Romas vēsturiskais centrs – pirmā diena

Publiucēts 20/06/2024 autors: ainarsbl

Nedēļas nogale Romas centrā

Vēl viens šī bloga nosaukums varētu būt “Atpakaļ uz Itālijas galvaspilsētu Romu”, jo mēs tur jau bijām pirms vairākiem gadiem. Tomēr toreiz mēs ceļojām arī ārpus pilsētas, piemēram, uz Grotte di Frasassi un Vezuva vulkānu, kas atrodas ārpus Lacio reģiona.

Šoreiz mūsu intereses objekts bija tieši Romas centrs, lai tur pavadītu visu nedēļas nogali. Gribējām pastaigāties pa pilsētas vēsturisko centru un arī baudīt romiešu ēdienus.

Mēs ieradāmies Termini stacijā ar autobusu no lidostas īsi pirms pusdienlaika un pirmā lieta, kas jādara, protams, bija aiziert paēst vēlas brokastis. Atsevišķā blogā esmu ralstījis par mūsu gastronomisko pieredzi Romā šajā nedēļas nogales ceļojumā. Īsi sakot, mums ļoti paveicās, jo visas ēdienreizes bija patiešām superīgas un padarīja ceļojumu pat negaidīti labāku. Taisnības labad gan jāsaka, ka visas ēšanas vietas jau iepriekš bijām atraduši un izpētījuši milzum daudz atsauksmju par tām, tā kā teiciens, ka veiksme ir iepriekš sagatavota iespēja nostrādāja pilnībā.

Diokletiāna pirtis

Tūlīt pēc brokastīm mēs devāmies uz Diokletiāna pirtīm (Termas de Diocleciano) – muzeju, kas ir daļa no lielākā Romas Nacionālā Muzeja.

Diokletiāna pirtis ir milzīgs komplekss, objekts tika uzceltas mūsu ēras trīssimtajos gasos, tas atrodas tieši iepretim Termini stacijai.

Ieejas maksa šajā muzejā bija ļoti sakarīga – tikai 10 eiro vienam pieaugušajam (biļetes rezervējām iepriekš internetā, rezervēšanai tika pieņemtas tikai kredītkartes).

Jāpiemin, ka šis brauciens bija COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gada oktobrī, tāpēc mums bija jāuzrāda zaļie sertifikāti, lai varētu muzeju apmeklēt un pirms ieejas mums arī izmērīja ķermeņa temperatūru. Savādāk gan muzejs, gan Romas centrs izskatījās kā jau parasti – daudz tūristu, suvenīru, silts un saulains.

Muzeja iekšpusē un ārpusē atradās daudzi senie priekšmeti, kas liecina par Romas civilizācijas spēku un varenumu. Lai arī man veci gruveši un akmens gabali īpaši nesaista, jāatzīst, ka tas viss bija iespaidīgi. Vislabāk, protams, man patika kompleksa ēkas un dārzi.

Šajā muzejā mēs tur bijām apmēram stundu vai nedaudz vairāk un tad nolēmām doties tālāk.

Naiadu strūklaka

Diokletiāna pirts kompleksa rietumu daļā atrodas Santa Maria degli Angeli e dei Martiri baznīca. Mēs to redzējām no kompleksa iekšpuses, taču tā izskatās vēl iespaidīgāk no ielas puses. Šīs baznīcas arhitekti bija Mikelandželo un Luidži Vanvitelli.

Baznīcas priekšā ir vēl viena pārsteidzoši skaista vieta – Naiadu strūklaka. Viss laukums ap strūklaku izskatās iespaidīgi – to noteikti var ievērot šeit vienā no attēliem.

Viesnīca Monti Palace

No strūklakas mēs devāmies uz viesnīcu Monti Palace Hotel, kur jau iepriekš bijām rezervējuši istabu. Jāsaka, ka viesnīca patiešām ir pelnījusi savas četras zvaigznes. Istaba, brokastis, uzņemšana, viesu apkalpošana – viss bija augstākajā līmenī. Bijām pārsteigti arī par pašu istabu – tajā bija ļoti kluss, gandrīz nekādas skaņas no ielas nenāca iekšā. Iespējams tāpēc, ka visas sienas ir pārklātas ar diezgan savdabīgām auduma tapetēm.

Vēl viena viesnīcas priekšrocība ir tās jumta terase, ko viņi sauc par Tiziano terasi. Tā atrodas ēkas augšējā stāvā un piedāvā 180 grādu panorāmas skatu uz Monti rajonu. Ja gribat tur augšā pasēdēt, vajadzētu rezervēt galdiņu iepriekš. Vismaz, lai no terases vērotu saulrietu. Tajā laikā terase ir pilna ar cilvēkiem un saulriets ir patiešām skaists.
Viens padoms attiecībā uz terasi – neplānojiet tur vakariņas, vienkārši pasūtiet kādu dzērienu (dažas uzkodas tiek tiem piedāvātas klāt un ir iekļautas cenā). Brokastis no rītiem tika pasniegtas terasē un bija ļoti garšīgas, taču vakariņas nez kāpēc ne ar ko īpašu tur neiepriecina.

Vakara pastaiga pa Romas centru

Pēc saulrieta mēs devāmies vēlā vakara pastaigā pa tuvējo apkārtni. Tā kā izlēmām viesnīcā neēst, atradām arī jauku restorānu, kur paēdām garšīgas vakariņas.

Pilsēta bija ļoti dzīvīga pat pēc pulksten desmitiem vakarā, kad atgriezāmies viesnīcā.

Mēs pastaigājāmies pa Via dei Fori Imperiali un baudījām naksnīgos skatus uz pilsētu no dažādām vietām uz tās fantastiskajiem laukumiem un ēkām – Piazza Venezia, Fontana dell’Adriatico, Tirēnu strūklaku, Campidoglio un daudzām citām fantastiskām vietām. Lasiet arī tālāk par mūsu otro dienu Romas centrā. Varat izlasīt arī par mūsu otro dienu Romā.

Londona – pirmie iespaidi

Publiucēts 17/06/2024 autors: ainarsbl

Apmeklējot Londonu

Sākotnēji šis blogs tika rakstīts, kad ierados Anglijā uz kādu laiku padzīvot Londonā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, tāpēc daļa informācijas ir papildināta, lai būtu aktuāla arī 2024. gadā. Vēl joprojām tas viss šeit par pirmajiem iespaidiem pārceļoties uz Londonu. Uz šo brīdi jaunākais ieraksts par Londonu ir apraksts par Batersī spēkstaciju.

