Marakeša 2023

Publiucēts 29/03/2025 autors: ainarsbl

Pēc dažu gadu pārtraukuma atkal atgriezāmies Marokā un šoreiz atkal mūsu galamērķis bija Marakeša.

Lidojums uz Maroku

Marakešas novietojums Marokas centrālajā daļā ir diezgan ideāls, lai apmeklētu citas vietas ārpus pilsētas, bet, protams, pabūt pašā pilsētā un tās tirgū vienmēr ir interesanti. Marakešas tirgu pieminu tāpēc, ka esam ļoti iecienījuši marokāņu garšvielas un izmantojam katru iespēju atjaunot to krājumus.

Lai gan šoreiz lidojām no Londonas Gatvikas lidostas nevis kā iepriekš no Glāzgovas, atkal lidojām ar EasyJet aviokompāniju. Iemesls diezgan praktisks un būtisks – EasyJet piedāvātie lidojumu laiki ir krietni labāki nekā tie ko piedāvā Ryanair.

Ja labi pameklē un pieskaņojas labākajiem piedāvājumiem, arī cenas atsķirības ir minimālas.Vēl vina interesanta lieta – London Gatwick lidostas izmaksas ir zemākas (kaut vai ūdens pudele Getvikā maksā mazāk), tāpēc pat lidojot no Rīgas uz Angliju, vispirms meklējam vai AirBaltic piedāvā konkurētspējīgas cenas uz Getviku. Tas gan ir reti, ja salīdzina ar Ryanair relatīvi zemajām cenām, bet EasyJet uz Rīgu diemžēl nelido.

Viesnīca

Tā nu ap pulksten divpadsmitiem dienā ieradāmies Marakešas Menara lidostā un, pēc salīdzinoši atras tikšanas cauri visām kontrolēm, devāmies uz izvēlēto viesnīcu. Te jāpiezīmē, ka šoreiz gribējām paslinkot tāpēc bijām rezervējuši viesnīcu, kura cenā piedāvā visu iekļautu (all inclusive).

Patiesības labad gan jāsaka, ka viesnīcas transfērs, un kā izrādījās, dažas citas lietas (viens bārs, restorāns un arī SPA procedūras) tomēr bija par atsevišķu samaksu. Taču, galu galā, tā nebija nekāda problēma, jo pietika arī ar to, kas cenā bija iekļauts (trīsreizēja ēdināšana, salīdzinoši labs spāņu vīns, alus, alkoholiskie kokteiļi, baseinu bāri ar uzkodām un dzērieniem, dažādas aktivitātes utt.).

Vēl pāris vārdi par viesnīcu Kenzi Club Agdal Medina. Tā atrodas Marakešas dienvidos, tuvāk lidostai salīdzinot ar pilsētas centru. Ēkas un apkārtne ļoti interesanti izveidotas – cilvēki labi piedomājuši projektējot. Bija, protams, arī savas ēnas puses.

Piemēram, braucot uz Maroku vismaz vienreiz ieplānojam aiziet uz hamamu (tā ir sava veida marokāņu pirts, kur pamatīgi saziepē ķermeni, tad ar skrubi berž nost veco ādu, mazgā un galu beigās relaksējas ar tēju), taču viesnīcas SPA komplekss bija krietni par mazu salīdzinot ar apmeklētāju skaitu. Tā visa rezultāta nespējām nedēļas laikā atrast brīvu laiku hamama apmeklējumam – vai ni viss bija rezervēts, vai arī mums bija ieplānots kas cits.

Marakešas tirgus

Kā jau teicu, mums patīk marokāņu garšvielas, tāpēc kā obligātais pasākums bija brauciens uz Marakešas centrālo tirgu.

No viesnīcas uz Marakešas tirgu (turp un atpakaļ) kursēja viesnīcas bezmaksas autobuss, ko nolēmām izmantot. Taisnības labad gan jāsaka, ka autobuss līdz pašasm centram gan neved, vismaz kāds kilometrs vai pat mazliet vairāk jāiet kājām. Tas gan neizraisa nekādas problēmas, ja nav iebildumu pastaigāt pa pilsētu kājām. Mēs pat izvēlējāmies maršrutu mazliet nost no tūrisma takām un atradām arī citus nomaļākus tirgus laukumus. Jāsaka gan, ka Marakešā tūristi ir visur, taču ir vietas, kur vietējo ir pat vairāk.

Tirgu viņi sauc par “souk” un tādu pilsētā ir ļoti daudz (arābi vispār ir tigotāji, tā kā nav jau tas liels pārsteigums). Ir tādi tirgi kā Souk Fekharine (keramika), Souk Attarine (garšvielas), Souk Zrabi (paklāji), Souk Dhabia (juvelierizstrādājumi) un tā tālāk un tā joprojām.

Bahijas pils

Pa ceļam uz centrālo tirgu (Jemaa el-Fnaa) nolēmām apmeklēt Bahijas pili (Bahia Palace). Šī pils (būvēta starp 1866. un 1867. gadu) ir viens no vislabāk saglabātajiem un interesantākajiem vēsturiskajiem objektiem Marakešā. Pilī kopā ir ap 150 dažādām istabām un dažās no tām ir izveidotas arī ekspozīcijas.

Tūristu domas par ieejas biļetes cenu dalās (apmēram 7 eiro no cilvēka, kas it kā ir diezgan daudz salīdzinoši ar Marokas cenām), taču domāju, ka nevajag būt nūģiem un ieiet apskatīties, ja ir kaut cik interese par citu tautu kultūru un arhitektūru.

Pils apmeklējums neaizņem daudz laika, kādu pusstundu plus vēl jārēķinās ar vismaz 10 minūšu stāvēšanu rindā pēc ieejas biļetēm, ja esat tur rīta pusē. Gaidīšna var izvērsties ilgāka, kad visi ir pamodušies un noskaņojušies kultūras baudīšanai. Atcerieties – gandrīz visur samaksa ir tikai skaidrē naudā – pat šādā tūristu iecienītā objektā!

Tas tad šoreiz arī viss, ceru, ka mazliet ieeintersesēju par Marakešu. Varat lasīt arī citus rakstus, kas rakstīti pēc Marokas un citu valstu apmeklēšanas.

Bulgārija rudenī – otrā diena

Publiucēts 25/01/2025 autors: ainarsbl

Rīts Plovdivā

Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā par 2024. gada braucienu uz Bulgāriju, ap pusnakti atgriezāmies no pastaigas pa Plovdivu un devāmies gulēt. Viesnīcas numuru bijām pasūtījuši bez brokastīm, tāpēc no rīta pēc pamošanās apģērbāmies un uzreiz devāmies uz pilsētu. Pirms došanās tālāk uz Melno jūru mēs vēlējāmies apskatīt pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu dienas gaismā.

Pastaiga pa pilsētu

Plovdiva savā ziņā ir dzīvs muzejs. Klīstot pa gājējiem draudzīgo centru, mūs uzreiz aizrāva pilsētas relaksētā gaisotne. Viens no objektiem, ko noteikti gribējām apskatīt, bija senais romiešu amfiteātris, viens no vislabāk saglabātajiem Eiropā. Amfiteātris, kas celts mūsu ēras 2. gadsimtā imperatora Trajana valdīšanas laikā, varēja uzņemt līdz 6000 skatītāju. Lai gan amfiteātri, dodoties cauri šaurajiem mazo ieliņu labirintiem, atrast nemaz tik vienkārši nebija iespējams, pūles bija tā vērtas, jo skats no augšas bija iespaidīgs, piedāvājot panorāmas skatu uz Plovdivu un apkārtējiem kalniem.

panorāmas skats no plovdivas vecpilsētas — Panorāmas skats no Plovdivas vecpilsētas

Vīna degustācija

Pirmā dienas daļa pilsētā pagāja ļoti ātri, un mums jau ap pusdienlaiku bija jādodas tālāk. Pa ceļam uz Melnās jūras piekrasti bijām rezervējuši vīna degustāciju Zagreus vīna darītavā, kas atrodas kādu gabalu ārpus pilsētas. Bulgārijas vīna darīšanai ir sena vēsture, un Zagreus vīna darītava ir viens no pierādījumiem tam. Vīna darītava atrodas gleznainā vietā un piedāvā lieliskus augstas kvalitātes Bulgārijas vīnogu vīnus.

zagreus vīna darītava bulgārijā — Zagreus vīna darītava Bulgārijā

Ierodoties, mūs sagaidīja gide, kura pastāstīja par Bulgārijas vīna vēsturi un vietējām vīnogu šķirnēm, kuras tiek audzētas viņu vīna dārzos. Interesants moments, iepazīstoties, izrādījās, ka gides vārds tulkojumā no bulgāru valodas nozīmē “vīnoga”.

