Paradīzes ieleja Marokā
Paradīzes ieleja Marokā

Paradīzes ieleja Marokā

Bēgšana uz Paradīzes ieleju: Patvērums kalnos un pārgājiens pa kanjona takām

Pēc dažām sireālām dienām Agadirā, kas gatavojās izolēties no ārpasaules, mēs reāli vēlējāmies aizbēgt no pieaugošās saspīlētības. Mūsu mērķis bija Tizgi kalnu piekājes, kur mēs bijām atraduši neticami izdevīgu viesnīcas piedāvājumu – istabu viesnīcā Hotel Restaurant Tifrit (koordinātas: 30.599090, -9.497355). Šis noskatītais kalnu patvērums atradās tuvu leģendārajai Paradīzes ielejai, pa kuru jau iepriekš bijām plānojuši doties pārgājienā.

Maroka virzījās totālā COVID-19 izolācijas virzienā, un mūsu instinkti uzstāja, ka kaut mazliet brīvības un iespēju pārvietoties varēsim nodrošināt vienīgi ārpus pilsētas, piemēram, mazapdzīvotajos Augšējā Atlasa kalnu apvidos. Un, kā mēs drīz vien pārliecinājāmies, mūsu instinkti mūs nepievīla.

Skats no Tifrit viesnīcas
Skats no Tifrit viesnīcas

Patvērums kalnu viesnīcā Tifrit

Viesnīca pati par sevi bija patīkams pārsteigums. Mēs pievienojāmies nelielam citu ceļotāju pulciņam, kuri bija ieradušies Marokā no Francijas un Nīderlandes. Tā pat kā mēs, viņi arī bija iesprūduši globālajā ceļojumu haosā. Tā kā viņi bija ieradušies vairākas nedēļas pirms mums, viņi tagad diezgan izmisīgi gaidīja ziņas no savām vēstniecībām, cerot ka tiks piereģistrēti uz kādu no glābšanas lidojumiem lai atgrieztos mājās.

Pateicoties mūsu izdzīvošanas instinktiem, mēs Agadirā bijām savākuši nelielus pārtikas krājumus nebaltai dienai un, pats svarīgākais – ūdeni. Divu stundu brauciens līdz viesnīcai bija ļoti aizraujošs, vijoties pa līkumotiem ceļiem un atklājot skaistas ainavas.

Mūsu viesnīcas istaba bija plaša un no tās atvērās iespaidīgs skats uz raupjajām un saulē izkaltušajām kalnu virsotnēm, kas mūs ietvēra. Tā bija ideāla bāze pirms mūsu nākošajiem gan plānotajiem, gan neplānotajiem piedzīvojumiem.

Stāvvieta pie Paradīzes ielejas
Stāvvieta pie Paradīzes ielejas

Meklējot Paradīzes ieleju

Pirmajā vakarā pēc ierašanās paēdām labas vakariņas un nākamajā dienā mēs devāmies uz aptuveni 5 kilometrus attālo autostāvvietu (koordinātas: 30.596774, -9.522854), kuru bijām izvēlejušies par izejas punktu kalnu pārgājienam. Autostāvvieta ir liela un ērta, lai gan mūsu apmeklējuma laikā izskatījās pilnībā pamesta.

Neliels padoms pareizā pārgājiena maršruta meklētājiem: lai gan ir pieejama vispārīga informācija takas sākumā, norādītos attālumus un laikus uztveriet ar veselīgu piesardzību! Mēs gandrīz nomaldījāmies no ceļa jau pašā sākumā. No auto stāvvietas pārejot pāri nelielam pauguram jūs nonāksiet pie lauku ceļa (aptuvenās koordinātas: 30.594959, -9.523113). Šeit pagriezieties pa kreisi! Ejiet pa šo ceļu līdz ieraugāt zīmi, kas pa labi norāda ceļu uz Paradīzes ieleju (aptuvenās koordinātas: 30.593968, -9.520802). Šī ir īstā nogriežanās vieta. Tālāk jau tikai jāiet pa taku un tā aizvedīs uz pareizo vietu.

