Romas vēsturiskais centrs – pirmā diena

Nedēļas nogale Romas centrā

Vēl viens šī bloga nosaukums varētu būt “Atpakaļ uz Itālijas galvaspilsētu Romu”, jo mēs tur jau bijām pirms vairākiem gadiem. Tomēr toreiz mēs ceļojām arī ārpus pilsētas, piemēram, uz Grotte di Frasassi un Vezuva vulkānu, kas atrodas ārpus Lacio reģiona.

Šoreiz mūsu intereses objekts bija tieši Romas centrs, lai tur pavadītu visu nedēļas nogali. Gribējām pastaigāties pa pilsētas vēsturisko centru un arī baudīt romiešu ēdienus.

Saulriets Romā
Saulriets Romā

Mēs ieradāmies Termini stacijā ar autobusu no lidostas īsi pirms pusdienlaika un pirmā lieta, kas jādara, protams, bija aiziert paēst vēlas brokastis. Atsevišķā blogā esmu ralstījis par mūsu gastronomisko pieredzi Romā šajā nedēļas nogales ceļojumā. Īsi sakot, mums ļoti paveicās, jo visas ēdienreizes bija patiešām superīgas un padarīja ceļojumu pat negaidīti labāku. Taisnības labad gan jāsaka, ka visas ēšanas vietas jau iepriekš bijām atraduši un izpētījuši milzum daudz atsauksmju par tām, tā kā teiciens, ka veiksme ir iepriekš sagatavota iespēja nostrādāja pilnībā.

Diokletiāna pirtis

Tūlīt pēc brokastīm mēs devāmies uz Diokletiāna pirtīm (Termas de Diocleciano) – muzeju, kas ir daļa no lielākā Romas Nacionālā Muzeja.

Diokletiāna pirtis ir milzīgs komplekss, objekts tika uzceltas mūsu ēras trīssimtajos gasos, tas atrodas tieši iepretim Termini stacijai.

Ieejas maksa šajā muzejā bija ļoti sakarīga – tikai 10 eiro vienam pieaugušajam (biļetes rezervējām iepriekš internetā, rezervēšanai tika pieņemtas tikai kredītkartes).

Jāpiemin, ka šis brauciens bija COVID-19 pandēmijas laikā 2021. gada oktobrī, tāpēc mums bija jāuzrāda zaļie sertifikāti, lai varētu muzeju apmeklēt un pirms ieejas mums arī izmērīja ķermeņa temperatūru. Savādāk gan muzejs, gan Romas centrs izskatījās kā jau parasti – daudz tūristu, suvenīru, silts un saulains.

Muzeja iekšpusē un ārpusē atradās daudzi senie priekšmeti, kas liecina par Romas civilizācijas spēku un varenumu. Lai arī man veci gruveši un akmens gabali īpaši nesaista, jāatzīst, ka tas viss bija iespaidīgi. Vislabāk, protams, man patika kompleksa ēkas un dārzi.

Šajā muzejā mēs tur bijām apmēram stundu vai nedaudz vairāk un tad nolēmām doties tālāk.

Naiadu strūklaka

Diokletiāna pirts kompleksa rietumu daļā atrodas Santa Maria degli Angeli e dei Martiri baznīca. Mēs to redzējām no kompleksa iekšpuses, taču tā izskatās vēl iespaidīgāk no ielas puses. Šīs baznīcas arhitekti bija Mikelandželo un Luidži Vanvitelli.

Naiadu strūklaka Romā
Naiadu strūklaka Romā

Baznīcas priekšā ir vēl viena pārsteidzoši skaista vieta – Naiadu strūklaka. Viss laukums ap strūklaku izskatās iespaidīgi – to noteikti var ievērot šeit vienā no attēliem.

Viesnīca Monti Palace

No strūklakas mēs devāmies uz viesnīcu Monti Palace Hotel, kur jau iepriekš bijām rezervējuši istabu. Jāsaka, ka viesnīca patiešām ir pelnījusi savas četras zvaigznes. Istaba, brokastis, uzņemšana, viesu apkalpošana – viss bija augstākajā līmenī. Bijām pārsteigti arī par pašu istabu – tajā bija ļoti kluss, gandrīz nekādas skaņas no ielas nenāca iekšā. Iespējams tāpēc, ka visas sienas ir pārklātas ar diezgan savdabīgām auduma tapetēm.