Anglijas un Lielbritānijas galvaspilsētā Londona ir slavena ar daudzām interesantām un pat unikālām vietām, bet es sākšu ar tiltiem. Londonā pāri Temzas upei ir 24 tilti. Vecākais ir Londonas tilts, kas sākotnēji tika izgatavots no koka, bet pēc tam tika pārbūvēts 1209., 1831. un 1973. gadā. Iespējams, slavenākais ir Torņa (Tower) tilts, kas tika uzcelts 1894. gadā un ir pazīstams visā pasaulē kā viena no Londonas ainavas vizītkartēm.

Viens no interesantākajiem tiltiem, manuprāt, ir Tūkstošgades tilts, kas ir gājēju tilts, savienojot Sv. Pāvila katedrāli un Tate Modernās mākslas galeriju.

Ļoti skaista aina parādās, ja paskatās uz tiltu no mākslas galerijas puses virzienā uz Sv. Pāvila katedrāli. Jūs varat šķērsot upi, izmantojot jebkuru citu tiltu (izņemot dažus dzelzceļa tiltus), un katru reizi panorāmas skats būs atšķirīgs un vienlīdz interesants.

Parki un dārzi

Neskatoties uz lielo pilsētas izmēru, Londona ir ļoti zaļa. Pat pilsētas centrā ir daudz mazu dārzu un lielāku parku. Lielākie parki centrālajā rajonā ir Regenta parks (166 hektāri), Haidparks (142 hektāri) un Kensingtonas dārzi (111 hektāri).

Tos sauc arī par karaliskajiem parkiem, jo sākotnēji tie tika radīti karaliskās ģimenes atpūtai taču tagad ir pieejami arī plašākai publikai. Daudzi cilvēki katru dienu izmanto parkus skriešanai, pastaigām, piknikiem vai vienkārši atpūtai sēžot zālē, kas tur ir atļauts.

Karaļa dzimšanas diena

Kad rakstīju šo pirmo reizi, Lielbritānijā valdīja karaliene, tagad pie varas ir karalis, nekas cits nav būtiski mainījies.

Ja jūs nolemjat apmeklēt Londonu vasaras sākumā, katru gadu tiek rīkoti lieli publiski Karalienes (tagad karaļa) dzimšanasdienas svētki. Cilvēku pūļi skatās parādi. Tā ir tradīcija, kas nāk no 17. gadsimta. Pasākims katru gadu notiek Londonā jūnija otrajā sestdienā neatkarīgi no tā, kad ir valdnieka īstā dzimšanas diena.

Pēc Lielbritānijas armijas parādes valdnieks karaliskajā procesijā dodas uz Bekingemas pili. Ir ļoti interesanti vērot armijas parādi, kas sastāv no dažādiem karaspēka veidiem. Pasākuma beigās karaliskie gaisa spēki lido virs pūļa Bekingemas pils virzienā, kur tos no balkona sveic karaliskā ģimene.

Krogi un pilsētas pasākumi

Manuprāt, angļu krogi (pubs) ir kaut kas īpašs. Jūs varat baudīt lielisku alu pusdienojot vai uzdzert ko citu, lai gan alus Anglijas krogos ir svēta lieta. Svētdienās varat ēst ļoti īpašu tradicionālo ēdienu – svētdienas cepeti (sunday roast). Galvenās ēdiena sastāvdaļas ir Jorkšīras pudiņš (maizes tipa cepts izstrādājums) un piedevas (burkāni, zaļie zirnīši, kartupeļu biezputra, mērce utt.). Gaļu varat izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kas visbiežāk ir cūkgaļa, aitas gaļa, liellopa gaļa, vistas gaļa vai atsevišķos gadījumos arī zivs.

Taču visinteresantākais skats pie krogiem ir piektdienu vakaros. Pirms pārnākšanas no darba, daudzi cilvēki pēc darba nedēļas pulcējas pūļos krodziņos un to ārpusē, jo vietas iekšā visiem bieži vien nepietiek. Tas ir kā prognoze, ka tuvojas nedēļas nogale un cilvēki sāk svinēt smagas darba nedēļas beigas. Šīs svinības bieži beidzas tikai tad, kad krogs tiek slēgts ap pusnakti.

Gandrīz katru nedēļas nogali vasarā visā pilsētā notiek pasākumi un dažādas svinības. Viens no populārākajiem pasākumiem ir Notinghilas karnevāls. Šis pasākums tiek rīkots katru gadu augusta beigās kopš 1966. gada, un tas ir lielākais šāda veida karnevāls Eiropā.
Visapkārt ir daudz cilvēku dažādos tērpos, daudz trokšņu no visdažādākajām skaņu sistēmām un dzīvās mūzikas.

Milzum daudz cilvēku vēro šīs norises, kopā šajā karnevālā piedalās aptuveni miljons cilvēku. Nākošajā dienā pēc pasākuma tiek nodrošināts darbs ļoti daudziem atkritumu savācējiem, jo skats pēc festivāla ir kā pēc atkritumu vētras.

Apskates vietas Londonā

Londona tūristiem piedāvā milzīgu daudzumu dažādu izklaides iespēju. Piemēram, Temzas upe ir ļoti iecienīts sabiedriskā transporta maršruts. Ja vēlaties doties ceļojumā pa upi, ir vērts izvēlēties Griniču kā galamērķi un izmantot ļoti ērtos Thames Clippers kuģīšus, kuri kursē pa Temzu. Pēc VOVID-19 pandēmijas pārvadātājs tagad ir Uber Boat, lai gan Thames Clipper vārdu salikums nosaukumā arī ir saglabāts (pilnais nosaukums Uber Boat by Thames Clippers).

Šie katamarāni ir ātri un kursē bieži, tiem ir daudz pieturu, un ceļojuma laikā jūs varat vērot daudzas dažādas vietas Temzas krastos. Grīniča ir viena no pēdējām Thames Clippers pieturām.

Pēc Karaliskās observatorijas un tās apkārtnes apmeklējuma Grīničā jūs varat atgriezties pilsētas centrā izmantojot DLR – Docklands Light Railway (burtisks tulkojums būtu – ostas doku vieglais dzelzceļš, lai gan tas neko neizsaka. Tas ir kaut kas pa vidu īsam vilciena sastāvam un tramvajam un kursē bez vadītāja).