Bulgārijas vīns

Ne vienīgā, bet noteikti populārākā šķirne, ko viņi audzē, ir Mavrud. Mums tika piedāvāta ekskursija pa vīna ražošanas un uzglabāšanas telpām, kuras laikā uzzinājām vairāk par vīna ražošanu šajā īpašumā.

Mūsu vizītes svarīgākais punkts, protams, bija vīna degustācija, kurā mēs nobaudījām četrus dažādus vīnus. Vīna degustācija tika papildināta ar vietējām delikatesēm, radot ļoti patīkamu, brīvu un nepiespiestu gaisotni. Mēs izbaudījām katru malku, un pirms braukšanas prom iegādājāmies arī dažas pudeles līdzņemšanai.

Brauciens uz austrumiem

Pēc vīna degustācijas mēs turpinājām ceļu austrumu virzienā, dodoties uz Melnās jūras piekrasti. Pēc nelielas palīkumošanas pa vietējiem ceļiem izbraucām uz A1 automaģistrāles, pa kuru braukšanai bija pavisam cita dinamika.

Jau pavisam tuvu Melnajai jūrai atrodas ostas pilsēta Burgasa, taču tās centrā neiebraucām, jo pagriezāmies dienvidu virzienā. Burgasas reģions ir pazīstams ar bagātīgajām lauksaimniecības zemēm un Melnās jūras tuvumu, taču arī pirms tam pa ceļam redzējām daudzus vīnogulājus un citu lauksaimniecības kultūru dārzus.

Mazliet aiz Burgasas mēs apstājāmies Lukoil degvielas uzpildes stacijā, lai ielietu degvielu un mazliet atvilktu elpu pēc diezgan garā brauciena. Nopirkām arī uzkodas un pasēdējām pirms nākamā, vairs ne tik garā ceļojuma posma.

Bulgārijas kalnu masīvi

Kā jau minēju, braucām pa A1 maģistrāli, kura ved no Sofijas uz Burgasu. Sajūta visu laiku ir tāda, ka braucam pa ieleju, kuru no vismaz trijām pusēm ietver kalni. Kalnu grēdas ir viena no Bulgārijas spilgtākajām iezīmēm, tāpēc šeit neliela atkāpe īsam aprakstam par tām.

Bulgārija tiek saukta par Balkānu valsti, taču bez Balkānu kalniem valstī atrodas arī citi kalni, kuri papildina iespaidīgo ainavu. Valstī ir četras galvenās kalnu grēdas – Balkānu kalni, Rilas kalni, Pirinas kalni un Rodopu kalni.

Balkānu kalni

Balkānu kalni ir pazīstami arī kā Stara Planina (Vecais kalns), un tie stiepjas pāri visai valstij no Serbijas robežas rietumos līdz Melnajai jūrai austrumos. Šī kalnu grēda sadala valsti ziemeļu un dienvidu reģionos. Augstākā virsotne Balkānu kalnos ir Boteva virsotne, kas sasniedz 2376 metrus augstumā, taču tā nav pati augstākā virsotne Bulgārijā.

Rilas kalni

Uz dienvidiem no Balkānu kalniem atrodas Rilas kalnu grēda, kurā atrodas Bulgārijas augstākā virsotne Musala, kas paceļas līdz 2925 metriem. Rila ir slavena ar savām dramatiskajām ainavām, kas ietver augstkalnu ezerus, zināmākie no tiem ir 7 Rilas ezeri, kuri ar savām takām ir iecienīts augstkalnu pastaigu (hiking) objekts. Rilas kalnos atrodas arī slavenais Rilas klosteris, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir viens no nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem Bulgārijā (par braucienu uz Rilas klosteri manā blogā būs atsevišķs raksts).

Pirinas kalni

Pirinas kalni atrodas Bulgārijas dienvidrietumu daļā un ir pazīstami ar savu nelīdzeno reljefu un pārsteidzošām granīta virsotnēm. Augstākā virsotne ir Vihren, kas atrodas 2914 metru augstumā. Arī Pirinas kalni ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā to izcilās bioloģiskās daudzveidības un unikālo ainavu dēļ. Iecienītākās aktivitātes Pirinas kalnos ir kalnu slēpošana un alpīnisms.

Rodopu kalni

Rodopu kalni atrodas Bulgārijas dienvidos pie robežas ar Grieķiju, to augstākā virsotne ir Golyam Perelik, kas paceļas 2191 metru augstumā. Iecienītākās aktivitātes Rodopu kalnos ir kalnu pārgājieni un lauku tūrisms.

Pirmais vakars Primorsko kūrortā

Mēs ieradāmies Primorsko vakarā neilgi pirms saulrieta, tieši pirms vakariņu laika. Bijām rezervējuši numuriņus Park Hotel & SPA Les Magnolias Primorsko, kas atrodas Melnās jūras piekrastē, dažu minūšu gājiena attālumā no pludmales. Viesnīcas mierīgā vide, ko ieskauj daudz koku un apstādījumu, ir ļoti piemērota vieta atpūtai, īpaši pēc garāka brauciena.

dekorācija bulgārijas viesnīcā — Dekorācija Bulgārijas viesnīcā

Pēc iekārtošanās numuriņos devāmies vakariņās, kas bija ļoti dāsnas. Lai gan parasti to nedaram, šoreiz izvēlējāmies viesnīcu ar visu iekļautu cenā (all inclusive), lai nevajadzētu lieki tērēt laiku un enerģiju pārtikas medībām. Visas dienas, kamēr bijām kūrortā, pārtika bija ļoti laba un pietiekami daudzveidīga. Bija gan jūras veltes, gan, protams, dažāda veida gaļa, kas Bulgārijā noteikti ir iecienītākais produkts. Varbūt mazliet pietrūka augļu un dārzeņu dažādības, šajā ziņā bijām cerējuši uz ko vairāk.

Dienas izskaņa

Diena bija pagājusi iespaidiem ļoti bagāta, tāpēc nosēdējām viesnīcas restorānā ļoti ilgi. Bija ļoti daudz emociju, ar ko dalīties. Nākošajā dienā nekas, izņemot laisku atpūtu pie viesnīcas baseina, nebija plānots.

Plovdiva mūs bija pārsteigusi ar savu vēsturisko šarmu un ikdienas mieru, bet Zagreus vīna darītava ar saviem augstas kvalitātes vīniem. Visur varēja just viesmīlību un pozitīvu attieksmi. Lai arī bija jau septembra vidus, arī vakars bija silts un mierīgs.

Par šo ceļojumu ir pieejams arī video manā YouTube kanālā. Ja vēl neesat, izlasiet arī par mūsu pirmo dienu Bulgārijā.

Ceļojums uz Bulgāriju 2024. gada rudenī

Publiucēts 11/01/2025 autors: ainarsbl

Rudens piedzīvojums Bulgārijā

Šis bija mūsu otrais ceļojums uz Bulgāriju, galamērķi, kas bija radījis interesi kopš mūsu pirmās vizītes 2007. gadā. Toreiz mēs agrā pavasarī šķērsojām valsti ar automašīnu, apbrīnojot pārsteidzošās Belogradčikas klintis, rāmo Bačkovas klosteri un apskatot gleznaino Melnās jūras piekrasti. Atmiņas palika, taču mēs vēlējāmies atgriezties un to izdarījām 2024. gada rudenī.

Par šo ceļojumu ir arī pieejams video manā YouTube kanālā.

