Skotija un tās salu skarbais skaistums
Dzīvojot Londonā, tiekoties ar angļu paziņām es bieži sarunājos par Skotijas salām, īpaši par Skajas (Skye) salu, kas atrodas Skotijas ziemeļrietumos. Gandrīz visi par to bija dzirdējuši, taču pārsteidzoši nedaudzi bija bijuši tur. Visticamāk tam par iemeslu ir attālums – vairāk nekā tūkstotis kilometru no Londonas, lai tur nokļūtu. Bet otrs iemesls, manuprāt, ir Skye klimats. Tās laikapstākļi ir neparedzami – tu vari būt veiksmīgs redzot tur sauli, taču visbiežāk tur laiks būs mainīgs, ieskaitot lietusgāzes un pamatīgu vēju.
Mēs nolēmām pieņemt šo izaicinājumu pavadīt daļu sava atvaļinājuma vasaras sākumā uz salas. Izvēloties braucienam jūnija sākumu mēs cerējām uz salas labvēlību un lielāko daļu mums paveicās. Bija gan saulainas dienas, gan arī tādas, kad bija jāsaģerbjas siltāk. Tagad, kad esam uz salas bijuši vairākas reizes, varu ar pārliecību teikt, ka tā ir viena no Lielbritānijas aizraujošākajām vietām. Tās burvība slēpjas tās iespaidīgajā dramātiskajā ainavā un tajā daudzveidībā, ko tā piedāvā apmeklētājiem.
Īss ieskats vēsturē
Skye ir vieta, kas ir būtiski atšķirīga no pārējās Skotijas pat mūsdienās. Skotija un Anglija tika apvienotas zem viena karaļa 1603. gadā, kad Skotijas karalis Džeimss sestais kļuva arī par Anglijas karali Džeimsu pirmo. Šī savienība tika oficiāli nostiprināta ar Savienības aktu 1707. gadā, izveidojot Lielbritānijas Karalisti ar parlamentu Vestminsterē.
Tas bija nozīmīgs sasniegums, ka, neskatoties uz gadsimtiem ilgiem konfliktiem, tika noslēgts savienības līgums. Anglija Skotiju, tāpat kā romieši, nekad nebija iekarojusi. Jau musdienās, 1999. gadā, skoti nobalsoja par pašpārvaldes Skotijas Parlamenta atjaunošanu Edinburgā, kas skotiem deva nozīmīgas pilnvaras attiecībā uz iekšējo politiku, piemēram, izglītību un nodokļiem.
Ceļš uz Skotijas ziemeļiem
Mūsu pirmais piedzīvojums Skotijā sākās 2009. gada jūnijā, kad aizlidojām uz Glāzgovas Prestvikas lidostu ar Ryanair no Rīgas. Mēs bijām iepriekš rezervējuši īres auto caur Economy Car Rentals, ko tajā laikā visbiežāk izmantojām. Autobuss pie lidostas izejas mūs paņēma 15 minūšu laikā, un pēc īsa brauciena mēs bijām Arnold Clark birojā Prestvikā. Pusstundas laikā pēc nolaišanās visi dokumenti bija noformēti un mēs jau bijām ceļā, lai dotos izpētīt mums nezināmo Skotiju.
Mūsu galamērķis bija Portnalongas ciems Skye salā. Tas ir gandrīz 380 kilometrus garš brauciens no lidostas uz ziemeļiem. Nosaukums, kā man stāstīja, cēlies no gēlu valodas un nozīmē osta. Te jāpiebilst, ka salīdzinoši nelielajā Skotijā lieto vismaz trīs valodas – angļu, skotu un gēlu, kas visvairāk izplatīta Skotijas rietumos. Skotu valoda ir salīdzinoši līdzīga angļu valodai, lai gan tajā ir daudz vārdu, kas nav angļu valodā. Taču skotu valoda liekas ļoti tāla no angļu valdas, kad dzirdam to lietotu Skotijā – izruna ir ļoti atšķirīga no Anglijā pierastās, nemaz nerunājot par Glazgovas reģiona specifisko dialektu.
