Daudzi no jums, iespējams, zina Marokas piekrastes pilsētu Agadiru, tomēr Marokā ir daudz vietu ar nosaukumu agadira, viena no tām – Inoumāras agadira.
Kopumā nosaukums agadir berberu valodā nozīmē sienu, norobežojumu, nocietinātu ēku. Parasti agadiru izmantoja kā klēti graudu un cita veida preču uzglabāšanai.
Par Inoumāras agadiru
Visā Marokā ir daudz šo seno būvju, lai gan lielākā daļa no tām ir gandrīz sabrukušas un daudzas citas sen aizmirstas. Viena no šīm būvēm, Inoumāras agadira, bija mūsu galamērķis Marokas ceļojuma laikā.
Ieleja pie Inoumāras agadiras
Inoumāras agadira bija viens no objektiem, ko mums ieteica apmeklēt vietējie marokāņi. Līdz pat galamērķa sasniegšanai mums nebija ne jausmas par to, kas mums jāmeklē un ko mēs tur redzēsim. Pēc dažu norādījumus attiecībā uz maršrutu saņemšanas mēs devāmies ceļā. Jāpiebilst, ka daudzos gadījumos Google kartes Marokā ir pilnīgi bezjēdzīgas.
Agadir Inoumar
Es pat mēģināju papildināt kartes ar ceļiem, uzzīmējot jaunu maršrutu pēc tam, kad mēs atgriezāmies no šī ceļojuma, tomēr Google redaktori nez kāpēc tos neapstiprināja.
Jau vēlāk pēc mūsu apmeklējuma mēs atradām labu rakstu par Berberu klētīm Marokā (angļu valodā) – varbūt ir vērts to izlasīt, ja vēlaties apmeklēt kādu no tām. Nokļūšana līdz objektam
Ja vēlaties apmeklēt Inoumāras agadiru, kas atrodas netālu no Afaïane, tur nesen ir rekonstruēts un izveidots ļoti labs ceļš. Precīzas Agdir Inoumar koordinātas ir 30.163274, -9.108826. Ja braucat no Tarudantas, ir tikai viena vieta, kur braukšana var būt nedaudz apgrūtināta, kad jums jāšķērso upes gultne netālu no Ciments du Maroc rūpnīcas (koordinātas: 30.196085, -9.176542). Šeit ir galvenā maršruta daļa kartē . Pēc Google kartēs atrodamā ceļa beigām Chtoukā vienkārši dodieties uz austrumiem. Lai gan tas nav atzīmēts Google kartēs, turpmākais ceļa posms ir ļoti labs. Līdzīgi dariet, kad ierodaties no Agadiras.
Ēkas Inoumāras agadirā
Parasti minētajā upē nav ūdens, lai gan pēc spēcīgām lietusgāzēm šeit var nebūt iespējams tikt pāri upei, jo tilts pirms kāda laika tilts sabruka tieši ļoti spēcīgu lietusgāžu rezultātā. Ierašanās no Agadiras caur Biougra un Imi Mqourn (ceļš R105) nekādas problēmas neradīs, jo jums nevajadzēs šķērsot upi tai vienkārši brauksit garām.
Vietas apskate
Jūs varat novietot savu automašīnu netālu no objekta, un jums būs jānoiet apmēram 600 metri lejup no kalna virzienā uz dienvidrietumiem; Inoumāras agadira nav redzama no autostāvvietas (stāvvietas koordinātas: 30.166697, -9.107983; tā nav oficiāla autostāvvieta, tikai vieta, kur varat atstāt savu automašīnu).
Liela daļa no Inoumāras agadiras ir nesen atjaunota un kopumā tā ir diezgan labi saglabājusies. Tur ir gids (nerunā angliski), kurš jums parādīs apkārtni un paskaidros par tās pielietojumu un vēsturi (ar ļoti nelielām franču valodas zināšanām mēs guvām zināmu izpratni par visu).
Skats no Inoumāras agadiras
Pēc apmeklējuma būtu ietecams atstāt apmēram 50 MAD par gida pakalpojumiem un objekta apmeklēšanu. Tur vēl ir daudz darāmā, un viņi labprāt pieņems jūsu ziedojumus turpmākai attīstībai (uz vietas pat bija labi aprīkota tualete, kas mums sagādāja patiesu pārsteigumu). Viņiem ir arī Inoumāras Agadiras mājaslapa, kur jūs varat atrast papildu informāciju angļu valodā.
Splita ir otrā lielākā pilsēta Horvātijā un tas tiešām jau redzams pa gabalu, kad tikai tuvojaties pilsētai. Tā ir arī lielākā Dalmācijas pilsēta un vislielākā Horvātijas pilsēta Adrijas jūras krastā.
Ceļotāji ir iecienījuši pilsētu, īpaši pēdējos gados pēc tam, kad pilsētā tika filmētas epizodes no plaši pazīstama seriāla ‘Troņu spēles’. Mes uz turieni devamies no Sevidas, kur bijām apmetušies Horvātijas ceļojuma laikā.
Splitas arhitektūra
Splitu izveidoja grieķi vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras, bet jau dažus gadsimtus pēc mūsu ēras sākuma pilsētā tika uzbūvēta romiešu imperatora pils. Ap mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša vidū Splita kļuva par Romas provinces Dalmācijas galvaspilsētu.
Arī turpmākā laikā pilsēta gāja no rokas rokā pie bizantiešiem, venēciešiem, gan arī eksistēja kā patstāvīga pilsētvalsts, tāpēc tās vēsturiskais kultūras mantojums ir iespaidīgs.
Mūsdienās Splitā dzīvo vairāk kā 160 tūkstoši iedzīvotāju, bet kopā ar piepilsētām iedzīvotāju skaits sasniedz gandrīz 350 tūkstošus.
Apskates vietas
Lielākā daļa apskates vietu atrodas vecpilsētā netālu no jūras krasta. Nozīmīgākie objekti ir Diokletiāna pils (Diocletian’s Palace), Svētā Domnius (Saint Domnius) katedrāle, Augļu skvērs (Fruit square), Jupītera templis, Zelta vārti (Golden gate – Porta Aurea) un, protams, ostas promenāde no kuras paveras skats uz daudzajiem pasažieru prāmjiem un kruīza kuģiem.
Jāņem gan vērā, ka pie jūras valda dīvainas smakas – kaut kas līdzīgs sērūdeņradim. Nezinu vai tās rodas dabīgā veidā vai cilvēku darbības rezultātā. Taču šīs smakas jūtamas tikai pie paša ūdens promenādes sākumā.
Gājēju iela Splitā
Ja ceļojat ar automašīnu, vecpilsētā ir autostāvvietas, lai gan tūrisma sezonas laikā atrast brīvas vietas var nebūt vienkārši.