Šī ir vēl viena lieta, kas ir īpaša Londonā – DLR ir viena no pirmajām vieglo dzelzceļu sistēmām Lielbritānijā, un tai ir viena no pasaulē modernākajām vilcienu automātiskās vadības sistēmām. Visi DLR vilcieni no Grīničas ierodas vienā no metro stacijām pašā pilsētas centrā Temzas kreisajā krastā.

Šie ir tikai daži padomi, kā pavadīt laiku Londonā, ja izdomājat doties uz nedēļas nogali vai mazliet ilgāk. Patiesībā pat ar vairāku gadu nodzīvošanu Londonā var nebūt pietiekami, lai iepazītos ar visu, kas tajā ir.

Rietumigaunija un salas

Publiucēts 30/05/2024 autors: ainarsbl

Nedēļas nogales izbrauciens

Šis bija korporatīvais izbrauciens ar autobusu kopā ar darba kolēģiem. Kādā nedēļas nogalē devāmies uz Igaunijas salām. Rietumigaunija tika izvēlēta, lai mazliet atpūstos ārpus mājām, izklaidētos un nedaudz paskatītos apkārt kā kaimiņi dzīvo. Mūsu mērķis bija Sāremā sala ar īsu pieturu Igaunijas vasaras galvaspilsētā – Pērnavā.

Robeža starp Latviju un Igauniju

Robežu starp Latviju un Igauniju var šķērsot izmantojot galveno autoceļu E67. Tomēr ir interesanta alternatīva – nogriezieties pa kreisi tieši pirms Igaunijas robežas uz Latvijas mazpilsētu Ainažīem. Braucot cauri pilsētai, jūs būsiet pārsteigti, ka pēc neilga laika jūs ceļa malā redzēsiet ceļa zīmi, kas norāda, ka šķērsojiet valsts robežu – Rietumigaunija ir klāt pavisam nematot.

Tieši pirms robežas ir neliela autostāvvieta. Apstājoties tur, jūs varat doties nelielā pastaigā līdz vecajam molam (tas atrodas Latvijas teritorijā tikai dažus simtus metru no Igaunijas robežas) un izbaudīt skaisto ainavu.

Piejūras kūrorts Pērnava

Nākamā pieturvieta bija Pērnavā. Ja godīgi, līdz pat Pērnavai braucot pa ceļam nebija nekā interesanta, izņemot dažas atpūtas vietas pie jūras, netālu no ceļa. Bija gan nedēļas, gan arī vasaras beigas tāpēc pilsēta bija ļoti kluss. Lielākā daļa kafejnīcu un restorānu bija slēgti vai bez apmeklētājiem.

Pērnavas pilsēta pati par sevi ir jauka, it īpaši tās vecā daļa – vērts mazliet pastaigāt pa to. Ja dodaties no Rīgas (Latvija) uz Tallinu (Igaunija), šī ir laba vieta, kur ieturēt nelielu pauzi un baudīt kafiju, pirms braucat vēl 130 kilometrus, lai sasniegtu Tallinu, esam tā daudzkārt darījuši. Arī šoreiz to darījām, pirms turpinājām ceļojumu uz Igaunijas salām.
Igaunijas salas

Rietumigaunija ir reģions, kuram pieder vairākas salas. Sāremā ir lielākā Igaunijas sala, un starp sauszemi un salu regulāri kursē prāmji. Prāmis uz Sāremā iziet no termināla, kas atrodas nelielā ciematiņā Virtsu un tas ierodas Kuivastu Muhu salā. Muhu sala atrodas starp sauszemi un Sāremā salu. Lai nokļūtu Sāremā, vispirms jums vajadzēs šķērsot Muhu.

Ceļojums uz Muhu salu ar prāmi ilgst apmēram 25 minūtes – tieši tik daudz, lai uz prāmja būtu iespējams pasēdēt pie alus kausa (tiem, kas nav pie stūres) un uzkodām. Internetā ir atrodams prāmju kustības grafiks šai un citām prāmju līnijām, kas savieno Igaunijas kontinentālo daļu ar salām.

Parasti darba dienās prāmis atiet ik pēc 35 minūtēm, šajā maršrutā darbojas divi prāmji. Tie ir aptuveni 97 metrus gari, 18 metrus plati, to iegrime 4 m. Sāremā sala veido barjeru starp Rīgas jūras līci un Baltijas jūru. Salas augstākais punkts ir 54 metrus virs jūras līmeņa. Senās sāgās tiek runāts par salu iedzīvotāju un vikingu konfliktiem.

Sāremā bija starp bagātākajiem senās Igaunijas apriņķiem un Igaunijas pirātu mājvieta, kurus dažkārt dēvēja par austrumu vikingiem. Mūsdienās Sāremā ir pazīstama kā jauka atpūtas vieta ar unikālu dabu un daudzām apskates vietām. Salas novietojuma (tā ir savā ziņā izolēta no ārpasaules) dēļ tā ir saglabājusi savu unikalitāti.

Muhu salas kultūras mantojums

Pēc ierašanās Kuivastu Muhu salā tālāk var doties uz Koguva ciematu, kurš atrodas netālu no Kuivastu – Kuresāres ceļa. Koguva ir vislabāk saglabājies 19. gadsimta ciems Igaunijā. Dažas ēkas ir celtas pat 18. gadsimtā. Tur var apskatīt igauņu tradicionālo dzīves stilu, kāds tas bija senākos laikos – dzīvojamās lauku mājas, noliktavas, saunas, klētis un vasaras virtuves.

Etnigrāfiskā muzeja telpa Igaunijas salās

Sāremā salas apskates vietas

Sāremā platība ir 2700 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits ir aptuveni 35 tūkstoši cilvēku. Ciematos joprojām ir akmens žogi un mājas ar salmu jumtiem. Sāremā simboli ir vējdzirnavas, kadiķi un mājās gatavots alus. Interesanta vieta salā ir Kaali meteorīta krāteris, kas izveidojies aptuveni 650 – 700 gadus pirms mūsu ēras (tas izpētīts 1937. gadā). Patiesībā tur ir vairāki krāteri.

Lielākais no krāteriem ir 110 metru diametrā, meteorīta masa ir bijusi no 20 līdz 80 tonnām. Vieta ir diezgan vienkārši atrodama, sekojiet ceļa zīmēm (tā atrodas 18 kilometru attālumā no Kuresāres uz Kuivastu pusi).

Sāremā galvaspilsēta Kuresāre

Pēdējā mūsu ceļojuma pietura pirms došanās mājās bija Kuresaare. Sāremā salā ir tikai viena pilsēta, kas ir Kuresāre – tā ir arī salas galvaspilsēta. Vissvarīgākā un, es teiktu, aizraujošākā Kuresāres apskates vieta ir bīskapu pils.