Cits veids, kā izpētīt Bulgāriju

Atšķirībā no iepriekšējā ceļojuma, šoreiz lidojām no Londonas uz Sofiju, gatavi nesteidzīgai bet piesātinātai ceļojuma nedēļai. Iepriekšējā reizē no Rīgas uz Bulgāriju ilgi braucām ar savu auto no Rīgas, bet šoreiz nolēmām netērēt laiku nokļūšanai līdz galamērķim. Pēc nolaišanās Sofijas lidostā mēs noīrējām automašīnu no vietējā uzņēmuma CarRent Bulgaria, kuru bijām rezervējuši caur DiscoverCars. DiscoverCars auto nomas meklētāju jau bijām izmantojuši pirms tam pāris reizes Rīgā, gan arī pēc tam Grieķijā un tas, ko viņi piedāvā likās labāk par citur atrodamo, ieskaitot arī booking.com.
Te jāpiebilst, ka ne no vienas no šeit minētajām kompānijām nesaņemam naudu vai citus labumus par saitēm uz viņu mājas lapām. Atsauksmes labas vai ne tik labas ko dodam (ne tik labās cenšamies parasti nepublicēt) ir uzkrājušās mūsu pašu piedzīvotā rezultātā.

Vietējiem automašīnu nomas uzņēmumiem mēdz būt arī savi mīnusi – to biroji bieži atrodas ārpus lidostas teritorijas. Arī šajā gadījumā bija tā, taču mums bija savs cilvēks Sofijā, kurš dažu minūšu laikā aizgādāja mani līdz auto nomas laukumam, tā kā neērtību vispār nebija nekādu. Ar kājām ejamais gabals gan būti prasījis kādas minūtes četrdesmit (divi ar pusi kilometru ko vicot ar kājām).

Bijām izdarījuši pareizo izvēli, arī auto bija praktiski jauns, autonomas darbinieks visu ātri un precīzi nokārtoja gan kad saņēmām auto, gan arī pēc tam, kad atdevām. Atgriežot auto bijām to kārtīgi nomazgājuši (tas bija līguma noteikumos), tā kā pat izpelnījāmies par to uzslavu.

Ieskats Bulgārijas pagātnē un tagadnē

Bulgārija daudzus gadus bija populārs padomju tūristu atpūtas galamērķis, kas piesaistīja atpūtiekus Melnās jūras piekrastei ar savām pieņemamajām cenām un smilšu pludmalēm bagātajiem kūrortiem. Tomēr pēdējās desmitgadēs citi galamērķi, piemēram, Turcija un Spānija, ir aizēnojuši Bulgārijas tūrisma nozari. Neskatoties uz šīm pārmaiņām, Bulgārija joprojām ir ļoti laba izvēle tiem, kas meklē autentisku pieredzi un viesmīlību.

Bulgārija robežojas ar Grieķiju, Turciju, Serbiju, Ziemeļmaķedoniju un Rumāniju. Pēc teritorijas tā ieņem 103 vietu pasaulē un 16 vietu Eiropā, tās sauszemes teritorija aizņem ir 108 tūkstošus 489 kvadrātkilometrus. Bulgārija ir apmēram uz pusi mazāka kā tās kaimiņvalsts Rumānija, līdzīga izmēra valstis ir Karību jūras lielākā sala Kuba.

Bulgārijā dzīvo gandrīz seši ar pusi miljonu cilvēku, tas it līdzīgi kā kaimiņvalstī Serbijā, lai gan Serbija ir apmēram par ceturto daļu mazāka. Iedzīvotāju blīvums Bulgārijā ir aptuveni tāds pats kā vidēji pasaulē (61 iedzīvotājs uz vienu kvadrātkilometru, vidēji Eiropā tas ir 72).

Valsts galvaspilsēta ir Sofija, kurā dzīvo gandrīz 1,2 miljoni cilvēku. Citas lielākās pilsētas ir Plovdiva (321 tūkstoši iedzīvotāju), Varna (311 tūkstoši) un Burgas (188 tūkstoši), šie dati ir no 2021. gada. Jāpiebilst, ka Bulgārijas iedzīvotāju skaits turpina diezgan strauji samazināties. Maksimumu tas bija sasniedzis 1985. gadā, kad valstī dzīvoja vairāk kā 8,9 miljoni cilvēku. Kopš tā laika iedzīvotāju skaits krītas kļūstot mazāks par gandrīz diviem ar pusi miljoniem laika periodā no 1985. līdz 2021. gadam, lai gan tas ir diezgan zināms un ne pārāk pārsteidzošs stāsts attiecībā uz austrumeiropu.

Bulgārija šodien

Tā kā kopš iepriekšējā brauciena bija pagājuši jau 17 gadi, gribējām apskatīt, kas šajā laikā Bulgārijā ir mainījies. Gribējām vairāk apskatīt Plovdivu un, protams, mazliet laiski atpūsties kūrortā pie Melnās jūras.

Sākšu ar to, ka kopējais iespaids par valsti jau no paša pirmā brīža radās pozitīvs. Mūs sagaidīja silta un viesmīlīga atmosfēra, ēdiens bija izcils — kvalitatīvs, garšīgs un par pieņemamu cenu. Neatkarīgi no tā, vai pusdienojām ceļmalas krodziņos vai elegantos restorānos, katra maltīte bija īpaša un likās, ka katra nākošā pārspēja iepriekšējo. Lai arī resporānu cenas bija augstākas, ēdiena kvalitāte un porciju lielums noteikti bija adekvāts cenai. Par veikalu piedāvājumu un cenām nevaru neko teikt, jo šī ceļojuma laikā paši neko negatavojām.

vīnogulāji bulgārijā — Vīnogulāji Bulgārijā

Ja ir vēlme apmeklēt vietējos vīna ražotājus, Bulgārijā iespējams nogaršot un iegādāties austvērtīgu vīnu par ļoti labu cenu. Vīna degustācijas tiek organizētas pietiekoši augstā līmenī un tiek piedāvātas arī uzkodas. Kas īpaši pārsteidza bija fakts, ka ļoti daudz tiek audzētas Bulgārijas vietējās vīnogu šķirnes un ražotāji, kuri uz to īpaši specializējas, spēja piedāvāt izcilu produkciju.

Plovdiva – Bulgārijas sirds

Sofijā ielidojām ap pusdienlaiku, paņēmām autonomā mašīnu un devāmies Plovdivas virzienā, bet pa ceļam bijām plānojuši apmeklēt vīna darītavu Chateau Copsa. Tā atrodas netālu no ceļa, kas ved no rietumiem uz austrumiem gar vienu no Bulgārijas ziemeļu kalnu masīviem.

Pēcpusdienas pasākums

Tā kā Chateau Copsa atrodas burtiski lauka vidū, minēt adresi lielas jēgas nav. Var apskatīt atrašanās vietu kartē vai vinkārši ieguglēt Chateau Copsa Bulgaria. Viņi tur ne tikai dod degustēt vīnu, bet arī piedāvā naktsmītnes savā viesnīcā stilīgā veca cietokšņa tipa ēkā, kura īstenībā uzcelta nesen, taču izskatās pietiekoši iespaidīgi.

Vīna degustācija bija pagrabā zem pils, visi vīni bija labi, bet bulgāru gida stāsti visu pasākumu vēl papildināja veidojot lielisku pozitīvu gaisotni. Ieteikums rezervēt degustāciju iepriekš, jo Chateau Copsa apmeklētāju ir diezgan daudz.

Vakars pilsētā

Vakarā mēs ieradāmies Plovdivā, kur ātri iekārtojāmies viesnīcā un devāmies izpētīt pilsētu. Bijām rezervējuši viesnīcu Hotel Ego, kas atrodas dažu minūšu kājām gājiena attālumā no centrālās pilsētas gājēju ielas, tātad, ļoti labā vietā. Arī viesnīca pati par sevi bija ļoti laba par to cenu (apmēram 45 eiro), ko maksājām, tā kā varu droši ieteikt arī citiem. Viesnīcas adrese 2 Eliezer Kalev Str., Plovdiv Center, 4000 Plovdiv, vienīcas mājaslapa.