Vēl viena viesnīcas priekšrocība ir tās jumta terase, ko viņi sauc par Tiziano terasi. Tā atrodas ēkas augšējā stāvā un piedāvā 180 grādu panorāmas skatu uz Monti rajonu. Ja gribat tur augšā pasēdēt, vajadzētu rezervēt galdiņu iepriekš. Vismaz, lai no terases vērotu saulrietu. Tajā laikā terase ir pilna ar cilvēkiem un saulriets ir patiešām skaists.
Viens padoms attiecībā uz terasi – neplānojiet tur vakariņas, vienkārši pasūtiet kādu dzērienu (dažas uzkodas tiek tiem piedāvātas klāt un ir iekļautas cenā). Brokastis no rītiem tika pasniegtas terasē un bija ļoti garšīgas, taču vakariņas nez kāpēc ne ar ko īpašu tur neiepriecina.

Vakara pastaiga pa Romas centru

Pēc saulrieta mēs devāmies vēlā vakara pastaigā pa tuvējo apkārtni. Tā kā izlēmām viesnīcā neēst, atradām arī jauku restorānu, kur paēdām garšīgas vakariņas.

Pilsēta bija ļoti dzīvīga pat pēc pulksten desmitiem vakarā, kad atgriezāmies viesnīcā.

Romas centrs vakarā
Romas centrs vakarā

Mēs pastaigājāmies pa Via dei Fori Imperiali un baudījām naksnīgos skatus uz pilsētu no dažādām vietām uz tās fantastiskajiem laukumiem un ēkām – Piazza Venezia, Fontana dell’Adriatico, Tirēnu strūklaku, Campidoglio un daudzām citām fantastiskām vietām. Lasiet arī tālāk par mūsu otro dienu Romas centrā. Varat izlasīt arī par mūsu otro dienu Romā.

Londona – pirmie iespaidi

Apmeklējot Londonu

Sākotnēji šis blogs tika rakstīts, kad ierados Anglijā uz kādu laiku padzīvot Londonā. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, tāpēc daļa informācijas ir papildināta, lai būtu aktuāla arī 2024. gadā. Vēl joprojām tas viss šeit par pirmajiem iespaidiem pārceļoties uz Londonu. Uz šo brīdi jaunākais ieraksts par Londonu ir apraksts par Batersī spēkstaciju.

Anglijas un Lielbritānijas galvaspilsētā Londona ir slavena ar daudzām interesantām un pat unikālām vietām, bet es sākšu ar tiltiem. Londonā pāri Temzas upei ir 24 tilti. Vecākais ir Londonas tilts, kas sākotnēji tika izgatavots no koka, bet pēc tam tika pārbūvēts 1209., 1831. un 1973. gadā. Iespējams, slavenākais ir Torņa (Tower) tilts, kas tika uzcelts 1894. gadā un ir pazīstams visā pasaulē kā viena no Londonas ainavas vizītkartēm.

Torņu tilts
Torņu tilts

Viens no interesantākajiem tiltiem, manuprāt, ir Tūkstošgades tilts, kas ir gājēju tilts, savienojot Sv. Pāvila katedrāli un Tate Modernās mākslas galeriju.

Ļoti skaista aina parādās, ja paskatās uz tiltu no mākslas galerijas puses virzienā uz Sv. Pāvila katedrāli. Jūs varat šķērsot upi, izmantojot jebkuru citu tiltu (izņemot dažus dzelzceļa tiltus), un katru reizi panorāmas skats būs atšķirīgs un vienlīdz interesants.

Parki un dārzi

Neskatoties uz lielo pilsētas izmēru, Londona ir ļoti zaļa. Pat pilsētas centrā ir daudz mazu dārzu un lielāku parku. Lielākie parki centrālajā rajonā ir Regenta parks (166 hektāri), Haidparks (142 hektāri) un Kensingtonas dārzi (111 hektāri).