Pils tika uzcelta mūsu ēras 14. gadsimta beigās, ēkas pamatplāns ir laukums, kura katras puses garums ir aptuveni 43 metri. Starp Baltijas valstu viduslaiku pilīm šī ir saglabājusies salīdzinoši ļoti labi.

Daži vārdi par Sāremā viesnīcām. Lielākā daļa no tām ir ērtas Spa viesnīcas, kas uzceltas relatīvi nesen. Ja tur paliksit, jums būs piekļuve baseinam, saunai, bāram un citām ērtībām. Tomēr ņemiet vērā, ka agrā rudenī telpās var nedarboties apkure, un sienas ir ārkārtīgi plānas, tātad, var būt vēsi.

Katalonijas galvaspilsēta Barselona

Publiucēts 05/05/2024 autors: ainarsbl

Pirmā doma, kas ienāk prātā dzirdot vārdu Barselona – tas ir super! Tā ir viena no Eiropas pilsētām, kura noteikti jāredz. Tāpat kā Prāga Čehijā, Parīze Francijā, Londona un Roma Itālijā.

Uz sitiena nemaz tā nevaru pateikt, kas vēl būtu līdzīga apmeklējuma vērtības ziņā. Pēc tam sarakstu var turpināt ar Venēciju, Florenci, Vīni, Amsterdamu, Budapeštu un tā tālāk. Tas, protams, ir mans saraksts un katram tas var būt citādāks, bet viens ir skaidrs – Barselona noteikti ir jāredz.

Par pilsētu

Barselona ir Katalonijas galvaspilsēta, tajā dzīvo mazliet vairāk par pusotru miljonu cilvēku un kopē ar apkartējām pipilsētām (gandrīz 5 miljonu cilvēku) tā ir otrā lielākā apdzīvotā teritorija Spānijā. Un protams – Barselona ir piejūras pilsēta Vidusjūras krastā.

Katalonija ir Spānijas autonomais apgabals un tā atšķiras no Spānijas daudzējādā ziņā, Katalonijā ir pat divas oficiālās valodas – katalāņu un spāņu. Barselonas pirmsākumi meklējami pašā mūsu ēras sākumā, kad tur ieradās romieši, taču visvairāk pazīstama tā verētu būt pateicoties arhitekta Antonio Gaudi projektētajām mājām nevis saistībā ar romiešiem.

Barselonā ir dzīvojis arī Pablo Pikaso, taču vēlāk viņš pārcēlās dzīvot uz Parīzi.
Īstenībā, Barselona tā īsti sāka attīstīties tikai deviņpadsmitā gadsimta pašās beigās, tāpēc to var uzskatīt par modernu pilsētu. Pilsētā ir arī daudzi citi kultūrvēsturiski objekti, vairāki no tiem (kopā ap astoņi) ir iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Un protams, kā jau Spanijā pienākas, ēdieni tur ir lieliski – restorānu un kafejnīcu dēļ vien ir vērts uz turieni aizbraukt.

Transports

Labākais veids kā nokļūt Barselonā ir lidot uz turieni. Barselonas lidosta ir lielākā Vidusjūras piekrastē un no tās uz pilsētu (nieka 17 kilometrus) var nokļūt ar vilcienu, metro vai autobusu. Mēs izvēlējāmies metro un tas bija ļoti ērti un vienkārši.

Starp citu, autobuss (Aerobus) no lidostas uz pilsētu un atpakaļ maksā nedaudz virs 10 eiro (atpakaļceļam biļete jāizmanto 15 dienu laikā).

Barselonas metro ir ļoti ērts, tāpēc esot pilsētā to arī visvairāk izmantojām, lai nokļūtu dažādās vietās, kur negribējās iet ar kājām. Nedaudz izmantojām arī autobusu.

Visizdevīgāk ir nopirkt T10 biļeti, kas ir paredzēta desmit braucieniem pilsētas pirmās zonas robežās un der jebkura veida transportam, kas brauc šajā zonā. Biļeti var nopirkt jebkurā metro stacijā.

Svarīgi zināt – metro strādā no pieciem rītā līdz pusnaktij, bet piektdienās līdz diviem pēc pusnakts. T10 biļetes cena 2021 gadā bija 11.2 eiro.

Apskates vietas

Prmajā dienā devāmies uz katedrāli Sagrada Família (svētā ģimene), ko, protams, projetējis Gaudi. Tas ir noteikti ir viņa talanta kulminācijas apliecinājums.

Pie projekta arhitekts strādāja gandrīz desmit savas dzīves pēdējos gadus.

Rinda pie ieejas vēl nebija ļoti gara, jo bijām tur jau agri no rīta, taču uzreiz iekšā tikt nebija iespējams – nācās gaidīt mūsu kārtu. Iekšiene katedrālei bija fantastiska. Kopējo sajūtu mazliet samaitāja tas, ka netikām uzbraukt augšā tornī. Sliktu laika apstākļu gadījumā (vējš, migla) šī atrakcija tiek atcelta. Naudu, protams, saņēmām atpakaļ, taču būtu jutušies daudz labāk, ja būtu to iztērējuši paredzētajam braucienam augšā.

Jāpiemin, ka bez iepriekšējas rezervācijas pacelšanās tornī praktiski ir neiespējama, jo gribētāju ir daudz vairāk nekā iespējas tur nokļūt.

Barselonas galveno ielu Las Ramblas noteikti daudzi ir dzirdējuši, ja pat tur nav pabūts – pa to staigāt var ilgi un vienmēr redzēt ko interesantu. Las Ramblas sākas pir Katalonijas laukuma (Plaça de Catalunya) un iet līdz pat jūrai.

Bez šaubām, viena no populārākajām vietām pilsētā, ja neskaita arhitektūras šedevrus, ir skvērs Plaça de Catalunya. Tajā atrodas strūklakas, skulptūras un zālāji, taču īpašs stāsts ir par pilsētas parkiem.

Nemaz speciāli nemeklējot pa ceļam iegriezāmies vairākos un skati bija apbrīnojami! Koki, zālāji, kanāli, celtnes, strūklakas – fantastiski!