Mēs bijām Splitā jūnija vidū, kas ir pats Horvātijas tūrisma sezonas sākums. Mums paveicās, jo varējām piebraukt pie pašas prmenādes un atstāt auto nelielajā promenādes autostāvvietā (Parkiralište Sveti Frane, Riva Solurat ul. 5, 21000). Pēc pāris stundu pastaigas pa vecpilsētu brīvas vietas stāvvietā jau vairs nebija un mašīnas stāvēja rindā uz iebraukšanu (tas bija ap deviņiem vakarā). Stāvvieta stundā maksā dažus eiro un apmaksu bez problēmām var veikt ar bankas karti turpat pie izbrauktuves.
Kas vēl interesants apskatāms Splitā?
Kā jau tas ierasts dažādos tūrisma galamērķos, cilvēki ir izdomas bagāti. Tā piemēram, staigājot pa vecpilsētu redzējām Ziemassvētku veikaliņu, kas piedāvā eglīšu rotājumus un citas dekorācijas pat vasaras vidū.
Jāpiebilst, ka pilsēta ir aktīva gan dienā gan naktī. Tas ir gan pateicoties tūristiem, gan arī tam, ka horvātiem ir tāds dzīvesveids. Kā jau karstā dienvidu zemē, cilvēki paliek aktīvāki ap saules rietu, kad gaisa temperatūra ir daudz patīkamāka – ap un mazliet virs +20 grādiem pēc Celsija.
Vecpilsētā ir milzīgs daudzums kafejnīcu un piedāvātā pārtika, īpaši jūras veltes, ir garšīga un labas kvalitātes. Tāpat arī saldējums līdzinās īstam itāļu saldējumam. Vēl viena interesanta lieta – ja esat apmeties pilsētā un jāgaida līdz lidmašīnai vakarā, vai esat ieradies tur vienkārši caurbraucot ar čemodāniem, pilsētā ir daudzas bagāžas glabātuves, kurās par nelielu samaksu varat savas mantas atstāt glabāšanā. Tas krietni atvieglo dzīvi, lai nebūtu jāstaigā pa vecpilsētas šaurajām ieliņām ar ceļojumu koferi. Sīkums, bet patīkami!
Ziemassvētku veikals Splitā
Mana mīļākā vieta laikam bija Augļu skvērs, jo tur ir pietiekošs plašums, lai arī cilvēku ir daudz, mēdz uzstāties muzikanti, ir nopērkams garšīgs saldējums un iespējams atrast tuvumā vietu, kur apsēsties. Tas arī atrodas praktiski pie promenādes – nekur nav jāmaldās, lai to atrastu.
Otrs interesantākais objekts – Jupītera templis. Salīdzinoši, ļoti maza, bet ļoti veca ēka un tās malā lejā pa kāpnēm īpašā gaisotnē noslēpies restorāns.
Lai nokļūtu no vienas vietas uz otru, var būt nepieciešams daudz vairāk laika, jo jums var nākties apstāties daudzās garāmbraucošās vietās un ļoti bieži gaidīt pretimbraucošās automašīnas. Labā ziņa ir tā, ka satiksmes intensitāte uz Skye nav tik intensīva kā vidēji Apvienotajā Karalistē.
Dunveganas pils
Mūsu pirmais lielākais brauciens pa Skye bija Dunvegan pils un dārzu apmeklējums salas ziemeļrietumos. Danveganas pils (MacLeod īpašums) gadsimtiem ilgi ir bijusi un joprojām ir Makleoda klana mājvieta. Kad mēs to apmeklējām, gan pils, gan dārzu apmeklējuma cena pieaugušajam bija £7.50.
Dunveganas pils
Dārzi ir skaisti, tomēr arī pils pārsteidz. Dunvegan Castle ir visilgāk apdzīvotā pils Skotijā. Makleodu ģimene tur dzīvo gandrīz astoņsimt gadu! Kopš 1933. gada pils ir atvērta sabiedrībai, un apmeklētāji var uzzināt sīkāku informāciju par klana vēsturi un tās saistību ar visas Skotijas vēsturi. Visas publikai atvērtās telpas bija labi noformētas un aizraujošas.
Ciemos pie roņiem
Pēc pils un dārzu apskates sekojām norādēm uz piekrasti, lai apmeklētu tuvējās mazākās salās dzīvojošu roņu koloniju. Laivas piekrastē gaida apmeklētājus, lai jūs pārvestu uz koloniju.
Taka uz laivām pie roņiem
Šāda veida piedzīvojumu ceļojuma laikā ir ierasts sagaidīt dažus savvaļas dzīvniekus, taču tas, ko mēs saņēmām, bija daudz vairāk, nekā gaidījām! Simtiem roņu gulēja uz salām un peldējās ūdenī – brīnišķīgs skats. Laivas kuģoja starp salām, un dažkārt roņi pienāca ļoti tuvu mūsu laivai, tikai dažu metru attālumā no mums.
Skye salas ronis
Bez roņiem visapkārt bija arī daudz jūras putnu. Roņi par mūsu apmeklējumu neizskatījās īpaši satraukti, un mums visiem ļoti patika ceļojums.
Skyeskins aitādu ģērātava
Izbaudījuši roņu apmeklējumus, turpinājām ceļojumu pa Skajas salu. Nākamais galamērķis bija neliels ciematiņš Waternish. Šeit atrodas vietējais uzņēmums Skyeskins (adrese: 17 Lochbay, Waternish, Isle of Skye, IV55 8GD), kas nodarbojas ar aitu ādas apstrādi, izmantojot vecās tradicionālās metodes.
Mums bija ekskursija nelielā ādas apstrādes darbnīcā, kurā tika parādīts viss aitas ādas apstrādes cikls. Pēc ekskursijas apmeklējām rūpnīcas veikalu, kur var iegādāties ļoti jaukas aitu ādas; tie visi ir ļoti augstas kvalitātes, un mēs nopirkām vienu, ko lietojam līdz šim.
Skotijas austeres
Ciemats, kurā apmetāmies, ir pazīstams ar austeru ķeršanu. Tā nu nācās tos nogaršot un vietējā veikalā nopirkām duci. Kā parasti, mēs nonācām pie tā, ka izstumšanas katrā vietā ir atšķirīgas. Tie, kas atrodas Skye, joprojām ir vieni no mūsu iecienītākajiem. Un, protams, iegūtajām austerēm ir jābūt patiešām svaigām un vietēji ražotām.
Pastaigs pa Troternišas pussalu
Pēc dažām dienām, kas pavadītas Skajā, mums bija pēdējais lielais notikums, apceļojot Skajas salu – pārgājieni pa Troternišas pussalu. Trotternish pussala atrodas Skye ziemeļos; tas bija apmēram 120 kilometru attālumā no vietas, kur mēs dzīvojām Skye. Ceļā uz turieni pabraucām garām Skajas Portrī salas lielākajai pilsētai un apmeklējām Kilt Rock, kas ir vēl viena ikoniska vieta Skotijā.
Kilt Rock ir bazalta akmens, un tā nosaukums cēlies no tā līdzības ar kiltu. Pēc Kilt Rock apmeklējuma turpinājām ceļu uz Rubha Hunish pastaigu takām, lai gūtu labu pārgājienu pieredzi un apskatītu Duntulmas pili. Tās ir Duntulmas pils drupas, kas atrodas netālu no Skajas ziemeļu jūrmalas.
