Negaidīta karantīna Tarudantā: Kad plāni mainās bez jūsu ziņas
Ir reizes, kad jūsi perfekti izstrādātie ceļojumu plāni saiet pilnīgā grīstē un lielākais ko var darīt ir samierināties ar situāciju un mēģināt kaut ko darīt lietas labā, lai saglābtu, kas vēl saglābjams.
Pēc aizraujošajām dažām dienām Agadirā un elpu aizraujošās pastaigas Paradīzes ielejā mūsu Marokas piedzīvojumam vajadzēja tik pat veiksmīgi bez kādām pūlēm turpināties Marokas pilsētā Tarudantā. Bet mēs pat nenojautām, ka mūsu rūpīgi sastādītie plāni tiks pilnībā sagrauti dēļ visas vals mēroga COVID ierobežojumiem Marokā.
Pirmo reizi mūžā mēs saskārāmies ar obligātu divu nedēļu karantīnu! Bet vai mākonim bija sudraba maliņa? Mēs bijām iepriekš rezervējuši trīs naktis burvīgā (un jāatzīst, diezgan dārgā) viesu mājā dažus kilometrus no Tarudantas centra. Kā izrādījās, no īsa pieturas puncta tā pārvērtās mūsu mājvietā uz gandrīz divām nedēļām.
Un kādas mājas tās bija ja skatās no pozitīvās puses! Mūsu karantīnas patvērums piedāvāja trīsreizēju ēdināšanu. Ēdienu gatavoja speciāli no tālāka kalnu ciemata ataicināta, ļoti talantīga, jauna Marokas pavāre. Ar franču saimnieku priekšgalā, mūs cienāja ar apbrīnojamiem tradicionālās Marokas virtuves paraugiem un klasiskās franču virtuves gardumiem. Pats īpašums, kurā dzīvojām, bija kā no pasaku grāmatas: liels un komfortabls baseins pagalmā, milzīgs labi kopts dārzs, kurā klīda bruņurupuči un pāvi, kā arī plašas, skaisti iekārtotas dzīvojamās telpas.
Vakarus pavadījām uz segtas āra terases, Baudot vakariņas kopā ar franču vīnu ikreiz, kad vēlējāmies. Lai arī pašizolācija sagādāja neplānotus papildus izdevumus, mēs izlēmām to visu uztvert kā bonusu, lai baudītu papildus neplānotas brīvdienas.
Neplānoti sarežģītais brauciens uz Tarudantu
Tomēr mūsu ceļš no Paradīzes ielejas uz Tarudantu nebija vienkāršs. Pēc došanās prom no viesnīcas, mēs cītīgi sekojām Google Maps norādēm un drīz vien nonācām ļoti nepatīkamā situācijā. Google kartes parasti ir uzticama lietotne, bet kā izrādas ne Marokā. Tā aizveda mūs pa pilnīgi neizbraucamu maršrutu. Tas, kas sākās kā apšaubāma izskata ceļš, ātri vien pārvērtās akmeņainā, neasfaltētā kalnu takā. Sākām nervozēt jau kad pa izzuvušu upes gultni nācās apbraukt salūzušu tiltu, taču ar katru nākamo kilometru šis “ceļš” kļuva aizvien sliktāks.
Tieši tad, kad mēs sākām zaudēt pēdējas cerības paliekas, kāds vietējais iedzīvotājs mūs apstādināja. Par spīti iespaidīgi valodu barjeram (mūsu saruna it nemaz nelīdzinājās angļu vai franču valodai), mēs sapratām viņa steidzamo vēsti: šis ceļš uz Tarudantu beidzas strupceļā un nav izbraucams. Tā kā vairs nebija citas izvēles, mēs devāmies atpakaļ pa daudz garāko ceļu uz Agadiru, lai pēc tam pagrieztos uz austrumiem un tādā veidā nokļūtu galamērķī. Viesu mājā ieradāmies vēlu pēcpusdienā – tieši laikā, lai iekārtotos un būtu gatavi vakariņām pēc garā ceļa.
Ieskats Tarudantā: Marokas nelielā slēptā pērle
Kad mūsu karantīna beidzās, mēs beidzot varējām apskatīt pilsētu, kuras dēļ bijām ieradušies. Tarudanta atrodas citā pasaulē, salīdzinot ar tūristu iecienīto Agadiru vai Marakešu. Šeit jūs neatradīsit ne bārus, ne nakts klubus, ne starptautiskās ēdināšanas ķēdes. Tā vietā šī ir autentiska berberu tirdzniecības pilsēta, kurā mutuļo marokāņu vietējā dzīve.
Pilsēta iekārtojusies ielejā un piedāvā apbrīnojamus skatus uz varenajiem Augstajiem Atlasa kalniem. Taču tās iespaidīgākā iezīme neapšaubāmi ir pamatīgais pilsētas mūris. Tas stiepjas iespaidīgā septiņu ar pusi kilometru garumā, un šie milzīgie māla krāsas nocietinājumi ir no vienas vietas noklāti ar bastioniem un torņiem, bet pa vidu murus rotā milzīgi vārti. Pilsētai ir bagāta vēsture – kādu laiku 16. gadsimtā tā pat kalpoja kā galvaspilsēta kadam no valdniekiem.
Apmeklējuma nobeigums un došanās tālāk uz Marokas dienvidiem
Galvenais iemesls, kāpēc bijām ieradušies Tarudantā, bija iepazīties ar tradicionālajo Marokas atmosfēru ārtpus ierastām tūrisma takām. Lai arī mūsu plāni tika stipri izmainīti, mums izdevās arī īsi ieskatīties pilsētas centrā. Lai arī lielākā daļa no tā joprojām bija slēgta apmeklētājiem, mēs piedzīvojām arī aizraujošus brīžus. Piemēram, to grandiozo sajūtu, kas rodas ieejot vecpilsētā caur milzīgajiem pilsētas mŗu vārtiem.
Apmēram tāda bija visa mūsu pieredze Tarudantā – nekā ļoti daudz, bet pietiekoši iespaidīgi. Ar mūsu saimnieka laipnu palīdzību mums izdevās no vietējām iestādēm iegūt īpašu atļauju turpināt ceļojumu. Mēs pieņēmām lēmumu doties uz nākamo plānoto galamērķi – Marokas mazpilsētu Tafrauti, kas atrodas Atlasa kalnos vēl tālāk uz dienvidiem.
Kas bija citādāk kā plānots? Mēs jau bijām ievērojami novirzījušies no sākotnējā ceļojuma grafika. Bet situācijā, kad visi lidojumi no Marokas ir apturēti uz nenoteiktu laiku, sākotnēji izplānotajam ceļojuma grafikam vairs nebija nekādas nozīmes. Mums vienkārši vajadzēja atrast vietu Marokā, ko varētu saukt par mājām, līdz atgriezīsimies savās mājās Lielbritānijā. Diezgan loģiski, ka tas mūs noveda Tafrautē, kas bija mūsu nākošais plānotais galamērķis, tikai tagad mēs to saucām par mājām vairāk nekā divus mēnešus… bet tas, kā saka, ir stāsts citai reizei.
Anglija atpūta atrakcijas Beļģija brīvdienas Bulgārija daba Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija kultūra un vēsture Latvija Lietuva Londona Melnkalne Norvēģija piedzīvojumi pilsētas Polija pārgājieni receptes Roma salas Skotija Spānija Vācija Čehija Šveice