kā karaliskā pilsēta 1130. gadā, lai gan tās apkārnē cilvēki ir dzīvojuši jau aptuveni četrus tūkstošus gadu.

Stīrlinga atrodas 42 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Glāzgovas un 60 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Edinburgas, veidojot kartē tādu kā vienādmalu trīsstūri starp šīm trijām Skotijas pilsētām, tās visas ir arī savienotas ar modernām ātgaitas automaģistrālēm.
Lai gan pilsētai ir lielpilsētas (city) statuss, tā ir tikai deviņpadsmitā no 51 Skotijas pilsētām iedzīvotāju skaita ziņā – tajā dzīvo nepilni 38 tūkstoši cilvēku.

Stīrlingas viduslaiku pils un vecpilsēta

Kā jau ne pārāk lielai pilsētai pienākas, vecpilsēta nav liela, taču iespaidīgu to padara Stīrlingas pils, kas atrodas stāva vulkāniska klinšu paugura virsotnē un redzama jau tālumā no apkartējiem līdzenumiem. Ir pat sens teiciens – kam pieder Stīrlinga, tam pieder Skotija. Pils no lejas patiešām izskatās majestātika un grūti ieņemama.

Stīrlingas pils mūris
Stīrlingas pils mūris

Ja ceļojat ar automašīnu, netālu no dzelzeļa stacijas pie Vue kinoteātra (skatieties saiti uz maršrutu kartē tālāk tekstā) ir plašas autostāvvietas par ļoti pieņemamu cenu. Var, protams, noparkoties pašā pils pagalmā, taču cena par to būs daudz lielāka un ne vienmēr tur arī būs brīvas vietas. Toties no stacijai tuvējām autostāvvietām varesiet izstaigāt nelielā centra ieliņas un uzkāpt augšā uz pili – tas nesagādās pārāk lielu piepūli, lai arī kāpšana vietām ir diezgan stāva.

Vollesa monuments

Stīrlingas nomalē atrodas ievērojams skotu vēstures simbols Vollesa monuments. Daudziem šis vārds varētu būt pazīstams pēc 1995. gadā uzņemtās filmas Drošsirdis, kurā amerikāņu aktieris Mels Gibsons atveidoja vēsturisko neatkarības cīnītāja Viljama Vollesa tēlu.

Viljama Vollesa monuments
Viljama Vollesa monuments

Kādu laiku monumenta piekājē pat bija novietota aktiera statuja, taču vietējo iedzīvotāju iebildumu rezultātā tā tika aizvākta. Galvenā morāle – filma tomēr ir mākslas darbs un nevar pretendēt uz vēsturisko faktu pilnvērtīgu atspoguļošanu. Un galu galā – Viljams Volless bija skots.

Vēl šis un tas noderīgs

Viena no lielākajām iestādēm pilsētā ir Stīrlingas universitāte. Tās reputācija tādā nozarē kā akvakultūra tiek ļoti augsti novērtēta ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē. Uz turieni mācīties dodas studenti no dažādām pasaules valstīm. Patiesībā, universitāte nemaz neatrodas Stīrlingā, bet tās priekšpilsētā Bridge of Allan, apmēram 4 kilometrus no Stīrlingas centra. Turpat pie universitātes atrodas arī iepriekš minētais Vollesa monuments.

Stīrlingā ir daudzas vietas, kur var labi paēst un arī pārnakšņot, ja tāda vajadzība rodas. Jāsaka gan, ka ļoti daudz tur ir indiešu restorānu un ne visiem tas var būt pa prātam, taču bez īpašām pūlēm iespējams arī atrast cita veida restorānus un kafejnīcas.

Stīrlingas vecpilsēta
Stīrlingas vecpilsēta

Viens no tādiem restorāniem, ko es varu rekomendēt ir pie pašas pils – Port Cullis. Tas ir mājīgs restorāns-bārs, tur var sēdēt gan iekštelpās, gan nelielā dārzā un cenas ir salīdzinoši labas, ņemot vērā atrašanās vietu. Jebkurā gadījumā, pēc pils apmeklēšanas, pusdienošana tur var pozitīvi papildināt pilī gūtos iespaidus.