Kensingtonas dārzi
Kensingtonas dārzi

Tos sauc arī par karaliskajiem parkiem, jo sākotnēji tie tika radīti karaliskās ģimenes atpūtai taču tagad ir pieejami arī plašākai publikai. Daudzi cilvēki katru dienu izmanto parkus skriešanai, pastaigām, piknikiem vai vienkārši atpūtai sēžot zālē, kas tur ir atļauts.

Karaļa dzimšanas diena

Kad rakstīju šo pirmo reizi, Lielbritānijā valdīja karaliene, tagad pie varas ir karalis, nekas cits nav būtiski mainījies.

Ja jūs nolemjat apmeklēt Londonu vasaras sākumā, katru gadu tiek rīkoti lieli publiski Karalienes (tagad karaļa) dzimšanasdienas svētki. Cilvēku pūļi skatās parādi. Tā ir tradīcija, kas nāk no 17. gadsimta. Pasākims katru gadu notiek Londonā jūnija otrajā sestdienā neatkarīgi no tā, kad ir valdnieka īstā dzimšanas diena.

Pēc Lielbritānijas armijas parādes valdnieks karaliskajā procesijā dodas uz Bekingemas pili. Ir ļoti interesanti vērot armijas parādi, kas sastāv no dažādiem karaspēka veidiem. Pasākuma beigās karaliskie gaisa spēki lido virs pūļa Bekingemas pils virzienā, kur tos no balkona sveic karaliskā ģimene.

Krogi un pilsētas pasākumi

Manuprāt, angļu krogi (pubs) ir kaut kas īpašs. Jūs varat baudīt lielisku alu pusdienojot vai uzdzert ko citu, lai gan alus Anglijas krogos ir svēta lieta. Svētdienās varat ēst ļoti īpašu tradicionālo ēdienu – svētdienas cepeti (sunday roast). Galvenās ēdiena sastāvdaļas ir Jorkšīras pudiņš (maizes tipa cepts izstrādājums) un piedevas (burkāni, zaļie zirnīši, kartupeļu biezputra, mērce utt.). Gaļu varat izvēlēties pēc saviem ieskatiem, kas visbiežāk ir cūkgaļa, aitas gaļa, liellopa gaļa, vistas gaļa vai atsevišķos gadījumos arī zivs.

Taču visinteresantākais skats pie krogiem ir piektdienu vakaros. Pirms pārnākšanas no darba, daudzi cilvēki pēc darba nedēļas pulcējas pūļos krodziņos un to ārpusē, jo vietas iekšā visiem bieži vien nepietiek. Tas ir kā prognoze, ka tuvojas nedēļas nogale un cilvēki sāk svinēt smagas darba nedēļas beigas. Šīs svinības bieži beidzas tikai tad, kad krogs tiek slēgts ap pusnakti.

Gandrīz katru nedēļas nogali vasarā visā pilsētā notiek pasākumi un dažādas svinības. Viens no populārākajiem pasākumiem ir Notinghilas karnevāls. Šis pasākums tiek rīkots katru gadu augusta beigās kopš 1966. gada, un tas ir lielākais šāda veida karnevāls Eiropā.
Visapkārt ir daudz cilvēku dažādos tērpos, daudz trokšņu no visdažādākajām skaņu sistēmām un dzīvās mūzikas.

Milzum daudz cilvēku vēro šīs norises, kopā šajā karnevālā piedalās aptuveni miljons cilvēku. Nākošajā dienā pēc pasākuma tiek nodrošināts darbs ļoti daudziem atkritumu savācējiem, jo skats pēc festivāla ir kā pēc atkritumu vētras.

Apskates vietas Londonā

Londona tūristiem piedāvā milzīgu daudzumu dažādu izklaides iespēju. Piemēram, Temzas upe ir ļoti iecienīts sabiedriskā transporta maršruts. Ja vēlaties doties ceļojumā pa upi, ir vērts izvēlēties Griniču kā galamērķi un izmantot ļoti ērtos Thames Clippers kuģīšus, kuri kursē pa Temzu. Pēc VOVID-19 pandēmijas pārvadātājs tagad ir Uber Boat, lai gan Thames Clipper vārdu salikums nosaukumā arī ir saglabāts (pilnais nosaukums Uber Boat by Thames Clippers).

