Sicīlijas austrumi: ceļojums caur vēsturi un kultūru
Mūsu piedzīvojumi Itālijā turpinājās pēc jūras šauruma šķērsošanas, kad nonācām uz Sicīlijas salas. Pēc Etnas vulkāna, kas bija mūsu numur viens apskates objekts, devāmies izpētīt salas austrumu krastu, kas solīja citāda veida atklājumus – galvenokārt saistītus ar Sicīlijas kultūru un vēsturi.
Mēnessgaismas apspīdētā ierašanās Sicīlijā
Kā jau rakstīju iepriekš, mūsu ceļojums pa Sicīliju sākās vēlā vakarā ar prāmja pārceltuvi no Villa San Giovanni uz Mesinu. Mums ļoti paveicās, jo mēs tikām uz prāmja bez jebkādas gaidīšanas. Attālums starp piestātnēm ir apmēram 10 kilometri un cena par auto ar vienu pasažieri bija aptuveni 20 eiro.
Ierodoties Mesinā, Sicīlijas trešajā lielākajā pilsētā, mēs bez apstāšanās tūlīt devāmies tālāk uz savu nākamo naktsmītni, braucot uz dienvidiem gar piekrasti virzienā uz Katāniju, līdz sasniedzām Acireāles (Acireale) pilsētiņu.
Nakšņošana Ačireālē
Acireale ir uzcelta Jonijas jūras krastā uz tā klinšainajām nogāzēm. Tā ir burvīga pilsētiņa, kas ir ideāli piemērota kā sākuma pinkts Sicīlijas austrumu piekrastes apceļošanai. Kad ieradāmies, jau tuvojās pusnakts, bet apkārt bija diezgan gaišs, jo pie debesīm spoži spīdēja mēness. Piedzīvojumi sākās jau tūlīt: saskaroties ar klasisku Sicīlijas izaicinājumu, mēs, bez GPS koordinātēm, centāmies atrast savu viesnīcu. Pēc īsa zvana pārvaldnieks ieradās un glāba situāciju. Ikļuvuši naktsmītnē mēs ātri iekārtojāmies un bijām gatavi atpūsties pēc garās dienas ceļā.
Taurominas un Isola Bella
Pirmās dienas pēcpusdienā, pēc kāpiena vulkānā, (tam atvēlēts atsevišķs apraksts par Etnu), mēs atpakaļceļā uz naktsmītni piestājām Taurominas pilsētiņā. Tā arī ir uzbūvēta uz piekrastes klintīm starp Mesīnu un Katāniju. Brauciens bija piedzīvojums pats par sevi: sirds sitās straujāk no virknes stāvu līkumu, kas atklāja aizvien fantastiskākus skatus uz jūras piekrasti.
Kamēr pašas pilsētiņas jaukā vide ar saviem elegantajiem veikaliņiem un seno grieķu teātri piesaista uzmanību, tās patiesā burvība slēpjas citur. Tā ir mazā un neaprakstāmi skaista Isola Bella sala. Tās nosaukums pats par sevi ir saprotams – tulkojumā tas nozīmē “Skaistā sala”, un tas pilnībā atbilst patiesībai. Salu ar sauszemi savieno šaura smilšu strēme, un skats no klintīm ir vienkārši neaizmirstams.
Bēguma laikā uz salu ir iespējams nokļūt ar kājām, bet paisuma laikā uz turieni kursā laivas. Tā kā mēs ieradāmies vēlā pēcpusdienā, mums nebija pietiekami daudz laika, lai dotos uz salu, bet noteikti to izdarīsim tiklīdz būs tāda iespēja citā reizē.
Izbaudījuši skatus un brīnišķīgo jūras gaisu, mēs ļāvāmies citai klasiskai sicīliešu nodarbei: perfektai espresso pauzei, pie viena nobaudot vienu no labākajiem saldējumiem visā mūsu ceļojuma laikā. To atradām vienā no piekrastes kafejnīcām. Tas bija ideāls variants relaksētai pēcpusdiena pirms došanās atpakaļ uz naktsmītni – mirkļa bauda la dolce vita.