Lai gan vietu skaits ir ierobežots, viesnīca piedāvā arī bezmaksas autostāvvietu. Mums arī šeit paveicās, jo dabūjām pēdējo brīvo vietu. Bijām rezervējuši dārgāku un lielāku variantu, kas ir Deluxe Studio, katram gadījumam, ja nu gribas izmantot virtuvi, kas atradās vienā istabas stūrī. Tā kā gribējām vakariņot pilsētā, virtuvi ēst gatavošanai tā arī neizmantojām.

Ēšana Plovdivā

Vissvarīgākais bija paēst vakariņas, tāpēc devāmies uz iepriekš noskatītu restorānu (Restaurant Diana-1, adrese Plovdiv Center, ul. Knyaz Al. Dondukov-Korsakov 2, 4000 Plovdiv Bulgaria), kurš atrodas kājām ejamā attālumā no pilsētas centra. Porcijas restorānos ir lielas un izvēles dažādība ir vienkārši fantastiska.

Pēc pamatīgām vakariņām devāmies aplūkot pilsētas centru. Pārsteidzoši, ka lai arī tūrisma sezona tā pa lielam jau bija beigusies, uz ielām bija diezgan daudz cilvēku. Pārsvarā tie bija vietējie jaunieši, kuri staigāja pa pilsētu, priecājās par dzīvi un jauko vakaru, sarunājās. Un tas viss bija ļoti pieklājīgā veidā, bez jebkādas bravūras. Šī vispār ir viena lieta, kas mūs pārsteidza Bulgārijā – cilvēki i rlabā garastāvoklī un māk atpūsties sagādājot prieku sev un netraucējot citiem. Tas tā bija ne tikai Plovdivā, bet arī citās vietās, kuras apmeklējām.

Tikai ap pusnakti saguruši bet patīkami izbaudījuši naksnīgo Plovdivu atgriezāmies viesnīcā. Par nākošo dienu rakstīšu nākošajā blogā par šo Bulgārijas ceļojumu. Seko saitei, lai izlasītu par mūsu otrās dienas piedzīvojumiem Bulgārijā.

Grieķijas galvaspilsēta Atēnas

Publiucēts 13/10/2024 autors: ainarsbl

Par Grieķiju

Grieķija ir viena no valstīm, kur esmu bijis daudzas reizes, gan biznesa, gan atpūtas braucienos, gan tranzītā. Tomēr līdz šim nevienu reizi par šo valsti neesmu rakstījis, tāpēc šeit ne tikai par Grieķijas galvaspilsētu Atēnām, bet arī mazliet par Grieķiju vispār.

Ja godīgi, tad jau nav nemaz tik daudz, ko varētu jaunu par visiem zināmo Grieķiju pateikt, tāpēc vismaz daži cipari un nedaudz par vēsturi.
Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu galā, tās teritorija ir gandrīz 132 tūkstoši kvadrātkilometru. Tas ir salīdzināms ar tādām valstīm kā Bangladeš, Nepāla, kuras ir mazliet lielākas par Grieķiju un Ziemeļkoreja un Nikaragvu, kuras ir nedaudz mazākas. Salīdzinot ar Amerikas Savienotajām valstīm, Grieķija ir divas reizes mazāka par Kolorado štatu.

Grieķijai pieder 227 salas no kurām vismaz 166 ir apdzīvotas. Lielākās Grieķijas salas ir Krēta (Crete), Evia, Lesbos, Roda (Rhodes) un Čios (Chios). Krētas teritorija ir nedaudz vairāk kā 8000 kvadrātkilometru – tā ir lielāka par Palestīnu un nedaudz mazāka par tuvumā esošo Kipru. Krētas garums ir 260 kilometri un platums no 12 līdz 60 kilometriem.

Pēc 2020 gada datiem Grieķijā dzīvo nepilni 11 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk kā pusmiljons dzīvo Atēnās (to centrālajā daļā).

Galvaspilsēta Atēnas

Atēnas ir Grieķijas galvaspilsēta un kā jau daudzas citas lielās pilsētas veido konglomerātu, kurā dzīvo ap trīs miljoniem cilvēku.

partenons atēnu akropolē — Partenons Atēnu akropolē

Atēnas ir viena no vecākajām pilsētām pasaulē, vēsturnieki saka, ka tās vecums ir apmēram 3400 gadu. Ar atēnām ir saistīti tādi vārdi kā Platons un Aristotelis.

Ar Atēnām visvairāk saistās tādas lietas kā antīkie tempļi, amfiteātri un, protams, Akropole. Atēnās ir divas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā ietvertas vietas – Atēnu Akropole un Dafnes (Daphni vai Dafni) bizantiešu klosteris, kas ir daudz mazāk zināms salīdzinot ar Akropoli.

Atēnu Akropole

Akropole ir ēku komplekss klints pakalna virsotnē Atēnu centrā, visslavenākais Akropoles objets ir Partenons (Parthenon). Partenons ir templis (precīzāk tā paliekas), kas tika uzcelts par godu grieķu dievietei Atēnai. Tempļa celtniecība tika pabeigta vairāk kā 400 gadus pirms mūsu ēras.

Atēna ir Zeva meita, viena no Olimpa dieviem, viņa ir gudrības un kara dieviete. Atēnas romiešu ekvivalents ir Minerva, lai gan kā romiešu kara dievs plašāk ir pazīstams Marss.

Vārds akropole nozīmē visaugstākais punkts, kā tas patiesībā arī ir, ja tajā uzkāpj. Akropoles piekājē ir iespējams atrast autostāvvietas, ja esat tur ar savu vai īrētu mašīnu. Mēs savējo novietojām stāvvietā, kas atrodas Rovertou Galli 39. No turienes uzkāpt Akropolē nesagādā lielas pūles, tikai kādas 10 – 15 minūtes. Un kāpiens ir tā verts – no augšas paveras fantastisks skats uz pilsētu.

Ieeja Akropoles muzejā ir par maksu. Biļetes maksā sākot ar 12 eiro un vairāk, līdz pat 80 eiro par antīko Atēnu apmeklējumu un apskati gan privāti gan grupā (neesmu tādu čupu naudas tērējis šim pasākumam, tāpēc neņemost teikt ar ko tas varētu būt labāks).

Nakšņošana Atēnās

Naktsmītni izvēlējāmies ārpus pilsētas centra tuvāk jūrai – Tropical Hotel, kas, braucot pa ceļu, atrodas mazliet vairāk kā desmit kilometrus uz dienvidrietumiem no Akropoles.

jūras piekraste atēnās — Jūras piekraste Atēnās

Google atsauksmēs par viesnīcu rakstīju, ka tā atrodas ļoti parocīgā vietā, istabiņas tīras un kārtīgas, pieklājīgs apkalpojošais personāls un labas brokastis. Vēl jāpiebilst, ka mums arī paveicās ar to, ka no istabiņas balkona pevērās brīnišķīgs skats uz jūras pusi. Kopumā, ļoti laba viesnīca par atbilstošu cenu, īpaši, kad nepieciešama vieta, kur pārnakšņot uz neilgu laiku.

Vēl viena lieta, ko gribēju piebilst attiecībā uz Atēnām. Mēs centāmies braukt agri no rīta un vēlu vakarā, jo dienas laikā pa Atēnām pārvietošanās ar auto var izvērsties par pamatīgu murgu, īpaši, ja iebraucat kādā no ar transportu noslogotajiem rajoniem.

Atceros, ka kādā no citiem braucieniem diezgan ilgu laiku gaidīju autobusu, kurš tā arī neatbrauca. Galu galā izdomāju iet vairākus kilometrus ar kājām un tas atnmaksājās, jo sastrēgumos stāvošās automašīnas bieži vien tā arī palika gaidot aiz muguras.