Naktsmītnes

Viesnīcu cenas Barselonā ir samērā lielas, taču mēs atkal izvēlējāmies īrēt apartamentus un tas noteikti atmaksājās, jo ēdām, nācām un gājām kad paši gribējām. Īpaši labi tas bija gadījumos, kad vakaros devāmies mājās ļoti vēlu. Pilsēta vakaros ir ļoti pievilcīga un gribas tajā pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Laiku Barselonā izmantijām arī lai aibrauktu uz Monserata kalnu, kur atrodas slavens klosteris. Bet par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi kādā citā reizē.

Dienvidnorvēģija

Publiucēts 01/02/2024 autors: ainarsbl

Norvēģijas dienvidi

Lai jūnijā būtu neliels ceļojums, mēs uz dažām dienām devāmies uz Skandināviju – mūsu galamērķis bija Norvēģija. Pēc nolaišanās Oslo lidostā mēs paņēmām iepriekš rezervēto automašīnu no lidostā un sākām ceļojumu.

Mums paveicās, ka mazākas automašīnas vietā mēs tikām bez papildus samaksas pie Volvo V40 – ļoti patīkama sagaidīšana!

Novēģija bija bijusi mūsu ceļojumu plānos ilgu laiku un beidzot to arī izdarījām. Un, lūk, pirmais padoms – esiet gatavi maksāt par maksas ceļu izmantošanu uzreiz pēc izbraukšanas no lidostas, ja dodaties uz Oslo (ir tur arī citi maksas ceļi).

Jūs varat izbraukt cauri kontrolpunktam nemaksājot (ko mēs faktiski arī darījām bez iepriekšēja nodoma), tomēr visur darbojas novērošanas kameras, tā kā tik un tā jūs tiksiet pieķers un var nākties maksāt sodu.

Otrais padoms – ja atrodaties kaut kur pilnīgā nekurienes vidū un tur ir maksas auto stāvvieta – dariet visu iespējamo, lai atrastu aparātu, kur par to samaksāt, lai izvairītos no soda maksas (joprojām brīnos, kā viņiem izdevās atpazīt, ka mūsu automašīna atrodas vienā no šīm stāvvietām – videokameras nekur neievērojām).

Tātad, apmeklējot Norvēģiju, tas ir dārgi, tomēr, ja neesat pietiekami piesardzīgs, var nākties maksāt vēl vairāk.

Norvēģijas galvaspilsēta Oslo ir lielākā pilsēta Norvēģijā. Tajā, kopā ar piepilsētām, dzīvo vairāk nekā 1,4 miljoni cilvēku. Pie kam, Oslo ir trešā lielākā Skandināvijas pilsēta un dārgākā pilsēta pasaulē (pēc pēdējo desmitgažu datiem).

Stāvbaznīca Heddālē

Mums nebija konkrētu plānu Oslo apmeklēšanai, un mēs vienkārši tau braucām cauri, lai nokļūtu galamērķī – Norvēģijas dienvidrietumu krastā. Pēc dažām stundām nonācām savā pirmajā pieturvietā, gribējām apskatīt kādu vecu koka baznīcu Heddālē. Šī stavbaznīca ir viduslaiku koka baznīca ar statņu un siju konstrukciju, kas celta senlaicīgā skandināvu stilā.

Sienu rāmji piepildīti ar vertikāliem dēļiem. Visas līdz šim saglabājušās skandināvu stāvbaznīcas, izņemot vienu, atrodas Norvēģijā (atlikusī atrodas Zviedrijā). Pati baznīca bija interesanta, iespaidīga koka ēka, un to tiešām bija vērts redzēt. Es joprojām atceros visā apkārtnē esošo darvas smaržu, kas nāca no koka konstrukcijas.

Norvēģijas kempingi

Kempings, nevis uzturēšanās viesnīcā, ietaupa daudz naudas tik dārgā valstī kā Norvēģija. Gandrīz visur Norvēģijā ir atļauta nakšņošana brīvā dabā (jums pat nevajag lūgt atļauju zemes īpašniekam, ja pāris naktis uzturaties vietā, kur zeme netiek apstrādāta). Mēs ceļojām kopā ar bērnu un šī iemesla dēļ nakšņošanu teltī kā variantu neizskatījām.
Pirmo nakti pavadījām nelielā bungalo kaut kur pa ceļam uz rietumiem, bet otro nakti mēs nolēmām palikt kāda fjorda tuvumā. Kas tas bija par fantastisku skatu! Ir arī atsevišķs blogs par Norvēģijas fjordiem un ūdenskritumiem.

Lai atrastu kempingu jebkur Norvēģijā, var izmantot daudzvalodu kempinga portālu (ir pieejamas kādas 13 valodas vai pat vairāk). Ir iespējams meklēt pēc reģiona, kempingu ķēdes, pilsētas, apskates vietām utt.

Tajā laikā, kad bijām Norvēģijā (jau kadus gadus atpakaļ), tas nebija tik vienkārši (mums pat nebija iepriekš rezervēta naktsmītne, paļāvāmies uz veiksmi, kas mums arī bija), taču tagad kempingu atrašana ir daudz vienkāršāka.

Ja ceļojat jūlijā, laika apstākļi ir pietiekami labi, lai paliktu savā teltī. Ir pieejami arī ērti bungalo, tie gan nemaz nav lēti. Bet gan jau jūs zināt – Norvēģijā nav nekā lēta, ieskaitot arī pārtiku. Tomēr emocijas, kuras jūs saņemat, apmeklējot dažādas vietas Norvēģijā, baudot tās dabu, ir pat iespaidīgākas, nekā jūs varētu iedomāties iepriekš.

Pa Poliju

Publiucēts 19/12/2023 autors: ainarsbl

Ceļojums pa Poliju – Veličkas sālsraktuves

Šī ir viena no mūsu ceļojumu pa Poliju epizodēm – mēs esam daudzkārt apmeklējuši šo valsti. Bijām ieradušies Poilijā, lai redzētu kā noris Lieldienu svinības. Sestdien pēc nakts, kas tika pavadīta Krakovā, mēs apmeklējām Veličkas sālsraktuves, kas ir vienas no vecākajām pasaulē darbojošajām sāls raktuvēm – tās darbojas jau kopš viduslaikiem.Sālsraktuves kopš 1978. gada ir arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma

sarakstā. Šī vieta atspoguļo sāls ieguves tehnoloģiju progresu, darba organizācijas un vadības attīstību gadsimtu garumā. Vairāk nekā 700 gadu laikā Veličkā tika izstrādāti 7,5 miljoni kubikmetru sāli saturoši ieži.