Ir grūti vai pat neiespējami aprakstīt pussalas skaistumu un mežonību. Šī diena bija viena no emocionālākajām dienām ne tikai Skye, bet arī visu mūsu vizīšu laikā dažādās valstīs. Pats interesantākais šeit ir tas, ka pēc četriem gadiem mēs pārcēlāmies uz Skotiju, ko mēs nekad nebijām iedomājušies ne pirms un pat ne pēc šī ceļojuma.
Prāga noteikti ir populārākais tūrisma objekts Čehijā. Mūsu viesošanās Prāgā vienmēr ir bijusi interesants piedzīvojums un esam tur bijuši vairākas reizes.
Viesošanās Prāgā un Čehijā
Čehijas Republika, saukta arī par Čehiju, ir valsts Centrāleiropā, lai gan 20. gadsimta vēstures dēļ tā šeit tiek aprakstīta kā Austrumeiropas valsts.
Čehijai ir robežas ar Slovākiju, Austriju, Vāciju un Poliju, un tās sauszemes teritorija ir 77 tūkstoši kvadrātkilometru – kādu drusku lielāka par Latviju.
Tā pēc teritorijass ir ļoti līdzīga kaimiņvalstij Austrijai (nedaudz mazāka) un Centrālamerikas valstij Panamai (Čehija ir nedaudz lielāka). Čehijā dzīvo vairāk nekā 10.5 miljons cilvēku; lielākā daļa ir čehi.
Prāga
Prāga ir lielākā pilsēta Čehijas Republikā un 13. lielākā pilsēta Eiropas Savienībā; tur dzīvo aptuveni 1,3 miljoni cilvēku (vairāk nekā 2,5 miljoni kopā ar piepilsētām).
Nokļūšana uz Prāgu
Ar auto
Ja atrodaties Čehijas kaimiņvalstī, viesošanās Prāgā visizdevīgākā varētu būt tur nokļūstot ar auto. Čehijas autoceļi ir lieliski, un braukt pa tiem var sagādāt baudu. Tomēr jāpatur prātā pāris svarīgas lietas.
Pirmkārt, samaksāt nodokli, lai iegādātos maksas autoceļi vinjeti; ja tiekat notverts bez tās, soda naudas var būt ievērojamas. Ievērojiet arī ātruma ierobežojumus; pēc savas personīgās pieredzes varu teikt, ka policisti mēdz izmantot slēpņus, lai fiksētu ātrumu un apturētu pērkāpējus.
Ar lidmašīnu
Ja dodaties ar lidmašīnu, visticamāk, ieradīsities Prāgas Vaclava Havela lidostā. Iespējas nokļūt lēti no lidostas līdz pilsētas centram nav daudz; starp Prāgas lidostu un pilsētas centru nav metro savienojuma, un, cik es zinu, tas nav paredzēts tuvākajā nākotnē. Labākais variants, manuprāt (mēs to esam izmantojuši vairākas reizes), ir brauciens no lidostas ar 119. reisa autobusu.
Prāgas jumti
Pēc 8 pieturām (tas varētu būt 119 galamērķis, lai gan es par to neesmu īsti pārliecināts; zīme blakus 119 saka “Dejvicka”), atstājiet autobusu un meklējiet Prāgas metro zaļās līnijas staciju Nadrazi Veleslavin un iekāpiet vilcienā Depo Hostivar virziens – pēc sešām pieturām jūs nokļūsiet pilsētas centrā (Mustek).
Atrast metro staciju nav grūti, jo tā ir tuvu un vienkārši sekojiet pūlim, jo lielākā daļa cilvēku parasti iet pa to pašu ceļu. Viss brauciens no iekāpšanas autobusā līdz ierašanās Mustek ilgs aptuveni 30 minūtes. Izmantojot privātu pikapu, maršruta autobusu vai taksometru, nebūtu iespējams ietaupīt tik daudz naudas, tomēr tas maksātu daudz vairāk – 10 līdz 25 eiro vai dažos gadījumos pat vairāk.
Cilvēki saka, ka ir pieejams arī Airport Express autobusu pakalpojums (maksā apmēram divkāršu autobusu / metro pārskaitījumu, kas joprojām ir lēts), tomēr es to neizmantoju un nevaru komentēt šī iemesla dēļ.
Ir vairāk iespēju, un jūs varat izpētīt tos, kas apmeklē Prāgas lidostas vietni, kas veltīta transportam uz Prāgas pilsētas centru – informācija tur ir ļoti detalizēta un noderīga.
Pārvietošanās pa pilsētu
Es jau minēju Prāgas metro – izņemot autobusus un tramvajus, tas ir patiešām ērts veids, kā pārvietoties pa pilsētu. Ir trīs metro līnijas – zaļā (A), dzeltenā (B) un sarkanā (C). Viņi plāno 2027. gadā atvērt ceturto ķīlu (zilo līniju), lai savienotu pilsētas dienvidu daļas ar pilsētas centru.
Kārļa tilts
Kad mēs dzīvojām diezgan tālu no pilsētas centra, tomēr ar metro varējām ātri nokļūt pilsētas centrālajās daļās, kur atrodas lielākā daļa labāko tūrisma objektu.
Pēc tam, kad esat ieradies vienā no metro stacijām pilsētas centrā, mēs parasti dodam priekšroku staigāt, laiku pa laikam ielecot tramvajā. Metro var būt noderīgs, lai pārvietotos starp vietām, kas atrodas upes pretējās pusēs.
Plašāku informāciju par Prāgu, tostarp cenas, varat atrast dažādās interneta mājaslapās. Jūs varat arī izpētīt, kurp doties, kur palikt, kur ēst un dzert Prāgā.
Pēc dažu gadu pārtraukuma atkal atgriezāmies Marokā un šoreiz atkal mūsu galamērķis bija Marakeša.
Lidojums uz Maroku
Marakešas novietojums Marokas centrālajā daļā ir diezgan ideāls, lai apmeklētu citas vietas ārpus pilsētas, bet, protams, pabūt pašā pilsētā un tās tirgū vienmēr ir interesanti. Marakešas tirgu pieminu tāpēc, ka esam ļoti iecienījuši marokāņu garšvielas un izmantojam katru iespēju atjaunot to krājumus.
Lai gan šoreiz lidojām no Londonas Gatvikas lidostas nevis kā iepriekš no Glāzgovas, atkal lidojām ar EasyJet aviokompāniju. Iemesls diezgan praktisks un būtisks – EasyJet piedāvātie lidojumu laiki ir krietni labāki nekā tie ko piedāvā Ryanair.
Ja labi pameklē un pieskaņojas labākajiem piedāvājumiem, arī cenas atsķirības ir minimālas.Vēl vina interesanta lieta – London Gatwick lidostas izmaksas ir zemākas (kaut vai ūdens pudele Getvikā maksā mazāk), tāpēc pat lidojot no Rīgas uz Angliju, vispirms meklējam vai AirBaltic piedāvā konkurētspējīgas cenas uz Getviku. Tas gan ir reti, ja salīdzina ar Ryanair relatīvi zemajām cenām, bet EasyJet uz Rīgu diemžēl nelido.