Autoceļu tīkls Skotijā

Publiucēts 07/10/2024 autors: ainarsbl

Skotijas autoceļi

Ceļu tīkls Skotijā ir ļoti labi attīstīts un praktiski visi, pat vismazākie, ceļi ir asfaltēti. Bedres tajos salīdzinoši ir maz pat ja tie ir attālākos apgabalos, tāpēc braukšana ir diezgan baudāma. Kopējais autoceļu tīkla garums Skotijā (pēc 2017 gada datiem) ir 56 tūkstoši 250 kilometri, no kuriem 632 kilometri ir automaģistrāles. Lai cik tas dīvaini neizklausītos, visgarākais autoceļu tīkls ir Skotijas augstkalnēs.

autoceļš skotijas vidienē — Autoceļš Skotijas vidienē

Tie var būt gan ierastie Skotijas autoceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā (gandrīz 28 tūkstošu kilometru kopājais garums), gan automaģistrāles ar divām vai trīs joslām katrā virzienā, gan arī ļoti šauri vietējās nozīmes ceļi ar vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kura jādala ar preī braucošjiem. Lai to izdarītu, ik pa gabalam ir izveidotas specialas izmainīšanās vietas. Šada veida brauktuves ir īpaši izplatītas uz Skotijas salām un padara braukšanu lēnāku, taču gana interesantāku.

Lai nokļutu uz Skotiju no Anglijas un atpakaļ, lielākā daļa autobraucēju izmanto maģistrāli M74, kas sākas no Skotijas dienvidu robežas un ir Anglijas maģistrāles M6 turpinājums. Šai maģistrālei gandrīz visā tās garumā ir trīs joslas katrā virzienā, izņēmums ir neliels posms pirms Glāzgovas, kur ir tikai divas joslas.

Centrālā Skotija

Protams, ka vislabāk attīstītie un ‘ātrākie’ Skotijas autoceļi ir valsts centrālajā daļā savienojot galvaspilsētu Edinburgu ar Glāzgovu, Stirlingu un Pertu (Perth).
Galvenās automaģistrāles, kas savieno šīs pilsētas ir M8 (Edinburga – Glāzgova), M9 (Edinburga – Stīrlinga), M90 (Edinburga – Perta) un M80 (Glāzgova – Stīrlinga). Ja nav sastrēgumu, jebkurš brauciens šīm pilsētām neaizņems vairāk kā stundu, bet no rīta pirms darbadienas sākuma un vēlā pēcpusdienā, kad darbs beidzas, brauciens var aizņemt divreiz vairāk laika.

Labā ziņa, Skotijā tāpat kā Anglijā automaģistrāles ir bez maksas, tāpēc ceļotājiem papildus izmaksas, atšķirībā no tādām valstīm kā Francija, Itālija un Horvātija, nebūs.

Rietumu salas

Attiecībā uz papildus izmaksām, tās būs, ja dosieties apceļot kādu no Skotijas rietumu salām. Skotijas autoceļi rietumu salās ir tik pat kvalitatīvi kā citur, lai gan bieži var sanākt brukt pa ceļiem, kuriem ir tikai viena josla braukšanai abos virzienos.

Papildus izmaksas būs par prāmjiem, kas jūs nogādās no sauszemes uz salu. Prāmju satiksme ir ļoti labi organizēta un tie kursē precīzi pēc iepriekš noteikta grafika. Jāsaka gan, ka brauciens ar prāmi nav lēts un to kustība var tikt apturēta laika apstākļu dēļ, galvenokārt, stipra vēja dēļ (tas, ko Latvijā sauc par stipru vēju, Skotijā tāds nieka pūtiens vien ir – ne vienu vien reizi gada laikā vēja ātrums Skotijā krietni pārsniedz 100 kilometrus stundā).
Ir arī populāras apskates vietas uz kurām var nokļūt gan pa sauszemi, gan ar prāmi, piemēram Skye sala. Mēs esam izmēģinājuši abus veidus un katram ir savas priekšrocības, īpaši, ja nekur īpaši nav jāsteidzas.

Pārējā Skotija

Tur, kur nav automaģistrāles, ir labi parastie autoceļi, vietām tiem ir pat divas joslas katrā virzienā. Vins no galvenajiem iemesliem, kāpēc tādu ceļu nav vairāk, ir Skotijas reljefs. Piemēram, braucot pa kalnainiem apvidiem, daudzos gadījumos kanpi sanak vieta pat vienai joslai.

autoceļš skotijas rietumos — Autoceļš Skotijas rietumos

Vēl viena īpatnība, kalnainajos rajonos, un ne tikai, ir gari ceļa gabali, kur apdzīšana ir ne tikai aizliegta, bet arī praktiski neiespējama, jo ceļi ir līkumaini un pa tiem brauc gan vieglās automašīnas, gan autobusi, gan smagās automašīnas ar garām piekabēm. Atliek tikai cerēt uz veiksmi, ka pa ceļam nebūs daudz lēnu transporta līdzekļu.

Jebkurā gadījumā, ja dodaties kaut kur tālāk pa parastajiem ceļiem, ticēt uz vārda navigācijas sarēķinātajam laikam līdz galapunktam nevar – noteikti jāpieliek klāt kāds brīdis laika rezervei, ja vēlaties nokļūt galapunktā konkrētā laikā.

Edinburga

Publiucēts 30/09/2024 autors: ainarsbl

Skotijas galvasplsēta Edinburga

Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus.

Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Nokļūšana uz Edinburgu

Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru).

Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu pilsētas centrā, var izmantot autobusu vai modernu tramvaju, kuram lidostā ir galapunkts (Edinburgā ir tikai viena tramvaja līnija ar galapunktiem pilsētas centrā un lidostā). Visātrākais ir AirLink autobuss, kuram starp lidostu un pilsētas centru ir arī dažas citas pieturas.

Edinburgā var vienkārši nokļūt arī, ja lidojat uz tuvumā esošo Glāzgovas vai mazliet attālāko Aberdīnas lidostu (kopumā Skotijā ir piecas daudz maz nozīmīgas starptautiskās lidostas).

Un protams, vilcienu un autobusu maršruti savieno Edingurgu ar daudzām citām Lielbritānijas pilsētām. Esmu rakstījis arī atsevišķi par autoceļu tīklu Skotijā.

ieliņas edinburgas vecpilsētā — Ieliņas Edinburgas vecpilsētā

Vietas un lietas, ko noteikti vērts apskatīt Edinburgā

Pat ja neesat bijuši Skotijā, noteikti esat dzirdējuši tādus vārdus kā Edinburgas pils, vecpilsēta, Karaliskā Jūdze, Holirūda, Valters Skots un Artūra sēdeklis. Labā ziņa ir tāda, ka lielākā daļa apskates objetu Edinburgā atrodas salīdzinoši netālu viens no otra. Bez tam, pilsētā notiek daudzi pasākumi, kuris ir vērts apmeklēt, ja paveicās to laikā būt pilsētā.

Karaliskais militārais šovs (Edinburgh Tattoo)

Viennozīmīgi, Edinburgas militārais šovs, kas katru gadu vasarā notiek Edinburgas pils pagalmā (2022. gadā no 5. līdz 27. augustam). Šovā piedalās militārie orķestri no dažādām valstīm un priecē skatītājus gan ar militārajiem maršiem, soļōšanu ierindā, gan citiem aizrautīgiem priekšnesumiem.

Ieeja pasākumā ir diezgan dārga, sākot no 60 līdz vairāk kā 600 britu mārciņām Lētākās biļetes teorētiski maksā 30 mārciņas, taču tas ir mazs sektors pašā arēnas malā. Biļetes ir jāpērk krietnu laiku, vislabāk vairākus mēnešus, iepriekš. Jebkurā gadījumā, ja būsiet atdevuši par šovu 60 mārciņas, pēc grandiozā pasākuma nejutīsieties pārmaksājuši – to tiešām ir vērts redzēt!

Edinburgas pils

Edinburgas pils noteikti zināmākais tūrisma objekts galvaspilsētā, ja ne visā Skotijā (Lohnesa ezers ar tā noslēpuatpazīstamības ziņā varētu ar to konkurēt).