Objekts apmeklētājiem parasti ir atvērts no pulksten 9:00 līdz 17:00, pieaugušo biļete vienai personai maksā aptuveni 22 eiro. Apmeklētājiem pirms došanās uz turieni der zināt, ka maršruts ietver aptuveni 800 pakāpienus, raktuvēs zem zemes temperatūra ir aptuveni 17–18 ° C.

Vienā no apstāšanās vietām pazemē ir iespējams pat iegādāties aukstus un karstus dzērienus un uzkodas. Pilsēta Wieliczka atrodas Krakovas metropoles zonā, un uz turieni ir salīdzinoši viegli nokļūt. Netālu no ieejas raktuvēs ir pieejamas lētas autostāvvietas.

Krakovas apkārtne

Pirms atgriešanās mājās, mēs turpinājām ceļot pa Poliju un klejojām pa Krakovas apkārtni citā virzienā. Tā mēs Pūpolsvētdienā atradām nelielu pilsētu, kas dekorēta ar “palmām”, kas izgatavotas no incīšu vītolu zariem. Pūpolu svētdiena ir Kristus ienākšanas Jeruzalemē pieminēšana, un Polijas iedzīvotāji katru gadu ievēro šīs tradīcijas. Daži no šiem veidojumiem bija patiešām augsti, pat līdz 35 metriem!

Netālu no Krakovas ir arī cits slavens reliģisks objekts, kas kopš 1999. gada iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā – klosteris, ainava un svētceļojumu parks Kalwaria Zebrzydowska. Uz brīdi devāmies tur, lai redzētu, kā klosteris izskatās gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Ja atrodaties kaut kur netālu, arī šo vietu ir vērts apmeklēt.

Jasna Gora klosteris

Mājupceļā mēs bijām rezervējuši viesnīcu Polijas pilsētā Čestohovā . Tas bija labs iemesls apmeklēt slaveno Jasna Gora klosteri . Miljoniem svētceļnieku katru gadu apmeklē klosteri, lai redzētu Melnās Madonnas ikonu. Šī ir vienīgā pieejamā Melnās Madonnas ikona Polijā; Francijā ir apmēram 21 Melnās Madonnas ikonas, lai gan šī, kas atrodas Čenstohovā, ir labi pazīstama arī ārzemēs.

Klosteris pats par sevi izskatās fantastiski Jasna Gora kalna galā, it īpaši vakara stundās pirms saulrieta. Netālu no klostera ieejas ir iespējams novietot automašīnu.
Ja dodaties garām Čestohovai, klostera apmeklēšana var būt laba ideja. Viss komplekss ir organizēts patiešām apmeklētājiem draudzīgā veidā. Jūs varat pavadīt tur dažas stundas, atpūšoties un, pat ja esat ateists, baudot cilvēku radīto, lai slavētu Dievu.

Citas interesantas vietas Polijā

Pēc savas pieredzes es ieteiktu apmeklēt arī citas interesantas vietas Polijā, piemēram, Polijas galvaspilsētu Varšavu, Poznaņas vecpilsētu, viduslaiku pili Malborkā, kas kopš 1997. gada ir UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Dienvidu un dienvidrietumu Polija ir pazīstama kā slēpošanas kūrorti. Īpaši jauka ir Zakopanes teritorija, kas atrodas Tatru kalnos.

Lieldienas Francijā

Publiucēts 03/12/2023 autors: ainarsbl

Pirms kāda laika pavasarī, pēc īsas atpūtas un relaksācijas Bādenbādenes pirtīs Vācijā, nolēmām, ka būtu jauki pavadīt Lieldienas Francijā. Otrajās Lieldienās nolēmām iegriezties vienā no Elzasas reģiona pazīstamākajām pilsētām Kolmāra.

Elzasa

Elzasa (Alsace) ir piektais mazākais no 27 Francijas reģioniem, bet tai pat laikā viens no visbiezāk apdzīvotajiem – 220 cilvēku uz kvadrātkilometru. Salīdzinājumam – Latvijā iedzīvotāju blīvums pēc 2020. gada datiem ir mazāks kā 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, turpretī Apvienotajā Karalistē 270 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru.

lieldienu dekorācijas veikalā — Lieldienu dekorācijas veikalā

Elzasas reģionam vēsturiski ir pat sava elzasiešu valoda, ko varētu saukt par vācu valodas dialektu, taču, kā jau Francijas reģionam pienākas, oficiālā valoda ir franču; apmēram trešā daļa iedzīvotāju joprojām spēj sazināties elzasiešu valodā. Kā jau tas ierasts arī cituviet Eiropā, lielai daļai apdzīvoto vietu paralēli franču nosaukumiem ir arī vāciskie.

Elzasas lielākā pilsēta ir Strasbūra, kurā atrodas daudzas Eiropas Savienības institūcijas, ieskaitot Eiropas Padomi, Eiropas parlamentu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Interesanti arī, kas Strasbūra ir otrā lielākā ostas pilsēta uz Reinas upes.

Lieldienu tirdziņš vecpilsētā

Bijām iepriekš lasījuši, ka Colmar vecpilsētā Lieldienās notiek tirdziņš, kur var nopirkt visdažādākos Francijas lauku labumus. Pie kam – šis tirgus lielā mērā ir orientēts tieši uz kaimiņvalsts Vācijas iedzīvotājiem, jo Colmar atrodas tikai nieka pārdesmit kilometrus no Vācijas – vien jāšķērso Reina un turpat vien esam.

Atradām vienu no retajām bezmaksas autostāvvietām nepilnu 5 minūšu gājiena attālumā no vecpilsētas un devāmies uz pilsētas centrālo laukumu. Pašā vecpilsētas centrā pie lielas baznīcas bija izvietoti pārvietojamie stendi ar dažnedažādām pārtikas precēm. Kas neraksturīgi Francijai – pārsvarā visi pārdevēji runāja vāciski, precīzāk gan tas laikam bija nevis vāciski, bet elzasiešu valodā. Diezgan daudzi saprata arī angļu valodu, tā kā pirms kaut ko pirkt, bija iespēja šo to uzzināt par preci sīkāk.

Mājas siers un putnu aknu pastēte

Elzasas vīnu bijām iepirkuši jau Vācijā, tāpēc tirdziņā noskatījām labas lietas uzkodām – mājas sieru, putnu gaļas aknu pastēti un žāvētu šķiņķi; itāļiem kas līdzīgs saucas prošuto (Prosciutto).

pārtikas vitrīna francijā — Pārtikas vitrīna Francijā

Mazliet par putnu aknu pastētēm: pirmās reizēs esot Francijā nevarējām saprast, kāpēc ir tik ļoti liela cenu starpība it kā vienādiem produktiem – pīļu vai zosu aknu pastētēm, kas pazīstamas kā īpašas franču delikateses.