Citas ievērojamas vietas, ko apmeklēt ceļotājiem Skotijā bez jau augstāk minētajām, ir Edinburga, Glāzgova, Skye sala, Loch Lomond un Loch Ness ezeri, Hebridu salas un vesela virkne nacionālo parku aktīvas atpūtas cienītājiem.

Londona – pirmie iespaidi

Apmeklējot Londonu

Sākotnēji šis blogs tika rakstīts, kad ierados Anglijā uz kādu laiku padzīvot Londonā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, tāpēc daļa informācijas ir papildināta, lai būtu aktuāla arī 2024. gadā. Vēl joprojām tas viss šeit par pirmajiem iespaidiem pārceļoties uz Londonu. Uz šo brīdi jaunākais ieraksts par Londonu ir apraksts par Batersī spēkstaciju.

Anglijas un Lielbritānijas galvaspilsētā Londona ir slavena ar daudzām interesantām un pat unikālām vietām, bet es sākšu ar tiltiem. Londonā pāri Temzas upei ir 24 tilti. Vecākais ir Londonas tilts, kas sākotnēji tika izgatavots no koka, bet pēc tam tika pārbūvēts 1209., 1831. un 1973. gadā. Iespējams, slavenākais ir Torņa (Tower) tilts, kas tika uzcelts 1894. gadā un ir pazīstams visā pasaulē kā viena no Londonas ainavas vizītkartēm.

Torņu tilts
Torņu tilts

Viens no interesantākajiem tiltiem, manuprāt, ir Tūkstošgades tilts, kas ir gājēju tilts, savienojot Sv. Pāvila katedrāli un Tate Modernās mākslas galeriju.

Ļoti skaista aina parādās, ja paskatās uz tiltu no mākslas galerijas puses virzienā uz Sv. Pāvila katedrāli. Jūs varat šķērsot upi, izmantojot jebkuru citu tiltu (izņemot dažus dzelzceļa tiltus), un katru reizi panorāmas skats būs atšķirīgs un vienlīdz interesants.

Parki un dārzi

Neskatoties uz lielo pilsētas izmēru, Londona ir ļoti zaļa. Pat pilsētas centrā ir daudz mazu dārzu un lielāku parku. Lielākie parki centrālajā rajonā ir Regenta parks (166 hektāri), Haidparks (142 hektāri) un Kensingtonas dārzi (111 hektāri).

Kensingtonas dārzi
Kensingtonas dārzi

Tos sauc arī par karaliskajiem parkiem, jo sākotnēji tie tika radīti karaliskās ģimenes atpūtai taču tagad ir pieejami arī plašākai publikai. Daudzi cilvēki katru dienu izmanto parkus skriešanai, pastaigām, piknikiem vai vienkārši atpūtai sēžot zālē, kas tur ir atļauts.

Karaļa dzimšanas diena

Kad rakstīju šo pirmo reizi, Lielbritānijā valdīja karaliene, tagad pie varas ir karalis, nekas cits nav būtiski mainījies.

Ja jūs nolemjat apmeklēt Londonu vasaras sākumā, katru gadu tiek rīkoti lieli publiski Karalienes (tagad karaļa) dzimšanasdienas svētki. Cilvēku pūļi skatās parādi. Tā ir tradīcija, kas nāk no 17. gadsimta. Pasākims katru gadu notiek Londonā jūnija otrajā sestdienā neatkarīgi no tā, kad ir valdnieka īstā dzimšanas diena.

Pēc Lielbritānijas armijas parādes valdnieks karaliskajā procesijā dodas uz Bekingemas pili. Ir ļoti interesanti vērot armijas parādi, kas sastāv no dažādiem karaspēka veidiem. Pasākuma beigās karaliskie gaisa spēki lido virs pūļa Bekingemas pils virzienā, kur tos no balkona sveic karaliskā ģimene.