Edinburgas pils atrodas uz sena vulkāna un ir redzama no attāluma pat vēl neiebraucot pilsētā. Vulkāna virsotne ir bijusi apdzīvota jau no dzelzs laikmeta, bet karaļpils tajā atrodas jau kopš 12. gadsimta. Līdz 1633. gadam pils bija karaļu rezidence, taču arī pēc tam tai ir bijusi nozīmīga loma Skotijas vēsturē.
Pils ir visvairāk apmeklētais maksas tūrisma objekts Skotijā (vairāk kā 2 miljoni apmeklētāju gadā) un otrais visvairāk apmeklētais visā Apvienotajā Karalistē. Ieejas biļete pilī maksā diezgan dārgi (pēc manām domām, salīdinot ar to ko tur var redzēt), 18 mārciņas. Taču, lai apskatītu lielo pils pagalmu un pilsētas panorāmu no klints augšas nemaz nav jāmaksā – tur var ieiet bez maksas un pavadīt tik laika, cik gribas (to gan nevarēs izdarīt militārā šova laikā, jo tajā laikā tur atrodas tribīnes šova skatītājiem).

Šajā blogā it tikai pāris lietas no visa tā, ko iespējams apskatīt Skotijas galvaspilsētā; domāju, ka drīzumā uzrakstīšu arī par ko citu. Šeit ir arī raksti par Skotijas augstienēm, Skye salu Skotijas rietumos un Stīrlingu.

Lieldienas Francijā

Publiucēts 03/12/2023 autors: ainarsbl

Pirms kāda laika pavasarī, pēc īsas atpūtas un relaksācijas Bādenbādenes pirtīs Vācijā, nolēmām, ka būtu jauki pavadīt Lieldienas Francijā. Otrajās Lieldienās nolēmām iegriezties vienā no Elzasas reģiona pazīstamākajām pilsētām Kolmāra.

Elzasa

Elzasa (Alsace) ir piektais mazākais no 27 Francijas reģioniem, bet tai pat laikā viens no visbiezāk apdzīvotajiem – 220 cilvēku uz kvadrātkilometru. Salīdzinājumam – Latvijā iedzīvotāju blīvums pēc 2020. gada datiem ir mazāks kā 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, turpretī Apvienotajā Karalistē 270 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru.

lieldienu dekorācijas veikalā — Lieldienu dekorācijas veikalā

Elzasas reģionam vēsturiski ir pat sava elzasiešu valoda, ko varētu saukt par vācu valodas dialektu, taču, kā jau Francijas reģionam pienākas, oficiālā valoda ir franču; apmēram trešā daļa iedzīvotāju joprojām spēj sazināties elzasiešu valodā. Kā jau tas ierasts arī cituviet Eiropā, lielai daļai apdzīvoto vietu paralēli franču nosaukumiem ir arī vāciskie.

Elzasas lielākā pilsēta ir Strasbūra, kurā atrodas daudzas Eiropas Savienības institūcijas, ieskaitot Eiropas Padomi, Eiropas parlamentu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Interesanti arī, kas Strasbūra ir otrā lielākā ostas pilsēta uz Reinas upes.

Lieldienu tirdziņš vecpilsētā

Bijām iepriekš lasījuši, ka Colmar vecpilsētā Lieldienās notiek tirdziņš, kur var nopirkt visdažādākos Francijas lauku labumus. Pie kam – šis tirgus lielā mērā ir orientēts tieši uz kaimiņvalsts Vācijas iedzīvotājiem, jo Colmar atrodas tikai nieka pārdesmit kilometrus no Vācijas – vien jāšķērso Reina un turpat vien esam.

Atradām vienu no retajām bezmaksas autostāvvietām nepilnu 5 minūšu gājiena attālumā no vecpilsētas un devāmies uz pilsētas centrālo laukumu. Pašā vecpilsētas centrā pie lielas baznīcas bija izvietoti pārvietojamie stendi ar dažnedažādām pārtikas precēm. Kas neraksturīgi Francijai – pārsvarā visi pārdevēji runāja vāciski, precīzāk gan tas laikam bija nevis vāciski, bet elzasiešu valodā. Diezgan daudzi saprata arī angļu valodu, tā kā pirms kaut ko pirkt, bija iespēja šo to uzzināt par preci sīkāk.

Mājas siers un putnu aknu pastēte

Elzasas vīnu bijām iepirkuši jau Vācijā, tāpēc tirdziņā noskatījām labas lietas uzkodām – mājas sieru, putnu gaļas aknu pastēti un žāvētu šķiņķi; itāļiem kas līdzīgs saucas prošuto (Prosciutto).

pārtikas vitrīna francijā — Pārtikas vitrīna Francijā

Mazliet par putnu aknu pastētēm: pirmās reizēs esot Francijā nevarējām saprast, kāpēc ir tik ļoti liela cenu starpība it kā vienādiem produktiem – pīļu vai zosu aknu pastētēm, kas pazīstamas kā īpašas franču delikateses.

Īstenībā vis ir diezgan vienkārši – cena faktiski ir atkarīga no tā, cik procentu putna gaļas ir pievienots aknu pastētei. Jo vairāk gaļas, jo pastēte lētāka, jo lielāks aknu īpatsvars, jo pastēte dārgāka. Atšķiras, protams, arī cenas zosu, vistu un pīļu aknām. Ja gribam tīras delikateses, tad ņemam tīru aknu pastēti, bet, ja gribam kārtīgi pieēsties, tad labāk, lai aknām ir klāt vairāk gaļas. Kā jau jebkura cita delikatese, tīra aknu pastēte lielos daudzumos nemaz nav tik baudāma.

Vēl par Lieldienām. Protams, Francijas Lieldienu svinēšana ne tuvu nelīdzinājās tam, kā šos svētkus svin Polijā, taču pēc dažādām brīvdabas izstādēm un dekorācijām varēja nojaust, ka pilsētā valda svētku gaisotne. Un dzīvā rosība pilsētas centrā arī par to liecināja. Jāpiebilst, ka pusdienas Francijā ir patīkami lētākas nekā Vācijā.

Vācijā pie privātmājām bija daudz skaistu svētku dekorāciju, bet pilsētās nekādus kopīgos svētku pasākumus neievērojām; taisnības labad gan jāsaka, ka mazpilsētās ļoti daudzi vācieši toties apmeklēja baznīcas.

Strasbūra

Elzasā atgriezāmies aptuveni nedēļu pēc Lieldienām, lai pārnakšņotu pirms došanās mājās un mazliet apskatītu pilsētu.

Pilnīgi nejauši bijām atraduši un iepriekš rezervējuši senu franciskāņu mūku celtu viesnīcu Hotel Au Couvent du Franciscain, kas atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā. Šī viesnīca nu jau ilgu laiku nekādā veidā nav saistīta ar baznīcas padarīšanām, bet savs seno laiku klostera šarms tai ir palicis. Patīkami pārsteidza, ka trīsvietīgais numurs sastāvēja no divām atsevišķām istabiņām. Viesnīcai gan tikai viena zvaigznīte, taču novietojums un cena bija tā vērtas. Arī kontinentālās brokastis bija neraksturīgi dāsnas Francijai.

Strasbūras vecpilsēta un katedrāle

Pēc ieilgušā lietus perioda visā Eiropā vairāku nedēļu garumā, laiks Strasbūrā beidzot bija saulains un ļoti piemērots pilsētas apskatei. Zālīte zaļa, sākuši ziedēt jau kastaņi (rakstu šīs rindas tieši mēnesi pēc viesošanās Strasbūrā un pirms pāris dienām arī Rīgā sāka ziedēt pirmie kastaņi). Strasbūras vecpilsēta atrodas uz vienas no salām. Pilsētā vispār ir ļoti daudz kanālu, bet diemžēl nepietika laika izbraukt ar kādu no kuģīšiem, kas pa tiem kursē.

Visa Strasbūras vecpilsēta, kas atrodas uz Lielās salas (Grande Île) kopš 1988. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Viena no iespaidīgākajām celtnēm Strasbūrā ir Strasbūras jeb Svētās Dievmātes katedrāle. Tās celtniecība tika sākta 1176. gadā, bet pabeigta 1439. gadā. Ilgu laiku, no 1647. līdz 1874. gadam, Strasbūras katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, bet pašlaik tā joprojām ir sestā augstākā baznīca pasaulē – tās smailes augstums ir 142 metri.