Pulksteņa tornis pie parlamenta Big Ben
Pulksteņa tornis pie parlamenta Big Ben

Šie katamarāni ir ātri un kursē bieži, tiem ir daudz pieturu, un ceļojuma laikā jūs varat vērot daudzas dažādas vietas Temzas krastos. Grīniča ir viena no pēdējām Thames Clippers pieturām.

Pēc Karaliskās observatorijas un tās apkārtnes apmeklējuma Grīničā jūs varat atgriezties pilsētas centrā izmantojot DLR – Docklands Light Railway (burtisks tulkojums būtu – ostas doku vieglais dzelzceļš, lai gan tas neko neizsaka. Tas ir kaut kas pa vidu īsam vilciena sastāvam un tramvajam un kursē bez vadītāja).

Šī ir vēl viena lieta, kas ir īpaša Londonā – DLR ir viena no pirmajām vieglo dzelzceļu sistēmām Lielbritānijā, un tai ir viena no pasaulē modernākajām vilcienu automātiskās vadības sistēmām. Visi DLR vilcieni no Grīničas ierodas vienā no metro stacijām pašā pilsētas centrā Temzas kreisajā krastā.

Šie ir tikai daži padomi, kā pavadīt laiku Londonā, ja izdomājat doties uz nedēļas nogali vai mazliet ilgāk. Patiesībā pat ar vairāku gadu nodzīvošanu Londonā var nebūt pietiekami, lai iepazītos ar visu, kas tajā ir.

Katalonijas galvaspilsēta Barselona

Pirmā doma, kas ienāk prātā dzirdot vārdu Barselona – tas ir super! Tā ir viena no Eiropas pilsētām, kura noteikti jāredz. Tāpat kā Prāga Čehijā, Parīze Francijā, Londona un Roma Itālijā.

Uz sitiena nemaz tā nevaru pateikt, kas vēl būtu līdzīga apmeklējuma vērtības ziņā. Pēc tam sarakstu var turpināt ar Venēciju, Florenci, Vīni, Amsterdamu, Budapeštu un tā tālāk. Tas, protams, ir mans saraksts un katram tas var būt citādāks, bet viens ir skaidrs – Barselona noteikti ir jāredz.

Par pilsētu

Barselona ir Katalonijas galvaspilsēta, tajā dzīvo mazliet vairāk par pusotru miljonu cilvēku un kopē ar apkartējām pipilsētām (gandrīz 5 miljonu cilvēku) tā ir otrā lielākā apdzīvotā teritorija Spānijā. Un protams – Barselona ir piejūras pilsēta Vidusjūras krastā.

Statuja Barselonā
Statuja Barselonā

Katalonija ir Spānijas autonomais apgabals un tā atšķiras no Spānijas daudzējādā ziņā, Katalonijā ir pat divas oficiālās valodas – katalāņu un spāņu. Barselonas pirmsākumi meklējami pašā mūsu ēras sākumā, kad tur ieradās romieši, taču visvairāk pazīstama tā verētu būt pateicoties arhitekta Antonio Gaudi projektētajām mājām nevis saistībā ar romiešiem.

Barselonā ir dzīvojis arī Pablo Pikaso, taču vēlāk viņš pārcēlās dzīvot uz Parīzi.
Īstenībā, Barselona tā īsti sāka attīstīties tikai deviņpadsmitā gadsimta pašās beigās, tāpēc to var uzskatīt par modernu pilsētu. Pilsētā ir arī daudzi citi kultūrvēsturiski objekti, vairāki no tiem (kopā ap astoņi) ir iekļauti UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Un protams, kā jau Spanijā pienākas, ēdieni tur ir lieliski – restorānu un kafejnīcu dēļ vien ir vērts uz turieni aizbraukt.

Transports

Labākais veids kā nokļūt Barselonā ir lidot uz turieni. Barselonas lidosta ir lielākā Vidusjūras piekrastē un no tās uz pilsētu (nieka 17 kilometrus) var nokļūt ar vilcienu, metro vai autobusu. Mēs izvēlējāmies metro un tas bija ļoti ērti un vienkārši.

Starp citu, autobuss (Aerobus) no lidostas uz pilsētu un atpakaļ maksā nedaudz virs 10 eiro (atpakaļceļam biļete jāizmanto 15 dienu laikā).