Krogi un pilsētas pasākumi

Manuprāt, angļu krogi (pubs) ir kaut kas īpašs. Jūs varat baudīt lielisku alu pusdienojot vai uzdzert ko citu, lai gan alus Anglijas krogos ir svēta lieta. Svētdienās varat ēst ļoti īpašu tradicionālo ēdienu – svētdienas cepeti (sunday roast). Galvenās ēdiena sastāvdaļas ir Jorkšīras pudiņš (maizes tipa cepts izstrādājums) un piedevas (burkāni, zaļie zirnīši, kartupeļu biezputra, mērce utt.). Gaļu varat izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kas visbiežāk ir cūkgaļa, aitas gaļa, liellopa gaļa, vistas gaļa vai atsevišķos gadījumos arī zivs.

Taču visinteresantākais skats pie krogiem ir piektdienu vakaros. Pirms pārnākšanas no darba, daudzi cilvēki pēc darba nedēļas pulcējas pūļos krodziņos un to ārpusē, jo vietas iekšā visiem bieži vien nepietiek. Tas ir kā prognoze, ka tuvojas nedēļas nogale un cilvēki sāk svinēt smagas darba nedēļas beigas. Šīs svinības bieži beidzas tikai tad, kad krogs tiek slēgts ap pusnakti.

Gandrīz katru nedēļas nogali vasarā visā pilsētā notiek pasākumi un dažādas svinības. Viens no populārākajiem pasākumiem ir Notinghilas karnevāls. Šis pasākums tiek rīkots katru gadu augusta beigās kopš 1966. gada, un tas ir lielākais šāda veida karnevāls Eiropā.
Visapkārt ir daudz cilvēku dažādos tērpos, daudz trokšņu no visdažādākajām skaņu sistēmām un dzīvās mūzikas.

Milzum daudz cilvēku vēro šīs norises, kopā šajā karnevālā piedalās aptuveni miljons cilvēku. Nākošajā dienā pēc pasākuma tiek nodrošināts darbs ļoti daudziem atkritumu savācējiem, jo skats pēc festivāla ir kā pēc atkritumu vētras.

Apskates vietas Londonā

Londona tūristiem piedāvā milzīgu daudzumu dažādu izklaides iespēju. Piemēram, Temzas upe ir ļoti iecienīts sabiedriskā transporta maršruts. Ja vēlaties doties ceļojumā pa upi, ir vērts izvēlēties Griniču kā galamērķi un izmantot ļoti ērtos Thames Clippers kuģīšus, kuri kursē pa Temzu. Pēc VOVID-19 pandēmijas pārvadātājs tagad ir Uber Boat, lai gan Thames Clipper vārdu salikums nosaukumā arī ir saglabāts (pilnais nosaukums Uber Boat by Thames Clippers).

Pulksteņa tornis pie parlamenta Big Ben
Pulksteņa tornis pie parlamenta Big Ben

Šie katamarāni ir ātri un kursē bieži, tiem ir daudz pieturu, un ceļojuma laikā jūs varat vērot daudzas dažādas vietas Temzas krastos. Grīniča ir viena no pēdējām Thames Clippers pieturām.

Pēc Karaliskās observatorijas un tās apkārtnes apmeklējuma Grīničā jūs varat atgriezties pilsētas centrā izmantojot DLR – Docklands Light Railway (burtisks tulkojums būtu – ostas doku vieglais dzelzceļš, lai gan tas neko neizsaka. Tas ir kaut kas pa vidu īsam vilciena sastāvam un tramvajam un kursē bez vadītāja).

Šī ir vēl viena lieta, kas ir īpaša Londonā – DLR ir viena no pirmajām vieglo dzelzceļu sistēmām Lielbritānijā, un tai ir viena no pasaulē modernākajām vilcienu automātiskās vadības sistēmām. Visi DLR vilcieni no Grīničas ierodas vienā no metro stacijām pašā pilsētas centrā Temzas kreisajā krastā.

Šie ir tikai daži padomi, kā pavadīt laiku Londonā, ja izdomājat doties uz nedēļas nogali vai mazliet ilgāk. Patiesībā pat ar vairāku gadu nodzīvošanu Londonā var nebūt pietiekami, lai iepazītos ar visu, kas tajā ir.