Vēl viens interesants fakts par katedrāli – lai gan pieņemts uzskatīt, ka katedrāle sākotnēji celta romānikas arhitektūras stilā, tā tiek minēta arī kā viens no gotiskās arhitektūras labākajiem paraugiem.

Iepirkšanās Strasbūrā

Interesanti apskatīt Strasbūrā ir arī citas celtnes, daudzos kanālus, skvērus un laukumus un vienkārši dzīvojamās mājas. Pilsētā ir laba sabiedriskā transporta infrastruktūra, caur vecpilsētu brauc moderna dizaina zemās grīdas tramvaji. Centrā atrodas arī lielais universālveikals Lafajetes galerijas (Galeries Lafayette). Šie franču izcelsmes veikali atrodami arī Berlīnē, Kasablankā, Dubajā un Ņujorkā, bet to pirmsākums ir Parīze. Taču daudz interesantāki var šķist mazie veikaliņi un kafejnīcas gar ielu malām. Un kas interesanti – pielaiko kuru tērpu gribi, visi der kā uzlieti.

Tā arī dienas pirmā puse aizlidoja vēja spārniem un vajadzēja doties uz m¬āju pusi. Pirms aizbraukšanas vēl paēdām pusdienas un kārtējo reizi nopriecājāmies, ka par noteiktu daudzumu franču eiro sanāk paēst krietni vairāk, nekā par to pašu vāciešu naudas vienību. Vēl viena svarīga lieta vecpilsētas apskatei – izmantojām to, ka mūsu viesnīcas stāvvietā automašīnu pilnīgi oficiāli bez papildus samaksas bija atļauts atstāt līdz trijiem pēcpusdienā.

Šajā braucienā bija vēl divi galamērķi, kuriem pieejami atsevišķi apraksti – Bādenbādene un Mainavas sala Vācijā un izbrauciens pa Šveices franču un vācu daļu.

Lietuviešu deserts šakotis

Publiucēts 28/11/2023 autors: ainarsbl

Ceptuve pie Ignalinas

Kad ceļojām pa Lietuvu, apmeklejām ceptuvi “Romnesa”, kur tiek ražots lietuviešu nacionālais gardums deserts šakotis (lietuviešu valodā tas būtu šakočiai vai raguolis); tur arī ir šakotis muzejs un mums bija ļoti interesanta ekskursija.

Šakotis ir īpašs kēkss, kas tiek cepts zarota koka formā ar dobu vidu. Tā gatavošanā bijām paredzējuši arī paši piedalīties, ko veiksmīgi izdevās arī izdarīt.

Šos izstrādājumus Eiropā pazīst jau no 15. gadsimta, sākotnēji tos cepa mūki, kuri receptes turēja lielā slepenībā. Populāri, līzīgi kā lietuviešu deserts šakotis, ir arī kēksi Vācijā, Polijā, Zviedrijā, Ungārijā un Japānā, taču katrā zemē to izgatavošana ir ar savām īpatnībām.

Varianti var būt dažādi, bet piemēra pēc šeit zemāk ir viena lietuviešu deserts šakotis pagatavošanas recepte (taču jāņem vērā, ka ne mazāk par sastāvdaļām ir svarīga tā pagatavošanas tehnoloģija).

šakotis gatavošana ceptuvē — Šakotis gatavošana ceptuvē

Kad apmeklējām ceptuvi, uzzinājām daudz ko jaunu par šī izstrādājuma vēsturi un niansēm dažādās valstīs, iepazinām tā tapšanas procesu (mūsu šakotis tika cepts uz atklātas uguns), degustējām un savu izcepto kēksu vedām līdzi uz mājām. Tā pat kā citās vietās, arī Ignalinā jutāmies gaidīti viesi – sīkums, bet patīkami!

No šajā receptē norādītā daudzuma sastāvdaļu ir iespējams pagatavot lietuviešu deserts šakotis ļoti maza izmēra versiju (faktiski izstrādājuma izmērs ir atkarīgs no tā pagatavošanai izlietoto olu daudzuma).

Sastāvdaļas

100 grami sviesta
100 grami cukura
1/2 tējkarote smalki rīvētas citrona miziņas
1/2 tējkarote vaniļas
6 olu dzeltenumi
100 grami miltu miltu
40 grami kukurūzas cietes
6 olu baltumi
1/4 tējkarotes sāls
50 grami cukura

Gatavošana

Sviestam kuļot pakāpeniski pievieno 1/2 tasi cukura, citrona miziņu un 1/2 tējkaroti vaniļas.
Turpinot kulšanu, pa vienam pievieno olas dzeltenumus.
Sajauc miltus ar 1/3 tases cietes, 1/4 tējkarotes sāls un iemaisa sviesta maisījumā.
Sakuļ olu baltumus līdz mīkstai konsistencei, pakāpeniski pievieno 1/4 tasi cukura un kuļ, līdz maisījums vairs netek.
Pa nelielām porcijām olas baltuma maisījumu sajauc ar miltu maisījumu, pievienojot miltu maisījumu olu baltuma maisījumam.
Cep uz rotējoša konusa, pamazām kārtās lejot uz tā sagatavoto mīklu.

Pasniegšana

Pirms ēšanas gatavais izstrādājums jānoņem no konusa – tas arī viss. Labu apetīti!

Abotsburijas gulbji

Publiucēts 26/11/2023 autors: ainarsbl

Mēs jau divreiz esam apmeklējuši gulbjus Abotburijā. Pirmo reizi marta beigās un otrreiz maija sākumā, kad gulbjiem un citiem putniem tikko sāka izšķilties pirmie jaunie putnēni. Abas no šīm reizēm bija interesantas, un mēs turp brauktu vēlreiz, kaut vai pastaigāties un izbaudīt šo mierīgo relaksējošo vietu apbrīnojami skaisto putnu kompānijā.

Abotsburijas gulbji Dorsetā

Vietu, kur atrodas Abotsburijas gulbji 11. gadsimtā nodibināja benediktīniešu mūki. Viņi tur audzēja gulbjus pārtikas nolūkos – cik praktiski! Apsaimniekotāji saka, ka šī ir mājvieta pasaulē vienīgajai pārvaldītajai ligzdojošo gulbju kolonijai, lai gan tas nav vienīgais, ko jūs tur atradīsit apmeklējot šo vietu. No ieejas vārtiem jums būs jānoiet gandrīz kilometrs, lai nokļūtu pie gulbju kolonijas; bezmaksas autostāvvieta atrodas pie pašas ieejas. Ceļā uz piekrasti pamanīsiet arī citas atrakcijas, piemēram, krūmu labirintu un nelielu arēnu, kurā ar pedāļiem minami četrriteņi ir pieejami bez maksas.

abotsburijas gulbju kolonija — Abotsburijas gulbju kolonija

Ir vēl kaut kas, kas var noderēt plānojot apmeklēt šo vietu – jūs varat iegādāties biļetes ar 25% atlaidi, lai iekļūtu arī citā netālu esošajā vietā – Abotsburijas subtropu dārzos. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, bija iespēja iekļūt arī citā vietā, kas ļoti labi noderētu apmeklētājiem ar bērniem. Tomēr, cerams, ka tas ir īslaicīgi, tas ir mainījies kopš pandēmijas sākuma 2020. gada martā; koronavīrusa dēļ 2020. gadā joprojām ir spēkā daži ierobežojumi apmeklētājiem.

Gulbju barošana
Viena no aizraujošākajām lietām par Abotsburijā ir gulbju barošana. Laikā, kad mēs apmeklējām gulbjus, barošana notika pulksten 12:00 – to vajadzētu paturiet to prātā kad plānojiet ceļojumu un rezervējot biļetes. Kā jau rakstīju iepriekš, jārēķinās at to, ka nokļūšana līdz gulbjiem prasīs vismaz desmit līdz piecpadsmit minūtes, ja pa ceļam nekur neapstājaties.