Viesnīca
Tā nu ap pulksten divpadsmitiem dienā ieradāmies Marakešas Menara lidostā un, pēc salīdzinoši atras tikšanas cauri visām kontrolēm, devāmies uz izvēlēto viesnīcu. Te jāpiezīmē, ka šoreiz gribējām paslinkot tāpēc bijām rezervējuši viesnīcu, kura cenā piedāvā visu iekļautu (all inclusive).
Viesnīcas aleja
Patiesības labad gan jāsaka, ka viesnīcas transfērs, un kā izrādījās, dažas citas lietas (viens bārs, restorāns un arī SPA procedūras) tomēr bija par atsevišķu samaksu. Taču, galu galā, tā nebija nekāda problēma, jo pietika arī ar to, kas cenā bija iekļauts (trīsreizēja ēdināšana, salīdzinoši labs spāņu vīns, alus, alkoholiskie kokteiļi, baseinu bāri ar uzkodām un dzērieniem, dažādas aktivitātes utt.).
Vēl pāris vārdi par viesnīcu Kenzi Club Agdal Medina. Tā atrodas Marakešas dienvidos, tuvāk lidostai salīdzinot ar pilsētas centru. Ēkas un apkārtne ļoti interesanti izveidotas – cilvēki labi piedomājuši projektējot. Bija, protams, arī savas ēnas puses.
Piemēram, braucot uz Maroku vismaz vienreiz ieplānojam aiziet uz hamamu (tā ir sava veida marokāņu pirts, kur pamatīgi saziepē ķermeni, tad ar skrubi berž nost veco ādu, mazgā un galu beigās relaksējas ar tēju), taču viesnīcas SPA komplekss bija krietni par mazu salīdzinot ar apmeklētāju skaitu. Tā visa rezultāta nespējām nedēļas laikā atrast brīvu laiku hamama apmeklējumam – vai ni viss bija rezervēts, vai arī mums bija ieplānots kas cits.
Marakešas tirgus
Kā jau teicu, mums patīk marokāņu garšvielas, tāpēc kā obligātais pasākums bija brauciens uz Marakešas centrālo tirgu.
Marokas garšvielas
No viesnīcas uz Marakešas tirgu (turp un atpakaļ) kursēja viesnīcas bezmaksas autobuss, ko nolēmām izmantot. Taisnības labad gan jāsaka, ka autobuss līdz pašasm centram gan neved, vismaz kāds kilometrs vai pat mazliet vairāk jāiet kājām. Tas gan neizraisa nekādas problēmas, ja nav iebildumu pastaigāt pa pilsētu kājām. Mēs pat izvēlējāmies maršrutu mazliet nost no tūrisma takām un atradām arī citus nomaļākus tirgus laukumus. Jāsaka gan, ka Marakešā tūristi ir visur, taču ir vietas, kur vietējo ir pat vairāk.
Tirgu viņi sauc par “souk” un tādu pilsētā ir ļoti daudz (arābi vispār ir tigotāji, tā kā nav jau tas liels pārsteigums). Ir tādi tirgi kā Souk Fekharine (keramika), Souk Attarine (garšvielas), Souk Zrabi (paklāji), Souk Dhabia (juvelierizstrādājumi) un tā tālāk un tā joprojām.
Bahijas pils
Pa ceļam uz centrālo tirgu (Jemaa el-Fnaa) nolēmām apmeklēt Bahijas pili (Bahia Palace). Šī pils (būvēta starp 1866. un 1867. gadu) ir viens no vislabāk saglabātajiem un interesantākajiem vēsturiskajiem objektiem Marakešā. Pilī kopā ir ap 150 dažādām istabām un dažās no tām ir izveidotas arī ekspozīcijas.
Bahijas pils
Tūristu domas par ieejas biļetes cenu dalās (apmēram 7 eiro no cilvēka, kas it kā ir diezgan daudz salīdzinoši ar Marokas cenām), taču domāju, ka nevajag būt nūģiem un ieiet apskatīties, ja ir kaut cik interese par citu tautu kultūru un arhitektūru.
Pils apmeklējums neaizņem daudz laika, kādu pusstundu plus vēl jārēķinās ar vismaz 10 minūšu stāvēšanu rindā pēc ieejas biļetēm, ja esat tur rīta pusē. Gaidīšna var izvērsties ilgāka, kad visi ir pamodušies un noskaņojušies kultūras baudīšanai. Atcerieties – gandrīz visur samaksa ir tikai skaidrē naudā – pat šādā tūristu iecienītā objektā!
Tas tad šoreiz arī viss, ceru, ka mazliet ieeintersesēju par Marakešu. Varat lasīt arī citus rakstus, kas rakstīti pēc Marokas un citu valstu apmeklēšanas.
Kā jau rakstīju iepriekšējā blogā par 2024. gada braucienu uz Bulgāriju, ap pusnakti atgriezāmies no pastaigas pa Plovdivu un devāmies gulēt. Viesnīcas numuru bijām pasūtījuši bez brokastīm, tāpēc no rīta pēc pamošanās apģērbāmies un uzreiz devāmies uz pilsētu. Pirms došanās tālāk uz Melno jūru mēs vēlējāmies apskatīt pilsētas vēsturisko un kultūras mantojumu dienas gaismā.
Pastaiga pa pilsētu
Plovdiva savā ziņā ir dzīvs muzejs. Klīstot pa gājējiem draudzīgo centru, mūs uzreiz aizrāva pilsētas relaksētā gaisotne. Viens no objektiem, ko noteikti gribējām apskatīt, bija senais romiešu amfiteātris, viens no vislabāk saglabātajiem Eiropā. Amfiteātris, kas celts mūsu ēras 2. gadsimtā imperatora Trajana valdīšanas laikā, varēja uzņemt līdz 6000 skatītāju. Lai gan amfiteātri, dodoties cauri šaurajiem mazo ieliņu labirintiem, atrast nemaz tik vienkārši nebija iespējams, pūles bija tā vērtas, jo skats no augšas bija iespaidīgs, piedāvājot panorāmas skatu uz Plovdivu un apkārtējiem kalniem.
Panorāmas skats no Plovdivas vecpilsētas
Vīna degustācija
Pirmā dienas daļa pilsētā pagāja ļoti ātri, un mums jau ap pusdienlaiku bija jādodas tālāk. Pa ceļam uz Melnās jūras piekrasti bijām rezervējuši vīna degustāciju Zagreus vīna darītavā, kas atrodas kādu gabalu ārpus pilsētas. Bulgārijas vīna darīšanai ir sena vēsture, un Zagreus vīna darītava ir viens no pierādījumiem tam. Vīna darītava atrodas gleznainā vietā un piedāvā lieliskus augstas kvalitātes Bulgārijas vīnogu vīnus.
Zagreus vīna darītava Bulgārijā
Ierodoties, mūs sagaidīja gide, kura pastāstīja par Bulgārijas vīna vēsturi un vietējām vīnogu šķirnēm, kuras tiek audzētas viņu vīna dārzos. Interesants moments, iepazīstoties, izrādījās, ka gides vārds tulkojumā no bulgāru valodas nozīmē “vīnoga”.