Pirmā tikšanās ar Skye salu
Gadsimtiem ilgi Skye salā dominēja divi lieli klani: Makdonaldi un Makleodi (filmas Kalnietis cienītāji noteikti atpazīs otro). Mūsu pirmais iespaids bija pamatīga apbrīna – ainavas, kas bija gan mežonīgi skaistas, gan it kā tepa tar roku aizniedzamas. Varētu vilkt paralēles ar Norvēģijas fjordu episkumu, taču Skotijā vispār viss šķiet koncentrētāks. Nav jābrauc stundām ilgi lieli attālumi, lai kaiut kur nokļūtu. Un, protams, aitas ir visur, pat bezrūpīgi, ignorējot visu apkārtējo, pastaigājas pa ceļiem!
Mēs ieradāmies Skye salā vēlu pēcpusdienā, tieši laikā, lai redzētu saulrietu aiz kalnu siluetiem, kad šķērsojām tiltu uz salu no rietumu Skotijas. Pa ceļam mēs apstājāmies pie Eilean Donan pils, kas ir viena no Skotijas ikoniskākajiem un visfotografētākajiem cietokšņiem. Romantiski sēžot uz tiltiņa kas veda uz nelielo saliņu, vērojām apkārtējo ainavu, kas radīja ļoti labu gaisotni mūsu ceļojumam jau pašā tā sākumā.
Mūsu naktsmītne un praktiski padomi
Bija jau gandrīz pusnakts, kad mēs beidzot atradām savu naktsmītni: The Croft Bunkhouse, Bothies & Wigwams Portnalongā (Tālr: 07834 827524). Šeit jāpadalās ar padomu: konkrētu adrešu meklēšana Skye salā, īpaši tur esot pirmo reizi, var būt diezgan neiespējama misija – tam noteikti vajag atvēlēt papildu laiku jau plānojot ceļojuma grafiku! Mūsu saimnieki Billijs un Kara jau bija devušies gulēt, kad ieradāmies, taču bija atstājuši mums naktsmītnes atslēgas un īsu vēstulīti ar instrukcijām.
Mūsu istabiņa ar mājīgu virtuvīti bija ideals un arī silts patvērums mūsu četru cilvēku ģimenei pēc diezgan nogurdinošās dienas. Vēl viena nianse: jāņem vērā, ka šādās attālākās vietās saimnieki parasti pieprasa, lai ceļotāji uzturētos mājvietā vismaz trīs naktis, kuras mēs ar prieks arī bijām rezervējuši. Un vēl – tur braucot ļoti noderētu arī laba bezsaistes (off-line) elektroniskā karte vai, vislabāk, GPS navigācijas iekārta, kas strādā bez interneta, jo mobilo sakaru pārklājums var būt nevienmērīgs vai arī nebūt vispār.
Atvadīšanās un došanās prom ar prāmi
Pēc vairākām neaizmirstamām dienām uz Skye salas pienāca laiks braukt prom. Mēs atgriezāmies savā naktsmītnē uz pēdējo nakti noguruši, bet ļoti apmierināti no gūtajiem iespaidiem. Nākamais galamērķis bija Fort Viljams pilsēta.
Lai dotos prom mēs izvēlējamies prāmi, kas kursē no Armadeilas uz Malaigu, jo bijām ieradušies pār tiltu pie Keileikinas. Brauciena attālums abos variantos no salas centra ir apmēram vienāds (ap 180 km pa tiltu un ap 150 km izmantojot prāmi), taču prāmja brauciens pats par sevi ir cita pieredze. Armadeilas osta ir jauka, un mums patika klīst pa tās krastmalu gaidot prāmi, izbaudot pēdējos Skye skatus un tos fotografējot.
P.S. Plašākam stāstam par mūsu piedzīvojumiem Skye salā, piemēram, pastaigu pa Trotternišas pussalu, roņu apciemošanu un Skye aitādu meklējumus, lasiet otru rakstu par braucienu pa Skye salu!
Anglija atpūta atrakcijas Beļģija brīvdienas Bulgārija daba Francija Grieķija Horvātija Igaunija Islande Itālija kultūra un vēsture Latvija Lietuva Londona Melnkalne Norvēģija piedzīvojumi pilsētas Polija pārgājieni receptes Roma salas Skotija Spānija Vācija Čehija Šveice