Barselonas metro ir ļoti ērts, tāpēc esot pilsētā to arī visvairāk izmantojām, lai nokļūtu dažādās vietās, kur negribējās iet ar kājām. Nedaudz izmantojām arī autobusu.

Visizdevīgāk ir nopirkt T10 biļeti, kas ir paredzēta desmit braucieniem pilsētas pirmās zonas robežās un der jebkura veida transportam, kas brauc šajā zonā. Biļeti var nopirkt jebkurā metro stacijā.

Svarīgi zināt – metro strādā no pieciem rītā līdz pusnaktij, bet piektdienās līdz diviem pēc pusnakts. T10 biļetes cena 2021 gadā bija 11.2 eiro.

Apskates vietas

Prmajā dienā devāmies uz katedrāli Sagrada Família (svētā ģimene), ko, protams, projetējis Gaudi. Tas ir noteikti ir viņa talanta kulminācijas apliecinājums.

Pie projekta arhitekts strādāja gandrīz desmit savas dzīves pēdējos gadus.

Barselonas katedrāle
Barselonas katedrāle

Rinda pie ieejas vēl nebija ļoti gara, jo bijām tur jau agri no rīta, taču uzreiz iekšā tikt nebija iespējams – nācās gaidīt mūsu kārtu. Iekšiene katedrālei bija fantastiska. Kopējo sajūtu mazliet samaitāja tas, ka netikām uzbraukt augšā tornī. Sliktu laika apstākļu gadījumā (vējš, migla) šī atrakcija tiek atcelta. Naudu, protams, saņēmām atpakaļ, taču būtu jutušies daudz labāk, ja būtu to iztērējuši paredzētajam braucienam augšā.

Jāpiemin, ka bez iepriekšējas rezervācijas pacelšanās tornī praktiski ir neiespējama, jo gribētāju ir daudz vairāk nekā iespējas tur nokļūt.

Barselonas galveno ielu Las Ramblas noteikti daudzi ir dzirdējuši, ja pat tur nav pabūts – pa to staigāt var ilgi un vienmēr redzēt ko interesantu. Las Ramblas sākas pir Katalonijas laukuma (Plaça de Catalunya) un iet līdz pat jūrai.

Bez šaubām, viena no populārākajām vietām pilsētā, ja neskaita arhitektūras šedevrus, ir skvērs Plaça de Catalunya. Tajā atrodas strūklakas, skulptūras un zālāji, taču īpašs stāsts ir par pilsētas parkiem.

Strūklakas parkā Barselonā
Strūklakas parkā Barselonā

Nemaz speciāli nemeklējot pa ceļam iegriezāmies vairākos un skati bija apbrīnojami! Koki, zālāji, kanāli, celtnes, strūklakas – fantastiski!

Naktsmītnes

Viesnīcu cenas Barselonā ir samērā lielas, taču mēs atkal izvēlējāmies īrēt apartamentus un tas noteikti atmaksājās, jo ēdām, nācām un gājām kad paši gribējām. Īpaši labi tas bija gadījumos, kad vakaros devāmies mājās ļoti vēlu. Pilsēta vakaros ir ļoti pievilcīga un gribas tajā pavadīt pēc iespējas vairāk laika.

Laiku Barselonā izmantijām arī lai aibrauktu uz Monserata kalnu, kur atrodas slavens klosteris. Bet par to vairāk uzrakstīšu atsevišķi kādā citā reizē.

Lieldienas Francijā

Pirms kāda laika pavasarī, pēc īsas atpūtas un relaksācijas Bādenbādenes pirtīs Vācijā, nolēmām, ka būtu jauki pavadīt Lieldienas Francijā. Otrajās Lieldienās nolēmām iegriezties vienā no Elzasas reģiona pazīstamākajām pilsētām Kolmāra.

