Rudens piedzīvojums Šveicē: no ezeriem līdz virsotnēm
Šis ir pirmais stāsts par mūsu neaizmirstamo ceļojumu uz Šveici novembra sākumā. Neaizmirstams arī tāpēc, ka tas bija vispār mūsu pirmais tālākais ceļojums no kura mūsu airaušanās ar ceļošanu sākās. Ceļojums uz Šveici sākās Latvijā, ilgi braucām caur Lietuvu, Poliju un Vāciju.
Mēs pirmo reizi dzīvē izbaudījām tik skaistas apkārtējās ainavas – tas bija tik fantastisks skats cilvēkiem, kuri visu savu mūžu nodzīvojuši Zemgales līdzenumā. Kalnu ainavas mūs aizrāva tiklīdz šķērsojām Šveices robežu no Vācijas. Pie horizonta pēkšņi parādījās pirmās augstās kalnu virsotnes solot ko tādu, ko savā mūžā nekad nebijām redējuši. Es to sajūtu skaidri atceros vēl joprojām – mute vaļā no maģiskā skata un vēlēšanās doties uz priekšu, lai to visu apskatītu tuvāk.
Mūsu pirmā īsā apstāšanās bija pie Ženēvas ezera, arī tas mūs pilnībā apbūra. Ezera mērogi ir neticami: viena pusē – plašs, mirdzošs ūdens klājums, no visām pārējām pusēm – iespaidīgas kalnu grēdas. Rudens lapu krāsas it kā aizdedzināja visu apkārtni liesmās, padarot ainavu vēl iespaidīgāku.
Mūs gaidīja daudz piedzīvojumu: apmešanās slēpošanas kūrortā, brauciens uz Šveices galvaspilsētu Berni, došanās uz kalnu virsotni 3000 metru augstumā, kas likās kas pilnīgi ekstrēms un Šveices itāļu daļas apmeklējums.
Berne: solis seno laiku šarmā
Atrodoties Šveices franču valodā runājošajā reģionā valsts rietumos mēs gribējām arī apskatīt Berni, kas atrodas vācu valodā runājošajā reģionā valsts ziemeļu daļā. Staigājot pa UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Bernes vecpilsētu bija tāda sajūta, it kā mēs būtu iegājuši dzīvā pasaku grāmatā. Nevainojami saglabātā viduslaiku arhitektūra, slavenā Zytglogge pulksteņa tornis un mierīgā Āres upe, kas līkumo cauri pilsētai. Tas viss radīja patiesi aizraujošu dienu, kuru pilnībā veltījām dažādu pilsētas objektu apskatei.
Dzīvošana Leizinā un došanās uz Les Diablerets virsotni
Šveices brauciena laikā mēs uzturējāmies nelielā slēpošanas kūrortā Leizinā (Leysin). Neliels pārsteigums bija redzēt Šveices kalnu virsotnes bez sniega – izrādījās, ka tas gads bija bēdīgi slavens ar sniega trūkumu visos Alpos. Bet tas mūs necik neapbēdināja, jo bujām devušies izpētīt visu, ko piedāvā Šveice ne tikai slēpošanu kalnos.
Īstais kulminācijas punkts bija mūsu ceļojums uz Les Diablerets virsotni, kas atrodas 3000 metru augstumā virs jūras līmeņa – kaut kas pilnīgi neiedomājams! Pasaule tur augšā likās pavisam cita. Ass, ķermeni plosošs vējš, migla un mākoņi, kas bija gan virs, gan zem mums, un skarbas, neticami iespaidīgas alpu kalnu ainavas visos virzienos.
Tas bija gan skaisti, gan prātam neaptverami. Pēc iepriekš neredzēto skatu izbaudīšanas mēs pilnīgi nosaluši devāmies sasildīties kalna gala esošajā restorānā, kurš ir reāls mūsdienu arhitektūras paraugs, kas uzcelts pašā kalnu virsotnē.
Došanās lejā
Tomēr nokļūšana lejā sgādāja vēl vienu negaidītu piedzīvojumu. Mūsu kalnu pacēlājs pēkšņi apstājās paliekot karājoties virs dziļas aizas radot diezgan baisas sajūtas. Iespējams, ka to izraisīja pēkšņs elektrības padeves pārtraukums? Tās bija vismaz piecas minūtes, kas vilkās kā mūžība, kad mēs spēcīgā vējā šūpojāmies pacēlāja kabīnē. Spriedze bija pamatīga!
Pat grupa pieredzējušu alpīnistu, kas bija kopā ar mums, izskatījās jūtami satraukti. Par laimi, viss drīzumā atrisinājās un mēs turpinājām ceļu atpakaļ uz autostāvvietu. Tas viss radīja piedzīvojumu ko neaizmirsīsim.
Tičīno kantona itāļiskais šarms
Visiem labiem ceļojumiem kaut kad pienāk beigas, bet mums pirms mājup atgriešanās mājās vēl bija ieplānots apmeklēt vēl vienu Šveices reģionu – itāļu valodā runājošo kantonu Tičīno.
Braukšana cauri garajam Gotarda tuneļim cauri Alpu kalniem radīja sajūtu it kā mēs būtu izgājuši cauri laika portālam. Mēs iebraucām pavisam citā pasaulē: ceļa zīmes bija itāļu valodā, ap mums slējās dramatiski klinšu kalni no kuru virsotnēm tecēja lejā, kā pa gabalu izskatījās, neskaitāmas ūdenskritumu straumītes.
Pēc šī neaprakstāmā skaistuma pilnā brauciena mēs sasniedzām Lugāno. Kontrasts bija neaptverams! Pēc klusā kalnu gaisa mūs uzreiz pārņema apkārtējās pilsētas dzīvīgums. Itāļu valodas skaņas, skaļi garambraucoši sporta auto, pīļu pēkšķināšana ezera krastā un skaistas palmu alejas ielu malās. Tā bija enerģijas pilna, skaista vieta, kas izstaroja dzīvību un dzīvesprieku.
Došanās mājupceļā
Pēc dienas, kas tika pavadīta Lugāno, mūsu Šveices brauciens tuvojās beigām. Bija atlicis pavadīt pēdējo nakti šajā brīnumainajā valstī, pirms sākām mājupceļu, kas bija plānots ar pēdējo īso apstāšanos Lihtenšteinā.
Vēlēšanās atgriezties skaistā vietā ir ļoti pazīstama sajūta. Mums ir paveicies, ka Šveici esam apmeklājuši vēl vairāka reizes kopš tā laika.
Man personīgi visfascinējošākais Šveices aspekts ir veids kā dabas majestātiskā varenība pastāv līdzās cilvēka fantastiskajam veikumam un prasmei abas šīs lietas savienot. No dzelzeļu un autoceļu viaduktiem, kas paceļas pār aizām, un ēkām, kas uzbūvētas uz klinšu mālām, līdz pat inženiertehniskajiem brīnumiem – garajiem kalnu tuneļiem un vienkāršiem asfaltētiem ceļiem, kas brīžiem šķiet karājas virs bezdibeņiem. Tā ir valsts, kas pastāvīgi spēj pārsteigt vieneiedomājamākajos veidos!
Anglija atpūta atrakcijas Beļģija brīvdienas Bulgārija daba Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija kultūra un vēsture Latvija Lietuva Londona Melnkalne Norvēģija piedzīvojumi pilsētas Polija pārgājieni receptes Roma salas Skotija Spānija Vācija Čehija Šveice