Bulgārijas vīns
Ne vienīgā, bet noteikti populārākā šķirne, ko viņi audzē, ir Mavrud. Mums tika piedāvāta ekskursija pa vīna ražošanas un uzglabāšanas telpām, kuras laikā uzzinājām vairāk par vīna ražošanu šajā īpašumā.
Mūsu vizītes svarīgākais punkts, protams, bija vīna degustācija, kurā mēs nobaudījām četrus dažādus vīnus. Vīna degustācija tika papildināta ar vietējām delikatesēm, radot ļoti patīkamu, brīvu un nepiespiestu gaisotni. Mēs izbaudījām katru malku, un pirms braukšanas prom iegādājāmies arī dažas pudeles līdzņemšanai.
Brauciens uz austrumiem
Pēc vīna degustācijas mēs turpinājām ceļu austrumu virzienā, dodoties uz Melnās jūras piekrasti. Pēc nelielas palīkumošanas pa vietējiem ceļiem izbraucām uz A1 automaģistrāles, pa kuru braukšanai bija pavisam cita dinamika.
Jau pavisam tuvu Melnajai jūrai atrodas ostas pilsēta Burgasa, taču tās centrā neiebraucām, jo pagriezāmies dienvidu virzienā. Burgasas reģions ir pazīstams ar bagātīgajām lauksaimniecības zemēm un Melnās jūras tuvumu, taču arī pirms tam pa ceļam redzējām daudzus vīnogulājus un citu lauksaimniecības kultūru dārzus.
Mazliet aiz Burgasas mēs apstājāmies Lukoil degvielas uzpildes stacijā, lai ielietu degvielu un mazliet atvilktu elpu pēc diezgan garā brauciena. Nopirkām arī uzkodas un pasēdējām pirms nākamā, vairs ne tik garā ceļojuma posma.
Bulgārijas kalnu masīvi
Kā jau minēju, braucām pa A1 maģistrāli, kura ved no Sofijas uz Burgasu. Sajūta visu laiku ir tāda, ka braucam pa ieleju, kuru no vismaz trijām pusēm ietver kalni. Kalnu grēdas ir viena no Bulgārijas spilgtākajām iezīmēm, tāpēc šeit neliela atkāpe īsam aprakstam par tām.
Bulgārija tiek saukta par Balkānu valsti, taču bez Balkānu kalniem valstī atrodas arī citi kalni, kuri papildina iespaidīgo ainavu. Valstī ir četras galvenās kalnu grēdas – Balkānu kalni, Rilas kalni, Pirinas kalni un Rodopu kalni.
Balkānu kalni
Balkānu kalni ir pazīstami arī kā Stara Planina (Vecais kalns), un tie stiepjas pāri visai valstij no Serbijas robežas rietumos līdz Melnajai jūrai austrumos. Šī kalnu grēda sadala valsti ziemeļu un dienvidu reģionos. Augstākā virsotne Balkānu kalnos ir Boteva virsotne, kas sasniedz 2376 metrus augstumā, taču tā nav pati augstākā virsotne Bulgārijā.
Rilas kalni
Uz dienvidiem no Balkānu kalniem atrodas Rilas kalnu grēda, kurā atrodas Bulgārijas augstākā virsotne Musala, kas paceļas līdz 2925 metriem. Rila ir slavena ar savām dramatiskajām ainavām, kas ietver augstkalnu ezerus, zināmākie no tiem ir 7 Rilas ezeri, kuri ar savām takām ir iecienīts augstkalnu pastaigu (hiking) objekts. Rilas kalnos atrodas arī slavenais Rilas klosteris, kas ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā un ir viens no nozīmīgākajiem kultūras pieminekļiem Bulgārijā (par braucienu uz Rilas klosteri manā blogā būs atsevišķs raksts).
Pirinas kalni
Pirinas kalni atrodas Bulgārijas dienvidrietumu daļā un ir pazīstami ar savu nelīdzeno reljefu un pārsteidzošām granīta virsotnēm. Augstākā virsotne ir Vihren, kas atrodas 2914 metru augstumā. Arī Pirinas kalni ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā to izcilās bioloģiskās daudzveidības un unikālo ainavu dēļ. Iecienītākās aktivitātes Pirinas kalnos ir kalnu slēpošana un alpīnisms.
Rodopu kalni
Rodopu kalni atrodas Bulgārijas dienvidos pie robežas ar Grieķiju, to augstākā virsotne ir Golyam Perelik, kas paceļas 2191 metru augstumā. Iecienītākās aktivitātes Rodopu kalnos ir kalnu pārgājieni un lauku tūrisms.
Pirmais vakars Primorsko kūrortā
Mēs ieradāmies Primorsko vakarā neilgi pirms saulrieta, tieši pirms vakariņu laika. Bijām rezervējuši numuriņus Park Hotel & SPA Les Magnolias Primorsko, kas atrodas Melnās jūras piekrastē, dažu minūšu gājiena attālumā no pludmales. Viesnīcas mierīgā vide, ko ieskauj daudz koku un apstādījumu, ir ļoti piemērota vieta atpūtai, īpaši pēc garāka brauciena.
Dekorācija Bulgārijas viesnīcā
Pēc iekārtošanās numuriņos devāmies vakariņās, kas bija ļoti dāsnas. Lai gan parasti to nedaram, šoreiz izvēlējāmies viesnīcu ar visu iekļautu cenā (all inclusive), lai nevajadzētu lieki tērēt laiku un enerģiju pārtikas medībām. Visas dienas, kamēr bijām kūrortā, pārtika bija ļoti laba un pietiekami daudzveidīga. Bija gan jūras veltes, gan, protams, dažāda veida gaļa, kas Bulgārijā noteikti ir iecienītākais produkts. Varbūt mazliet pietrūka augļu un dārzeņu dažādības, šajā ziņā bijām cerējuši uz ko vairāk.
Dienas izskaņa
Diena bija pagājusi iespaidiem ļoti bagāta, tāpēc nosēdējām viesnīcas restorānā ļoti ilgi. Bija ļoti daudz emociju, ar ko dalīties. Nākošajā dienā nekas, izņemot laisku atpūtu pie viesnīcas baseina, nebija plānots.
Plovdiva mūs bija pārsteigusi ar savu vēsturisko šarmu un ikdienas mieru, bet Zagreus vīna darītava ar saviem augstas kvalitātes vīniem. Visur varēja just viesmīlību un pozitīvu attieksmi. Lai arī bija jau septembra vidus, arī vakars bija silts un mierīgs.
Par šo ceļojumu ir pieejams arī video manā YouTube kanālā. Ja vēl neesat, izlasiet arī par mūsu pirmo dienu Bulgārijā.
Pēc pirmās dienas Kornvolā pirms gulēt iešanas aizgājām vakariņās uz netālo krogu The Shire Inn. Tas atrodas kādu 15 minūšu gājiena attālumā no viesu mājas. Devāmies uz krogu kājām, lai varētu arī iedzert kādu pinti alus.