No Rīgas uz Londonu – Beļģija

Pēc brauciena no Rīgas Latvijā uz Berlīni ar autobusu un no Vācijas galvaspilsētas Berlīnes uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli ar vilcienu, trešās dienas rītā pamodāmies diezgan labi atpūtušies Briseles viesnīcā.

Mūsu Eurostar ātrvilciena atiešanas laiks bija paredzēts pēcpusdienā, tāpēc nekur īpaši nesteidzoties paēdām brokastis un pēc tam laiskojāmies viesnīcas pirmajā stāvā. Tā kā bijām gana noguruši ceļojot iepriekšējās divas dienas, nekur ārā uz pilsētu doties nevēlējāmies.

Brisele

Brisele is Beļģijas galvaspilsēta, lai gan bieži ar to tiek minēta arī kā Eiropas Savienības galvaspilsēta, jo tā ir viena no pilsētām, kurā atrodas ES institūcijas. Tajā atrodas arī citas nozīmīgas iestādes, piemēram, Benelux valstu sekretariāts un NATO mītne.

Briselē dzīvo apmēram 1.2 miljoni cilvēku. Interesants is fakts, ka, lai gan pilsēta skaitās franciski runājoša, tā atrodas Beļģijas flāmu daļā veidojot enklāvu. Līdz 19. gadsimta beigām Briselē valdošā valoda bija flāmu, taču pēc tam franču valoda ņēma virsroku. Briseles reģionā ir divas oficiālās valodas – franču un flāmu.

Briseles dzelzceļa stacija
Briseles dzelzceļa stacija

Ierodoties Briselē viesnīcu pie dienvidu stacijas izvēlējāmies apzināti, jo tur vakarā pienāca vilciens ar kuru ieradāmies no Vācijas un no turienes arī plēnojām doties braucienā tālāk uz Londonu Lielbritānijā ar Eirostar vilcienu.

No Briseles dienvidu stacijas attiet ātrvilcieni gan uz Apvienoto Karalisti, gan arī tie, kuru galamērķis ir Eiropas Savienības valstis ar gala stacijām, piemēram, Parīzē Francijā. Atšķirība ir tikai tāda, ka pirms iekāpšanas vilcienā uz Londonu ir jāiet cauri muitas un robežkontrolei kā tas ir jebkurā starptautiskajā lidostā.

Brauciens uz Londonu

Muitas un robežkontrole arī nozīmē to, ka stacijā jāierodas kādu brīdi pirms vilciena attiešanas un stacijā ir beznodokļu (duty free) veikali. Par tiem gan jāsaka, ka cenas tajos ir nenormāli augstas un, visticamāk, pilsētā iepirkties varētu pat būt lētāk.

Bijām pareizi sarēķinājuši laiku, lai nebūtu ilgi jāgaida vilciena pienākšana, tāpēc pēc nelielas uzkavēšanās uzgaidāmajā zālē varējām jau doties uz peronu, lai kāptu iekšā vilcienā.

Ekrāns vilciena salonā
Ekrāns vilciena salonā

Pats brauciens nebija īpaši aizraujošs, ja neskaita to, ka vilciena kustības ātrums bija tuvu 300 kilometriem stundā (varbūt pirmo reizi braucot šādā ātrumā ar vilcienu sajūtas būtu iespaidīgākas). Pa ceļam vienīgā pietura bija Francijas pilsētā Lillē. Tur tika uzņemti papildus pasažieri un bez jebkādas kavēšanās devāmies tālāk.

Brauciens no Briseles līdz Londonai aizņēma vien divas stundas un desmit minūtes. Biļete standarta vagonā vienam cilvēkam maksāja 60 mārciņas (75 eiro). Jāsaka gan, ka šī ir salīdzinoši zema cena par braucienu, kas var maksāt no 100 līdz 200 mārciņām vai pat vairāk. Nedēļas nogalē cenas bieži ir zemākas (īpaši ap pusdienlaiku) bet darba dienās augstākas. Nedēļas nogalēs parasti ir kādi pieci reisi vienā virzienā, bet darbadienās seši (pirmdienās septiņi).