Paradīzes ieleja
Paradīzes ieleja

Pārgājiens pa izžuvušo bet skaisto kanjonu

No augstāk minētās vietas taka pārsvarā ved lejup, līdz sasniedzat platu, sausu upes gultni (koordinātas: 30.588606, -9.526019). Tad sekojiet upes ielejai austrumu virzienā aptuveni aptuveni kilometru vai nedaudz vairāk, līdz sasniedzat reālā pārgājiena sākumpunktu: aizraujoši skaistu, ar dabas spēku izgrebtu kanjonu. Apkārt valdīja klusums, kuru iztraucēja tikai mūsu soļi pa akmeņainajām takām. Tā bija ideāla vieta, kur ik pa laikam apstāties, apbrīnotu augstās klinšu sienas. Vienā no tādām pieturas vietām sarīkojām arī pikniku izmantojot mūsu līdzi paņemto pārtiku.

Vēl viens būtisks padoms, kas attiecas uz jebkuru pārgājienu Marokā: ņemiet līdzi vairāk ūdens, nekā jums šķiet vajadzīgs! Mums katram bija 1,5 litrs, un, lai arī ūdens pietika, lai tiktu atpakaļ līdz stāvvietai, atpakaļceļā mēs to apzināti taupījām, lai pietiktu līdz galam. Nedaudz lielāks ūdens krājums būtu padarījis pārgājiena beigu daļu patīkamāku.

Ziņkārības vadīti, pirms došanās atpakaļceļā uz stāvvietu, mēs devāmies nedaudz tālāk aiz galvenā kanjona, dodoties vēl nedaudz vairāk kā kilometru augšā līdz skatu punktam kalna virsotnē. Lai gan skati bija skaisti, īstā burvība tomēr slēpjas pašas ielejas sirdī. Ja ietu tur vēlreiz, visdrīzāk ka šo papildus kāpšanu vairs neatkārtotu.

Kopumā mēs nostaigājām apmēram septiņus kilometrus. Līkumotās akmeņainās takas un neatslābstošā saule lika gājienam šķist krietni garākam, taču ikviens solis bija tā vērts.

Kalnu ezers Paradīzes ielejā
Kalnu ezers Paradīzes ielejā

Vēl kāda lieta: ja meklēsiet Paradīzes ielejas attēlus internetā, bieži ieraudzīsiet dzidrus, tirkīzza krāsas ezeriņus. Mūs sagaidīja pavisam cita aina, jo 2020. gada pavasaris Marokā bija ārkārtīgi sauss, un martā upes gultne bija pilnīgi sausa un skatam lielākoties pavērās putekļaina ainava. Ierodoties mēnesi vai divus vēlāk, skats noteikti būtu pavisam cits, lai gan vienu ievērības cienīgu, kaut arī mazliet pažuvušu, klinšu ieskautu ezeriņu tomēr pa ceļam atradām.

Veiksmīgs pirmā kalnu pārgājiena noslēgums

Šis bija mūsu pirmais īstais pārgājiens Marokā, un mums tajā brīdī nebija ne jausmas, ka tā ir tikai iesildīšanās. Līdz maija beigām mēs dažādos valsts kalnu apvidos bijām kājām nogājuši vismaz kādus 90 kilometrus! Nemaz nav slikti priekš ieleju iedzīvotājiem.

Tajā vakarā mēs atgriezāmies viesnīcā Tifrit pamatīgi noguruši ar sāpošiem muskuļiem, taču tās savā ziņā pat varēja izbaudīt, jo savu pirmo nosprausto mērķi bijām veiksmīgi sasnieguši. Un tie dabas skati, ko redzējām bija pilnībā šī nogurdinošā pārgājiena vērti.

Vakariņas, kas mūs gaidīja viesnīcā, bija vienkāršas, siltas un neticami garšīgas. Viena lieta ar ko šī viesnīca noteikti bija īpaša ir tā vērtība ko saņēmēm par savu naudu (value for money). Tā vispār ir viena lieta uz ko ļoti pievēršam uzmanību ceļojot un atbilstoši arī iesakām citiem ceļotājiem balstoties uz mūsu pašu pieredzi (mēs nesaņemam nekādus labumus no tiem pakalpojumu sniedējiem, kurus šeit pieminam kā pozitīvos piemērus).

Nokārtojuši rēķinus nākamajā rītā, mēs bijam gatavi turpināt savu Marokas odiseju uz nākamo galapunktu – nelielu pilsētiņu Tarudantu, kas atrodas vairāk valsts iekšienē – aptuveni 90 kilometrus uz austrumiem no Agadiras.


Anglija atpūta atrakcijas Beļģija brīvdienas Bulgārija daba Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija kultūra un vēsture Latvija Lietuva Londona Melnkalne Norvēģija piedzīvojumi pilsētas Polija pārgājieni receptes Roma salas Skotija Spānija Vācija Čehija Šveice

Atbildēt