Elzasa

Elzasa (Alsace) ir piektais mazākais no 27 Francijas reģioniem, bet tai pat laikā viens no visbiezāk apdzīvotajiem – 220 cilvēku uz kvadrātkilometru. Salīdzinājumam – Latvijā iedzīvotāju blīvums pēc 2020. gada datiem ir mazāks kā 30 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru, turpretī Apvienotajā Karalistē 270 iedzīvotāju uz vienu kvadrātkilometru.

lieldienu dekorācijas veikalā
Lieldienu dekorācijas veikalā

Elzasas reģionam vēsturiski ir pat sava elzasiešu valoda, ko varētu saukt par vācu valodas dialektu, taču, kā jau Francijas reģionam pienākas, oficiālā valoda ir franču; apmēram trešā daļa iedzīvotāju joprojām spēj sazināties elzasiešu valodā. Kā jau tas ierasts arī cituviet Eiropā, lielai daļai apdzīvoto vietu paralēli franču nosaukumiem ir arī vāciskie.

Elzasas lielākā pilsēta ir Strasbūra, kurā atrodas daudzas Eiropas Savienības institūcijas, ieskaitot Eiropas Padomi, Eiropas parlamentu un Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Interesanti arī, kas Strasbūra ir otrā lielākā ostas pilsēta uz Reinas upes.

Lieldienu tirdziņš vecpilsētā

Bijām iepriekš lasījuši, ka Colmar vecpilsētā Lieldienās notiek tirdziņš, kur var nopirkt visdažādākos Francijas lauku labumus. Pie kam – šis tirgus lielā mērā ir orientēts tieši uz kaimiņvalsts Vācijas iedzīvotājiem, jo Colmar atrodas tikai nieka pārdesmit kilometrus no Vācijas – vien jāšķērso Reina un turpat vien esam.

Atradām vienu no retajām bezmaksas autostāvvietām nepilnu 5 minūšu gājiena attālumā no vecpilsētas un devāmies uz pilsētas centrālo laukumu. Pašā vecpilsētas centrā pie lielas baznīcas bija izvietoti pārvietojamie stendi ar dažnedažādām pārtikas precēm. Kas neraksturīgi Francijai – pārsvarā visi pārdevēji runāja vāciski, precīzāk gan tas laikam bija nevis vāciski, bet elzasiešu valodā. Diezgan daudzi saprata arī angļu valodu, tā kā pirms kaut ko pirkt, bija iespēja šo to uzzināt par preci sīkāk.

Mājas siers un putnu aknu pastēte

Elzasas vīnu bijām iepirkuši jau Vācijā, tāpēc tirdziņā noskatījām labas lietas uzkodām – mājas sieru, putnu gaļas aknu pastēti un žāvētu šķiņķi; itāļiem kas līdzīgs saucas prošuto (Prosciutto).

pārtikas vitrīna francijā
Pārtikas vitrīna Francijā

Mazliet par putnu aknu pastētēm: pirmās reizēs esot Francijā nevarējām saprast, kāpēc ir tik ļoti liela cenu starpība it kā vienādiem produktiem – pīļu vai zosu aknu pastētēm, kas pazīstamas kā īpašas franču delikateses.

Īstenībā vis ir diezgan vienkārši – cena faktiski ir atkarīga no tā, cik procentu putna gaļas ir pievienots aknu pastētei. Jo vairāk gaļas, jo pastēte lētāka, jo lielāks aknu īpatsvars, jo pastēte dārgāka. Atšķiras, protams, arī cenas zosu, vistu un pīļu aknām. Ja gribam tīras delikateses, tad ņemam tīru aknu pastēti, bet, ja gribam kārtīgi pieēsties, tad labāk, lai aknām ir klāt vairāk gaļas. Kā jau jebkura cita delikatese, tīra aknu pastēte lielos daudzumos nemaz nav tik baudāma.

Vēl par Lieldienām. Protams, Francijas Lieldienu svinēšana ne tuvu nelīdzinājās tam, kā šos svētkus svin Polijā, taču pēc dažādām brīvdabas izstādēm un dekorācijām varēja nojaust, ka pilsētā valda svētku gaisotne. Un dzīvā rosība pilsētas centrā arī par to liecināja. Jāpiebilst, ka pusdienas Francijā ir patīkami lētākas nekā Vācijā.

Vācijā pie privātmājām bija daudz skaistu svētku dekorāciju, bet pilsētās nekādus kopīgos svētku pasākumus neievērojām; taisnības labad gan jāsaka, ka mazpilsētās ļoti daudzi vācieši toties apmeklēja baznīcas.