Īstenībā vis ir diezgan vienkārši – cena faktiski ir atkarīga no tā, cik procentu putna gaļas ir pievienots aknu pastētei. Jo vairāk gaļas, jo pastēte lētāka, jo lielāks aknu īpatsvars, jo pastēte dārgāka. Atšķiras, protams, arī cenas zosu, vistu un pīļu aknām. Ja gribam tīras delikateses, tad ņemam tīru aknu pastēti, bet, ja gribam kārtīgi pieēsties, tad labāk, lai aknām ir klāt vairāk gaļas. Kā jau jebkura cita delikatese, tīra aknu pastēte lielos daudzumos nemaz nav tik baudāma.

Vēl par Lieldienām. Protams, Francijas Lieldienu svinēšana ne tuvu nelīdzinājās tam, kā šos svētkus svin Polijā, taču pēc dažādām brīvdabas izstādēm un dekorācijām varēja nojaust, ka pilsētā valda svētku gaisotne. Un dzīvā rosība pilsētas centrā arī par to liecināja. Jāpiebilst, ka pusdienas Francijā ir patīkami lētākas nekā Vācijā.

Vācijā pie privātmājām bija daudz skaistu svētku dekorāciju, bet pilsētās nekādus kopīgos svētku pasākumus neievērojām; taisnības labad gan jāsaka, ka mazpilsētās ļoti daudzi vācieši toties apmeklēja baznīcas.

Strasbūra

Elzasā atgriezāmies aptuveni nedēļu pēc Lieldienām, lai pārnakšņotu pirms došanās mājās un mazliet apskatītu pilsētu.

Pilnīgi nejauši bijām atraduši un iepriekš rezervējuši senu franciskāņu mūku celtu viesnīcu Hotel Au Couvent du Franciscain, kas atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā. Šī viesnīca nu jau ilgu laiku nekādā veidā nav saistīta ar baznīcas padarīšanām, bet savs seno laiku klostera šarms tai ir palicis. Patīkami pārsteidza, ka trīsvietīgais numurs sastāvēja no divām atsevišķām istabiņām. Viesnīcai gan tikai viena zvaigznīte, taču novietojums un cena bija tā vērtas. Arī kontinentālās brokastis bija neraksturīgi dāsnas Francijai.

Strasbūras vecpilsēta un katedrāle

Pēc ieilgušā lietus perioda visā Eiropā vairāku nedēļu garumā, laiks Strasbūrā beidzot bija saulains un ļoti piemērots pilsētas apskatei. Zālīte zaļa, sākuši ziedēt jau kastaņi (rakstu šīs rindas tieši mēnesi pēc viesošanās Strasbūrā un pirms pāris dienām arī Rīgā sāka ziedēt pirmie kastaņi). Strasbūras vecpilsēta atrodas uz vienas no salām. Pilsētā vispār ir ļoti daudz kanālu, bet diemžēl nepietika laika izbraukt ar kādu no kuģīšiem, kas pa tiem kursē.

Visa Strasbūras vecpilsēta, kas atrodas uz Lielās salas (Grande Île) kopš 1988. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Viena no iespaidīgākajām celtnēm Strasbūrā ir Strasbūras jeb Svētās Dievmātes katedrāle. Tās celtniecība tika sākta 1176. gadā, bet pabeigta 1439. gadā. Ilgu laiku, no 1647. līdz 1874. gadam, Strasbūras katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, bet pašlaik tā joprojām ir sestā augstākā baznīca pasaulē – tās smailes augstums ir 142 metri.

Vēl viens interesants fakts par katedrāli – lai gan pieņemts uzskatīt, ka katedrāle sākotnēji celta romānikas arhitektūras stilā, tā tiek minēta arī kā viens no gotiskās arhitektūras labākajiem paraugiem.

Iepirkšanās Strasbūrā

Interesanti apskatīt Strasbūrā ir arī citas celtnes, daudzos kanālus, skvērus un laukumus un vienkārši dzīvojamās mājas. Pilsētā ir laba sabiedriskā transporta infrastruktūra, caur vecpilsētu brauc moderna dizaina zemās grīdas tramvaji. Centrā atrodas arī lielais universālveikals Lafajetes galerijas (Galeries Lafayette). Šie franču izcelsmes veikali atrodami arī Berlīnē, Kasablankā, Dubajā un Ņujorkā, bet to pirmsākums ir Parīze. Taču daudz interesantāki var šķist mazie veikaliņi un kafejnīcas gar ielu malām. Un kas interesanti – pielaiko kuru tērpu gribi, visi der kā uzlieti.

Tā arī dienas pirmā puse aizlidoja vēja spārniem un vajadzēja doties uz m¬āju pusi. Pirms aizbraukšanas vēl paēdām pusdienas un kārtējo reizi nopriecājāmies, ka par noteiktu daudzumu franču eiro sanāk paēst krietni vairāk, nekā par to pašu vāciešu naudas vienību. Vēl viena svarīga lieta vecpilsētas apskatei – izmantojām to, ka mūsu viesnīcas stāvvietā automašīnu pilnīgi oficiāli bez papildus samaksas bija atļauts atstāt līdz trijiem pēcpusdienā.

Šajā braucienā bija vēl divi galamērķi, kuriem pieejami atsevišķi apraksti – Bādenbādene un Mainavas sala Vācijā un izbrauciens pa Šveices franču un vācu daļu.

Dienviditālija

Publiucēts 24/11/2023 autors: ainarsbl

Itālijas dienvidi

Dienviditālija – viens no psiholoģiski smagākajiem ceļojumiem. Kāpēc? Grūti pat pateikt. Varbūt tuvojošās garās Latvijas ziemas priekšnojautas, varbūt sicīliešu pašpietiekamība, varbūt skarbais Sicīlijas klimats un ainavas, kur visapkārt vērojama savas teritorijas norobežošana.