Londonas St Pancras stacija

Eirostar vilcieni Londonā ierodas St Pancras International stacijā. Stacija ir savienota ar vienu no visvairāk noslogotajām stacijām Lielbritānijā London Euston, no kuras kursē iekšzemes vilcieni.

Ja gadās būt tuvumā, ir vērts staciju apskatīt no iekšienes. Angārs, kurā ierodas vilcieni, ir gan milzīgs, gan tajā pašā laikā mājīgs ar lielu pulksteni pie angāra sienas un statuju perona galā, kura simbolizē satikšanās un atkalredzēšanās prieku.

St Pancras stacija Londonā
St Pancras stacija Londonā

Tālāk no stacijas ir milzum daudz iespēju doties vēlamajā virzienā uz pilsētu – metro, autobusi, taksometri un virszemes dzelzceļa līnijas. Netālu ir arī King’s Cross dzelzceļa stacija, kurā, starp citu, ir Harija Potera veikals uz Perona 9 3/4’. Tur, protams, tirgo arī atbilstošos šī pasaku varoņa suvenīrus.

Tā nu mūsu nepilnu trīs dienu ilgais brauciens no Rīgas uz Londonu veiksmīgi noslēdzās. Ja gribat lasīt ko vairāk, apskatiet citus šī bloga ierakstus.

Abotsburijas gulbji

Mēs jau divreiz esam apmeklējuši gulbjus Abotburijā. Pirmo reizi marta beigās un otrreiz maija sākumā, kad gulbjiem un citiem putniem tikko sāka izšķilties pirmie jaunie putnēni. Abas no šīm reizēm bija interesantas, un mēs turp brauktu vēlreiz, kaut vai pastaigāties un izbaudīt šo mierīgo relaksējošo vietu apbrīnojami skaisto putnu kompānijā.

Abotsburijas gulbji Dorsetā

Vietu, kur atrodas Abotsburijas gulbji 11. gadsimtā nodibināja benediktīniešu mūki. Viņi tur audzēja gulbjus pārtikas nolūkos – cik praktiski! Apsaimniekotāji saka, ka šī ir mājvieta pasaulē vienīgajai pārvaldītajai ligzdojošo gulbju kolonijai, lai gan tas nav vienīgais, ko jūs tur atradīsit apmeklējot šo vietu. No ieejas vārtiem jums būs jānoiet gandrīz kilometrs, lai nokļūtu pie gulbju kolonijas; bezmaksas autostāvvieta atrodas pie pašas ieejas. Ceļā uz piekrasti pamanīsiet arī citas atrakcijas, piemēram, krūmu labirintu un nelielu arēnu, kurā ar pedāļiem minami četrriteņi ir pieejami bez maksas.

abotsburijas gulbju kolonija
Abotsburijas gulbju kolonija

Ir vēl kaut kas, kas var noderēt plānojot apmeklēt šo vietu – jūs varat iegādāties biļetes ar 25% atlaidi, lai iekļūtu arī citā netālu esošajā vietā – Abotsburijas subtropu dārzos. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, bija iespēja iekļūt arī citā vietā, kas ļoti labi noderētu apmeklētājiem ar bērniem. Tomēr, cerams, ka tas ir īslaicīgi, tas ir mainījies kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā; koronavīrusa dēļ 2020. gadā joprojām ir spēkā daži ierobežojumi apmeklētājiem.

Gulbju barošana
Viena no aizraujošākajām lietām par Abotsburijā ir gulbju barošana. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, barošana notika pulksten 12:00 – to vajadzētu paturiet to prātā kad plānojiet ceļojumu un rezervējot biļetes. Kā jau rakstīju iepriekš, jārēķinās at to, ka nokļūšana līdz gulbjiem prasīs vismaz desmit līdz piecpadsmit minūtes, ja pa ceļam nekur neapstājaties.