Strasbūra

Elzasā atgriezāmies aptuveni nedēļu pēc Lieldienām, lai pārnakšņotu pirms došanās mājās un mazliet apskatītu pilsētu.

tramvajs strasbūrā
Tramvajs Strasbūrā

Pilnīgi nejauši bijām atraduši un iepriekš rezervējuši senu franciskāņu mūku celtu viesnīcu Hotel Au Couvent du Franciscain, kas atrodas gandrīz pašā pilsētas centrā. Šī viesnīca nu jau ilgu laiku nekādā veidā nav saistīta ar baznīcas padarīšanām, bet savs seno laiku klostera šarms tai ir palicis. Patīkami pārsteidza, ka trīsvietīgais numurs sastāvēja no divām atsevišķām istabiņām. Viesnīcai gan tikai viena zvaigznīte, taču novietojums un cena bija tā vērtas. Arī kontinentālās brokastis bija neraksturīgi dāsnas Francijai.

Strasbūras vecpilsēta un katedrāle

Pēc ieilgušā lietus perioda visā Eiropā vairāku nedēļu garumā, laiks Strasbūrā beidzot bija saulains un ļoti piemērots pilsētas apskatei. Zālīte zaļa, sākuši ziedēt jau kastaņi (rakstu šīs rindas tieši mēnesi pēc viesošanās Strasbūrā un pirms pāris dienām arī Rīgā sāka ziedēt pirmie kastaņi). Strasbūras vecpilsēta atrodas uz vienas no salām. Pilsētā vispār ir ļoti daudz kanālu, bet diemžēl nepietika laika izbraukt ar kādu no kuģīšiem, kas pa tiem kursē.

Visa Strasbūras vecpilsēta, kas atrodas uz Lielās salas (Grande Île) kopš 1988. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Viena no iespaidīgākajām celtnēm Strasbūrā ir Strasbūras jeb Svētās Dievmātes katedrāle. Tās celtniecība tika sākta 1176. gadā, bet pabeigta 1439. gadā. Ilgu laiku, no 1647. līdz 1874. gadam, Strasbūras katedrāle bija augstākā celtne pasaulē, bet pašlaik tā joprojām ir sestā augstākā baznīca pasaulē – tās smailes augstums ir 142 metri.

Vēl viens interesants fakts par katedrāli – lai gan pieņemts uzskatīt, ka katedrāle sākotnēji celta romānikas arhitektūras stilā, tā tiek minēta arī kā viens no gotiskās arhitektūras labākajiem paraugiem.

Iepirkšanās Strasbūrā

Interesanti apskatīt Strasbūrā ir arī citas celtnes, daudzos kanālus, skvērus un laukumus un vienkārši dzīvojamās mājas. Pilsētā ir laba sabiedriskā transporta infrastruktūra, caur vecpilsētu brauc moderna dizaina zemās grīdas tramvaji. Centrā atrodas arī lielais universālveikals Lafajetes galerijas (Galeries Lafayette). Šie franču izcelsmes veikali atrodami arī Berlīnē, Kasablankā, Dubajā un Ņujorkā, bet to pirmsākums ir Parīze. Taču daudz interesantāki var šķist mazie veikaliņi un kafejnīcas gar ielu malām. Un kas interesanti – pielaiko kuru tērpu gribi, visi der kā uzlieti.

Tā arī dienas pirmā puse aizlidoja vēja spārniem un vajadzēja doties uz m¬āju pusi. Pirms aizbraukšanas vēl paēdām pusdienas un kārtējo reizi nopriecājāmies, ka par noteiktu daudzumu franču eiro sanāk paēst krietni vairāk, nekā par to pašu vāciešu naudas vienību. Vēl viena svarīga lieta vecpilsētas apskatei – izmantojām to, ka mūsu viesnīcas stāvvietā automašīnu pilnīgi oficiāli bez papildus samaksas bija atļauts atstāt līdz trijiem pēcpusdienā.

Šajā braucienā bija vēl divi galamērķi, kuriem pieejami atsevišķi apraksti – Bādenbādene un Mainavas sala Vācijā un izbrauciens pa Šveices franču un vācu daļu.