Atmosfēra un apkalpošana laba, ēdieni un vietējais Kornvolas alus arī garšīgi – kā jau gastrokrogā. Rēķins gan mazliet pārsteidza – māk viņi pie it kā normālām cenām sarēķināt tā, ka sanāk vismaz par pārdesmit mārciņām vairāk nekā domāts.
Minak teātris
No paša rīta tūlīt pēc brokastīm devāmies uz interesantu vietu – mūsdienās klintīs izbūvētu amfiteātri, kur ik pa laikam notiek arī reālas izrādes. Šoreiz Kornvola tiešām pārsteidza.
Teātra idejas autore un izveidotāja bija vietējā sieviete Rovena Keida (Rowena Cade). Nosaukums minak (meynek vietējā valodā) nozīmē akmeņaina vieta. Sieviete sāka veidot teātri pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.
Minak teātris (Minack Theatre) atrodas pussalas pašos dienvidos. Parasti no rīta puses var apskatīt teātri un tam apkārt izveidoto dārzu (ieejas maksa 10 mārciņas), bet pēcpusdienās un vakaros notiek izrādes (izrādes gan nenotiek katru dienu). Dārzs pats par sevi ir apskates vērts un izveidotais amfiteātris izskatās iespaidīgs.
St Michael kalns ir sala jūrā netālu no krasta, līdzinieks Saint Michel kalnam Francijā. Abiem kopīgais ir tas, ka bēguma laikā no sauszemes uz salu var aiziet sausām kājām, bet paisuma laikā ūdens salu atdala no sauszemes.
St Michael sala
Atšķirība ir tā, ka uz Francijas līdzinieka atrodas abatija, bet Kornvolā uz salas ir pils, kura atrodas National Trust pārvladībā.
Vieta ir interesanta, vērts apskatīt ja esat iekūlies tajā Anglijas galā. Dažas vietas, kas jāņem vērā. Atrast stāvvietu mašīnai ir diezgan problemātiski; labākais variants piebraukt pilij cik tuvu vien var un gaidīt, kad kāda vieta atbrīvosies. Tuvumā esošās (rekomendētās) ilgtermiņa stāvvietas ir pilnas un uz salu sanāk iet diezgan lielu gabalu. Ir vairāki ieejas biļešu veidi, salai un pilij, salai un dārzam un kombinētā biļete. Tā kā mēs jau vienā dārzā no rīta bijām, ņēmām biļeti tikai uz pili. Dārzu, starp citu, varēja apskatīt no pils pagalma.
Biļešu cenas dažādas – ieejai pilī pieaugušajam 14 mārciņas, ieejai dārzā 10 mārciņas, bet kopējā biļete maksā 24 mārciņas; bērniem no 5 līdz 17 gadiem apmēram puse no tā.
Zemes gals
Kā jau nosaukums liecina, aiz zemes gala ir vairs tikai jūra. Ja godīgi, uz pašu zemes galu nebraucām, bet devāmies uz netālo ciematiņu Sennen Cove. Vienīgā atšķirība – stāvvietas lētākas, mazāk cilvēku, patīkamāka atpūta. Jūra tā pati, pludmale un skati apkārt tie paši. To ieteica vietējie un paldies viņiem par to!
Pavadījām pludmalē pāris stundas, tur pat arī saorganizējām pikniku jūras krastā pirms došanās tālāk.
St Ives
St Ives ir neliela skaista pilsētiņa un zvejas osta pussalas ziemeļu pusē. Vietējie marketētāji internetā stāsta, ka St Ives ir mirdzošs dārgakmens Kornvolas kronī. Par St Eves esot nobalsojuši kā par labāko ģimenes atpūtas vietu piekrastē un vienu no 10 labākajām pludmalēm Eiropā.
St Ives pludmale
Realitātē gan īsti to es neteiktu. Pirmkārt, pludmale ir diezgan neliela, lai gan smilšu josla ir plata. Jebkurā gadījumā, nekāda īpašā romantikas sajūta neradās – vienkārši dārgs kūrorts un maz vietas.
Par dārgumiem runājot – aizgājām pasēdēt pludmales kafejnīcā lai pavērotu saulrietu. Lai arī cenas redzējām pasūtot uzkodas, pēc rēķina saņemšanas sapratām, kāpēc aprakstos par šo vietu tiek pieminēti dārgakmeņi.
Iestādei (viņi dēvē sevi par pludmales kafejnīcu, kas atbilst patiesībai) pat nebija baltie galdauti, taču viena suši gabaliņa izmēra tunča gabaliņš maksāja turpat 20 mārciņas. Jāatzīst gan, ka garša šim mini ēdienam bija fantastiska.
Pēc vakariņām vēl pamaldījāmies pa pilsētu, jo īsti neatcerējāmies, kur bijām atstājuši mašīnu. Pilsētiņa atrodas uz kalna un aizejot vienu ielu uz nepareizo pusi var ļoti ātri apmaldīties.
Tā nu otrā diena Kornvolā bija pavadīta un no rīta plānojām doties mājās uz Dorsetu pa ceļam piestājot uz pusdienām jūras krastā Devonā.
Grieķija ir viena no valstīm, kur esmu bijis daudzas reizes, gan biznesa, gan atpūtas braucienos, gan tranzītā. Tomēr līdz šim nevienu reizi par šo valsti neesmu rakstījis, tāpēc šeit ne tikai par Grieķijas galvaspilsētu Atēnām, bet arī mazliet par Grieķiju vispār.
Ja godīgi, tad jau nav nemaz tik daudz, ko varētu jaunu par visiem zināmo Grieķiju pateikt, tāpēc vismaz daži cipari un nedaudz par vēsturi. Grieķija atrodas Balkānu pussalas dienvidu galā, tās teritorija ir gandrīz 132 tūkstoši kvadrātkilometru. Tas ir salīdzināms ar tādām valstīm kā Bangladeš, Nepāla, kuras ir mazliet lielākas par Grieķiju un Ziemeļkoreja un Nikaragvu, kuras ir nedaudz mazākas. Salīdzinot ar Amerikas Savienotajām valstīm, Grieķija ir divas reizes mazāka par Kolorado štatu.
Grieķijai pieder 227 salas no kurām vismaz 166 ir apdzīvotas. Lielākās Grieķijas salas ir Krēta (Crete), Evia, Lesbos, Roda (Rhodes) un Čios (Chios). Krētas teritorija ir nedaudz vairāk kā 8000 kvadrātkilometru – tā ir lielāka par Palestīnu un nedaudz mazāka par tuvumā esošo Kipru. Krētas garums ir 260 kilometri un platums no 12 līdz 60 kilometriem.
Pēc 2020 gada datiem Grieķijā dzīvo nepilni 11 miljoni cilvēku, no kuriem vairāk kā pusmiljons dzīvo Atēnās (to centrālajā daļā).
Galvaspilsēta Atēnas
Atēnas ir Grieķijas galvaspilsēta un kā jau daudzas citas lielās pilsētas veido konglomerātu, kurā dzīvo ap trīs miljoniem cilvēku.