Tiem, kas vēlas, īpaši bērniem, bija atļauts iekļūt barošanas zonā un barot gulbjus ar pārtiku, ko vietējie apsaimniekotāji nodrošināja uz vietas. Šis process bija pietiekami ilgs, lai uzņemtu daudz fotoattēlu un safilmētu video. Visi gulbji no apkārtnes pulcējās kopā, lai saņemtu pārtiku. Pirms un pēc barošanas jūs varat staigāt pa teritoriju, izmantojot ērtas takas un vērot daudzus citus putnus, kas dzīvo šajā apkārtnē. Teritorijā ir arī neliels muzejs, kas sniedz vairāk informācijas par gulbjiem un šīs vietas vēsturi.

putnu ligzdošanas vietas pie abotsburijas — Putnu ligzdošanas vietas pie Abotsburijas

Parasti šīs vietas darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visas nedēļas garumā, pēdējais apmeklētājs tiek ielaists līdz 16:00; iegādājoties biļetes internetā tās cena pieaugušajam ir £ 10, bērnam – £ 5. Jāņem vērā, ka suņiem nav atļauts ieiet teritorijā pie gulbjiem. Minimālais apmeklējuma laiks varētu būt divas līdz trīs stundas, lai gan jūs tur varat pavadīt arī daudz vairāk laika.

Abotsburijas subtropu dārzi

Abotsburijas gulbji bija ļoti skaisti un pēc to apmeklēšanas mēs devāmies uz Abotsburijas subtropu dārziem, vietu, kas atrodas divu ar pusi kilometru attālumā braucot ar auto. Un atkal prieks – tur ir milzīga bezmaksas autostāvvieta, kas atrodas pāri ceļam tieši pie ieejas dārzos.

Par dārzu vēsturi varat izlasīt viņu internet lapā (saite šeit augstāk), sniegtā informācija ir visaptveroša. Šī ir pārsteidzoši jauka vieta, kuru var izbaudīt gan pieaugušie, gan bērni. Varu piebilst tikai to, ka dārzi ir īpaši skaisti pavasarī. Tur ir arī dabīgs skatu laukums no kura varat novērot piekrasti un pat redzēt mazliet no Abotsburijas gulbju teritorijas; lai nokļūtu skatu laukumā gan ir jārēķinās ar nelielu fizisku piepūli kāpjot nelielā kalnā.

Dārzu darba laiks ir no 10:00 līdz 17:00 visu nedēļu. Iepriekš iegādāta biļete pieaugušajam maksā £ 10 un personai vecumā no pieciem līdz piecpadsmit gadiem £ 5; bērni līdz pieciem gadiem tiek ielaisti bez maksas; biļešu iegāde uz vietas būs dārgāka. Ir arī labas ziņas suņu īpašniekiem – suņiem ir atļauts ienākt dārzos!

Cita interesanta vieta tur pat Dorsetā jūras krasta par ko var izlasīt šjā blogā un ir vērts apmeklet ir Durlstonas parks.

Vestbeja Dorsetā

Publiucēts 25/11/2023 autors: ainarsbl

Rietumdorseta

Apmēram vienas stundas brauciena attālumā no Bormutas uz rietumiem atrodas patiešām skaista mazpilsēta Vestbeja (West Bay). Ceļojums pats par sevi ir ļoti aizraujošs, jo Rietumdorseta pārsteidz ar brīnišķīgām ainavām; gandrīz visu ceļu sanāk braukt pa kalniem un pa lejām. Dažviet no pauguru virsotnēm paveras skats uz Lamanšu un pat iespējams ieraudzīt piekrastes līniju.

klintis pie vestbejas — Klintis pie Vestbejas

Vestbeja ir maza kūrortpilsēta, kas atrodas uz dienvidiem no Bridportas, apmēram 15 jūdzes no Veimutas, un tai ir sava osta, jahtu piestātne un tūrisma objekti visu vecumu apmeklētājiem. Vestbejā un ap to ir daudz viesu māju, viesnīcu, kotedžu tūristiem un kempingu parku. Šī teritorija ir daļa no Juras piekrastes, kas ir UNESCO pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā; visas Juras piekrastes krasta līnijas garums ir gandrīz vairāl kā 154 kilometri.

Pilsētas vēsture sākas, kad 1884. gadā no Bridportas līdz Bridportas ostai tika pagarināta dzelzceļa līnija; jaunā ostas stacija tika nosaukta par West Bay. Drīz pēc tam sākās villu un māju būvniecība, lai šai vietai piesaistītu tūristus. Dzelzceļa līnija pasažieriem tika slēgta 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un to pavisam beidza izmantot 1962. gadā.

Pastaiga pa Juras laikmeta krastu

Pēc ierašanās Vestbejā mēs sākām gājienu tieši no stāvlaukuma, kas atrodas turpat pie krasta. Mūsu apmeklējuma dienā, kas bija svētdiena, visas dienas autostāvvietas cena bija tikai divas mārciņas. Piejūras autostāvvietā ir daudz vietu, lai gan vasarā tā visdrīzāk ir pilna. Tomēr apkārtnē ir arī citas autostāvvietas, un visticamāk ka spēsiet atrast kādu vietu kur novietot automašīnu.

Pārgājienam ir divas iespējas – vai nu ejat gar pašu jūras krastu, vai arī izmantojat piekrastes taku, kas iet virs klintīm. Mēs nolēmām staigāt pa pludmali un atgriezties pa piekrastes taku, pa kuru veļš iet augšā un lejā; piekrastes klintis sasniedz piecdesmit metru augstumu un no tām paveras vienreizējs skats uz apkārtni.

Mēs nolēmām iet līdz tuvējam kempingam, kas atrodas apmēram pusotra kilometra attālumā no autostāvvietas, un pēc tam atgriezties mūsu sākuma punktā. Gan ejot pa pludmali, gan pa piekrastes taku, jāpatur prātā, ka kāda daļa no Austrumu klints var nobrukt nepārtrauktas vēja un ūdens izraisītas erozijas dēļ. Viens no pēdējiem lielākajiem nobrukumiem tika reģistrēts 2019. gadā, kad aptuveni tūkstotis tonnu iežu nobruka pludmalē.

Lai gan kopējais trīs kilometru attālums šķiet ļoti mazs, staigājot pavadījām apmēram divas stundas. Galvenais iemesls tam ir tas, ka mēs fotografējām apkārtni, baudījām fantastiskas ainavas, it īpaši no augšas ejot pa piekrastes takau. Turklāt mums bija līdzi suns, un arī viņš izbaudīja pastaigu. Iespējams, ka vasaras sezonas laikā suņiem nav atļauts staigāt pa pludmali.

Mūsu atgriešanās bija laikā, kad tuvojās mākoņainas dienas saulriets, un apkārtējās ainavas skats no augšas bija patiešām iespaidīgs.

Mols, jahtu piestātne, zivis un kartupeļi (fish & chips)

Vakarā, pēc divu stundu pastaigas gar piekrasti, mēs jutāmies mazliet izsalkuši un nolēmām pilsētā atrast kaut ko ēdamu. Pirms tam mēs devāmies uz piestātni un pastaigājāmies pa molu. Bija aizraujoši redzēt, kā cilvēki no jūras ierodas ar laivām un iekrauj tās vieglo auto piekabēs, lai pēc dienas pavadīšanas jūrā atgrieztos mājās.

Pilsētā gar ielu ir izvietoti nelieli kioski, kas piedāvā dažādas ēdiena iespējas līdzņemšanai. Protams, ka angļu iecienītie fish & chips (mīklā cepta zivs ar fritētiem kartupeļiem) bija mūsu izvēle, jo Vestbeja ir pazīstama ar savu vietējo ekonomiku, kuras pamatā ir tūrisms un zvejniecība. Dienas piedāvājumā bija maltīte, kas sastāv no mencas un kartupeļiem par 5.7 mārciņām, un mēs nolēmām to arī ieg;ādāties.

fish and chips kiosks — Fish and chips kiosks

Viss bija ļoti bija svaigs un patiešām garšīgs, kas nodrošināja patīkamu mūsu dienas nogali Vestbejā – Rietumdorseta mūs nepievīla.

Šajā blogā ir arī daudz citu ieraksti par Lielbritāniju, piemēram, par mūsu pieredzi Kornvolā, Dēvonā, Dorsetā un citur Skotijā un Anglijā.