Tiem, kas vēlas, īpaši bērniem, bija atļauts iekļūt barošanas zonā un barot gulbjus ar pārtiku, ko vietējie apsaimniekotāji nodrošināja uz vietas. Šis process bija pietiekami ilgs, lai uzņemtu daudz fotoattēlu un safilmētu video. Visi gulbji no apkārtnes pulcējās kopā, lai saņemtu pārtiku. Pirms un pēc barošanas jūs varat staigāt pa teritoriju, izmantojot ērtas takas un vērot daudzus citus putnus, kas dzīvo šajā apkārtnē. Teritorijā ir arī neliels muzejs, kas sniedz vairāk informācijas par gulbjiem un šīs vietas vēsturi.

putnu ligzdošanas vietas pie abotsburijas
Putnu ligzdošanas vietas pie Abotsburijas

Parasti šīs vietas darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visas nedēļas garumā, pēdējais apmeklētājs tiek ielaists līdz 16:00; iegādājoties biļetes internetā tās cena pieaugušajam ir £ 10, bērnam – £ 5. Jāņem vērā, ka suņiem nav atļauts ieiet teritorijā pie gulbjiem. Minimālais apmeklējuma laiks varētu būt divas līdz trīs stundas, lai gan jūs tur varat pavadīt arī daudz vairāk laika.

Abotsburijas subtropu dārzi

Abotsburijas gulbji bija ļoti skaisti un pēc to apmeklēšanas mēs devāmies uz Abotsburijas subtropu dārziem, vietu, kas atrodas divu ar pusi kilometru attālumā braucot ar auto. Un atkal prieks – tur ir milzīga bezmaksas autostāvvieta, kas atrodas pāri ceļam tieši pie ieejas dārzos.

Par dārzu vēsturi varat izlasīt viņu internet lapā (saite šeit augstāk), sniegtā informācija ir visaptveroša. Šī ir pārsteidzoši jauka vieta, kuru var izbaudīt gan pieaugušie, gan bērni. Varu piebilst tikai to, ka dārzi ir īpaši skaisti pavasarī. Tur ir arī dabīgs skatu laukums no kura varat novērot piekrasti un pat redzēt mazliet no Abotsburijas gulbju teritorijas; lai nokļūtu skatu laukumā gan ir jārēķinās ar nelielu fizisku piepūli kāpjot nelielā kalnā.

Dārzu darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visu nedēļu. Iepriekš iegādāta biļete pieaugušajam maksā £ 10 un personai vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem £ 5; bērni līdz pieciem gadiem tiek ielaisti bez maksas; biļešu iegāde uz vietas būs dārgāka. Ir arī labas ziņas suņu īpašniekiem – suņiem ir atļauts ienākt dārzos!

Cita interesanta vieta tur pat Dorsetā jūras krasta par ko var izlasīt šjā blogā un ir vērts apmeklet ir Durlstonas parks.

Vestbeja Dorsetā

Rietumdorseta

Apmēram vienas stundas brauciena attālumā no Bormutas uz rietumiem atrodas patiešām skaista mazpilsēta Vestbeja (West Bay). Ceļojums pats par sevi ir ļoti aizraujošs, jo Rietumdorseta pārsteidz ar brīnišķīgām ainavām; gandrīz visu ceļu sanāk braukt pa kalniem un pa lejām. Dažviet no pauguru virsotnēm paveras skats uz Lamanšu un pat iespējams ieraudzīt piekrastes līniju.

klintis pie vestbejas
Klintis pie Vestbejas

Vestbeja ir maza kūrortpilsēta, kas atrodas uz dienvidiem no Bridportas, apmēram 15 jūdzes no Veimutas, un tai ir sava osta, jahtu piestātne un tūrisma objekti visu vecumu apmeklētājiem. Vestbejā un ap to ir daudz viesu māju, viesnīcu, kotedžu tūristiem un kempingu parku. Šī teritorija ir daļa no Juras piekrastes, kas ir UNESCO pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā; visas Juras piekrastes krasta līnijas garums ir gandrīz vairāl kā 154 kilometri.

Pilsētas vēsture sākas, kad 1884. gadā no Bridportas līdz Bridportas ostai tika pagarināta dzelzceļa līnija; jaunā ostas stacija tika nosaukta par West Bay. Drīz pēc tam sākās villu un māju būvniecība, lai šai vietai piesaistītu tūristus. Dzelzceļa līnija pasažieriem tika slēgta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un to pavisam beidza izmantot 1962. gadā.