Partenons Atēnu akropolē
Atēnas ir viena no vecākajām pilsētām pasaulē, vēsturnieki saka, ka tās vecums ir apmēram 3400 gadu. Ar atēnām ir saistīti tādi vārdi kā Platons un Aristotelis.
Ar Atēnām visvairāk saistās tādas lietas kā antīkie tempļi, amfiteātri un, protams, Akropole. Atēnās ir divas UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā ietvertas vietas – Atēnu Akropole un Dafnes (Daphni vai Dafni) bizantiešu klosteris, kas ir daudz mazāk zināms salīdzinot ar Akropoli.
Atēnu Akropole
Akropole ir ēku komplekss klints pakalna virsotnē Atēnu centrā, visslavenākais Akropoles objets ir Partenons (Parthenon). Partenons ir templis (precīzāk tā paliekas), kas tika uzcelts par godu grieķu dievietei Atēnai. Tempļa celtniecība tika pabeigta vairāk kā 400 gadus pirms mūsu ēras.
Atēna ir Zeva meita, viena no Olimpa dieviem, viņa ir gudrības un kara dieviete. Atēnas romiešu ekvivalents ir Minerva, lai gan kā romiešu kara dievs plašāk ir pazīstams Marss.
Vārds akropole nozīmē visaugstākais punkts, kā tas patiesībā arī ir, ja tajā uzkāpj. Akropoles piekājē ir iespējams atrast autostāvvietas, ja esat tur ar savu vai īrētu mašīnu. Mēs savējo novietojām stāvvietā, kas atrodas Rovertou Galli 39. No turienes uzkāpt Akropolē nesagādā lielas pūles, tikai kādas 10 – 15 minūtes. Un kāpiens ir tā verts – no augšas paveras fantastisks skats uz pilsētu.
Ieeja Akropoles muzejā ir par maksu. Biļetes maksā sākot ar 12 eiro un vairāk, līdz pat 80 eiro par antīko Atēnu apmeklējumu un apskati gan privāti gan grupā (neesmu tādu čupu naudas tērējis šim pasākumam, tāpēc neņemost teikt ar ko tas varētu būt labāks).
Nakšņošana Atēnās
Naktsmītni izvēlējāmies ārpus pilsētas centra tuvāk jūrai – Tropical Hotel, kas, braucot pa ceļu, atrodas mazliet vairāk kā desmit kilometrus uz dienvidrietumiem no Akropoles.
Jūras piekraste Atēnās
Google atsauksmēs par viesnīcu rakstīju, ka tā atrodas ļoti parocīgā vietā, istabiņas tīras un kārtīgas, pieklājīgs apkalpojošais personāls un labas brokastis. Vēl jāpiebilst, ka mums arī paveicās ar to, ka no istabiņas balkona pevērās brīnišķīgs skats uz jūras pusi. Kopumā, ļoti laba viesnīca par atbilstošu cenu, īpaši, kad nepieciešama vieta, kur pārnakšņot uz neilgu laiku.
Vēl viena lieta, ko gribēju piebilst attiecībā uz Atēnām. Mēs centāmies braukt agri no rīta un vēlu vakarā, jo dienas laikā pa Atēnām pārvietošanās ar auto var izvērsties par pamatīgu murgu, īpaši, ja iebraucat kādā no ar transportu noslogotajiem rajoniem.
Atceros, ka kādā no citiem braucieniem diezgan ilgu laiku gaidīju autobusu, kurš tā arī neatbrauca. Galu galā izdomāju iet vairākus kilometrus ar kājām un tas atnmaksājās, jo sastrēgumos stāvošās automašīnas bieži vien tā arī palika gaidot aiz muguras.
Edinburga noteikti ir viena no īpašākajām pilsētām, vismaz personīgi man. Ne tikai tāpēc, ka esam paši tur dzīvojoši vairākus gadus.
Lai gan Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta, tā ir tikai otra lielākā pilsēta Skotijā (lielākā ir Glāzgova). Tajā dzīvo mazliet vairāk par pusmiljonu cilvēku, lai gan vasarā, tūrisma sezonas laikā, pilsētas iedzīvotāju skaits var pat dubultoties. Pilsētā notiek daudz dažādi festivāli visas vasaras garumā, tāpēc uz turieni ierodas tūristi no visas pasaules. Pie kam, Edinburgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Nokļūšana uz Edinburgu
Skoti ir izdarījuši visu, lai būtu ērti nokļūt pilsētā. Edinburgas lidostā draudzīgi kopā sadzīvo visdažādākās aviokompānijas. Pirms pandēmijas sākuma lidosta gada laikā apkalpoja gandrīz 15 miljonus pasažieru; Rīga, kas ir līdzīga izmēra pilsēta, 2019 gadā uzņēma tikai pusi no tā (7.8 miljonus pasažieru).
Nokļūšna no lidostas uz pilsētu ir ļoti ērta. Lai nokļūtu pilsētas centrā, var izmantot autobusu vai modernu tramvaju, kuram lidostā ir galapunkts (Edinburgā ir tikai viena tramvaja līnija ar galapunktiem pilsētas centrā un lidostā). Visātrākais ir AirLink autobuss, kuram starp lidostu un pilsētas centru ir arī dažas citas pieturas.
Edinburgā var vienkārši nokļūt arī, ja lidojat uz tuvumā esošo Glāzgovas vai mazliet attālāko Aberdīnas lidostu (kopumā Skotijā ir piecas daudz maz nozīmīgas starptautiskās lidostas).
Un protams, vilcienu un autobusu maršruti savieno Edingurgu ar daudzām citām Lielbritānijas pilsētām. Esmu rakstījis arī atsevišķi par autoceļu tīklu Skotijā.
Ieliņas Edinburgas vecpilsētā
Vietas un lietas, ko noteikti vērts apskatīt Edinburgā
Pat ja neesat bijuši Skotijā, noteikti esat dzirdējuši tādus vārdus kā Edinburgas pils, vecpilsēta, Karaliskā Jūdze, Holirūda, Valters Skots un Artūra sēdeklis. Labā ziņa ir tāda, ka lielākā daļa apskates objetu Edinburgā atrodas salīdzinoši netālu viens no otra. Bez tam, pilsētā notiek daudzi pasākumi, kuris ir vērts apmeklēt, ja paveicās to laikā būt pilsētā.
Karaliskais militārais šovs (Edinburgh Tattoo)
Viennozīmīgi, Edinburgas militārais šovs, kas katru gadu vasarā notiek Edinburgas pils pagalmā (2022. gadā no 5. līdz 27. augustam). Šovā piedalās militārie orķestri no dažādām valstīm un priecē skatītājus gan ar militārajiem maršiem, soļōšanu ierindā, gan citiem aizrautīgiem priekšnesumiem.
Ieeja pasākumā ir diezgan dārga, sākot no 60 līdz vairāk kā 600 britu mārciņām Lētākās biļetes teorētiski maksā 30 mārciņas, taču tas ir mazs sektors pašā arēnas malā. Biļetes ir jāpērk krietnu laiku, vislabāk vairākus mēnešus, iepriekš. Jebkurā gadījumā, ja būsiet atdevuši par šovu 60 mārciņas, pēc grandiozā pasākuma nejutīsieties pārmaksājuši – to tiešām ir vērts redzēt!