Brauciens uz Sirakūzu (Siracusa)
Pēc labi izgulētas nakts mēs bijam gatavi nākošajai dienai. Dodoties uz dienvidiem gar piekrasti, mūsu pirmā pietura bija Sirakūzas pilsēta. Skolas laikā mācoties vesture par seno Grieķiju, prātā nebija ienācis, ka Sirakūza atrodas Sicīlijā.
Tā reiz bija varena grieķu pilsētvalsts, kas sacentās ar pašām Atēnām. Ir pilnīgi neticami staigāt pa ielām, kurās cilvēki ir dzīvojuši jau vairāk nekā 2700 gadus.
Mēs tur pavadījām vairākas stundas staigājot pa Ortiģijas salu, kas ir pilsētas senā sirds, labirintveidīgajām šķērsielām. Staigājot pa senajiem pilsētas mūriem atklājās burvīgi skati un pēc tam mēs devāmies uz vienu no vietējiem restorāniem kas atradās jūras krastā, lai izbaudītu jūras veltes.
Vēl tikai jāpiebilst, ka tas nav brīnums, ka visa šī teritorija ir iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Grieķu un romiešu vēstures pēdas ir jūtamas ik uz soļa.
Greznā baroka pērle Noto
Vēlāk tajā pašā pēcpusdienā mēs devāmies vēl kādus 35 kilometrus tālāk uz dienvidrietumiem, lai apskatītu baroka stilā celto Noto pilsētu. Lai tur nokļūtu, mēs turpinājām braucienu pa E45 autoceļu, bet pēdējā posmā (mazāk nekā 10 kilometrus) nogriezāmies pa SP35 ceļu.
Ja Sirakūza liekas sena, Noto izskatās kā grandiozs, dabīgs teātris, kas uzbūvēta no zeltainiem akmeņiem. Pilsēta tika pārbūvēta baroka stilā pēc postošas zemestrīces, kas notika 1693. gadā un ir tikusi izveidota kā īsts arhitektūras meistarības paraugs. Atmiņā palikuši arī vietējie iedzīvotāji, piemēram, jauna sieviete, kas pārģērbusies veclacīgās drēbēs pie katedrāles mūriem savā veidā pelnīja sev iztiku. Tūristi labprāt devās viņai klāt un sarunājās, atstājot nelielas naudas sumas kā pateicību par izklaidēšanu.
Klīstot pa pilsētu fotoaparātu vienkārši nevar izlaist no rokām – brīnišķīgi skati paveras ik uz soļa. Pilsētiņa stiepjas pa kalna nogāzi, tāpēc skati uz ēkām, plašām kāpnēm un greznām balkoniem ir ļoti atšķirīgi. Visaizraujošākais, bez šaubām, ir centrālais Immakolatas laukums (Piazza Immacolata), kas izceļas ar savu grezno katedrāli un elegantām strūklakām, kas spilgti mirdz siltajā Sicīlijas saules gaismā. Viegli saprast, kāpēc šī vieta ir vēl viens dārgakmens Sicīlijas UNESCO kronī.
Kad zeltainā pēcpusdienas gaisma apgaismoja Noto fasādes, mēs jutām, ka esam patiešām redzējuši un izbaudījuši ko īpašu. Šis bija mūsu pēdējais apstāšanās punkts Sicīlijas austrumos no kura turpinājām ceļojumu uz dienvidu piekrasti, lai tālāk dotos uz mūsu nākamo naktsmītni tālāk uz salas rietumu pusi.
Anglija atpūta atrakcijas Beļģija brīvdienas Bulgārija daba Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija kultūra un vēsture Latvija Lietuva Londona Melnkalne Norvēģija piedzīvojumi pilsētas Polija pārgājieni receptes Roma salas Skotija Spānija Vācija Čehija Šveice