Pastaiga pa Juras laikmeta krastu

Pēc ierašanās Vestbejā mēs sākām gājienu tieši no stāvlaukuma, kas atrodas turpat pie krasta. Mūsu apmeklējuma dienā, kas bija svētdiena, visas dienas autostāvvietas cena bija tikai divas mārciņas. Piejūras autostāvvietā ir daudz vietu, lai gan vasarā tā visdrīzāk ir pilna. Tomēr apkārtnē ir arī citas autostāvvietas, un visticamāk ka spēsiet atrast kādu vietu kur novietot automašīnu.

Pārgājienam ir divas iespējas – vai nu ejat gar pašu jūras krastu, vai arī izmantojat piekrastes taku, kas iet virs klintīm. Mēs nolēmām staigāt pa pludmali un atgriezties pa piekrastes taku, pa kuru veļš iet augšā un lejā; piekrastes klintis sasniedz piecdesmit metru augstumu un no tām paveras vienreizējs skats uz apkārtni.

Mēs nolēmām iet līdz tuvējam kempingam, kas atrodas apmēram pusotra kilometra attālumā no autostāvvietas, un pēc tam atgriezties mūsu sākuma punktā. Gan ejot pa pludmali, gan pa piekrastes taku, jāpatur prātā, ka kāda daļa no Austrumu klints var nobrukt nepārtrauktas vēja un ūdens izraisītas erozijas dēļ. Viens no pēdējiem lielākajiem nobrukumiem tika reģistrēts 2019. gadā, kad aptuveni tūkstotis tonnu iežu nobruka pludmalē.

Lai gan kopējais trīs kilometru attālums šķiet ļoti mazs, staigājot pavadījām apmēram divas stundas. Galvenais iemesls tam ir tas, ka mēs fotografējām apkārtni, baudījām fantastiskas ainavas, it īpaši no augšas ejot pa piekrastes takau. Turklāt mums bija līdzi suns, un arī viņš izbaudīja pastaigu. Iespējams, ka vasaras sezonas laikā suņiem nav atļauts staigāt pa pludmali.

Mūsu atgriešanās bija laikā, kad tuvojās mākoņainas dienas saulriets, un apkārtējās ainavas skats no augšas bija patiešām iespaidīgs.

vestbejas osta
Vestbejas osta

Mols, jahtu piestātne, zivis un kartupeļi (fish & chips)

Vakarā, pēc divu stundu pastaigas gar piekrasti, mēs jutāmies mazliet izsalkuši un nolēmām pilsētā atrast kaut ko ēdamu. Pirms tam mēs devāmies uz piestātni un pastaigājāmies pa molu. Bija aizraujoši redzēt, kā cilvēki no jūras ierodas ar laivām un iekrauj tās vieglo auto piekabēs, lai pēc dienas pavadīšanas jūrā atgrieztos mājās.

Pilsētā gar ielu ir izvietoti nelieli kioski, kas piedāvā dažādas ēdiena iespējas līdzņemšanai. Protams, ka angļu iecienītie fish & chips (mīklā cepta zivs ar fritētiem kartupeļiem) bija mūsu izvēle, jo Vestbeja ir pazīstama ar savu vietējo ekonomiku, kuras pamatā ir tūrisms un zvejniecība. Dienas piedāvājumā bija maltīte, kas sastāv no mencas un kartupeļiem par 5.7 mārciņām, un mēs nolēmām to arī ieg;ādāties.

fish and chips kiosks
Fish and chips kiosks

Viss bija ļoti bija svaigs un patiešām garšīgs, kas nodrošināja patīkamu mūsu dienas nogali Vestbejā – Rietumdorseta mūs nepievīla.

Šajā blogā ir arī daudz citu ieraksti par Lielbritāniju, piemēram, par mūsu pieredzi Kornvolā, Dēvonā, Dorsetā un citur Skotijā un Anglijā.