Edinburgas pils
Edinburgas pils noteikti zināmākais tūrisma objekts galvaspilsētā, ja ne visā Skotijā (Lohnesa ezers ar tā noslēpuatpazīstamības ziņā varētu ar to konkurēt).
Edinburgas pils
Edinburgas pils atrodas uz sena vulkāna un ir redzama no attāluma pat vēl neiebraucot pilsētā. Vulkāna virsotne ir bijusi apdzīvota jau no dzelzs laikmeta, bet karaļpils tajā atrodas jau kopš 12. gadsimta. Līdz 1633. gadam pils bija karaļu rezidence, taču arī pēc tam tai ir bijusi nozīmīga loma Skotijas vēsturē. Pils ir visvairāk apmeklētais maksas tūrisma objekts Skotijā (vairāk kā 2 miljoni apmeklētāju gadā) un otrais visvairāk apmeklētais visā Apvienotajā Karalistē. Ieejas biļete pilī maksā diezgan dārgi (pēc manām domām, salīdinot ar to ko tur var redzēt), 18 mārciņas. Taču, lai apskatītu lielo pils pagalmu un pilsētas panorāmu no klints augšas nemaz nav jāmaksā – tur var ieiet bez maksas un pavadīt tik laika, cik gribas (to gan nevarēs izdarīt militārā šova laikā, jo tajā laikā tur atrodas tribīnes šova skatītājiem).
Šajā blogā it tikai pāris lietas no visa tā, ko iespējams apskatīt Skotijas galvaspilsētā; domāju, ka drīzumā uzrakstīšu arī par ko citu. Šeit ir arī raksti par Skotijas augstienēm, Skye salu Skotijas rietumos un Stīrlingu.
Glāzgova ir Skotijas lielākā pilsēta, ceturtā lielākā Lielbritānijā un 27 lielākā Eiropā. Glāzgovā pašlaik dzīvo vairāk kā 600 tūkstoši cilvēku, lai gan pirms 20. gadsimta vidus iedzīvotāju skaits pat pārsniedza 1.1 miljonu. Kopš tā laika daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz tuvākajām pilsētām un tagad kopā ar Glāzgovā un tās piepilsētās dzīvo gandrīz miljons cilvēku, bet visā Glāzgovas reģionā 1.8 miljoni, kas ir aptuveni trešā daļa no visas Skotijas iedzīvotāju skaita.
Ko apskatīt
Pilsēta ir pazīstama ar universitāti, kas dibināta 1451. gadā. Universitātē mācās 35 tūkstoši studentu no 140 valstīm, strādā ap 9 tūkstošiem darbinieku un tā ir 100 pasaules labāko universitāšu sarakstā.
Glāzgovas universitāte
Glāzgovā atrodas arī vairākas citas augsta ranga universitātes, kur studē jaunieši no daudzām pasaules valstīm.
Lai arī Glāzgova ir vienmēr bijusi rūpnieciska pilsēta, īpaši pazīstama ar kuģu būvi, tai ir arī ļoti liels kultūras mantojums. Pilsētā atrodas daudzi muzeji, mākslas galerijas, izstādes, bet daudzviet vēstures elpu var sajust vienkārši staigājot pa tās ielām.
Populārākie apmeklēšanas vērtie apskates objekti ir Kelvingroves mākslas galerija (Kelvingrove Art Gallery and Museum, ieeja bez maksas), Krastmalas muzejs (Riverside Museum), Glāzgovas zinātnes centrs un Džordža skvērs (George Square) pašā pilsētas centrā. Un protams, Glāzgovas universitātes centrālā ēka ir atsevišķas apskates vērta; gan pats ēku komplekss no ārpuses, gan arī iekšā esošais Hantera muzejs un mākslas galerija (The Hunterian Museum and Art Gallery), kuru var apmeklēt bez maksas.
Satiksme
Kā jau lielai pilsētai pienākas, Glāzgovā ir pazemes metro. Metro ir tikai viena līnija un vilcieni kursē pa apli abos virzienos. Vēl interesanti, ka metro vagoni ir daudz mazāki kā, piemēram, Londonā. Sajūta tāda, ka pie perona piebrauc miniatūri vagoniņi.
Vislabāk pilsētā pārvietoties ar metro vai arī ar vilcienu, ja jādodas kaut kur tālāk no centra. Protams, krustām šķērsām kursē arī autobusi, taču triju gadu laikā tur dzīvojot autobusus izmantoju tikai pāris reizes. Laikam nepatika, ka tie mēdz kavēties, ir lēni un arī salīdzinoši dārgi.
Pa pilsētas centru vislabāk pārvietoties kājām, satiksme tajā ir lēna un ir arī ielas, kuras paredzētas tikai gājējiem.
Sauchiehall iela Glazgovā
Tiem, kas grib doties kur tālāk, jāatceras, ka Glāzgovā ir divas galvenās dzelzceļa stacijas un ne no katras var aizbraukt uz vajadzīgo vietu. Stacijas viena no otras atrodas apmēram 10 minūšu gājiena attālumā, tā kā mēģināt atrast kā aizbraukt no vienas uz otru nav īpašas jēgas. Protams, ja ir daudz bagāžas, tad vienkārši jākāpj taksometrā.
Turpat centrā atrodas arī autoosta no kuras kursē autobusi uz lielākajām pilsētām un attālākām Skotijas vietām. Vispār starppilsētu autobusu satiksme Skotijā ir laba.
Ja ierodaties Glāzgovas lidostā, tad gan vienīgais sakarīgais transporta veids uz pilsētu ir autobuss, kas piestāj terminālī, bet, ja ielidojat ļoti vēlu, tad var nākties braukt ar taksometru, kas nemaz nav lēti.
Kur doties
Pilsētas centrā ir ļoti daudz veikalu un kafejnīcu, dienas garumā iespējams staigāt pa gājēju ielām, apskatīt centrālo staciju no iekšpuses un doties uz centra austrumu daļu, kura nav tālu un tai arī ir savs šarms, jo kādreiz tur bija pilsētas noliktavu rajons.
Vakars Partikā
Taču pilsētas centrs pārvēršas vakarā, jo vaļā veras daudzi naktsklubi un dzīve atsākas ar jaunu sparu. Populārākā, savā ziņā pat leģendāra, izklaides iela ir Sauchiehall Street. Dzīve šajā rajonā kūsā līdz pat trijiem no rīta, īpaši nedēļas nogalēs.
Glāzgova vispār ir ļoti aktīva pilsēta, kur cilvēki pēc darba dienas, un it īpaši pēc darba nedēļas, iet atpūsties jautrās kompānijās un ar to atšķiras no daudzām citām Skotijas pilsētām, kuras vakaros paliek klusākas. Tāpēc, ja esat Skotijā ir vērts apmeklēt |Glāzgovu un izbaudīt tās īpatnējo šarmu.