Lai gan ne visur dienviditālija bija tāda. Bet varbūt – pa bišķim no tā visa un vēl pilnībā nepiepildītās cerības par ceļojumu, jo bijām cerējuši uz kaut vairāk nekā izbraukt cauri vairākiem valsts reģioniem un atlidot mājās no citas lidostas. Pēc pirmā brauciena padomāju, ka diez vai vairs braukšu uz turieni. Bet dzīvē kā jau dzīvē – dažkārt viss sagriežas daudz savādāk un nu jau esam tur bijuši Sicīlijā neskaitāmas reizes. No šī ceļojuma īsām atmiņām palika Etnas vīns, Marsala saldais vīns Sicīlijas autrumos, olīveļļa, pasta, picas. Un kā izrādījās, vēl daudz ko citu tur iepazinām un izbaudījām.

Kad pārpublicēju šīs ceļojuma piezīmes atkal internetā, viens no mūsu pēdējiem ceļojumiem bija atkal uz Itālijas dienvidiem. Ir lietas, kas ir mainījušās un citādākas, taču ir arī lietas, kas nemainās. Taču ne par to šeit rakstu, jo savu pirmo ceļojumu uz Sicīliju sākām Apūlijā un tieši par to arī ir šis stāsts.

Apūlija

Ceļojums sākās pašos Itālijas dienvidaustrumos septembra beigās, kad ar Ryanair lidmašīnu nosēdāmies Brindisi lidostā, Bari provincē, kas atrodas Apūlijas reģionā. Ja atceraties skatījušies Italiju kartē, tad šis ir pats Itālijas “zābaka” papēdis.

Apūliju apskalo divas siltās jūras – Adrijas jūra un Jonijas jūra; jāsaka, ka ļoti labi viņi tur iekārtojušies.
Apūlijas reģiona platība ir 19345 kvadrātkilometri, kas ir gandrīz trešā daļa no Latvijas teritorijas, toties iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks, apmēram četri miljoni cilvēku. Apūlijas reģionam līdzīgā izmērā ir tādas valstis kā Slovēnija un Izraēla. Tā kā regions ir izstiepts garumā, tad tas robežojas ar trijiem citiem Itālijas reģioniem – Molise, Campania un Basilicata.

Kas vēl no interesantiem faktiem – Apūlija ir viens no arheoloģiski bagātākajiem reģioniem un tajā ir pabijuši un valdījuši gan grieķi, gan musulmaņi, gan arī kaimiņi sicīlieši.

Alberobello

Brindidisi atrodas mazliet vairāk kā simts kilometrus no provinces galvaspilsētas Bari, taču mums bija jānobrauc tikai 80 kilometri līdz Alberobello, kur bijām rezervājuši naktsmītni Relais Masseria Rosa un plānojām nākošajā dienā apskatīt pilsētu. Viesnīca ir iekārtota šim apvidum raksturīgajā celtnē – trulītī (angliski – trulli vai trullo). Pilsētā ir vesels rajons, kurā apskatāmas šī tipa mājiņas un šis rajons jau kopš 1966. gada ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

trulīšu mājas itālijas dienvidos — Trulīšu mājas Itālijas dienvidos

Bet Itālijā kā jau Itālijā – nekad nevar zināt, kas notiks pēc īsa brīža. Un tā arī pat lāga neizgājuši no lidostas uz brīdi diezgan nopietni iestrēgām auto nomas birojā. Kad beidzot visas problemas veiksmīgi atrisinājām un kāpām iekšā mašīnā, jau bija pamatīgi tumšs un nekāda apkārtnes aplūkošana pa ceļam uz Alberobello nesanāca.

Mazliet pamaldoties, jau neilgi pirms pusnakts, atradām pilsētas nomalē esošo viesnīcu un spriedām, ka drīz būs jāiet pie miera. Taču Italija paliek Itālija un šoreiz mūs tā pārsteidza ļoti pozitīvā veidā. Kā izrādījās, pie viesnīcas atrodas milzīgs peldbaseins un, tā kā ūdens tajā bija silts, domas par gulētiešanu pagaisa un labu laiku pavadījām peldoties bsaeinā.

Trulīši

Trulīšu tipa mājas šajā apvidū tika būvētas tālā pagātnē pirms daudziem gadsimtiem. Mājas tiek celtas no slānveida akmeņiem ar konusveida jumtiem; galvenā priekšrocība šāda veida celtnēm ir tā, ka nav vajadzīgs cements, lai tās saturētu kopā. Principā, nav arī vajadzīgs koka vai cita veida karkass, jo struktūra kopumā pati sevi satur kopā.

Vietējie zināja stāstīt, ka senākos laikos dienviditālija mēdza būt nemierīgs reģions. Kad dažādi valdnieki sūtīja savus karaspēkus iekrot jaunas teritorijas vai nodokļu inspektorus savākt nodokļus, pietika mājai izvilkt dažus akmeņus zināmā vietā un māja sabruka atstājot vien akmeņu kaudzi. Kad briesmas bija garām, mājas saimnieks ar salīdzinoši nelielu piepūli isā laikā salika atkal māju kopā un mierīgi turpināja dzīvot tālāk.

peldbaseins vakatā itālijas dienvidos — Peldbaseins vakatā Itālijas dienvidos

Kopš seniem laikiem, simtiem trulīšu ir saglabājušoes un apmēram četri simti atrodas nelielajā Alberobello pilsētā. Liela daļa no tiem ir personīgās dzīvojmās mājas, bet daļa no tām ir apskatāma vai arī parveidotas viesnīcās, suvenōru veikaliņos un tamlīdzīga rakstura iestādēs. Mājiņām uz jumtiem in interesantas zīmes, saka, ka tās ir maģiskas.

Tālāk uz dienvidiem

Pēc vairāku stundu pastaigas pa pilsētu, devāmies prom no Alberobello, jo mūsu nākošais un galvenais galamērķis šajā ceļojumā bija Vidusjūras lielākā sala Sicīlija – par to citi apraksti. Pa ceļam piestājām Kalabrijas reģionā, kur ir skaista pludmales, piemēram, Tropea pilsētā. Jāsaka gan, ka dienviditālija var lepoties ar dzudzām skaistām pludmalēm.

itālijas dienvidu piekraste — Itālijas dienvidu piekraste

Tropea ir piekrastes kūrortpilsēta un tur pašā Tirēnu jūras krastā uz klintīm ir iespaidīga vecpilsēta ar nocietinājumiem. Šo vietu mēdz arī dēvēt par dievu pludmali. Iespējams, ka Tropea ir pati zināmākā no Kalabrijas reģiona pilsētām tieši pludmales un iespadīgo skatu, kas no tās paveras, dēļ un tiek uzskatīta par vienu no reģiona skaistākajām pilsētām. Un te nu jāsaka ar dievu dienviditālija – ceļojam tālāk uz Scīlijas austrmiem.